The Laivian Newspaper fo? Casada and U.S.Ā,
Published Twlce We«kly by Ihe DAUGAVAS VAH^S SpiTORIN'CHIEF: INGRIDA ViKSHA /       Ediiorial and Busiaesa Offices: 323 HuTon St.i Torosito, Ont, Canadia T«lephone — EM 8-0792 Cable AddMSs: LATA]«ERXS& Sdiioi in U.8A. ~ A. ZVčRI^S 1@2^IS 85 Dsive. Rleliinon^ HIU 18. N.Y.. m^-A. Tel.: Vlzcihia S-7778
AUTHORIZED AS SECOHD CLASS MAIL POST OFnCE DEPARTAMENT, 0TTAWA
12./240 ri-rs.
SESTDIEN, 1954. Gi 13. FEBRUĀRĪ
LATVIEŠU AVANGARDS EIROPA
Plkv. V, Janums stāsta par latviešu dsm Vācijā
Betlemes baznīcā Bruklīnā svētdien., ?. februāri, pēc dievkalpo^ juma dievlūdzēji, kas bija sanākuši kuplā skaitā, pulcējās baz-jiīcas apakšējās telpās, lai noklausītos pikv. Y. Januma ziņojumu par latviešu d^ves apstākļiem ¥ācijā.
0.
4. GADS.
Latviešu laikraksts Amerikā
iznāk divas ?ei26s aedējā— tieļidienās un sestdienas Izdevējs     Apgāds DAUGAVAS VANAGS ©al^enais ^odaklora--- INGRIDA ViKSKf^ī Redakcija laa kantoris: .
123 Hurott Sl„ Tosoalo. Onl., Can&da Telefons — EM 8-Ō732
Telegranumtt adm®: LATAMERISJ^ ASV redakcija - A. ZVĒRIŅŠ. i92—'IS 8S Dslva. Richmond Hm 18. N.Y» U.S.A. Tel.: Virotoa 9-77^8
^^nēianas maksa AŠV un Kanad&: mi l mSn. SlSfl: sa? 3 mSn, S4<S8: B>a? 6 meni S8.50: s>as 1 oadu $IS.08I
SLUDINĀJUMU MAKSA:
siud. daiā S1.4Q: iekstā S2.80 pai 1 coUas telpu 1 sleja
asai
,,Vācija vairs nav tāda, kādu jūs atstājāt/' teica plkv. Jmiums. .^Saimnieciskā dzīve atplaukusi apbrīnojami ātri. Valsts dzīvi ar drošu roku vada kanclers AdenauerSi Pēdējās vēlēšanās par viņa parti^ nodots vairāk balsu kā pat Hitleram tanī laikā, kad viņš pārņēma varu. .
vācijā PALIKUŠI ;,IZSKRiNĒTIE" ■
Pirmajā laikā pēc latviešu lielās izceļošanas uz citām zemēm palicējos bija manāma zināma nospiestība, bet tagad mēs esam at^ kal atguvušies. Latviešu centrālā komiteja Vācijā reģistrējusi 10.250 latviešu. Bez tam vēl būs kāds tūkstotis, kuri nav atsaukušies aicinājumam reģistrēties. Vācijā pa^ likušai latviešu grupai raksturīgs ir tas, ka zems darba spējīgo procents, tie ir „izskrīnētie". Gandrīz katrā ģimenē ir kāds invalids vai slimais. Apm. viena ceturtā dala, vai 2.595 ir tādu, kas jāaprūpē — invalidi, slimie, pusbāreņi, atraitnes, vecie ļaudis., Invalidi saņem pensijas no vācu valdības. Invalids, kas zaudējis 75 proc. darba spējas, saņem 108 DM mēnesī, bet kas zaudējis 100 proc. darba spēju — 183 DM im vēl kopšanas naudu; kas iztaisa ap 300 DM mēnesī. Viņiem ir nepieciešams morālisks atbalsts.
Pēc Baltijas centrālo komiteju ierosinājuma Vācijas Bundestags pagājušā rudenī pieņēma likumu, kas paredz pensijas Latvijas, Lie^ tuvas un Igaunij as bij. valsts dar-
Jbimekiem, ja tie sasnieguši 65 g. vecumu.-Izpildinstrteija.pie šī likuma nav vēl pieņemta.
Mūsu tiesības Vācijā re'gulē likums par bezdzimtenes ārzemniekiem, pēc kura mēs esam pielīdzināti Vācijas pilsoņiem. Praksē tOr mēr vienu otru reizi nākas sastapties ar dažiem šķēršļiem] Darba iespējas Vācijā ir apmierinošas/ lai gan skaita ap 1,6 miljoni bezdarbb-
' nieku. Ir grūti atrast darbu Slez-vigā - Holšteinā un Lejassaksijā, turpretim Vestfālē darbu var atrast katrs. Algas ziņā vislabāk situētā latviešu grupa ir sardžu un darba vienību vīH. Šinīs vienībās valda možs latvisks gars un šie vīri ir snieguši lielu atbalstu Gen-trālai Komitejai un Daugavas Va^ nagiem.
Aprūpes darbs ir saskaņots. DV iekārtojuši aprūpējamo kartotēku, lai vienlīdzīgi sadalītu pabalstus. DV uzņēmusies invalidu, karavīru, atraitņu un bāreņu, kā arī visu TBG slimnieku aprūpi. Pie LOK pastāv pašpalīdzības fonds māc. Abakuka vadībā, kas aprūpē slimos un vecos. Bez tam vēl pabalstus izsniedz arī architāskaps T. Giīn-bergs. I • ; j;f
PUSE VĒL dzīvo nometnēs-
Lielā tiesa nometņu ir likvidēta. Vācu valdība ir izbūvējusi bēgļu vajadzībām ciematus. Par divu istabu dzīvokli ar virtuvi šinīs ciematos jāmaksā 35-^5 DM mēnesī. Bet latviešu ģimenes, kur nav īstā pelnītāja, arī šo īri nespēj samaksāt; Ziemeļvācijā bēgļu ciematu nav. Sakarā ar to apm. puse latviešu arvien vēl dzīvo nopetnēs.
vienīgā LATVIEŠU C^IMNAZIJA BRĪVAJĀ pasaule
Lai gan materiālā ziņā mēs neesam tik labi nostādīti kā jūs Amerikā, mēs esam pamatoti lepnf uz saviem sasniegumiem kultūras dzīvē. Bonnā darbojas Baltijas in^ stitūts, kur strādā latviešu zinātnieki. Augustdorfā darbojas latviešu ģimnāzija, kas ir vienīgā brivajā pasaulē. Mēs esam lepni, ka esam to noturējuši, un tāpat skolēni ir lepni už savu ģimnāziju. Ģimnāzijā ir 43, bet pamatskolā 44 skolēni. Ģimnāzijā ir 10 skolotāju, no kuriem 4 algo vācu valdība, vienu — luterāņu federācija un vienu-— LOK. Pārējie saņem pabalstu. Pie ģimnāzijas pastāv internāts, un vecāki var sūtīt savus bērnus arī no" attālākām vietām. Par internātu jāmaksā 30.00 DM mēnesī. Bet ja kāds nevar samaksāt, to atbrīvo no maksas. Bez tam darbojas papild-skolās bērniem, kas apmeklē vācu
skolas. i ^
Daugavas Vanagiem Hamburgā ir koris, bet Augustdorfā darbojas
teātra trupa. Mums ir palikuši vairāki latviešu gleznotāji, dziedātāji, rakstnieki. Vācu publikas vispārēju atzīšanu ir ieguvusi mūsii dziedātāja Brīvkalne, kas tagad uzstājas Esenes operā.
Mēs rīkojam sanāksmes 14. jūs nijā un 18. novembrī. Cilvēki izrāda lielu atsaucību un ierodas uz šiem sarīkojumiem pat no attālākām vietām.
Mums ir izveidojusies ļoti cieša sadarbība ar igauņu un lietuviešu centrālām komitejām. Visus iesniegumus Bonnas valdībai vienmēr paraksta visu trīs komiteju priekš-sezi.
BALTIJAS vācieši MEKLĒ SADARBĪBU AR MUMS
Arī Baltijas vāciešu grupa ir izteikusi vēlēšanos sadarboties ar mums. Visur, kur nācies sastapties
GYVA AMZIUS IL GIAUSIUS UETUVA!
Mo Seulas pienākušas s^sisācionālas siņas. ka Dienvidkorejas prezidenls Singmans RīJoii nopiežni gatavojoties kara atsāk-šanai Korejā, žurnālistiem Rī esot paskaidroji^, ka viņš pa-redzējis atsāki uzbrukumus ar vai bez amerikāņu palīdzības. Par iespējamu kara darbības atsākšanas Sermi^ttRī neko lu-vāic neesot izieicies, vienīgi uzsvērisi ka laika |?aliekot arvi©-nu mazāk! «Mums k vai nu jārīkojas, vai atļ paiziet bojā."
No līdzšinējiem Rī draudiem viņa pēdējā runa atšķiras ar to, ko viņš esot vairākkārtīgi atkar-
neiznāks no Kprejas politiskās konferences rīkofenas ar komunistu Ķīnu. Tādā ,gadījumā Dien-
tojis, ka viņa draudi šorei^ ne- vidkorejas pŗezidptam būtu iz-esot tukši vārdi un ka viņš pa- devies pierādīt amerikāņiem, ka tieši ,to domājot, ko viņš sakot, ar komunistiem-isarunāt nevar Dienvidkorejas prezidents asi kri-ļ Korejas kara atsākšanu tātad var tizēja Sav. Valstu politiku un gaidīt, tai pašā laikā, laikā, kad
amerikāņu veltīgos mēģinājumus vienoties ar: komunistu Ķīnu Korejas jautājumā. Pēc EI domām tā ir muļķīga cerība, ka amerikāņi iedomājas Korejas apvienošanu panākt miera ceļā.
Savus jaunos draudus par Korejas kaja atsākšanu Ŗī pamatoja
ar Baltijas vāciešiem, tie ir izrā-'uz sekojošām varbūtībām:
dījuši mums retu labvēlību^ Tie meklē izdevību aprunāties ar mums, pie kam viņu pirmais jautājums ir: „Vai Latvijā pēc atbrīvošanas ņems mūs pretī?" Vācijas iedzīvotāju izturēšanās pret mums ir labvēlīga. Viņiem ir savi bēgļi un tādēļ tie mūs saprot. Simpātijas pret mums. ir pamodinājuši kara gūstekņu stāsti, kas atgriezušies no Padomju Savienības. Daudzi no tiemlr bijuši Latvijā un tie stāsta, ka latvieši snieguši viņiem palī^zī^ bu, riskējot ar savu drošību.
LATVIEŠI AUSTRIJĀ
Austrijā palikuši 119 latviešui to
starpā 9 invaJidf ^^JA ^P^Plf J^" miē. Viņii stāvoklis ir grūtakf kā Vācijā. Invalidi tur nesaņem pensijas. Arī valdības iestādes neizrāda preirtmākšanu. Austrijas latviešiem ir vajadzīgs procentuāli lielāks pabalsts kā Vācijā.
„Pēc lielās izceļošanas, Vācijā palikām kā latviešu arjergards, pie kam ne sevišķi cīņas spējīgs. Bet mēs esam atguvuši savu cīņas gribu un pārvērtušies par latviešu avangardu, kaš ir^ vistuvāk Latvijai un ir gatavs uzņemties visas tās grūtības, kādas varētu nākt." Ar šldiem vārdiem pulkvedis nor beidza savu runu. , «
1) Komunistu Ķīna nekavēsies ar. Korejas k^ra atsākšanu, tiklīdz viņa tam būs gatava.
2) Ķīnas komunisti nav atmetuši cerību kādu dienu valdīt pār visu Koreju. Komunistu Ķīna noteikti uzbruks.
3) Pašreizējais pamiers ir tikai izdevība^ bruņošanās palielināšanai >n laika iegūšanai.
Tālāk Dienvidkorejas prezidents paskaidroja, ka viņam esot droša informācija, ka pašreiz komunistu spēki Ziemeļkorejā esot daudz lielāki nekā pamiera sāku-mā>. Komunisti esot saņēmuši dažādus jaunus ieročus no Padomju Savienības, kā arī krievu aviāciju un daudz smago tanku.
amerikāņi būtu visvairāk sašutuši par komūnistui ietiepību.
tovs organizē Eiropas aizsardzību
No Berlnes ziņo, ka sabiedroto ārlietu ministri esot noraidījuši Fadolmjili Savienības ārlietu minastra Molotova priekšlikumu par jaima Eiropas aizsard^as plāna veidošanu. Jauno plānu izstrādājusi Padomju Savienība, un tanī paredzēts, ka i Eiropas drošības organizācijā vajadzētu ietilpt 3;? valstīm, bez Sav. Valstu un An-Hijas līdzdalības. Molotova jaunākais sauklis ir: ,,Eiropu eiropie- " šiem". Jaunais komunistu izstrādātais Eiropas aizsardaobas plāns m vien iznīcinātu Ziemelatlantijas organizāciju, bet tanī paredzēta arī vislielāko krievu sapņu piepildīšanās — amerikāņu iz-vākšanās ņo visām Eiropas bāzēm. Pēc Molotova dcmām Eiropas aizsardzībai vajadzētu balstīties uz Padomju Savienības —- ¥ād-jas un Francijas savstarpējas sadarbības pleciem.
Molotova runai atbildēja Franci- vienmēr no kaut kā jāatsakās," sa-
jās ministrs Bido, kas Berlīnes konferences laikā ir parādījis visai pasaulei, ka vēl ir valstsvīri, kas, Molotovam acīs skatīdamies, pasaka taisni to, ko viņi domā.„Mums
ar komunistiem strauji au
Anglija mainīs līdzšinējo stāvokli ^
Ho Londonas ziņo, ka An.glija pašreiz esot uzsākusi ciņu pi tirdzniecības paplašināšanu ar komunismu valstīm, sevišķi ār ko-^miinistu Ķīnu. Sakarā ar Apvienoto Nāciju lēmumu, kas komunistu Ķīnu pasludināja par agresoru, pēdējā tikusi iesaistīta daudz mazākos tirdznieciskos darījumos ar brīvo pasauli nekā pārējās komunistu valstis. Anglija tagad grib šo stāvokli mainīt. Vēl gan uietiek runāts par stratēģiski svarīgiem materiāliem, bet visu pārējo vēlas ķīniešiem laipni piedāvāi
Runājot par tirdzniecības paplašināšanu ar komunistiem, Anglija tomēr aizmirst dažus vērā liekamus faktus. Un, proti, ka tirdzniecības laukā uz komunistiem var paļauties tikpat maz kā politiskā lau-xā un ka komunistu sauklis „starp-tautiska tirdzniecīfc'a nodibina mieru pasaulē** īstenībā nozīmē, ka tirdzņiedba nostiprina komunismu Padomju SāvieMfC
Pašreizējā Padomju Savienības
Pieskaroties savai ciešajai ap- tirdzniecības propaganda krieviem
ņēmlbai panākt Korejas apvienošanu, Rī sacīja, ka ja arī koņiūni-sti neuzbruktu (kam gan viņš absolūti "neticot), ka arī tad dalīta
atmaksājas augļu augļiem. No visas pasaules pircēji un pārdevēji bariem vien gāžas uz Maskavu, lai, garās rindās stāvēdami, sagaidītu
. ^  , . ,..f        -.^ savu kārtu runāt ar Padomju Sa.-
Koreja nevarot eksistēti. PecRi
domfm karu viņa paša zemes atbrīvošanai nevar ieskatīt par agresiju. „Mēs gribam tikai to^ kas ir mūsu."
^ Pašreiz Rī savu politiku balsta uz cerībām, ka sabiedrotajiem izjuks sarunas Berlīnē un nekas
vienības tirdzniecības lietpratē-jiem;
Tā kā Sav. Valstis sākušas gatavoties uz importa samazināšanu un uz palīdzības samazināšanu pārējai pasaulei, tad krievi pareizi sapratuši, ķa nu pienācis viņu tirdzniecības siena laiks. ,
NO PASAULES GALVASPILSĒTĀM
BERLĪNĒ
Līdzšinējās ārlietu ministru konferences laikā Padomju Savienības ārlietu ministrs paveicis kaiit ko tādu, kas viņam pašam sākumā pat prātā nevarēja ienākt. Un, proti, Molotovs Berlīnē bija
šas; Liekas, ka Maskava Molotovam būtu piešķīrusi lielāku rīcības brīvību, kaut gan pēdējais Vēl joprojām iet savu ierasto nē ceļu. Berlīnes konferencē runā Molotovs, kamēr viņa politika ir tīri staļiniska. • Vācijas apvienošanas jautājumā
nodomājis darīt visu, lai panāktu^      Savienības poļUika ir jopro-
savstarpēju šķelšanos sabiedroto starpā. Tagad izrādās, ka Molotovs panācis taisni pretējo un ka trīs Rietumu sabiedrotie pašreiz saprotas daudz labāk nekā līdz šim. šī saprašanās sākās ar to,
jām nemainīga. Runājot par Vācijas apvienošanu, krievi pastāv, ka runa var būt tikai par neapbruņotu Vāciju, kuras valdībā ko mūnisti iespiestu pēc iespējas daudz savējo. Karstā kara gadī
ka Francijas ārlietu ministrs jau .^^^ v-^^ neapbmņota Vācija ar laikus pamanīja aķi krievu ēsma,^ ^^^^-^^^      ^^^^ ^^-^^^ komūni-
un kad Molotovs aicināja Bido ,uz slepenām sarunām Padomju Savienības un Francijas starpā, pēdējais lika priekšā, lai šai slēpe" najā sēdē piedalās arī Sav. Valstis un Anglija. Līdz ar to Molotova cerības par ātru Francijas „iekarošanu" tika iznīcinātas.
Sabiedroto ārlietu ministri, kaut arī pašreizējā sastāvā sadarbojas pirmoreiz, visu laiku turas pie kopēja plāna, tā Molotova dzīvi padarīdami krietni grūtāku.
stiem. Padomju Savienībai sagādātu ērtu pastaigāšanās gājienu un garantētu drošu tramplīnu lēcienam uz Rietumeiropu. '
Vācijas jautājumā atrisinājumu varēs panākt tikai tad, ja Molotovs mainīs savu dziesmu, kaut gan tādus brīnumus kārtis vēl pašreiz nerāda.
Paši vācieši kā Austrumvācijā tā arī RietumVācijā dzīvojošie brīvas izvēles gadījumā nekavē joties pieslietos Rietumiem. Tā-
Valdības maiņas Itālijā tagad kļuvušas par paradumu. Itālijas vēlētāju balsis ir tik vienlīdzīgi sadalītas, ka nevienai partijai nav pietiekama pārākuma, lai spētd panākt spēcīgas un pastāvīgas valdības nodibināšanos. Kristīgiem demokrātiem, kas vēl joprojām ir Itālijas spēcīgākā partija, parlamenta vairākums ir loti niecīgs, tomēr ar jaunām vēlēšanām šī vairākuma palielināšanai viņi riskēt negrib. Komunistu partija, ja arī ne pārāk liela, tad tomēr ir pietiekami spēcīga, lai spētu sa-i gādāt galvas sāpes katrai Itālijas valdībai. Līdz ar to arī nākošajai Itālijas valdībai paredzams īss
Rietumu tirgotāju un valdību pārstāvju starpā Maskavāā var redzēt angļus, frančus, argentīniešus, ēģiptiešus, beļģus un itāliešus.
No Anglijas Padomju Savienība grib pirkt kuģus, rūpniecības un elektriskās mašīnas. Tas angļu un visas brīvās pasaules saimnieciskā dzīvē ir milzu notikums. Bet tai pašā laikā angļi ir arī atklājuši, ka krievus piespiest pie līgumu parakstīšanas nemaz nav tik viegli.
Krievi tirdznieciskajā laukā ir kļuvuši neredzēti rosīgi. Pagājušā gada laikā viņi ir paguvuši parakstīt tirdzniecības līgumus ar dau^ dzām nekomūnistiskām valstīm, to starpā ar Argentīnu, Beļģiju, Franciju, GrieķijUj5ndiju, Persiju, Izraēlu, Itāliju un Zviedriju.
Krievi, tirgojoties ar pārējām valstīm, ir izstrādājuši savu techni-ku, kas ho krāpšanas atšķiras tikai vārda pēc. Un proti, krievi joērk ātri, bet pārdod lēni. Tā tirgojoties ar Franciju, krievi jau ir saņēmuši visu, kas viņiem pienākas, kamēr franči vēl nav ne lāgā sākuši. Padomju Savienība, būdama parādā, tomēr vēl prasa jaunu kredītu, un franči, kam tirgus ir dzīvības jautājums, nevar riskēt ar kreditu liegšanu, jo tādā gadījumā krievi var savus darījumus pārtraukt un Francija var palikt nesaņēmusi pat to, par ko jau Padomju Savienitoi ir samaksāts ar Francijas ražojumiem. Tāpat krievi rīkojas arī Anglijā, Argentīnā un ci-
cīja Bido. „Bet no kā tad atsakās Padomju Savienība?"
„Man kā francūzim,'! turpināja Francijas ārlietu ministrs, „nav ne mazāko illūziju par to, kas notiktu Eiropā, ja amerikāņi pārtrauktu Eiropas aizsardzību". Un šoreiz var droši sacīt, ka Bido nerunāja par briesteiām, kas varētu draudēt no Vācijas.
Bez tam vēl Anglijas un Francijas ārlietu ministri noraidīja kādu citu komunistu priekšliku mu, kas paredzēja'visu okupācijas spēku izvākšanu no Vācijas, atstājot vientgi nelielas sardžu vie nibas. Safedrotie noraidīja ar Molotova priekšlikumu par Vāci jas militārisma neitralizēšanu nākotnē.
Sakarā ar augšminētajiem komunistu priekšlikumiem Berlīnes konferencē runāja Sav, Valstu ār-
BERLĪNĒ RHNĀ
. ^ PAR BALTIJAS VAISTĪM
Dalless atgādina Moloto--/^am nepatīkamas lietai
četru ārlietu ministru konferencē Berlīnē ASV ārlietu ministrs Dalless savā runā pateica, ka Molotova plāns esot mēģinājums paplašināt Padomju bloka robežas līdz Reinai,; Austrumvāci-jas valdība esot padomju varas iecelta. Ja tur nebūtu 22 padomju divīzijas, šo Valdību jau sen būtu nogāzuši strādnieki, kas savā izmisumā sacēlās paģ. gada jūnijā. Tas ir tas režīms, ar kuru Rļetumvācijas valdībai būtu jāved sarunas uz vienlīdzības ba-
Tālāk Dalless savā runā teica šokojoio: tiEs aiceros/ka 1939. gada okiobiī padomju ārlietu mi» nishs paskaidroja, ka savstarpējas palīdūbas pakSs, kas nesen nolīgts ar Igauniju* Latviju un Lietuvu", nekādā gadījumā nep'a-redz Padomju Savienības iejaukšanos, kā daži ārsemju laikraksfia to mēģina isskaidroir^Mēs deklarējam, ka visas sīs aplamās runās par Baltijas valsfiu sovjeiisā-ciju nāk tikai ^r labu mūsu kopīgiem ienaidniekiem un pretpa?^ domju provokātoriem."
Bet atceroties io, kas notika pēc dažiem mēnešiem ar Igauni»
lietu ministrs Dalless, kas noteik-^ Latviju un Lietuvu. un« redzot ti deklarēja, ka komunistu priekš-, tāds pats liktenis piemeklējis likums atstātu ne tikai Vāciju, bet Austrumeiropas valstis, lietojož arī lielu daļu Rietumeiropas at- metodes, kādas pēc ^padomju klātu agresijai no ārpuses. Dal-, j^iekšuku^a tagad būtu lietoja-less^ uzsvēra, ka Eiropa pašreiz ^^^8 ari Vācijā, nav brīnums, ka ir sadalīta4iem, ķas tikuši esam ;skeptisfci attiecībā preS iesūkti padomju blokā un starp padomju priekšlikumu brīvības tiem, kas negrib tikt uzsūkti, atjaunošanai Vācijā." „Cik tālu tas atkarājas no Sav. Berlīnes , konferencei sākoties Valstīm," sacīja Dalless,. »niēs\airākas baltiešu organizācijas esam pārliecināti, ka mēs netik- dažādās zemēs nosūtīja trīs rie= sim. uzsūkti."
Malaj as komunisti bēg
No Malajas ziņo, ka angļu spē kiem izdevies izcīnīt uzvaru pār Malajas komunistiem. Komunistu galvenā mītne bijusi spiesta Mālāju atstāt un pārcelties uz Indonēzijas salu Sumatru. Vēl gan
tumvalstu ārlietu ministriem lūgumus aizstāvēt arī Baltijas valļ-stis. 'ļēspējai^^^^
jjijušas ierosinājums Dallesa ru-
•nai.':;':7-
Sakarā ar AsV ārlietu ministra Malajas džungļos otrodoties un'Dallesapēdējo runu Berlīnes^kon-operējot vismaz 6000 pārliecinātu ļ ferencē Komiteju Latvijas, Lie-komūnistu partizānu, bet tā kā, tuvas un Igaunijas brīvībai pr^sē-viņu tiešā vadība vairs neatrodas ži nosūtījuši Dallesam uz Berlī-Malajā, tad domā, ka viņu akti- ni telegrammu, kurā izsaka dzi-vitāte būs stipri traucēta im ļi izjustu pateicību par to, ka viņš daudz maza& bīstama, nekā tas konferencē atklājis Padomju Sa-
bija līdz šim.
vienības varmācīgo un viltīgo rī-
Protams, tagad pastāv iespēja, čību pret Baltijas valstīm, kas ka komunisti mēģinās uzkundzē- šīs valstis noveda verdzībā. Tālāk ties Indonēzijā. Jau tagad vairā- telegrammā teikts,' ka mūsu taukas no daudzajām Indonēzijas sa- tas joprojām turpina cīnīties par 1ām atrodas komunistu varā.      savas neatkarības atgūšanu.
slepenis sēdēs nav panāknmi
Sakarā ar konferences slepena jām sesijām politiskie lietpratēji izsakās, ka arī tur nekas vēl neesot izlemts. Kad sabiedrotie piedāvājuši savu plānu, kurā pare-
dzēts, ka krievi piespiedīs komū-mūžs, jo nav spēcīgas aizmugures, nistu Ķīnu nevilcināties ar Kore-Nestabilajām valdībām tik bieži jas politiskās konferences sasauk-mainoties, nav domājams, ka tām' šanu, Molotovs šo priekšlikumu varētu rasties iespēja atrisināt esot pieņēmis ļoti vēsi; nedodams
Bez tam Bido nekad nav uzticē-'dēļ komunisti iio brīvām vēlēša jies Padomju Savienībai un ir,      visas Vācijas apmērā baidās viens no tiem Francijas valstsvī-^ tikpat kā no nāves, riem, kas aizstāv Eiropas armijas ^
ideju.
Molotovam ir noteikts naids pret Eiropas armiju. Un jo vairāk viņš par to runā un uztraucas, jo Rietumos izredzes pieaug, kā šāda armija kādu dienu patiesi tiks nodibināta.
Tā Molotova pūles Rietumu šķelšanā ir izvērtušās ražīgā darbā Rietumu ciešākai vienošanai
Pašā Berlīnes konferencē šodien, tāpat kā tās bija gandrīz jau pirms trim nedēlam, nekādas ie-vērojamas pārmaiņas nav notiku»
GVATEMALAS PILSĒTĀ
Pašreiz Gvatemalā atrodas ļoti spēcīgā komunistu ietekmē, Komunistu vara gan ir pilnīgi ne-porporcionāla ar viņu nelielo skaitu. , Komunisti sāk. pavisam nomākti līdzšinējos Gvatemalas revolucionārus, sākdami paši pil nīgi atklāti spēlēt pirmo vijoli Tas gan nepatīk Gvatjemalas valsts prezidentam^ bet clarīt viņš tur nekā nevar. Komunisti.viņu izaudzināja un tagad no viņa barojas.
nopietnas politiskas un saimnieciskas problēmas, kas pašreiz apdraud Itālijas turpmāko eksisten-
BIODEŽAKEIRO
Sakarā ar kafijas cenu celšanos Brazīlijā Sav. Valstis sākušas asi protestēt. Par to savukārt apskai-tušies brazīlieši un piedraudēju^ ši boikotēt amerikāņuTažojumus. Sav. Valstu, tirgum. šāds boikots varētu izrādīties ļoti sāpīgs, jo Brazīlija visā Dienvidamerikā ir lielākā Sav/Valstu preču noņēmēja.
Komunisti, protams, šo stāvokl neatstāj neizmantotu, un Brāzi lijas strādnieki, kuru dzīves dār dzība kopš 1946. gada pieaugus vairāk kā uz pusi, nevar saprast kādēļ bagātie amerikāņi tā uz traucas par paaugstinātām-kafijas cenām. Lieki sacīt, ka komunisti if šīs nesaprašanās aizmugurē.
jumā ārlietu ministriem līdz šim vēl nav ^ izdevies vienoties ne vienā vienīgā punktā, un ari slepenajās sēdēs nekas cits nav panākts, kā vienīgi slepenībā atkārtots viss tas, kas jau vairāk kā divi nedēļas tiek izbazūnēts atklātībā.
Maskavas piedāvāļumi —* jauns propagandas triki
Sensacionālais Maskavas priekšlikums iepirkt Anglijā pre
sabiedrotajiem nekādus solījumus. Tai pašā laikā viņš ar pilnīgi ēze-lisku spītību turas pie savām līdzšinējām prasībām par piecu lielvalstu konferences sasaukšanu arj par 400 miij. mārciņu (L200 komunistu Ķīnas līdzdalību, kā,^ ^^ilj. dol.) nav nekas cits, kā pro-arl par atbruņošanās konferences ^paga^das triks, lai sanaiSotu sa-sasaukšanu ārpus Apvienotajām ļjjgdrotos.Aiistākliš, ka piedāvājums nāca tieši; Berlīnes konferences laikā šo versiju apstiprina Redzams, komunisti cenšas Angli» juv dabūt savā pusē ar solījumiem iepirkt pat" pārspīlēti lielām su^^ mām preces, bet Franciju
Nācijām tā, lai tur varētu darboties līdz arī tādas valstis, kas pie Apvienotajām Nācijām nepieder, un, proti, komunistu Ķīna un ZiemeJkoreja. šos Molotova priekšlikumus sabiedrotie vienbalsīgi noraidīja.
Savā pirmajā slepenajā sēdē ārlietu ministri esot vienojušies, ii. Molotovs bijis spiests piekāp^ ties sabiedrotajiem ilgāk nekavēs ties ar Austrijas miera līguma jautājuma atrisināšanu. Austrim jas jautājums ārlietu ministru darba kārtībā būs tuvāko dienu laikā. Vācijas apvienošanas jautā-
„mieru" Indoķīnā.
i>ULKVEDIS V. JANUMS t ŅUJORKA
: Uzturēdamie|S Ņujorkā plkv. V. Janums ir saticies ar daudziem latviešu sabiedriskās dzīves vadītājiem. Viņš piedalījās KLB sēdē un runāja Amerikas Balss raidījumos uz Latviju. Pulkvedis ap? meklēja arī Latviešu nacionālā centra prezidentu ģen. J. Lave-nieku..
Frančiem vajadzīga amerikāņu palīdzība Indoķīnā
No Vašingtonas ziņo, ka' Fran^-cijas valdība esot lūgusi Sav. Valstis steigšus sūtīt transportlidma-šīnu pilotus uz Indoķīnu, lai saglābtu grīļojošos franču apgādi, AVnerikāņu lidotāji esot nepieciešami smago, Sav* Valstīs, ražoto, transportlidmašīnu vacitšanai. Oficiālās iestādes Vašingtonā esot izteikušās, ka valdība franču lūgumu vispirms labi apdomāšot un izanalizēšot visas komplikācijas, kādas Varētu rasties ar šādu ricl-
Angļu rūpnieku brauciens UZ, bu. Ja amerikāņi franču lūgumu
Maskavu tika iekārtots tā^ lai tas notiktu konferences laikā, kad Berlīnē sākās ārlietu ministru apspriedes, šie rūpnieki bija gatavojušies braukt uz Maskavu jau pirms Ziemassvētkiem, bet vīzas krievi izsniedza viņiem tikai tad, kad sākās konference.
ievēro, tad amerikāņu lidotāji jau tikpat kā atradīsies Indoķīnas kara uguns līnijā.
Visvairāk amerikāņiem ir bailes, k^a šāds solis vārētu viņus iesaistīt Indoķīnas karā, kas līdz ar to varētu beigties ar neparedzētām sekām.