P runu teica ^as tuvu stā. ŗ- Muzikālie ŗ «ieklamāci-ŗepi ^ejnie-ŗiem, Upsalas iijumā. Pie-ļas vakars bi. pts un klau» Tos par lat-ŗma izpratni.
cīņai
ponds Skan. ļā ar atseviš, ŗ l^gs ziedot sekmēšanai, ^akciju savā liov, latviešu fisā pasaulē. |dz visus 18.
pmus ziedot ļnai.
ļOmes vēlēša-" savu Barak» '0^. Līdzši-»piepeši" iz'
baskanot ar kārtotā vēlē» la esot satri-ratu uzticibu
lurēšanās jļ?
ļiesibu pie»
ļi diskutētas frejs lēmums ļts fondā pa» ŗapulcē, ap» fisiju un tās instrukcija hata 1949. g. lomē arī (le»
\ J. Breikša ļtad nekādu fet nevarēja. Iceltie iebil-fcu komisiju, ļot padomes lielošies par
apsvērumi, [ratiskos pilo )mākās lidz» lāmi un, jā-brēti. Fon» U nav mek-ļidā jūtamu fcas trīs fon» ar teicamu *nrbā ienest
kādas pa-ndas iekl^
liem,
latiju
ir
cal tikai
ne
viS'
riešu pa ek-
tas iek^^' Ivisien^. iroši
daudzkārt
no mūsu liem punk-ļjaunāš pa-lāšana, tās pna. mald-bkmju pā-k Bet, ja
ziņā šķiet, tu jaunieši Ino, sveša: I ietekmei, litu gados ļftidu orga-ļpakavēties
I mazajiem, ļiliek tikai braugi, no^ ķi un tās Usp., sest-[, kur tie [iz nedēļā.
sirds Vē-I savu bēr-
Inas lai>^' fcezspēcigir : ļpratā itā^ I dziesmi-
lisiem      ; ? [māka un I ieintere-ar no-
ķsu ra^*" i domāju-
lasāmvie-' lu aizstāt .
pret
bez gala : hīti sēriju ;
ziņā ne- > ļciem^šr
ļcijas un . tojotbēr- V otēkasar
ar bilžii ābe- ^
imiiHi
Mēs zinām, ka viens no padomju ĢXw>ā.cy?is jpirmajim njērl^de^i mūsu zeiļ^ē bija' zemnie^iijas izn,i-4ē^a. Tas .nenozīmē, Jsa Latvijt m agrarzeņiies tiek pārv.ērst^ pai rMpniecibas zemi. ■ Mim 'tradicionālā, or^anaski ii-mgv^ laukaalmjDieclbiiģ ^sistj^^n^ 4āeķ .izniicMi^^ta m uoāu^īta 'lī^ l^a-^atiean. S^lvieāu la\^^ aņāiii "^vu ivo^iļKtāfeAi    i^vAdMlio se-m, ar say,u fconsgjrvi^tivo ,un te-i9ftĢļpisiko ^Y«s rjļtpiu ņc tvelti .^aitaia par tetajsol^ka ptrgiMftci
-satois,tw iuffēiušās .pajr 4aM# t<fei'-ļi, tā' devu^ ņ^fšķ spftcfes Ŗlļus iņi^Ajlļs^us, l^i sv^^ā var^ to, s^^<ķē.tvl./Ķa iatvi^^u .tauta ,^ptvē-ritisi .x)|iŅ>antijL nodoma veljjiŠĶ^u,: 34,p*y.i4em'spēkiem ;tam 'p.rMoju-i ^ies; p,ar to l\eeina 4aw<te.¥ 4«3or-ļ tācijas tieši no zemnieku .vidus. Arļ barbarisku nežēlību tiek iznīcinātsi m s?iļaiopļ<sts viss, ikas y^ algādi»š jgi^ .W0 ieskaitu lai&Os:lētāki ttefc; izsaki ,m piistādīM, j(H|jas' jiojasi^ iķ'm ^aviesnotas msm, eils^^i sadzīti ;k<xiunltnēs. *j;i8lvijā. ji^ieēr Jiem itaģ^ jādedz, krzesH^e ^ m-Mid^^ā^ps :taga4 v»^ m-i vVj^tu, J>e^rscmiskū.y|tt9tā$.u sv^
Latvietes starptautiskā izstādē I
ā
Jau 25.. gad'u^ no vietas Ņū-, ciskos tērpos atgādināja figūri- taļadi<:iju ^argāmā m sieyietes ļor^^ā notie.k starptautiskās sie- ņas no porcelāna trauķ^ņ gļez- ..ekšan,as ^enj syešaj^m«*>y.aKāJin. viešu izstādes, kur (^ažado ^tautr' nojum^em. Blondie .dāņu bērni Eseņija BraJOite tnodziie^ģa .da-?ievļetes sniedz savas zemes rak- bija iepriekšējiem pilnī|;s pret- ž^s .Iļ^utas (dziesmas, pēe km ¥• ^>turīg,akos izstrādājumus, tautas st^ts. Tad nāca latviešu .bēr.ņi. iUnoes audzēknes nodejoja „^ie-ērp;is, īpatnējos ēdienus, rpķdar- Visas    meiteļnes    vainadziņiem kas. jseviški saistīja
Pa4.,,Sayi«JĶb& .^i.jr.ud^ m-' ^gL',|:^ļ3iraJ{;stu vāk^,^ņa AfeJA^M-mm piar ^eru. Tanī ^^sļJL^ j>ie.-
vaJsiu .DioUgum? iĶi .atomJ^^a ^aMļ^giun^i?. Pmķ^tu vf^^^u pia-yiSJ^iA.ķ       ^^ķJIļna, ka Ķre^-
v^4(|^^l^in^^ acipj ;r.edzc{t, ^pado-55^.fei^a>vi^i sv^gi'ņiērki. Latvji?. šī*,^cjļj,a Uļņ šūstīta ar soll-ļVaii|€^' ^,^tāvet mieiļa sar^ēļj V9 ^elt 'darb|i rfiŗibu. 'Uāzjgi solīj,v-mi 4<i^ti:arī <ņtas zemes, ķ^šjpaķj^u-tas-'p^dpmju yar^i. Bet solījuņ^u? razJib|[s..ceiŠa5^i vai^^a panākt arī citā j0€f}ā. Tlāp^c vfļai^z^ja būt p,oiiti|ķiem mf rķipm^ kapeg p^idom-cilvēkam stāsjji^ p^r kaŗ,^ brie's-mām. Pii^omju v.aras vīri ļoti Ha-U zļna,^ neskaitāmi .tās pilsoņj Jķaili jaida kā atspestīšaņas st.yn-dju,' Tos ,ar ķjiru nevarēja iebiedēt, be.t p^domj^ valdībai vajadzē-3li ^pārliecināt ņetiļmu lēttijcigākos yal5^sy5ŗu§,     J*ad. Savienība ka^
necēla?, ka' tā, gataya ssgrunām Rar Nokārto jumu, ķas atļauj 3^ :s|idživot diyi pretējām, valsts
^     , Aii^f^^pims mfrm ^pii^ pa<!ļQ%
oĶi^^^.sa^ācii. Tur i^ŗa-4*^ #]^Uetu ;miiiistri; ng lielām un y^¥^* satikās |;(L veci pa-niis, ķmi yēi; j^veredzēti ^p-lopāti;., Lielo; sat;ikšanos yjsi cĶņ-. tīšiem' iziafDfcc^ s^ii 5(!3|sj^u Jab^ ,m miljn^s, iztaustīt pretinieku m-m' varbutljā izlīguma iespējas. Tur Ečesons satikās ar Identi m -Mmmvi, uiļļi savASs ta^ste^ļus kstļepa ¥iāinskis, kW jka^ta ieaņā^ums jBoieram, ^r p.ar|iksti^ mil-ļemiesn. MķĶ§i fteiņu .deklj^nēs ?;;s^ņ||,c^ķās ya4^,lltS. lāpie..
liisej^z iĢ ^is^usīs ^ ipsi' iait^iesi, jo P^^zes sapiaķsme Jij^s p^e^enjsi viebta, h iemiae-%Bās pu^vājr<^iem un netješlfem ņo-r|dijjumiem nenov^&dis pie ^sm-pām, iņd gala izn^^kums vairs na^v JSzīie. •
S,us. Šogad izstā,de notika ņo 5. U^z II. iioye.m,br;m, 71 Ke'giment .4rjT)9.ry, Par^ Ave un 34 St., vn tajā bija p,ārstāv^ē,t^s ^a.n JE.iropas ^g^n tālo 4ustrMiAV, g^n Rie-tumindiļjas tautas. Pēdējos g.Ŗ-4qs izstādēs pAed^ŖļŖs ķrļ jBaltijas ,taMJ;?s, kas. icā .j;9,un.i ienācēji, jf[jieyērš aey a;merik?iņļVji -publikas ,uz^anibu m seknaē izs^t^d^s labu iedošanos.
.,Xtatyieš,u .sieņds aitra.d^s izdevīgā vietā, zāles vidū. Rūpes par ,tā» iekāirAošmu hm uzņiiuuš^. Latviešu draudzes Dāmu Komiteja' m 'l^atviešu Akadēmisko 'Sieviešu Klubs. 'Gaumīgi iekarr «totajā stendā" bija apskatāmi un arī pērkami laļtviskie aud.umi, priež^ites, sudraba rotas lietas, kokgriezumi, māla -trauki. Bija rMz-amas arī I^ajtvijas ••naudas zl-inēs ,sitarp tām ari 500 latu zīme, kiuru Latvijā ne 'ka-trs dabūja -turēt savās ro-kās. Pie sienas karājās Jānelsiiņas un Brujas sieviešu portreti. Paklausot rīkotāju uzaicināj'Umam, tautieši bija atsūtījuši eksponātus no Visām Amerik-as malām. Mākslas amatniecības priekšmetiem bija liels pieprasījums; un' saņemts daudz pasūtinājumu.
Ap latviešu ste'ndu vienmēr M-ja drūzniēšanās. Tur bija latvieši, kas gribēja nopirkt kādu latvisku izgreznojumu savai mapi, vai ari gribēja viei^kārši nogaršot speķa rausiti.
Pie stenda pienāk kāds vecāks vīrs, viņa gaita ir smaga, Vina rokas sastrādātas; var redzēji, dzīve ņav viņu lutinājusi. 11as ir kād? latvietis, kas atstājis dzimteni agrā jaunībā un par kuru atmipias viņam nav rožainas. Redzot Latvijas skatus un izstrādājumus, viņa acis iemirdzas un balss iedrebas: „Vai Latvija tiešam bija tik skaista?"
Latviskās lietig^as pērk arī ame-rikā;f>i.' Ķ^da studezite ieinteresējas -par sudraba izstrādāju-: miem. Izj:.^jisās sarunas. Viņas interese aptver arī tautu,,kas š.ādas rotas izgatavo, zemi, kur šī taut,a dzīvo, un tās likteni.
novembri izstldē bija pul-cilušies'' sevišķi daudz' latviešu, jo ,tad'notika latviešu prļekšne? sumi. Minēti d.ien|, kā vēlēšanu .(|i.enP, - dartta vkta? ym Mēglt^s, tādēļ publikas pieplūdums b.ija ;5evišķ.i ķijipls. ^ yispjijrms notika „bērnņ parāde". Katras ta.utīb.as bērni savos nacionālos tērpos ienāca arēn^. īpaša komisija tad iz-fAudzija k9,i\x h^m, ķm piešķīra godalgu. Ungāru meitenes i^nāca^ rok.Ŗs ^.ānos iespriedušas, |aps zā.baciņos. Melnmatainie' ķīniešu bērni savos austrumnie-
galvā, tautiskos bruncišos. JCp- i^.ubļikas interesi, misijai vislabāk patika yisma- Tad .sekoja, dā^u-. progŗaiņm^ zākā grupas locekle 4 gĶ^ vecā .un „Gommon .C9,use" .organ^āc^ Mā^a Ans.kina, kas ar droš.u rolw j^s .uzvedumi, ko runu ieva-s.aņēn;a pasniegto i ^o,dalgi<i. '^īj^i 1^44. gada-Varšavas .sac.el-Vakaŗā notika atsevišķu tau- ■ sma^ vadītājs ^en. Bo^ — Koma-tlbu ,uzyedumi. Igauņu pusstun.- ŗovslfis. „Commōn Cauše'' sten-
• 9
Spedālziņojums par Morālās apbriļnošanais konferenci Ko (apux) Šveicē no i augusita līdz 4. novembrim
ideoloģija ir pārliecība,- iztēsta tā, ka tā pārveido cilv^u do-mas; jūtas, .uzskatus, <larbiibi^,- attieksmes pret .citiem cilvēkiem, tautām un pasauli. .
Angļu vēsturnieks, dac.'Bobins M9yats s^J^a/ka j,deol(^iia tyej visu cilvēku dzīvi un iespie-
Morālo apbruņošanu l^ā ķelāko notikumu» ķikdu viņš pazīst pēdējos gados. An\e;rik^ Savienoto \falstu ^Sen^ta komisijas priekšsēdis, ko komandēja uz M^A konferenci Ko, apzīmē 'li^«ar|llo apsbruņošanu kā ^^cerlbu .Gijjral-tāru", be,t Ŗ^ras ikomūinistu par-. tiia aizUedz slāviem biedi^em st|.-ties kontaktā ar Morālo apbrīnošanu un apineiklēt Ko ķon-, leļTeAces. Kādēļ? Vispirms, kas ir
n'^ķam l^Ŗnfrjancisķo piisētj^s ^alva pasniedza MRA ideoloģisko grāmatu ..The World' Bebuilt", R aQward, Blaņdford Press; ,Ģrv ,mata iznāķ^v^ <^a.^dzās v^ļo;^?.^. Ģ^enerāl^s "Sizen^aņers s^ka^, ķņ, hi pasaule ,^tātos pretim ķo-mmmm,y ideoļp.^s.Ue fak^tOiii .tikļpļ9.t .^vai'īgi, vai .vēl svarigā,\d kā materiālie.
1W p^vēKu» i^^^CķņavS 4aļrbj,is mc p.a# jdaļlbnileki. Ķe^V^e^n piespiež strādāt, b§it p^ ^5^|iU .dienu nodzlvošanas dalībnieks-izjūt nepieciešaņilbu piedalīties ķV (^ā, no dŖfba grupām: trauku mnz-: gāšanā,   ēidienu pagatavo^nā. sakņM, ēdienu un tējas pasniegšanā, telpu tīrīšanā, transportā u.t..t. CilvēkMS nekomandē, bet nodarbinātie koiļ^i i?\ejklē., ķas }f pstreizi, un,a,tzīst, l^a .dar^.s jā-; ye^ic. T,ā ļr audzināšana demoķ-ratisļ^ā g^rā. ,    , .
'4-
Mi
«"i
Praudzes komitejas .dimas JlfJv'iMu sļten^ē; K<wn?4!8j^s ^-c© #3-<iJca #yūte&ž©. loceJclļB?: Kiv.uif^
Ko, Šveicē, pie ženēvas .«zēna skaistajiem krastiem^ netālu m, Montrē, ir viens no pasaulē Psi^ zlstamāķajiem "M>RA~ ķonferenČŖ centrieņi. Par Ko rakstījuši pāri par 7^0 Siropas laikrakstu, kas Sūta savus jkor,espondentus. še koi:ifesences jau notiek p. |?idū no yiet£^s. Piedalījušos skaits pār.- -sniedz 38.000, ietyeŗat .d^ž^^u reliģiju, rašu, tautu, klašu un Jcon-tinentu pārstāvjus no 110 ze-' mēni,. šo^Ŗd piedalās .^rl" vsurāļti" ļa,tyieši m igauņi. Konferences lokāli aptver 2 lielākas m X ņia-zāku viesņicu, ko 60 šveiciešu,'
ziedojot g^n m^s pensijas, k- Ķ;ā4s. )?ij. k(;^mum^ts teica, ka t^upļji^us,, Pārdodot pat pe;i:so- vi^^š .^vairāk .ķā 20 gad'i dziedā-nīgu ģiņ3,enes ^ašumu, .zļedoja'^ j^s Inte^cMāU, W^te/Ko, ,apbrwņo4aņai, l?i .dotu'yļņ$ ^j^^ ŗ^ju xņlkciji,^s dzīvot
h
Ir
1
ii
I
dibā
dai sekoja latviešu priekšnesumi. Draudzes koris Br. Skultes va-nodziedāja Amerikas un as fļljitanas. LKK priekšsēdis Dr. V. Māsēns īsumā iepazīstināja publiku ar latviešu tautas gadu simteņiem ilgo <i%u par savu brīvībur ar spēcīgajiem kaimiņiem, kas nebūt vēl nav beigusies, bet nonākusi' izšķirīgā stadijā. Runātājs sevišķi izcēla sievietes lomu latviešu tautas
km sakopoti ^ pretkomūni-stiskie materiāli, viena siena bija noklāta ar foto uzņēmumiem par baigo gadu Latvijā^
Hatkis īpatnējās iekārtas dēļ publika, kas drūzmējās.gar stendiem, ļoti vāji varēja sadzirdēt priekšnesumus, un te valdīja gada tirgus noskaņojums. Toties programma bija labi dzirdama un redzama lio balkoniem, kur vietas 2.000 apmeklētājiem.
žas • pat intīmākās A^ģinienes dzīves situācijās. Tā ir raksturīga •ar ekspansīvitāti un dinamiku.
Kā jauna pozatīva- ideoloģija blakus pazīstamām diktatoriskām ideoloģijām arvien lielāku nozīmi iegūst- Mor«ļā apbruņošana. Pēdējā 'nfiv -teorija, bet t-ā ir dzīve, d2īyes veids 'Un pasaules uzskats. •
Oslo universitātes dekāns, ideju profesars      Skārds apzīmē
Skmk ©RAUDZE SOSTONĀ UZSĀK pmBĪBV
Iniciatoru grupa,-kas nesen uzsāka Bostonā jaunas ev.-lut. draudzes organizēšanu, paveikusi teicamu darbu. Pirmais draudzes tapšanas posms jau noslēdzies. 21. oktobri izvēlēta draudzes pagaidu padome ar 16 locekļiem, -kas, ievērojot Latvijas ev.-ļut- baznīcas satversmes noteikumus un tradīcijas, turpmāk kārtos .dr*iudzes dslves jautājumus.
,1. novembra sēdē jaunās drau-
Ame.i:ukāņ,u šŗs^, M$ fceidz
^Pirms pa^u.g-^iniŅ^^na; sl^mņīc^as &i ,^e3n^|#ie^, 6Ģ0Q ,<i^l. g^ ^t: mūs^vi. Arsj^ejm '^l tagaj^l. y|l
p||C:/^lj:vi paa^gstjiiniStJV"^®^ i^a^ķsā PPP0--8W dol,: gadā (p^rn 4000). f9 viņi panāktai tikai pēc Ugas k^ulējian^, kgd Gjji^mai 1950^ g. 1. jOliļā piešķīra piimgu ASV pašvaldību (home rule).^ Visiem salas iedzīvotājiem tsgad Jāj^aksā' nadoJ^i, kā^dufi laaksf. AS^. ' N.o-
i^km m }^īH v^ P^m^ 41Z
Quamu. Agrāk yiņi uzturim ,<i«' ^ifiiš^s polārus pļ8lņ.Ŗ.
Mūsu ārstiem par dzīvokli ja-^ķsā 1# #1. m»^ī. PF-efi»,
T^j^ ?5 pjrpe., jbJBt ^i^ģķHm Vņ ap|iyieni pt par 50—IĢO pr^p. ^^b^dojas iomē? neesot, visu va^-.dzigo varot ie|ā.dāttes, ijet ietaupīt p^variot.- ^ēmi ^apmdclē »meri-kānļju ^olu. Pieaugušiem „ieiEU!i ^išjinĀs'^' sm^ii ^ralodā. ^%gF&ts, p vi^ Āwf.Q ^sikopus kā Skopas
mi^^^ m rw m»- y,aW. m ¥i^m^ ^^i^
.ēmr^m^ ,iznoņ3l.t*P
^^sņ m M^^^ m
ffl^p^Vijj^ P#iam (f 5 ļ4, W-iru) cēlusi
, iiizdāvjināJuS; m 2 sfeiis|;.^s auto #      l^ņ Bphp^M^ visā m ķrustftjl    SķetjSjm. Ģj^di ļdļĶt ipfl^u gi^^joiieši daudz ^0 jred?f tvši iin piedzivoji^i, ^t viens viņias to
p\iTkes ņļd JL^bav^s Mzvanāni bi.-3^ ļoti tālu ejpias sekas. Z^audē-, Jupi abās s^akāvēs Ma tik smagi, ķa yācu .ordeņ^a, Livonijas ordeņa un bjskapu valstiņas karājās matu galā, un tās noturējās virs lUdens tik ar tiem spēkiem, kas atsteidzās: palīgā no" visas Eietumeiropas. Abi ordeņi no ofensīvas bij a uz ilgie;m gadiem atspiesti defensīvā stāvoklī. Sevišķi NAm ordeaim bija jāatkāpjas no vienas pozicijas uz ot-rn un' Jāizl.ajž no j.ok.ām viena pils 0fi Oitr^s.
Zem^ķe baudīļa ^avas uzvaras ^gļps, m bija atbriv«>ta no ieka-ŗ.oŠ^as ,dŗa.vidiem. Jura pils m poie bjja kļuvņšs^s liekas, un no abām tām" atvjlķ^ garnizonus.. Kuŗ-§1 sacēlās no Klaipēdas līdz Ķitld^-ai. Kujršu paraugam sekoja sām-saiieši uņ atkrita no Livonijas ordeņa un sava bīskapa.
Msijā jaji p®c |>urbe^ kjiņjas mākās ņemicr-u i\ūgšana. ; Prūšus vēl vairāk satracināja iviņjl no'biļu mn^Ļ sadedzināšana. Dižciltīga^ J?ija «veuts, ķas^ saturēja kopā t^autu. SJz yi^u pjlecie^ gulās smagāk^ ķļ^a inas;tas,,nn yiņi bija Savja^s leņies poUtiKas notejicēji. Ja yiņi pakļāvās, tad p.akļāyās vjsa tauta; ja yiņi sacēlās, ta^d ķērās, pļe ieroēieņi visa zeme. 1|tpēc arī kā Livonijā, tā Prūsijā oijdeiļii m. bīskapi centās dižciltīgos vai nu piedabūt savā pusē, vai padarīt viņus n®l?aitigus, labākā gadījumā paņeinot per ķālni^fciem viņu dēlus, .sljiķtājļcā sgSldījvmA v^ņ.us pašus iZr ņiejlMOt.  pēc JC^be,§ Jcaujas Nā-ifi^as m Ņ^rms suļps ^Volrads MJŗjabils ^|^$^cip^Ja Lencburgas pi>-uz ^r^ēm Priišļu dižciltīĶps. B9I-.tiftitn .dižciltīgajiem bij^ paraža Siapjiļcēt^e? uz (^īrēm, un |tur tiķā aps^prjiesti ari politiskie jautājumi.
paraž^ izmajtltoja so|:is, ņn prū*-' šļji dižciltīgie m ieradās pie viņa 1 l<0.!acburģas' pilī. ■ Volrats: izīf^:M-
;q#Miji;Wļ.i,iitoaiv ji^ipf II iļi|i|iiiiiij ļļi,
DURBE
dses'padome ?s?icnprāttgi nolēma par draudzes mācītāju aicināt prāvestu' Kristapu Valteru. Lai mācītājs visu savu enerģiju un laiku varētu veltīt draudzes darbam^ draudze, nebaidoties no upuriem- apņēmusies nodrošināt tam zināmu algas minimu.
Pr^U^ze? pirmais .dievkalpojums prāv. .Kr. Valtera vadībā. ,notiks š. g. 18. novembrī. Jaunās draudzes gans vadīs gaj-Igo daļu arī Bostonas organizāciju rl-
ķā lika pili noslēgt un to aizdedzināt. Visi dižciltīgie krita ugunij par npuŗi. Tas ārkārtīgi satracināja prūšus, un viņi ķērās pie ie-' ročiem. Līdzīgā kārtā Nameiķa laikā LivQnijas ordeņa brāļi saaicināja uz dzirēm zemgaliešu dižciltīgos im ifcur nokāva visus. Tas izrai^īj^ zemgaļiešn sacelšanos.
Pēc ^0. septembra piecas prūšu territorijas ,Semba, Mtanga, Vā^me; P4g:ude un Bārte — atkrita no Vācu ordeņa un ķērās pie ie-ročieiņ. Ordeņa rokās palika tik Pamede un Kulma.
Prūši bija apņēmušies cīnīties' uz dzīvī3:«.i un nāvi, uai tāpēc katra no atkritušām territorijāni izrau-4zīja ssavam karaspēkam kopīgu ka-vadoni. 3emiba izraudzīja «(plandi, Nātanga — Indriķi Monti, Vār-m — <¥^m, Pagude — Aļitumi un Bārta — Divanu, sauktu Ķle-kine, t. i. Lācis. Pēc sīvām cīņām un vairākām uzvarām, no kurām svarīgākā bija apskatītā 1263. gada 13. jūlija uzvara,, prūši ieņēma un nodedzināja visas Vācu ordeņa pilis, izņemot trīs — ©Ibingu, Baigu un Karalaučus. Tās notu-rējlis tik ar ito, ka pa ndjias ee-^iem bija iespējams .tām pievest; pastipjr^ājuņius.
Pēc Durbes kaujas arī Mindaugs s^rāv$ sakarus ar Livonijas ©rd/e?, ni un atgriezās pie saviem W<5,u dieviem. Viņš apvienojlts ar ,citiem lietuviešiem un krieviem un iebru-, ka Livonijā. Naugaidas un Plis-kavĢS karaspēks atjaunoja uzbru-mus Tērbatai.
Mestram Hartmjītam no .Grum^ bachas p.urbes kaujf jzjauca visus pjāņļis, proti, vad?t apvienoito y^:^ kareiropas ķafaspēku pret tatāriem un ļq:ieviem uņ iegūt j^vnas ze mes. Viņa liktenis bija vēl rūgtāks. Mestrs bija Ijcis divus Vā-
šā par to, ka viņi 5>ij,a p^^c D,urbes kaujas pārgājuši prūšu pusē. Pāvests par to mestru JJartmutu no Grumbachas atcēla no mestra amata un sodīja! ar bargu baznīcas sodu.
kotēja I?ļgttvi|jas valsts -sve svinīgajā i'aķtā tai p^^šā dļe
Jāqer, .draudzes j#mais dievkalpojums L^tv^ij^S" /valsts svētku 4ienā savedīs vienviet visus, jaunās draudzes draugus .un labvēļus uņ būs .skaists jaunās draudzes darba sākums.
Jaunās draudzes attīstība un augšana tagad iespējama, ja pati'latviešu saime (to sekmēs ,un atbalstīs, ;aķtlyi piedaloties draudzes dzīvē un darbā,
Jļr piepiidij^isjes daudzo bosto-«niešu sirds vēlēšanās s,aistīties ,draudzē, kas kopj Latvijas ev.-)uit. baznīcas paražas, glabā dzimtās baznīcas gārigās mantas u,n dārgumus, ņn kur Pieva vārdus tulko mācītājSj kas pats kā trinļi-dinieķš stāv šajā zemē. Jātic, ka. Dieva svētīta, jaunā draudze augs un spēs veikt savu sūtību.
iespēju radīt jaunu vienības ga?' ru Eiropā un visg? pasaulē.
KO pauž KO (caux)?
Ķo ķ dz^vps .den:ions,tr,āciift.
ir J3ļezš.ķir;u s.abļe#ļba. Cilv^,^ neatkarīgi no stāvokļa, b^gāl^Ŗsļ '■un yar.as, ikcpigi i^et jauniļi f^ņ: ^ neyis gaji(jlt, l$i 4ti 4ķr^, bet p^-, šam sājķt (^arit, d,ot. īŅe sevi, bet otru darīt lielu.-
Morālo apbruņošanu angliski sauc Moral Re-Arm'ament, salsi-sināti MRA, Dibinātājs un p^o-J nieris ir Dr. Franks Bucihmanis, amerikānis, kura senči ir lyei-CAesi. /
MorāJās ag))br.un.oaanās pamatā 4 absolūtās norm^s^: .godīgums,^ tirībŖ, altr,uisMs un miles-tiba. Pasaules notik.umi;ir mos^ālā? 'krīzes sekas, tādēļ, lai pārveidotu p^isauli, vispiraas jāpārveidojas indivīdam, ģimenes dzīvei jākļūst labākai, tad pārveidosies tautu sadzīve. 'Dr. Bul&manis to. izteic: „Mums nepieciešama nacionāla, sociāla un ekonomiska Pārveidošanās, bet viss tas ir -pamatots uz personīgu %)ārveidoša-nos." Ja cilvēks pārveidojas, iespējams arī pārveidot pasauli un
āŗpj^s .Iķļrgs, f^&oĶ^īĶĶ s^ibie,^-ribā.'\T<e 5.aķn?s tM vvieņj^ā?:??^ n^iņ^aniāte .^r m^\ļ ķ^'i ^k^ā īi,w virtuvē s.ti;ā,d,f%^, |^efāldipeķtor§ ,ar Ui- icojtjnnņl-;stu Jn^,z^ā ^ļ^^us, bet TO«Jor-g^izācijiu y;adjtt.āj[s Ai jPiie yi€ina galda jar j^^mw ^'^^m-Pieži i^en^idņiek^ y^^jl;s\;i,ri ic{ ^^ķ aa.^ar(b% vjie^ķār^os ^^kti$-kos darbos un vingrinās lietfit 4 absolūtos prmeipus, -te selgas par to, kas ir taisnībļa un nevis, k^ni ir taisnība. \
DZELZS aizķēra ,      uh KO (cato)
11
Ml
ir-;
'1;
M
i
.Ir
i
1''
pulcēiāš s&ojas aud^^s, ye<^āki m. citi taņtieši, lai pieminētu rakstnieci Aņnii Brigaderi. Val^i iļeyi?dī-sk Pavasara k\md@es re^i^te par jrakstņieees dzīvi im teblem. JMiiitā;tasņ sekoja skolnieku dek-Imād^sas, ^^j^mas un bērnu lu-s?& SjPirjlditis piīimals cēliena.
dot atbildi katram „dsmam*' — ari komunismam.
Morālā apbruņošana k dzīves veids, pasaules uzskats .§ir;^ tajā, nevar ne iestāties, ne izstāties,' bet viss atkarīgs no dzīves veida.
DJEMOKRATISKĀS PASAULES JSTOSTAJA P3ET ĶP tCAUX)
Raksturīgi, ka šīs kĢnferences ir apmeklējuši 100 valdību, ministri, 450 parlamentāriešu, diplomāti, militārie, arodorganizā-,ciju vietējie un starptautiskie va-idītāji, rūpniecības un citu saimnieciskās un kulturālās dzīves pārstāvji, zinātnieki un bazmcu pārstāvji, strādnieki, ierēdņi, mā^ jasmātes, mākslinieki, s,tudentu un citu jaunatnes organizāciju pārstāvji.
Par sadarbības Veicināšanu starp Vāciju un Franciju Dr. Baohmanim ir piešķirts Franču' Goda Leģionā ordenis. Ko (0aux) gars veicināja arī , sadarbību starp Japānu un Savienotām Valstīm. Ne yelti, pai^stot miera līgumu .ar .Japānu, ķatrtsni. Sanfrancisko konferences daJib-
Ķonferencē šogad atkal ieradās ' čechu nacionālās koniitejas prezidents, ģen. L. -Prc^la, kas k, m Latviešu iiāl^lēša, Joai-a oi'de;pia l^vja^eris.
Turkmenistan^s yjlenibE\s ķo-rhitejas prezidents' Veli Ķajum-<^an, kas reprezentē 4,5 milj.' bēgļu no :3Q miilj...li€lfeg tujike-stāņu tavitas, %ķa.:, »Ķo . {Cŗ^ķ} esmu redzējļs i(ļeļiķ Jķjļj-^i ņejj^d necerēju ļei:aņdzit rjietunios. 'Tā ir jauna cilvēcības cerībā" Tālāk viņš tunpināj?: „Kop| ar 4,5 jniiļj, .bēgļiem .esņdu gatavs pīļnī-ties par Morālo j^ŗ^os^iļĶ, ļai i veidotu jau^nu 4.zīvi manos tn,u- | tiešo^."   Konferenci   apmeklēja ļ ,ar| toa^v hfMh^» Im^ Wtā- ļ bas vadītājs. Internacionālās Ka- I zākjiļ Komitejas pŗ^^i^ents Va- ļ silijs Glaskovs arī piedalījās,- bet j ģen. ,L. PrdhŖla kopā ŗt poļu \ 40(ķ^0 viru Jielās ^rņiija? ko- | mandieri Bor. Komarovški, ģen. ] majoru Rudicki un Kŗoatijas ģen. maj. H. Alabanda konfe^'encē zi- i no ja: j^Mēs ticam, 'ka tie prin- ; cipi,  ko   Morālā   apbruņošana \ pāJ^tāv, ir vienīgā cerība veidot i labāku pasauli. Tas ir mūsu pie- i nākļuns uzņemties šo lielo uzde- | vnmu." Un .tālāk: „Mēs es^am re- | |zējuši, ķa pas^nlē cUvēķn pārveidošana Šodien ir ne tikai ^e-spējan^a, bet jan notiek pjasaules mērogā. §.ī akcij? ir radijusi jaunu vienību starp tautānj, šķirām ^ un indivīdiem.' ši ideoloģija ir pārliecinājusi daudzus, kas ajg-rāk ticēJŖ, ka komunisms ir vie-<nlgā pasjaules atbilde. Sis if jauns faktors, kas Jāakc^^. T^s t-ada jaunu eerlbu.''
.iii
,1
m
Jt9,y^l. Pavjng ■^C«s) p^f kā4as; ļljelā-, *;as iiodaļiis,yi?idītāļņ ^ nļO<āīM*bipāīs ittž. N. Zoldners^ ķas .ar savu darbu yn cieņu, im, N. ZoHpism ņēmupa augsiākās vadības atzinību un cienu... Ar inž. N. ZoldneraV Londonu pa to^eisi, bet turpat
Pa Kanādu braucot, ceļš ar mašīnu ved uz Londonu. Ātri braucot, paslīd garām oeļa uzraksts
ir. sk^ļ^ vadītājai E. JG^ja' Jki^i; $k,iD!€>tājiem A. Aivaram, I
Atamļsms ka skolēnu poilciņš
visķ k Ho w 42. IP.
A^^lēti val^— prii^sēdis Viktors V«ld^, 1. ^rļekšs. biedrs Manfrēds iSeebersfS) 2. priekšs. biedra A^^olds
F^ViCrlSj sekretārs" ■ Jānis-. Balodis,, ļķa^lcris Diciasuis, biedr-
apnis āēkabs Anddrsous, sabi^dSir.: un kulturālās daļas vsil. Apolons PanteJejej7Sr
JtevīM|a^ komisijā =..'ļEdvards JSs^rs,' iniarolds Imiis, . Jleinholds Martinsons.
Dāmu komitejā — ADma ^ēvcre, dtUiJa D^iņbrovica, (ķnņ^ yaltere, Vera Sirmide un Ludmila Stāka.
j^cKlim šeit ir izdevies iesalsit ar! citus latviešu techniskos darbime-kus/ pu -visi t|e ir atbil^gās vle-1^ ķiŗ ā^ejsm labu jatalgoļumu.
A. Sproģis"^ un 0. Rlavenieks. HUz- j i^ēmmā yai^a lalvle^ jSarbiaie-]ķi!!$ ļoli cienī ļin ir ar viņu darbu ļoti apmii&^āia.
Montreā|i£(s latvieši irosīgl gatavojas 18. novembra valsts svētku
svinībām. Svētku sarīkošanā pie-ļ stāj vēl viena mašīna, kuras iek^ ialās visas Montreālaslaiv. orga- šā sēdētājs, laipni smaidot, saka: «UzādJa6.NQdodol S7ētku sarīko-L,Vai Jūs braucat uz .Grand Rapi-%sm Montieālas nod. un ML® du atceļā?^' Dabūjis apgalvojuma B-bai; ;tās m sava v?idus izraudzi- atbildi, viņš turpina: „Brau^iet svētjsu a«»bj\s KomUiPh ku-ļvien pa iesākto c4u, tas dr taisr ]^^s p^y. K. Tijŗziiis (DVI nāks, labāks, jo nupat taisīts.."
blakus mazāks pa labi arī rādja Londonu. Ātr^umā biraj^cot, viss tas sajūk vienā JP^wekšst^tā,^ija jābrauc pa labi, turp, kurp ved galvenais otrs ceļš. Protams, nākošās JcrustcieJēs.ļznāķ ni,9;za mi-.ņāšanās, strauji jānobremzē, jāizrēķina, kā. labāki apgriežamia mašīna, kas nav visai viegli izj darāms ari Kanādas lielāko ceļu krustojumos. Nākošā brīdī pje^
cu oi'deņa brāļus Elbingā dzīvus
sadedzina -uz sMa liela «pūļf prģ,ek- , • Bie#!baa ee&ptāira adiros®;
īlt.
mcības jK^cpJJfcejas ^^-^i?, Ik-
:šinī pašā braiņ(jienā piedzīy;or jām vel lielākņ ļgdpinbu, ;bet ^a,ņ
E^e. Ķm» l^fisUsĶ Syē]tKu svinīgā no veselas grupas ,cilvēku, no iļS-akta runu aicināts ti^kt nceķfiņ- rēdņiem robežas pārbŗa^ukš^nas V. Toiaņ^iis, Seļto56|p ķpn-ļpun'ktā. P^e^zētļj svai:īgs ^me-certu kuplinās MoBitrfiālasIatmšP'nes notikum  Mātei ar dēlu stei-
<D.: K^,   dsiki^ jāierodas Kanādā. Tā kā
viņi iik nesen Amerikā ieradušies, 4ad nav apliecības -ar fotogrāfiju, ne ari kādu eitu doku-njbentū sr zīmogiem v un paraķ-i^tieim. Jepj^^jā Jdienā pā^jas Pūnfetm^ir zvanits un s^emta atibilde, ķa sv^rĀ^os gadīJun>os pāri tijcšana ir iespējama. !eriē,d-ņ,u fcungi šo sajļ^ļu %tc^ras. Bet i;* sestdjen?is pēcjpi^sd^ļ^, darbi-. nJ,eķi .doda§ jaņ ņz ^āj^ pusi. Kaut ķā ir jāpi^ād^a, ķ^ .māte un dēls ieceļojuši A^ierikā. le^ālj p.ā-' ri ķād^am robežpunķtaņi. ^ī^ds; punkts šajā ^adl^uma iŗ jŅ'uor-leāņs^ osta, pašos ASY dienvjdos. Sestdienā ari tur ņāv atrodams neviens vadošs ierēdnis. Pēļcstnn^ das zvanīšanas ir ^omēr kāds ku^ ģa izlādēšanā aizķēries ierēdni? sameklēts, ir ievākts legālās ie-.<:eļQŠanas numurs un ei|a vaja-4^ā mtorm^ija. Pēc tris ,stun-.^u proAetoa? lwīgā māte toue ^lāķ. LfSibie ierēdņi smaida un -
.i':
1
il^ ŗol^m n^ājp^ hYĶ\X' jcēj\j^.'§^% i^amlillizigu #.<^knĢiy >g> iedomāties mūsu I^vijsis ^]^ķ- M
1os. *    " a. v.;irJ
in4,
■ii-
m