t 14, septembri 74, n-i^. ĢENERĀLKONSULS •.R.N.BRYSON iToronto, tel. HO 3-5861, 118 DAKFORTH AVE. KONSULS [Līs TOMSONS 'RE 8-7798, Montreal,. P. Q^ VICTORIA AVE., APT. U. IAndrejsoiis, e.L,iu. 11 Mu ircrest Drive, I». MILLS, ONT. - HI 7-4323. j, ugiins, garantiju, publi§-atbildības, dzīvības u. o. ■ veida apdrošināšana. ^vērojams izdevums f,Lvi8šu kultūras pieminekļu ā iznāks par. lielu retumu rušais 1808, g, izdotais D. Vā-ļpalcmariešu dziesmu krā» |s ar vairākiem'simtiem dai^ ļ kas nav uzņemtas nevienā līdzšinējiem izdevumiem, matu saņems tikai subskri^, t i, kas piesacīsies līdz š. g. ļkt. Box 34, Upsala, apgādam lātne". Tā. maksās 2.. dol, ' tiUNIE TULKOS DAINAS iTijas Amerikā redakcijai: r interesi izlasīju LA O. Ak-itiņa domas par.dainu tulko-angļu valodā, iepazinos ari ļ,,vēsā prāta" kunga ,iZiemeļ" appūstajām domām- citur, īan kā vienam no. jaunās-, [ludzes pārstāvjiem jau 1957. jija maza ..saskriešanās" ar . lām augstskolā, kad es saka-nr angļu valodas un literātū-studijām tās apcerēju un de-ļ. tematiskus tulkojumus. Bija ļikami no profesoriem un pāļiem: studentiem dzirdēt, ka Inas tiešām vērtīgas un atspo-ļo veselu un dziļu .dzīves fi-ļofiju;; .Uz jautājumiem, kur ļodams . .dainu tulkojums, ļn, diemžēl, bija jāatbild, ka ļla mums, latviešiem, vēl nav. ja mēs klausīsimies „eksper. fe'.unļ.svaidītos", latviešu kulbas zelts joprojām'būs aprakti lai pašu.laidarā„un nebūs pie-ļims citlautiešiem, . J'.urnāls ...Zintis'- jau š. g. de-ļmbŗa n-rā-ievietos garāku ap-ļri par dainām ūn.Kr. Baronu, arī dos dainas, sadarbībā ar . prākiem tulkotājieiīiK angļu lodā,^ šos rakstus un tulkoju- ... iis paredzēts apstrādāt no fi-zofiskā viedokļa, -nostādot' lat-3šu' domas blakus un pretstatā tu domām par tām.pašām teļam, žurnāls „Zintis" redakci-aicina arī pārējos dainu tul-?tājus iesūtīt .tulkojumus kopā . latvisko tekstu līdz ^š. g. 30. . )vembrim (Magazine'..Zintis", 19 W. V/illow St., C^^icago 14,- : ļl.). ..Zintis" Ln^-rā, kas'nupat iznācis.. jau ievietots Jāņa. ļfiseļa raksts par dainām, kuras ļspoguļo seno latviešu reliģiju. . . • •• Hu. At... JALSOSIM' PAR ĪSTO. ViRU: ■ atvija Amerikā redakcijai: ļ Lai pateicība M. Gremzdem \ b A. Kalniņam! .■ ^Minētie kungi ar saviem ļoti . ■ ipigiem un pareiziem polītis-ļiem apskatiem Latvija Amerikā lejās attiecībā uz'ASV<, preziden-vēlēšanām /un kandidātiem, pelnījuši sevišķu ■ atzinību un Ņeicību. • Būtu^vēlams, ka Latvijas Ama.. ļiķā slejās dotu vairāk vietas idiem rakstiem; jo vēlēšanas |iav tālu. Cik ļoti pareizi ir teikts, ks' lums^ trimdas latviešiem, ir jābūt skaidrībā,.kas vadīs brivo ļiasauli cīņā pret komunismu? lums nedrīkstētu būt šaubu, ka . lo. ar sekmēm varētu veikt republikāņi ar Niksonu priekšgar |ā. Lai balsotāji tikai ļauj vi-uem to darīt! I Bez jau pieminētiem cīņas ļ'eidiem militāro un ekonomis-:a, sevišķi gribētu pasvītrot ideo. . ļcģisko. jo pieminētiem, republi' :āņu kandidātiem šai laukā ir fc'jvišķas. spējas un pieredze, .im [lits principa cīņas gars. . ■ASV.dzīvo ļoti daudz balstie->īgo latviešu. Visi esam cīnītāji ; īret komunismu, v tādēļ būsim. Imodri, un ne tikai balsosim par • .stiem cīnītājiem, bet arī ieteik-; ļsim to darīt pašiem \amerikā-ļijiem, : . . ļ Mums, brīvības cūiīt^jiem, ne-. ļkas nevar būt kopīgs ar demo-ļkratlem — Stīvensenu, vai vēl ļ.aunāk — RD.R. laiku un tradi-ļciju .atgriešanos,• Tie laiki nove-; ļda verdzībā 100 miljonu ■ brīvu ļpilsoņu. Tautieši un tautietes, cīnīsi-ļ:nies šoreiz pareizā pusē, tad mū". ļsu sirdsapziņa būs tīra! a; R. ■ Sv. Katerinā. puskriptus saīsināi. ļuzglabās, bci uz vēlGsaMs "-vAīs larka... • ?m pārakiītajy\>s rakr.tos Ut^-''^""!!! i Ttešdien, 1960. g. 14. septembri, 74. n-rs. 1919. g, beigās (2. decembrī): Eīgā^atkiāja Nacionālo operu — ar pārstrādātu • Vāgnera Tan-h^izerļi, kuŗs bija rādīts jāu ag-fāk. Piemērotii būtu- bijis atklāt asr, latviešu operu, bet'tādas, vēl nebija. Taču jau nākošā sezonā varēj a: uzvest pirmo tādu — Alfrēda Kalniņa Baņutu, kūŗas lielās muzikālais vērtīlDās diezgan nenovērtēja un kuras iespaidu samazināja diezgan vājais librets un neparasti apaļie pirmo partiju dziedātāji. Bet jau 1921. g. pirmoreiz varēja, inscenēt Jāņa Mediņa divdaļīgo Uguni un Nakti, kam sekoja tā paša komponista; Dievi un cilvēki. ■ Uri jaunā Nacionālā opera kļUva īsti .nacionāla, latviska. prāvā repertuāra sastāvā. Tie bija jaunās demokrātiskās riedams Latvijas republikas pirmie, možuma pilnie gadi. Mūsu tauta bi- ņs brīvo, plašo lidojumu. Mūsu jaunākās mūzikas lielākai cerībai, spožākai .un darbīgākai parādībai — tik nepāgurt,^tik ņe- Jānis Mediņš šaržisļta Berga skatījumā. bez klavierēm, Kamar-čagas stacijā, krietni Už austrumiem^ a/[aniiskripts uz 2.000 lap-j a kļuvusi suverēna, un zinātnes pusēm svēris pie 50 kg, un šo un.'mākslas rādīja krietnu pacē- smagumi komponists, viņā kun^ ļumu. Cits pēc cita: atgriezās dze un draugs Dr. Ziediņš daž-dzimtenē karā un revolūcijas iz- kārt stiapuši uz muguras. ' ' klaidumā. aizkavējušies, daži ar. . Jāņa Mediņa Uguns un 'Nakts : vērtīgām veltēm. Atgriezdamies I daļa piedzīvoja pirmuzvedumu no Sibirijas apkārt Āzijai, jāniš 1921. g. J6, m.aijā, n daļa tā pa-Mediņš pārveda Uguns, un Nakts ' ša gada 8. decembrī. Dekorāci-partitūru. Raiņa tekstu- viņš bl- ja un k3stīmi 0,;Skulmeš, režija' komponējis nesaīšinātUi tā ja e; Lauberta, diriģēja ,autors, kā šo openi pirmā laikā uzveda Galvena lomās jaunās nacip-ņesaīsinātu divi vakaros; vēlāk riālās operas pirmie spēki: Ad. tomēr komponists savu darbu Kaktiņš --- Lāčplē§is, M. Bredļ-stipri saīsināja.; . mahe- štengele—. Spīdolai A. Rainis savu lielisko Uguni un Bēnefelc e — Laimdota, J. Nied-Makti bija radījis jau 1905..gadā ra — Mslnais bruņinieks. Skais-— tieši kā libretu operai, jo pēc to operas . Prologu dziedāja Jā-tādiem bija prasījusi Rīgas, lat-nis Kārdiņš. viešu biedrības mūzikas komisi-Turpa;. pec 40 gadiem vēl at-ja. Žūrijā Raiņa librets, bija at-9cerossa,dās trīsas, ķa^^ pārņēma aīts par mākslinieciski augstvēr- ķermeni sēdot pirmizrādē. Jau tīgu,_ gan ar piezīmi, ķa opera- ar pŗologs fcmrvju kārtā .pārcēla tā-šo tekstu būtu grūti uzvedama. dālatvskā senatnē, kur vērās Ne velti Raiņa ģeniālais darbs aina pēi: ainas ar pārjaunotiem-atsauca atmiņā Vāgnera operu LāčplēšE^ Spīdolas, 'Laimdotas, libretus. Var pieminēt, ķa šinī tēliem, kas jau tīk mīļi un • pa-sacensibā bija iesniegts ari stuzīstami no .lasītā, iio teātrī dzir-■ denta H. Krūmiņa librets, par dētā un redzētā. Ap viņiem un kuru Alfr. Kalniņš vēlāk kpņi- zem viņ em šalkoja orķestra mū-ponēja savus Saliniekus. ;, . zika, piešķirot vēl lielāku burvī- Raina Uguni un Nakti, domā; ^^^^ tu kā libretu, jaunais Rīgas te- ^.^ iaziņu,acis izrādes starp-ātris ar panākumiem izrādīja - bnzos, zrade^bH^ kā varoņdrāmu. 1910..• 1911. g.f^'^' "^.^^maksas. Kasīs izrādēs pulcināja apmeklētā- lam^ebut par liecinieku! ju barus, uh to vidu būs bijis arī Ak, cik dedzīgi toreiz dzīvoja jaunais Jānis Mediņš un; priecā- līdzi .šīm izrādēm jaunās Latvi-: jies par Kugās dekorācijām un jas metropoles sabiedrība, kā jūs-kostīmiem, par. Ādolfā Kaktiņa mpja laikraksti! Un tas bija'ti-vareno Lāčplēsi. :Kā citādi viņš, kai sākums g. 23. maijā tikai 23 gadu vecumā, būtu sācis atkal izļrādīja. Jāņa Mediņa jau-komponēt opem par Raiņa tek- nu. operu Dievi un cilvēki (ar L. -stu.' Viņa saglabājies Uguns un Paegles- tekstu). Atceros, ķa. šī : Nakts sākuma uzmetums, datēts, opera vairs tā nepācilāja, — near 1913. g. 14; jūliju. Darbs ātri varēja iejusties svešajā, vecajā sekmējies, āri kad bijis, jāpārce- Ēģiptē, ļas uz Maskavu, kur tas paveikts Ķbmiionists Alfrēds Kalniņš pāri pusei. Sekojošie kara un vē- rakstīja Mediņam pēc Uguns un -lāk revolūcijas viļņi Jāni Medī- Nakts i daļas izrādes': „Sirsnīgu No daudzajām recenzijām tikai pāris citātu, e; Brusui3ārda „Jaunākās Ziņās". ,.Mediņa mū-.. zikā žāstopamā neizsīkstoša melodiska bagātība . Lielu dzīvību, Mediņa mūzikai piešķir viņa bagātā instrumentācija, uzrādot atjautību un ■ dažādību. Bagātu domu ierosināts ir viņa noteik-'tais stils."\ Pāvils GrUziia pec Uguns uri Naktsi pirmizrādes, raksta: ,.lr kaut kaš dziļi nacionāls šai sociālu simbolu pildītā ,.senā dziesmā". To nepārprotami pauž Jāņa Mediņa mūzika. Te skan raii-■m pagātne uz visiem mūžiem, kamēr viem mums būs sava kiil-tūria.'^- Atzinīgi rakstīja arī Rīgas vācu (Rigascihe Rundschau) un krievu laikraksti. Ar nelielām ie-: riinām. Mediņa pirmās operas iz-. pelnījās vispārīgu atzinību. Reti kāds radītājs mākslinieks tik labi sācis kā Mediņš. 1925. g. Nacionālajā operā pirmoreiz atskanēja viņa Sprīdītis un 1935. g. Luteklīte. Bet operas bija tikai viena , daļa no , Jāņa Mediņa muzikālā talantā auglības.,-' ■ ^ A Vil A Aina Zemdega -, KĀDA BĒRZA PIEMIŅAI . Tris vīri piestājās kokam, m zemes un debesu šeģi Ax lēmumu Cietu: „Šo bērzu jānocērt, Lai ceļš uz cilvēces Ērtībām ietu!" Es biju tik' kukainis sīks, Kas steigā trīsošām kājām Gar gludu bikšu vīlēm Uz augšu rāpāSj Lai tur, kur pie kakla Balts krekls, beidzas, Mazliet pakutinātu:' „Bet tādu skaistu Un lielu koķu ...»» „Ak, kādi sīkumi, kundze!" Viņš smiedams ar pirksta Kustību vieglu Nosvieda mani zemē. Un nākošā ritā Mirst bērzs, kas debesis Mīkstām slotām Simts vasaru slaucījis, Simts ziemu sniegu Savā mizā sakrājis , » ; Būs atkal sniegi Un balti mākoņi Vasaras debesīs. Un pavasara smaržas, Kas velti meklēs Tavus pumpurus, Kur apmesties. Tavā vietā būs stabs" Un metalla stieplies. No kurām mirst putm, Kur lizdas vīs Viferiīgi lietus lāses. 8 SKATS CITTAUTU LITERATŪRĀ KL. MORIAKA ROMĀNS PAGĀJUŠA GADA BEIGAS KLODA MORIAKA ROMĀNS .DINEJA PILSĒTĀ» (CLAU- / m MAURĪAC „L1S DINER EN VILLE") IEGUVA VIENU NO FRANČU LITERATŪRAS 'GODALGĀM. ^ '■■ V ■'■'■.■ .V ' . n k^ pēc vira nāves, viņai būs reizi pieminēts impresionisnis', ab- • •• miers, Viņai būs vairāk naudas, straktā glezniecība u. c. Sarunās _ ,jauna rumu .zvaigzne Marija viņa. varēs ierikot televīzijas ar literāro erudīciju mirdz ne ti-. Anža, ar sa)m_skaistumu . . . un ^p^j.^ŗyg..j,^j.j^^ istabā, kā arī ie- kai abi profesionālie literāti, bet vmesup^idzibuir izlauzusi sev ^ ^.^^ divus su;ms. Ar visi. atskaitot Mrs.Osboriii un pili>2° iTr,^?n^bS!"h^Pif ^ ffn šausmām viņa noklausās, ka Mariju Anži, kuŗāni audzināšana f.^?^^^'..'^ ^1^? daži no viņa^ galda biedriem nav'sniegusi'nepieciešamās zinā- taiaK iiaz pasai Moiivuaaj. la- piemin slimības un nāvi: vajag šanas, lai varētu piedalīties šinī .^tS.^^'SSo^^'^^nSpl' ^{ atbīdīt pēc iespējas tālāk katrŠ literārā turnīrā. Ir jūtams pat savtīgai mīlestībai: vinesa mi- „^„ofn,;rw,.. ^5:J„ mafa cr.nh,'cmc. udfrč^/ir. lestība ir vajadzīga, lai sagādātu viņai briljantus, nercus un, galvenais, lomas ievērojamās filmās. Arī šinīs viesībās viņa ir ieradusies, lai sastaptu „ievēro- nepatīkamu domu, vajag tikai īpafa veida snobisnis: katrs cen-baudīt dzīvi, baudīt to! Kaut šas spīdēt ar savām zināšanām, ari viņai trūkst viselementārāko pat izraisīt literāru stridu (bri-zināšanu garīgās kultūras laukā, tu ^sabiedrībā tas būtu (..sliok-viņa tomēr iedomājas sevi par ^g"'^- ļotj intelliģentu ... un nodarbi- ^^t zem šīnuintellekta dzirk- visu-man jādo- stelēm, kas sprēgā kā šampanie- jamas personās". Viesību beigās , ^ , tomēr notiek kaut kas neparasts: galda"vina"pr6. tis augstajās.kristalla glāzēs, jū- SU^-Iri' So'^Si ^^^^^ nedrilIrēS fflz'cīk ^ 4ākasisīc:u)lo^^^^^ d^i ā- ^ -iSniam?Sr' g^bētu, jo pastāvīgi domā par ku jutu trūkums,. šaurs, kails ..leveroiama Der- savu slaido līniju. Ar tipisko sa- egoisms. Sarunu biedri tikko „ . . , . ,vas rases snobismu viņā domās klausās viens otra vārdos, jo ir Dzivi lasītāju acu; priekša no- kritizē namatēvu un namamāti, "'^f^a'•^'i"5tr .titni co,^„ saur^ mīlestībai kas nebūt nav -ievērojama per sona"! ......_„ ______nodarbināti tikai ar sa\l'U šauro ' stājās Eiženijas tēls. Viņa ir„bi- jo tie ir uzaicinājuši viņu uz -^s", ar savām .sīkajām, egois-jusi mode", t. i. ir bijusi Parīzes pusdienām, sestdienā kad paras^ tiskām problēmām. Viņi sauc salonu zvaigzne pirms gadiem ti rīito viesības nabaga ļaudis ^^^"^ par draugiem, bet vi-20, bet tagad =^a ir veča, vien- vai ari tie, kas strādā". vieno tikaijgpīgā sabiedris-tuļa, nevienam nevajadzīga — Viesību laikā galda biedrs ru- kā vide un-^aražas: Neviens im laimīga, ja viņu vispārīgi par'visu: sievietes skar mo- vairs neatceras agrākos' „drau-kads uzaicina uz pusdienām un des un apkalpotāju jautājumu, gus", īpaši, ja tie ir zaudējuši veltī viņai jel mazāko uzmani- netrūkst arī drusku pļāpāšanas savu bagātību vai ari tos ir pie-bu. .Bet, kā tipiska Parīzes la- par paziņām. meklējusi nelaime. Nav ne ma-bāko aprindu sieviete, viņa viegli ieskanas arī rasiski zākās līdzjūtības, pret dzīves cī-mirdz ar savu garigo kultūru: aizspriedumi pret nēģeriem un ņā kritušo drauguj kaut ari ar savā erudīcijā literatūras un žīdiem. Bet valdošais sarunu to- to saista. 20 gadu ilgas „draudzī-vēstures laukā viņa sekmīgi sa- nis ir tomēr stipri intellektuāls, ^^s" saites, cenšas ar saviem galda bied- _ un tā ir franču „labāko ap- ^^^"^iem liekas, ka viesību dariem, vīriešiem. . rindu" viesību raksturiģā pazī- lībnieki runā vārdus, lai apslēp-Stipri, bēt asprātīgi kariķēta me. Viesību dalībnieki dzīvi de- tu to, kas nodarbina viņu do-ir Lisjenna Osborne. Visa, viņas batē nē .tikai par ' savas zemes, "^^'5. to, ko autors sauc par ;■ .■ - : ■ -' ■ " . ' ■■ '• ';,:' •'•■ ' domu gaita. liekas norādot uz ari par cittautu literatūru, ,.subjektīvo realitāti". Vārdi, kas ■:. . . ~~ ■ . .■ . ■ ., .■ ■:, ":■ : ^ ■ ■ .■."~* viņas angļu sakšu izcelsmi. Sarunā mirdz vārdi: Didrō, Bar- "āk pār viņu lūpām, iegūst līdz TTT-ni/īAō kaut ari autors tieši .uz to ne- ress,. Prusts Grīns Anatols^^ to it kā simbolisku nozīmi. SPĒLĒ TEĀTRI UN-BAUDA ZIEMAS PRIEKUS aizrāda, pat .pilnīgs pieturas pranss, Andrē žids,' Bergsons, Lasītājs jūt ari. ipato juteklis- zīmju trūkums viņas domu frag- Marō, Goethe, Džoiss, r>ost ■ DIVU JAUNAVU ROSĪBA AUSTRĀLIJĀ mentu interpretējumā! (Viesībās skis un Pastērnaks. Un ne tikai jā sabiedrībā — par spīti ārējai, ' • viņa visu laiku ir nodarbināta vārdi — birst citāti (pat ho korrektai pieklājībai. Jāatzīst,' Mūsu laikīista: lasītāiiem iau viešu sabiedrisko dzīvi: Kopā ar ar_ domām par savu fizisko lab-Pasternaka ,Doktora živago'')^ ka autoi^ ;tēlojot savu varoņu Musu laiKraKsta aasitajiemjctu viesusajūtu; ar nepatiku doma, ka eada skaitli salīdzinālumi mē- vispasleptakas domas un dziņas, daļēji biis pazīstams fiziotera. .savu draucteem Zaigu Abplu, kas ^^^^^l^ .akavējušas viņu |inlumi a^tklāf j^nas^^^^^^ tomēr nekļūst vulgārs. " pārāk pistes Maijas Āboliņas vārds, strādā ABC raidītajā, sķiet, ,vi. sauļoties, iegādāties dažus spor- tīvas (daži mēģina Saskatīt natūrālistisks. kad runa ir par Austrālijas lat- ņas visaktīvāk piedalās jauniešu ta piederumus un baudīt televī- ,,prustiskus" . elementus jau Piešķirot Klodam Moriakam . ■ " ;• 'r "■: ' pasākumos Sidnejā; ziedojot zijas priekus, kā arī par to, ka pirms Prusta. piemēram, Anato- prēmiju „Prix Medicis". vērtētā- ■~~ gandrīz visu savu brīvo laiku "^^^^s mīlulis suns Zigs ir viens 1^ ir gribējuši ■ pats māja! Tālāk viņa sapņo, arī glezniecības jautājumj,.^^:—godalgot vienu no „avangarda 'Otto GrebŽ€s izstāde. Kvebekā: ! mūzikai un teātrim. Teātris, visur, citur,' pulcina. visvairāk mūsu jauniešus Austrālijā. Nu-' Pēc- sekmīgi noslēgtas 50 gadu pat Maija, kas pieķērusies teāt-Jubilejas izstādes Toronto, kurā rim ār visu sirdi, tēlojusi-Ieviņu O. Grebže pārdega 56 dar'bus, r. Blaumaņa „Skroderdienas mākslinieks devies uz Kvebekui Silmačos." Sava lomā Maijai bi-kur Lilijas Treimanes salpnā, jusi arī luga ..Satikšanās Sanli. Val - DaVia P. 2., iepretim San. sā" un ..Klauns Fiasko." Ar Sid-taklausa ciemam (netālu no nejās latviešu teātra kopu centī-Montreālas), atvērta viņa iairbii gā jaunava, apceļojusi gandriz skate līdz 10. oktobrim. ņu aizsvieda' Sibirij ā, ķuŗ viņš sveicier iestājās.par kapelmeistaru'Troic- ritājam kas pulkā. Tur viņš 1918. g. no- mums beidzis savu lielo ,operii, kbmpo- iedzimtii mūzikālisku talantu, vi- ,.';.■;.•: :Ņujorkļi^;', Operetes ,.HMS Pinaforte" izrā-Ņujorkā guvušas . visus lielākos latviešu centrus austrumu piek^stē. Par viesošanos Austrālijas . galvaspilsētā Kanberā Maija mums raksta: „īzŗāde bija teicami apmeklēta, tikai aktieriem bijā grūtības ar , „ . . i.- spēlēšanu, jo. skatuve bija nesa- deg Ņujorka guvušas teicamas ^^^jg^^^^^ .mākslas kritiķu, atsauksmes, ša-. ^^^^^ nobeigumā baucām 120 jā operetē piedalās an latvietis; jūdzes tālāk uz ,,Snowy" kalniem Igors Gajevskis. jūrnieka loma. giēpēt. Sniega, kupenašuh glez. ©, Augusta mēnesī bezdarbnieku ņainā daba mums atgādināja u skaistā, dižā ,darba dā-. Apbrīnoju lielo, pie pavisam reti sastopamo rakstniekiem. Kl. Moriaka piederība pie šī avangarda ir skaidri redzarna — pat sīkumos: piemēram, priekšmetu un personu apraksti, toiŗus viesību dalībnieki redz pa logu,un kuriem nav nekāda acīm redzama sakara ar varoņu domām un jūtām, atgādina pazīstamo ..■jaunstrāvnieku" Rob - Grijē un Bitora rakstīšanas paņēmienus. • Britu prese kritiski aizrādīja,-ka Kl. Moriaka darbam trūkstot dziļuma, - ka autors tanī rāiļot tikai savu rakstnieka tecVinikaš virtuozitāti. Liekas, ka autors arī nav pretendējis uz dziļumu, bet ir^gribējis sniegt vienīgi satīrisku izgriezumu, no "pēckara Parīzes ,.labākās sabiedrības". Franču ..avangarda" rakstnieku darbiem bieži ir satīriska liokrā-sa (piemēram, Natālijas. Garotes tēlojumos). • Autora tec-hniskā. virtuozitāte ir tiešām ievērības cienīga: nav viegli sniegt tik oriģinālā, īpātā. formā vides un raksturu .tēloju-. skaits Vācijā bijis, viszemākais Latvijas zieiņu." Pēc ziemas prie- kā jebkad kopš 2, pasaules kara ķiem nākošā izrāde notikusi MeL Uzņēmumā: Kamēr Kanādā, un ASV. valda liels karstums, tik- Jnu"kas'š& beigāra. Visā Vācijā patlaban ir burriā, gūstot ne mazāku atsau^ mer Austrālijā Majja Āboltilņa un Zaiga Ābola bauda zienias dzīvs! ... ' ' tikai 113.109 bezdarbnieku. / čību skatītājos. .. Ego. priekus. : Austra Augenborga .;' T. ZELTIŅA.; ^/ROMĀŅS^; Fr. Milta viņett. •Tas ir galīgi es ar pantmēra V CTS. tuīpmajums ļ Un 4 tad jau — šillera Marijai .Stjuastei ari va^ jadzētu izskatīties pēc BrimUuldes. ,'. . Klausies tālāk: Citādi maz mācījies no balādes meistara Plūdoņa, viņš tām seko, operēdams ar pantmēra un pantu struktūras maiņu. Bet sasniegtā dažādība nekalpo izteiksmes atbalstīšanai varēja tā un varēja citādi pliks apgalvojums bez pierādijuma. Ja maiņām esŗiiū varējis panākt spriegi dramatisku kāpinājumu, kās lasītāju rauj uz .priekšu, tad taču laikam, ielikdams īstos ritmus īstajās vietās. Nezinu gan, ka kāds, manas balādes lasīdams, aizmidzies ar degunu būtu iekritis grāmatā. Bez tām — es domāju — ir ļoti noderīgi, zināt citti darbus, bet mācīties gan vajag visvairāk pašam no sevis — nO savām kļūdām." Ojārs smaidīdams skatījās, kā Aug īsts pārskatīdamies paceļ pie mutes krūzīti^ ko noteikt .nebija gribējis ņemt (ar dīgto un melno kafiju), un teica rāmā balsī: „Ja visi rakstītāji kādreiz sadomātu un sāktii pūlēties izdabāt kritikai, ir ļoti ičspējams. ka literatūrās vispār vairs nebūtu ,. ..PiemēramVes biju pāriiŗcināts, ķa mans uzsvēruši, ir dažas, gramatis-pāŗsteigumu romāniņš,,Rūda'V kā kritiķi vairākkā pirmziemnieka darbs, ticot šai fcritik^ versijai, pāris reizes ķēros klāt, lai darbu salabotu, ''omēr izrādījās, ka cita nekā tur nevar izlabot, kā vienīgi kas.formaS;Pašam jāsaka--tīri par ..Rūda"' ir un paliek ..Rūda'',' un savā,dāķ to neesmu varējis ujsrakstīt! Tad vēl — mūsu kritiķi bija palaiduši garām kādu saturamomentu, kas tikai vienam pašam; nebija pagājis sečen/tās ir, ka „Rūda'* iznākšanas bridi bija utopisks, romāns, jo sabiedriski ekonomisko problē- mu nostādīja kā uzņēmēja sadarbību ar saviem darbiniekiem, iesaistot tos uzņēmumā kā līdzīpašniekus. Ņu, vai tas nav gluži smieklīgi — tagadējās pēckara Rietum-vācijas tautsaimnieki jau sākuši iet,šo ceļu, nobiedēdami , marksistus gluži stīvus. Lūk, šis, piemērs rāda, ka mūsu kritiķiem trūkst erudīcijas, kas atklātu kāda darba pazīmes visos virzienos: Kritiķiem vajadzēja zināt, ka „Ŗūda" ir sabiedrisku problēmu romāns, bet tā ka tur nebija skaidri uzrakstītas žumālistiskas deklarācijas par darba saskari ar vecā kapitālisma idejām, palika kā tāds nenovērtēts." ; ^ ■■ ,.Kritiķi ir kretīrii," skumji noķianīja, galvu Augusts un iekāra smailo degunu kafijas tasītē, šoreiz īstajā, kur nebija ielieta kafija ; - * Beidz kunkstēt un domā labāk par kādu j aunu darbu. Piemēram, tu varētu uzrakstīt 18 iiovembŗa sarikp-jumam noderīgu dramatisku balādi, rīiēS' to pamēģinātu inscenēt."':.;, ;„Ēsmu jau sācis — strādāt gar lugu," atzinās Auriņš. „Tā nav tik steidzama, jo šoziem iestudēsim Anšlava Eglīša „Paŗ purna tiesu." Bet teātrim gribētos mūsu pirmos valsts'svētkus svešumā, kad varam tos atkal svinēt pēc pašu prāta, atzīmēt ar kādu īpašu patriotisku uzvedumu. Kā būtu, ja šādai izrādei tu sadzejotu tekstu?" ,,Ēs nezinu, ko un ķā?" „Sāc domāt, tad idejas radīsies, PiemērMn, tā varētu būt 17. novembra vīzija, kad .Brāļu kapos Latvijā slepus sanākuši svētceļnieki mulsdami skatās varoņu tēlu parādē, kas iznirst no mūžu tuinsas kā tautas likteņa cīņas liecinieki, tās cīņās, kas vēl nav beigusies. Pa vidū tekstam mēs varētu iepīt pieskaņotas ko'ŗa Un solo dziesmas." „Es nezinu — tu esi kūdītājS;— tik lielu: gabalu . . " , būdams šobrīd bez kādas iēdvesmes, atmumiināja Au-.'gusts. ■.:/.;':.. ■''.' '. ■.;■','■,..'.' ..Raksti, cik lielu gribi — ja skatuve būs par mazu, plēsīsim nost un būvēsim jaunu, lielāku," iesilies teica, Lubāņs^^'.. ■■:':..,■;■; .^-'/^ ■■; „Jaunu skatuvi, kad tagadējā tikko kā uzbūvēta? Ojār,.man liekās, tu ari jau būsi sācis iereibt. Tā kafijas tasīte laikam tomēr ir drusku par' lielu . . ." Bet Lubāns tik dziļi, kā,AuģustB kafijas tasītēs ieskatījies nebija un doinājapagaidām ar pilnīgi skaidm gal- vu: ..Lielākiem inscenējumiem pašreizējā skatuve izrādās nav, piemērota^ Un mēs pie : tādiem esam nodomājuši ii:erties — neatkarigi no tā, vai 18. novembra uzvedums rnuins sanāks vai nesanāks.- Teātra kasē šis tas ir iekrājies, un es esmu jau runājis ar Pēteri Rožlāpu. Zini, viņš ieracies savā pagrabā kā: kurmis alā un dienas gaismā pagaidām negrib rādīties, jo tam. ko šobrīd darām, ne tuvu nav tādu dimensiju, kādas mākslai bija uz operas skatuves. Tomēr viņš solījās, jaunās skāutves būvēšanā būt mums izpalīdzīgs." . „Tiēšām nedomāju, ka sāksi ar tādu švunku — komitejas amatvīros ticis," Augusts neticīgi,nogrozīja galvu. - „Es: taču jums visiem priekšvēlēšanu sapulcē teicu, .ka,sāksim;nometnes dzīvē jaunu — garīgā izsalkuma apmierināšanas posmu. Un tāds nav domājams-bez labu mākslinieku labiem koncertiem un teātra izrādēm. Spēlēsim paši uri aicināsim ciemos tos. kas labāki par mums, aicināsim bez bailēm palikt profesionāļu ēnā, jo mūsu izrādēm ir-vēl cita nozīme un jēga. Piemēram, es iedrošinos pareģot, ka pienāks diena, kad profesionāļu trupām amatieru ansambļos būs-jāmeklē jauni talanti un jaunas asinis. Vai latviešu teātrim trimdā vajadzētu izpūst pēdējo elpas vilcienu, sažūstot slaveno skatuves lauvu dzīslām?" ■ , . - „Tur tev ir, taisnība. Un tāpēc skaties, ka kāds. jau tagad nekāro pievākt Maiju Brakmani," piebilda Augusts.' Jaunu cigareti aizdedzinājis, Ojārs turpināja: „Tāpat, man liekas, ļoti svētīgi būtu sarīkot plašāku rakstnieku vakaru, ar viesiem np citām nometnēm. Mūsu sejas pašmāju ļaudīm vairāk vai mazāk aprastas. Turpretī ne vienām vien gribētos redzēt vaigā Anšlavu Eglīti vai Knutu Lesiņu. Viņiem vēL vārētu pievienot Zinaīdu Lazdu, Ilonu Leimaņi, Ritu Liepu un Veltu Tomu. Pats vairs lāgā neatceros, kad pēdējo reizi šīs dāmas esmu ■ Saticis." , . „Es viņas vispār personīgi nepazīstu." atzinās balā-■,.dists. ■■ ■ ■ ;'■ „Pagaidi — nupat man ifešāvās prātā — kāibūtu .: ." romānists intensīvi domādams, sakrunkoja pieri. „Mēs taču varētu saorganizēt kaut ko līdzīgu^ Preses ballei." '. nīstu-bain?" ■ ,.Rakstnieku kungi gari nebūs redzami frakās un neizskatīsies tik cēli kā kādreiz Rīgā, bet tas nekas. Varbūt ir taisni labi — atspiežot krūti pret krūti, starpā nestāvēs vieti sastīvinātā krūteža . . .Un tādā kārtā visiem var iznākt daudz,sirsnīgāka tuvināšanās — pašiem autoriem vienam: ar otru un ar Cienītāju bariņu, Piemēra pēc, gluži ķā septītās debesīs tu varēsi, īzvirpuļot valsi ar skaisto Veltu Tomu." ' ' " ■ . ^ „Pasargi Dievs — es nesmu nekāds veiklais danco-." tājs," Auriņš atgaiņādamies pacēla gaisā abas rokas. ,.Tad tevi vārēsim .nolikt aiz piestākļa." . .,Aiz piestākļa? Ko es tur darīšu?" ..Liesi slāpes cietējiem balleniekļiem glāzēs dažāda stiprumā, atspirdzinātājus dzērienus. Redzi, jo' vairāk-naudas'par balli ieņemsim, jo vairāk pašpalīdzības fon-dā mums sanāks līdzekļu. Par tāda fonda nodibināšanu esmu domājis, lai paši varētu palīdzēt trūcīgajiem lamata brāļiem. Tāpēc, saproti. • šo balli mēs nerīkotu vienīgi ballēšariās pēc . ." ■■■ „Tādā gadījumā turi mani no bāra pēc iespējas tālāk nost. Tiklīdz ko būšu iedzēris pāris glāzit'es, aizmirsīšu . .skaitīt naudu un izdalīšu dzērienus draugiem,par.brīvu," vaļsirdīgi'atzinās Augusts. „Hm — vajadzēs padomāt šim amatam par kadu citu," :,Es ieteiktu, Cīruļdziesmū." ..Cīruļdziesmu?" un Ojārs skatījās Augustā tādām acīm., it kā balādists nupat ■ būtu atļāvies nepiedienīgu •Joku. „Taisni tā, jo (?edimīns — tu laikam nemaz vēl nezini? — liktenīgas mīlestības spiests, kļuvis par pilnīgu atturībnieku." Lubāns širii Auriņa apgalvojumam iāikām negribēja ticēt, jo izvairīgi atteica: „šos tīri tecihniskas dabas jautājumus (zšķirsim, kad pienāks laiks: Vispār, šī balle ir tālākas nākotnes iecere. Tagad ~ .kā jau es teicu — mums jāsaliek kopā .prāti, domājot pa? 18, novembri. Pantus no tevis man vajadzētu dabūt pēc iespējas drīz, kamēr vēl neesi iejūdzies jaunajā-tCdākcijas darbā." Augusts pagalam apstulbināts skatījās draugā. Par kādu redakciju viņš runāja. Galva pec dažām ar skubu izmalkotajām' tasītēm (sirdīgi pūloties aizskalot pašapziņai uzpilinātos kritikas rūgtos pilienus) diezko skaidra vairs nebija, bet nevarēja ari būt tik neskaidra, lai.nesajaudā-tu apjēgt, ko Ojārs sakā. „Ja tu ko zini, tad zini to, kO: es vēl nezinu ......"; : , ■ , ' , . .,Tā apmēram būs." ' '.■r^-'r „Un tā kā — cik noprotams — šī tava zināšana ir par lietām, kam sakars ar mani, kas esmu šādu vai tādu iemeslu dēļ atstāts pilnīgā nezināšanā ~ es domāju — būtu gan . laikam tiesīgs pieprasīt kādus paskaidroj u-muš ... Augusts tīši mēģināja runāt tā, it kā uzņemdams visu par joku, „Būtu gan," Ojārs smaidīdams skatījās draugam cauri, kas velti pūlējās paslēpties aiz šķietami nenopietnā un vienaldzīgā balss toņa. . „Tu esi kp uzzinājis — mums tom^r ir izredzes — tikt nometnē pašiem, pie sava laikraksta?'^ (Turp. sekos J) m