0 J- » Montreal 6p PoQo America Published twice wo0Ms' g CO DAUGAVAS VAHAGS r^itorial and Business Offico. ^hona ! KEnwood 7297 ,,P.jraASV 31.43 S„S.. Lon. Mand City 3. N.Y. USA. .«tjr7FD AS SECOND CLASS MAIL, SESTDIEN, 1951. G. 10. NOVEMBRĪ 1. GADS iiier 0. g- liela fiiiogāiiās iis Panze - Savienotās Valstis, Lielbritānija un Francija piedāvājušas Padomju Savienībai Vašing-izstrādātu tāli .ejošu atbruņošanās planuo Plāns paredz, ka ikvienai valdīs bai jāiesniedz AN pārskats par sa-ļ viem bruņotiem spēkiem un apn Wojunui, ko tad pārbaudītu starptautL^ka inspekcija. 'Ikvienai zemei noteiktu apbruņojuma maksimu un nacionālas dedukcijas nosimtus. ko būtu jauts iziietāt ieroču ražošanai. AN, kontrolētu arī ikvienas valsts militāro programmu. Proti, ja kādai zemei armijas lielums būtu noteikts uz 1.000.000 viru un militārām vajadzībām izlietājamie līdzekli uz 10 proc. maksimālās produkcijas, ta(ļ tas aenezimētu. ka šī valsts varētu visus savus līdzekļus kon(fentrēt vienas ieroču šķiras izveidošanai vien. ' Treju valstu deklarāciju publicēja dažas stundas pirms prezidenta Mmena lielās runas. Piektdien to izsniedza AN pilnsapulcei uzņemšanai šis sesijas darba kārtībā. PiUss aicinājums U2 Kremli Maskavā;PSRS ārlietu ministra b. Andrejs Gromiko pirm-dieoM vakara pēkšņi izsaucis uz Kremli ASV lietvedi Maskavā H. S. Kamiflgu (Guraming). Audience ilga pusstundu. Liet-fvedis de&lareja, ka nevar teikt ne T&rda par audiences iemesliem un sarunu temu. Apspriedes Parīzē ; Apspriedes par Eiropas armijas uzbūvi tuvojas nobeigumam. Armijas skaitliskais sastāvs paredzēts 1,3 miij. viru, kas būs sadalīti 43 •grupējumos. Vācijas devu Eiropas armijai plāns nosaka uz 12 grupējumiem 12.000 līdz 15.000 vīru katrā. — šinīs dienās Bonnā nobeidzās sabiedroto augsto komisāru sarunas ar federālo kancleru Aden-aueru. Tuvākā laikā sagaida deklarāciju, kas, iespējams, paziņas federālās republikas līdztiesifc. lar*RUaO B«dakeii4& tta kaniorU: 1604 SŪBdas SS., W., Torcmto, OnL, Canads. Telefons — K£awood 7297 / ASV 7edakcāS& un galvsaals pāzsttviat DV Pārstāvība ASV 81-43 Sieiriway St. Long Islaad Ci2y 3. N.Y. USA. ^tonēšanas maksa ASV tin Kanadit pas l metu $1.50; pas 3 mSn. $4.00; pa? 6 mēn. §8.00; pas 1 gadu SISJ» SludlnSJumu maksa: slud. daļā $1.30; 2ekst& $2.10 P&7 vienu collas Mpu 1 mums gaida sūtņa- K; zariņa runa bradfordas dziesmu dienas ■ DAUGAVAS SAKĢI, 1919.. GADAUSSĶIRIGAJAS DIENĀS Uz ežiņas galvu liku Sargāt savu tēvu zemi. Labāk manu galvu ņēma Nekā manu tēvu zemi. Lieli un izšķirīgi notikumi, liktenīgi pagriezieni veido un nosaka ne vien atsevišķu cilvēku, bet arī veselu tautu un valstu dzīvi. Latviešu likteņu lēmēja Laima savai tautai dodot pūrā līdz arklu, zobenu un dziesmu ASV MIERA OFENStVA TASmOTONA. PREZIDENTS TRŪMENS TREŠDIENAS VAKARA TEICA IEVĒROJAMU POLmSiOJ RŪNU, KURA GRIEZĀS PIE KREMĻA AR AICINĀJUMU PIEpiMT VIŅA AmtUŅOšANAS PROGRAMMU, LAI TĀDĒJĀDI NOVfiRSTŪ VISĀM PASAULĒS TAUTĀM TREŠĀ PASAULES KARA BRIESMAS. Runājot Baltajā namā, radio un lelevizijas, iekārtās prezidents deklsrēja. ka ASV, Lielbritānijas ua Francijas valdību Apvienoto Nāciju pilnsapulcei iesnieg-priekšlikums nu pārbaudīs ķstras nācijas miera gribas īstumu. .Amerikas tautai," teica pre-aiients, ,.ir vēlēšanās izcīnīt ti-Mi vienu cīņu, cīņu pret bailēm luī cilvēces postu. Tā apņēmusies pārvarēt visus šķēršļus, lai iemantotu patieSu uz brīvību un mnibu balstītu miiru. ..Mēs darīsim, ejot pa grū-» Ķlu, ja tas vajadzīgs, ejot uz P-Kteu, kā to darām tagad, lai P'tetu brīvo pasauli tik stipru, ^ neviens eventuāls agresors «euzdrošinātos lauzt mieru. Bet mēs nekad nebeigsim tiek-Pec cita miera ceļa - bru- ri ''™^™^šar,as ceļa, kas ™rau agresiju neiespējamu" J"^ Priekšlikuma atslēga ir ™f un pastāvīgs bruņoto kuun apbruņojuma, - ieskai- tll"'r*'' "^'^"t" ar CL "''"^^^"ā nav '^a^'nāiumu, bet v« "ļ"'^ Pat'^si baidītos no «Sp tt'tās va] *S '„^° ""^ to pa-ko saņem citas val- ''St';'™ jāklāj kār-8' JSpaliek Pa^tā,- fet:;:t7^i='Krem- lai B ^/ ^adio tautas būh """^^ ''"^ spējīgās" padomju tautas „ilgojas miera, tāpat kā visas pārējās tautas.'* ^ v j Prezidents Trūmens atzina arī, ka daudzi šaubīsies par šī mēģinājuma lietderību, vērojot visas iepriekšējās neveiksmes panākt vienošanos ar Padomju Savienību,' Taču mums ir jāmēģina arī šoreiz, lai vēsture neteiktu, ka esam cietuši neveiksmi aiz nekā Inedarīšanas. Ierosinātais plāns ir reālistisks, nav nejauša optimisma radīts un nav arī „izmisuma pēdējais žests". Atspēkodams eventuālos amerikāņu iebildumus, ka amerikā.-ņi, šo plānu īstenojot, zaudētu vairāk nekā krievi, jo ASV ir lielāki atombumbu krājumi, prezidents pasvītroja, ka plāns pakāpeniski kļūtu efektīvs un ka AN būtu jāiegūst pārliecība par partneru labo .gribu pirms nākamā atbruņošanās posma īstenošanas. Plāna īstenošana sāktos ar atomieroču un konvencionālo ieroču skaitīšanu katrā zemē, atklājot vispirms mazāk vitālos no- vadus un tad turpinot jūtīgākos novados. Viss tas prasīs laiku un drošību pret plāna eventuāliem pārkāpējiem. „Faktu atrašanai tādēļ jābūt nepārtrauktai. To nevar izdarīt vienā rāvienā. Faktu konstatētajiem jāzina ne vien, kāds ir apbruņojuma stāvoklis ikvienā noteiktā datumā, bet arī, kādu apbruņošanas ceļu attiecīgā, zeme iet: vai apbruņojums mazinās vai vairojas. Bruņotiem spēkiem būtu jābūt samērīgiem ar iedzīvotāju skaitu, ar „griestiem", virs kuriem neviena valsts nevarētu pacelties un ikvienai zemei būtu jāierobežojas, izlietojot militāriem nolūkiem tikai noteiktu nosimtu savas nacionālās produkcijas spējas. Plānam jāsākas, ar AN vairākuma atbalstīto atomenerģijas kontroles plānu, ko PSRS aUaž noraidījusi. . • * „Mēs joprojām atbalstām šo plānu," deklarēja prezidents Trūmens, „bet mēs, bez šaubām, esam allaž ar mieru apsvērt labāku plānu. kamolu, tai nolika arī diženus darbus, varonīgas cīņas, uzvaras un zaudējumus. Ar. arklu tīrumā, zobenu uz ežiņas, dziesmām darbā, priekos u| bēdās latviešu tauta ir veidojusi un cēlusi savu dzīvi, aizstāvēju.si. savu brīvību un zaudējot cImjusieS;'par tās atgūšanu. , Latviešur^uta..3ld!:£^^ atkarības zaudēšanas i3.g.s. beigās, 7 simti gadu nepārtraukti cīnījusies par tās atgūšanu, un cīņa vainagojusies ar brīvu neatkarīgu valsti. Neatkarības cī^ ņu beigu posmā — Pirmajā Pasaules karā, iezīmējās trīs izšķirīgi kāpieni, pa kuriem mūsu tauta no jauna uzkāpa savas bri'-vības kalnā, šie kāpieni bija: Latviešu strēlnieku pulku nJS-dibināšana 1915. g. 8. aug., Latvijas neatkarības proklamēšana 1918. g. 18. novembrī un izšķirīgā uzvara pār ienaidnieku 1919. g. 11. novembrī. Dzejnieks Rainis no savas- trimdas Šveicē apsveica Latviešu strēlnieku bataljonu nodibināšanos: ,Tauta, kam ir savs nacionāls ksfraspēks, ir jau ceļā uz patstāvību." Ārkārtējo pilnvaru nesējs sūtnis Lielbritānijā Kārlis Zariņš kādā apcerējumā par Latvijas tapšanu saka: „Latvijas valsts idejas pamati bija likti ar latviešu strēlnieku pulku nodibināšanās momentu." Atcerēsimies vēl Hindenburga izteiktās domas par 8 latviešu: strēlnieku pulkiem: „Rīga jau sen^ būtu ieņemta, ja nebūtu to 8 zvaigžņu,, kas Rīgu sarga." mus, pašu tautu padzina no savas zemes, 'palikušos nbspieda verdzībā un nolēma pakāpeniskai iznīcināšanai. Bet latviešu^ tauta nav uzvarēta, tā spītā gaida, kad varēs saslieties cīņai. Brīvībā esošie turpina cīņu Visiem iespējamiem līdzekļiem. Daugavas J)elēkais vanags, augsti pacēlis Nameja gredzenu — brīvības simboluj saules apmir-āzBh'i io^'^as savai tautai.-Kad^ pienāks diena, pulcinās - karavīrus jaunai un pēdējai cīņai. Viņu zobens uzvarēs. No Daugavas atvariem tad izkāps teiksmainais Lāčplēsis, no Zilā kalna nāks Imanta, no Zemgales pilskalniem celsies Viesturs, Namejs un viss Aizsaules varoņu pulks, lai kopā ar šīs saules varoņiem un visu latviešu tautu svinētu lielās brīvības svētkus. J5„i^ šķinnante „Bradfordieši atkal mūs pulcinājuši zem dziesmu karoga," teica sūtnis Kārlis Zariņš ievadot savu .svētku runu. „Uz Bradfordu es braucu ar lielu labpatiku, lai piedalītos dziesmu dienu atskaņās, jo šīs atskaņas nav saprotamas šaurā un parastā nozīmē. Ari Londonas dziesmu dienas, tāpat kā visa mūsu garīgā dzīve trimdā, ir un paliek tikai atskaņa no dzimtenes, no tā gara, kas tur mājoja. Tomēr ir labi, ja mēs varam svinēt tādas atskaņas, ja dzirdam balsis, kas mudina palikt nomodā, kas. arvien atgādina, ka mums visā plašā pasaule ir tikai viena tēvuzeme, un tā ir Latvija." „Protams, dziesmas mums palīdz uzveikt arī ikdienas raizes un rūpes. Dziesmas mūs tuvina citu citam un liek sajusties svešumā kā vienotai saimei," turpināja sūtnis. ,,Dzlve tagad nekur nav viegla. Lai ietu kurp iedami, maizes garoza visur ir cieta un grūti pelnāma. Grūtības piemeklējušas arī citas tautas. Rietumu demokrātijas, sevišķi angļu-sakšu tautas ar lielu piepūli strādā drošībai un mieram. Ja Rietumvalstis visas materiālās rezerves varētu ziedot labklājībai, tad ari mums visiem būtu vieglāk un labāk. Gordija mezgls tomēr vienreiz jāatrisina, šim uzdevumam tagad visi gatavojas, uh tas prasa ne vien spēku, bet arī pacietību. Mēs nezinām, kad tas notiks, bet par vienu varam būt pārliecināti, ka kristīgā pasaule vairs nenovērsīsies no ceļa, ko tā uz-sākusL" „yisa angļu tauta neseji. svinēja Trafalgaraš kaujas; piemiņa,*' rūnu turpinot teica srptnis. „Es, šai sakarā, lasīju apijakstu par gatavo^ šanos kaujai. Admirālis Nelsons, uz kura pleciem gulstas atbildība par toreizējo būt vai nebūt, kaujas priekšvakarā raksta saviem karavīriem vēstījumu, kas nobeidzas vārdiem: Nelsons ir pārliecināts, ka katrs karavīrs veiks savu pienākumu. Sakaru, sirsnieks, kam vēstījums jānodod tālāk, admirāļa tekstu papildina: Anglija to sagaida. Tālāk es vairs nelasīju," atzinās sūtnis. „Man šie vārdi atklāja kaujas jēgu. šie vārdi man mācījai ka Lielbritānijas stipruma avots ir un paliek tās; pilsoņu un- karavīru pienākuma apziņa, šāda pienākuma apziņa nepieciešama arī latviešu trimdiniekiem. Mums jāņem priekšzīme no lielām un brīvām tautām,, lai paši kļūtu brīvi un lieli. Jau vairākus gadus arī mēs atrodamies, it kā izšķirīgas kaujas priekšvakarā. ; Mums nav fizisku ieroču rokā, un tos neviens no mums ari' neprasa, bet no mums gaida garīgu sagatavotību. Mums visiem jābūt gataviem pildīt pienākumu, ko Latvija no mums prasa. Dzimtene °liek, cerības uz mums, jo atrodamies brīvā pasaulē ... Mēs nedrīkstam dzimtenē palikušo brāļu cerības pievilt. Pār mūsu domām un dzīves gaitām lai valda vienprātība rni uzticība st)raustajam mērķim. (Aplausi). Tēvzemes mīlestības gars lai mudina mūsu soļus un ievada mūsu nodomus. Mums jāuzmundrina remdenie un jābrīdina savtīgiei kas trimdā redz tikai savas intereses un grib apmierināt savas ambīcijas. Mums drīkst būt tikai viens mērķis un tas ir — Latvijas valsts, ši cildenā ideāla priekšā jāapklust visām strīdīgām runām un savtīgiem nolūkiem. Neizliksimies, neslēpsim nevienam, kas mēs esam un ko vēlamies. Mēs. esam piedzimuši latvieši pēc Dieva prāta m latviešiem jāpaliek, vienalga, vai tas izdevīgi, vai tieizdevī^, Vai par to šausta, vai slavē. Taču katrs cilvēksļ kas godā savu māti -~ t.ēy-. zemi, an citu acļs gūst cieņu." Nekas nav nožēlojamāks^ par pilsoni, kas noliedz savu tautisko piederi-bu. Mūsu gods ir aizstāvēt Latvi" jas godu; un mūsu pienākums ir kalpot Latvijas brīvībai visiem saviem miesas un dvēseles spēkiem. Ja vien mēs visi, tuvie un tālie» pildīsim pienākumus, ko Latvija no mums sagaida, tad atkal celsies augšā'gaismas pils, un mēs ieraudzīsim sengaidīto brivību. Dievs, svētī Latviju! bbb: ĒS I» GATAVOSIMIES SAVIEM VALSTS Tuvojas 18. novembris — mūsu tautas brīvības augšāmcelšanās diena. LNAK valdes uzdevumā esmu aicinājis visus mūsu mācītājus noturēt svinīgus šai dienai piemērotus dievkalpojumus un visas latviešu biedrības un kopas atzīmēt šo dienu ar svinīgiem aktiem, aicinot tanīs piedalīties arī mūsu draugus un labvēļus no kanādiešu aprindām. • Ar mūsu laikraksta palīdzību griežos pie visiem tautiešiem vie-tā.s-, kur biedrību un kopu nav^ ar sirsnīgu lūgumu pulcēties šai dienā vienkopus un svinīgi atzīmēt 18. novembri, kas ir lielākā un gaišākā diena mūsu tautas vēsturē. šai dienā pieminēsim mūsu zemi ~ Latviju, kur palikusi mūsu sirds, Pieminēsim mūsu varoņus, dzīvos un mirušos, garā aiziesim uz mūsu varoņu atdusas vietām: Kurzemes cietoksnī, Volchovas purvos, Nāves sala, Brāļu kapos un visur, visur, kui* atdusas tie, kuru nopelna dēļ mūsu tautai ausa brīvības gaisma, kuru nopelna dēļ glābtas arī mūsu dzīvības; pieminēsim savu tautu, kas joprojām iet mocekļu ceļu un izlūgsimies tai Dieva žēlastību; ap' jcināsim savu ticību paši savai nākotnei — brīvai neatkarīgai Latvijai. Atcerērmies tos, kas palikuši viņā krastā: vecos tēvus un mātes, mazos bērnus, invalidus un slimos. Ziedosim par labu viņiem, cik katrs spējam. Ar to mēs padarīsim viņu dzīvi gaišāku, pierādīsim, ka esam viena tauta, un 18. novembra nozīmi būsim apliecinājuši ne tikai Vārdos, bet arī savās sirdīs un dar- Tautietes un tautieši, paklausait šim aicinājumam. J. PrcJsbergs, LNAK vaMes Mūsu strēlnieku cīņas lika neatkarības idejai pamatus, uz kuriem- droši atbalstoties, latviešu tauta kāpa otru kāpienu un 1918. g. 18. novembrī proklamēja Latvijas neatkarību. Smagākās un izšķīrējas cīņas vēl bija priekšā: Ventas krastos, pie Cēsīm un Daugavas krastos 1919. g. 11. novembrī. Neviens 'cits kā latviešu karavīrs ar Lāčplēša cīņas garu un varonību atdeva savai tautai brīvību, nosprauda robežas un pavēra ceļu laimīgiem neatkarības gadiem, šodien mēs godbijībā atceramies savus varoņus un viņu spožākās uzvaras dienu. Pazemībā un godbijībā noliecam galvas Aizsaulē aizgājušu varoņu priekšā, kam Visuvarenais nebija lēmis pārnākt no cīņu lauka, un to priekšā, kuru krūtis grezno šo cīņii varonības zīmes. Atcerēsimies un godbijībā galvas lieksim nesenās pagātnes cīņu varoņu priekšā Volc^iovā, Lan-dekā' un Kurzemē. Kur ir šodien laimīgā zemes arāju, karotāju un dziedātāju cilts? Laima, kur ir Tava tauta, kur Latvijas valsts? Nāca ļauni notikumi, cēlās vētras, saplosīja dārgi iekaroto un celto, apsmēja tautas svētu- Latviešu tauta līdz tagadnei ir pastāvējusi tikai nemitīgās cīņās. Senatnē latviešu karavīri ir sirdīgi aizstāvējuši savus novadus un piederīgos, vai arī, dodoties kara gaitās, tie svešzemnieku novados atstāja gruvešus un postu, — kara būtība nav mainījusies līdz šai dienai. Cīņas latviešus ir izvadījušas cauri gariem nebrīvības gad^ simtiem; cīņas pret svešzemnieku okupantiem, cīņas pret to zemē drasējušiem karakalpu pulkiem^ vissvētākās cīņas par savas tautas būt vai nebūt, un, beidzot, tā cīņa, kas pāri Latvijas laukiem un pilsētām sacēla sarkanbaltsarkano karogu mežu. šodien... šodien, mūsu brāļi tēvzemē sīkstā spītā cīnās par mūsu tautas pastāvību: Kremļa zirnekļa austais tīkls nav pirmais mēģinājums mūsu tautu nolīdzināt ar zemi. — Varas ir nākušas un gājušas, aizies arī šī... Latvieši ciešas un gaida to bridi, kad. varēs viņu zemes tīkotājiem dot pēdējo dūrienu un tad, kā brīvi vīri bri-vu vīru pulkā lemt par savas tautas nākotnes uzdevumiem un savas valsts nākotnes iekārtu. — Un mēs, trimdinieki? Ari mēs cīnāmies par savas taiita^s patstāvību, un arī mūsu cīņa nav viegla: tik daudzi noslīkst svešās zemes atrastos tauku podos, tik klaudzus, par kārtīgiem latviešiem iedomātus vīrus, aizpūš Lielās Pasaules vēji, izrādās, tie bijuši tikai sēnalas. Bet pārpalikums ir un pastāv — par spīti visam. Mums, pieminot tos cīnītājus, kas šodien Latvijā ar naidu sirdi kalpo svešiem okupantiem, godbijībā jāatsedz galvas, — viņu cīņa ir saistīta ar asins upuriem. — Bet vai tādēļ mums, brīvā pasaulē izkļuvuša jiem, nav pienākums pacelt savu galvu pāri par materiāliem labumiem un vēlreiz, pārdomāt: vai ■ mēs esam cienīgi uzdoties par savas tautas locekļiem? Ikdiena ir noliekusi mūsu galvas un piesaistījusi skatus zemei, mēs savās gaitās bieži skrienam kā kungu pazaudējuši suņi. Jkdienas dzī^ ve šķiet tukša. Bet, paraugoties atpakaļ, redzam, ka pelēcīgās ikdienas, kraudamas viena uz otras, veidojušas it dižus posmus cilvē-vēku un tautu dzīvē. Latviešu tauta ir dāvājusi dzīvību katram no mums un latviešu tautai ir tiesībās atkal to ņenit. Un mūsu pienākums ir dzīvot tam brīdim, kad būs jāsteidzas palīgā mūsu brāļiem tēvzemē, un audzināt savus bērnus par. labāldem latviešiem, kādi esam mēs paši. Ir dažādas cīņas, — un tā cīņa, kas jāizcīna, lai pasargātu mūsu bērnu sirdis mūsu tautai,, ir smaga... bet. Māte Latvija gaida, kad mēs pie tās atvedīsim savus bērnus un teiksim: ,,Māt', es aizbraucu viens, bet atgriezies atvedu- jaunu audzi, kas kalpos Tev ilgāk par mani." Unj ja iedomājamies visļaunāko, ka Augstākā vara mums liegs pašiem skatīt savu tēvzemi, mūsu spēkos tomēr ir iespēja atstāt savieni pēcnācējiem no senčiem saņemto. mantojumu — tautību. Maldās tie, kas domā, ka par savai tautai ziedoto tiem būs tiesības pieprasīt kaut kādu atlīdzību veikto pienākumu atlīdzība ir nākotne... Kā mazu illustrāciju atstāstīšu kādu notikumu, kad 1945. g. 15. latviešu divīzija ielenkumā cīnījās pret Sarkanarmijas pārspēku, kas lauzās štetines virzienā; Mežā, starp Fledebornu un Landeku, sablīvētās vienības gaidīja bridi, kad uz priekšu izvirzītie kaujas vīri atvērs tiem nogriezto ceļu. Boļševiku smagie ieroči dragāja no sāniem. Un tad vēl atskanēja saucieni, .ka klajumā, aiz meža, pa kreisi no ceļa parādījušies tanki. Vezumnieku satrauktās klaigas pamodināja trīs kaujiniekus, kas mežā bija atsēdušies blakus kādiem ratiem un momentā aizmiguši: nedēļām ilgā, nepārtrauktā kauju darbība bija tos pa-^ galam nogurdinājusi, un tā viņi tur gulēja, sakrituši sniegā. Uzzinājis, kas notiek, instruktors ar abiem kareivjiem noskaidroja, kuros ratos atrodas tanku dūres, pārbaudīja šo prettanku ieroču degr ļus un aizgāja, šiem karavīriem nebija balto maskošanās pārvalku, to plecus sedza kaut kur lauku mājās no logiem norauti aizkari. Neviens ari viņiem nepavēlēja iziet 'pret tankiem, bet viņi zināja savu pienākumu. Vai tieši kāds no viņiem sašāva tankus, vai tiem talkā devās vēl citi, vai visi pēc cīņas atgriezās dzīvi, — kas to lai zina... bet tanki dega. Cīņa, necerot uz atlīdzību^ cīņa ikdienas dzīvē šodien — un tā cīņa, kas vēl nāksi tikai ar cīņu mums veikt savu sūtību. Un tā mums atliek vienīgi cīņa: ar sevi, ar savējiem, par sevi un par savējiem. Uz mums raugās gadu tūkstoši, mūsu senču darba un asins upuri, mūs sauc mūsu varoņu un mocekļu balsis... — Vai mēs drīkstam palikt vienaldzīgi? Vai mēs drīkstam savus bērnus ļaut, sagremot kādam svešam kuņģim? Vai mēs drīkstam aizmest paši sevi, jeb vai mūsu pienākums ir palikt, kas esam, un veikt savu sūtību, līdz galam? L B. SINĪ NUMURA: * ATBRUŅOŠANĀS PLĀNS 1:1 * VAROŅU PIEMIŅAI 1:3° * CIŅA UN MĒS 1:5: ■ * SŪTŅA K. ZARfŅA RUNA 1:6 * LĀČPLĒŠU DIENA 2:1- * PULKVEDIS BRIEDIS 3:2 * MŪSU VAROŅI 3:2 * DURBES KAUJA 3:5 * PREZIDENTS KAUJAS UGUNĪS 3:5 * SENIE MRTIŅI 4:2 * BALETA SKOLA 4:4 * DAUGAVAS CILVĒKS 6:1 * VĒSTULES RUNĀ 6:3 ŠAJO PILĪ 8:1 * LATVIETIS NO TUNISIJAS 8:3