Pliblished twice weekl^ bvj- the Latvian Relisf SoKietv of Canada ''"Dangava^ Vanagi," S'Iitor-in-rhipf: ALEICsK^rDlJiS^ KUNDRATS. Kditoria] ari^d Business;.Offļce,:;491 College St., Tdronto 4, Ontario,' Canada. ' Telephones- 921-7121,1 ' 8-32,39 ' . Unitpd States Ēditōriai pffiees: ■ ^^^Y F4irpī"-\yi īrbej « KomlboņtsAve., Brops' N^T. 10466, U.S.A, i Telephone '^9^mi ] Chictipfo: Editor — iK.'lvezbers! WEDNESDAY, D^CEmIb^ 16, 1964. ' 101. ļn-rs. l TREŠDIEN, 1964. GADA 16. decembil •.4UTH0RKFD AS" SEfcOND GĻASS MAILBT THE) mST OFFICE AND ¥0R: PAYMENT OF POS'J AGE IN CASH 14. GADS OTT AWA tznaķ divas reizes nedēļa -|- trešdienās . -^estdieņā^ Izdevējs — Latviešu aprūpes bie<ā rībā Kanādā Daugavas Vanagi*' H AKTORS: ALRKSANBRS KIJŅ^ iu^dakiiija UB: kant(>ris:: 4^^ Gollege St., Toronto 4, Ontario, Canada KM 8-8239, kantorim — 921-7121 ■ ŗ : H^daktora tālrunis vakaros V "^'u.inrkas redakcijas vadītājs red. V. Irbe, ^ 4035 R<)mbout§ Ave,, Broni N. T 10466, U.S.A; v^^^ T^^^ 994.7917 . «ikriKas redakcijas vadītājs red. it ĶEZBBR8. X. MilAvaukee Ave;. riiieago 47,) III, tl.S.A, Tālruuiv JI 2^2324' BR 8-8681. Piedalīšanās LNAK padomes Jānis 1407, Niēdra Jānis 1289, viņš Ojārs S41, Prieditis^^^^K^ D'V • Hamaltoi:las. nooaiasļ biedri ■ ;,CS!vēka,' ii Cilvēku tiesību deklarācijas 1^.' Dem ?ada dienu ļio. decembrī Hamll- jiem. ra t;(23Pā-- atzīmēļa^i^sriStiOto kācTju simbolist ( vēlēšanās šogad bija atsaucīgākd Kronbergs Tālivaldis 1237, Uiska 827, Rožkalns Aleksandrs 788, kā jebkad iepriekšējos gados. Vilis 1230, Lejiņš. Jānis 1230, Albertiņa Ārija 727, Rapa Hen- Tajās nodotas 1992 balsis pret^ šķobē Elmārs 1230, Voitkus Ar- njs 724, Kazaks Aleksandrs 708, ,• 1635 —. 1962. gādā un -1468 tuns 1Ž21, Epneris Roberts 1196, Perro Oskars 692, Ļiepiķ Antons 1960. gadā. No šogad nodotām Gulēns Valdemārs 1193, Dreimar -t5S4, Kaln& ^ Os- balslm 236 izrādījās nederīgas, /nl^ Pēteris .1173, Toma - Skuja vaids: 655, ,' ; Austriņš Nikolajs galvenokārt nenokārtotas dalī- tiepinš Guntis n44 ^^^^^ ^^^^^ bas .maksas (208) uh^d^^ sarm^notei^ Martinsone Austra 1078- Vītols Pēteris 551, ūdris, Er-.. /deļ(2S). Dalības_ maksu nokŗ lo'?Rlē ar pado^m^^^^^^^^ ^- ^^enne, bija se-. : turpmāk LNAK padomē Vēlama Osva^^^^^^^^^^ 943. Ķēniņš Jānis 937,'skaits bija balsu •skm^^^^^ pēc līdzšinējās kārtības uz 2 ga-^K°^^^^ alem, vai ārr padomes pilnvaru^^ ^^2^^^^^ Biruta 913, Vanags AI- priekšniece. A. Siliņa., . •laiks pagarināms uz 3 gadiem. S^^^;,f"f ^^^^^'^^ Eventuālās sūdzības par vēlē^: . Par. šo jautājumu izteikušies^^^^^^^ ^'""^šam gaitu vai rezultātiem vēiē^:. 1912 balsotāji, 338 :^īmītes īzrā- /^®P^ , ganu komisijai Jāiesūta desmit dījās nederīgas. Par _3^adu pa\ g:andidāti: Bukovskis Žanis dienu laikā, domes pilnvaru laiku, balsojuši ļs48. štēinbachs Andrejs 846, ,Ie-. 1121, bet;^ par 2 gadiem tikai^ Ievērojams šogad bija arī kandidātu skaits — 48. Balsu vairā- : kuma kārtībā, astotā LNAK ^p^^ domē ievēlēti.šādi kandidāti: /, : Kaļit Zviedrijā: jau,ilgi ir so- itojuma, .kas nav tik ātri reālie / Dreimanis Aleksis' - 1453,.valdība, pie kam 'jams. . . i . . 1. ' ^ ļ Upeslācis Viktors 1430, Mežaks/pēāējos gados ar ..nelielu vairā- Zviedrija pāriet, arī už kaŗa- kurnu parlamentā,, tās politika spēkā vadības efektīvāku pār-' v * tom[ēr;.praktiskā dzīvē atšķiŗ^^^ : Kllba.S bēgļi dēllionstrē dogmatiskā marksisma attie- cīgi pārkārtota. Sauszemes, jū- ^ čībā už nacionālizācijām un 2e- ras un gaisa karaspēka neatķa-Pagājušās nedēļas .nogalē iz- -r^^ aizsardzību un reliģiju "go pavēlnieku Vietā tagad zem cēlās lielāka trauksme pie Savie- . \; . ķēniņa, kurš . skaitās. aļugstākais noto Valstu AN mītnes, kad ap- Kādu ladku pēc k.aŗa/kad karā . SrspWnieks, ir viens virspa-mēram 100 jardu no sekretariāta bijušās nelieH valstis vēlnieks, kam ar attiecīgiem spe^ 'ēkas, upē eksplodēja paštaisīta strauji atbruņojās vai tika at-iiāliem štābiem ir pakaļaUti vi-raķete. Eķsploajaslaākā AN mīt- bruņotas, kā Vācija un Itālija, 3 ļeroČU veidi. Vi^ nē runāja Kubas rūiJniečības mi- Zviedrija bija militāri stiprSkS .pēc lietderības var nākt no jeb-nistrs E. Guevara, nekautrējoties valsts Eiropas bilvajS daļā. Sa^ kuras specialitātes apmS^'^^^iS^^^^ ■m^,,. - .-^ ; " . L'i'i • is j ^- ■ - »x. ■ -v« ... udarbībai Dienvidamerikas, val- ^ķi.piotes- su vaiMzes un jaļiAatnes pulci- denti, mācības sp^ki un .pazīsta- .,.0 Guevarā-nareedia bd^-bas" sEnokauša-'na Rota. pārstāves' ir sēru len mi šejienes sabiedriskie darbi-'lT^.V.^^^^.f ^ ^^^^^^^ . . dkupiSlTBalti-' tāīrJīT saviem tiultas tērpied nieki cīņas Latiņu Amerikas zemes; ses, ļāvis un licis zviedriem, bez 4 paMāvīgiem priekšniekiem (pa .----_-' ^ebionstrācijail Mūsu pārstWjiem bija j^at-^"""^^^ veltīja kanādiešuļbild uz daudziem jautājumiem ^^^^^ tās jau esot sākušas. savā karasnēka Dilnīgi modernu nu^om «xpl«n eskadru koman ■ .i^'a^ dienā :-deMomstrējai.;.pie McMaster.,..universitātes..■ Š^MāM^- / ■■■■ K ^ - ■v.: ■.''■.•Foto j' GalM deja: ar Foto.J.. Gailītis.,. .. Igaunijā lin ijletuva." • Ar lielu mv^fei - aemonstasci^ Sarīkojuma piedilkjās arī mū- jai sekoja arī universitātes stu- vēl v,';,.'>;'v''",.,+i-? biedrības rīkotā sanāksmē . uri žSTpreiT diskusiju vakarā Md Master. unir jirT^ veŗsitātss Gilmora^lē. i: j:as_,vals;īs> šajā dienā Hamiltonas Daugā- j Pie H. c Master'a universitātes lielu vērību vas Vanagi, informācijas nodaļ galvenās licējas latviešu demon-ļas vadītāja S. Pulc:ņa ierosmē, strauti .ieradās ar simbolisko iespaidīgā demonstrācijā atgādi- apsūdzētāju zārku un dau-i tator_publicēja iē^āīcGgLis uzņē- kius, L. Aleksanolrs, A. Borovojs,'\ļasti"^^ļ^;gjļ|ļ'"^^^^^ — l gads ar, vēlākiem pārveidošanā līdzīgā garā. Visu jau esot Sākušas. savā karaspēka pilnīgi modernu diviem gaisā eskadru kornandie-prese, televīzijas uh radio staci-fipar komunisma patieso seju. Pa- • Poiidja rūpīgi pārmeMēja ^^'^^^'^^^^ jas. Laikraksts Hamilton Spec-' neļa diskusijās; runāja B. Bas- ^-^ mītnes tuvāko apkārtni, at- ^P"^ācību., īsais, obligātā dienēs- projektu arī territoriālās iekārtas nāja visai Hamiltodai!Baltijas dziem plakātiem, lai izplatītu ini mumus. līdz ar plašu rakstu: bet debatēs vār|[u ņēma arī inž. valstu likteni Kremļja okupantu fprmātī^:u literatūru par Krernr. Zārks simbolizē npkautās cilvē- H. Vilks, O. leviņš un 0. Zvirgzd-varā. ■ ; jv I ļa noziedzīgo rīcību . Latvijā,, ku tiesības. • | i - grauds, ^ J. G. ma no upes krasta. Arī Vācijā tuvojas Ja nesaņemat mūsu laikrakstu :,--:;:,v':':■■laikā;';/■■ lūgu^ tūdaļ ■ RAKSTISKI informēi „LA", ekspedīciju: 491 College St., Toronto. Apgāds noskaidros pasta iestādēs aizķavēšanSs iemeslus. īslaicīgiem papildkursiem --valsti paredzēts iedalīt 6 kara ap-techniška elementā piesātināto gabal'os, kurā katrā priekšgalā Par KUbas /ministra Ē. Ģue- apmācību neļauj panākt.vajadzī^.ir viins pavēlnieks ar attiecīgo , varas ierašanos Sav; Valstīs īpaši gā pilnībā, kā to lieci^^ ^^''.^^''j^,^WrW^^ saniknota bija Kubas emigrantu biežās lidmašīnu katastrofas un tāpatikā virspavēlnieīfs, var nākt saime. GueVaras televīzijas rai- arī citi negadījumi. Ļoti augsts ho-jebkuras ierofcu šķirag. ; , dījuraa laikā ap 150 kubiešu de ir sevišķi vidējo un vēcāko virs-. Līdzīgā veMā paraļlēli paredz monstrantu mēģināja izlauzties nieku militārās izglītības līme- arĻ Civilās aizsardzīl?a^:;^iel5|sSģ|ķ^ caur policijas spēkiem; kās gan- nis. Attiecībā uz jaunākiem virs- jumui kurai zviedri .tāM'.Ve^ bundesta- ja tiem Inebūs pašiem moderno nieciskā brīnuma'fr radītājs, bet jiem pretliitleriskās jūlija sazvē- drīz plecu pie pleca stāvēdami; niekiem -un^^instŗūktpru .ša^tew -"'"^"^ ga vēlēšanu laiks, šķ et, ka vēl atomierjču. ' šķiet, ka viņš ir taķad stiprā mē- restības locekļiem, kurš ir par ^P^^^^^J^ . i^^^^ nekad Vācijas, vaidošā partijl: Daži 10 vācu -,,gollistiem» redz rā zaudējis savu pWulāritāiti. Vi^ licis dzīvs. Gerstenmaiera auto- ^^^^^ '^^^^^ Visā pasaules presē lielu iēvē- - kristīgie demokrāti! un arī vē- de GolU personā savdabīgu reāl- ņa stiprā puse ir;, acīm redzot, ritāte kr. demokrātu partijā esot ^ demonstrantu sašutumu tikai ^^3^ ; g^j^gļ p^^^^^ lētāju masas nav raudzījušās nā- politiķi, kurš varētu panākt yā-, saimnieciski jau|ājumi, bet vi-ļoM liela. v kāpināja,. strōma spiegošanas atklāšana rār kotnē ar tādu nedrošības saj1|- cijas-apvienošanu, kas nav līdz nam trūkst diploiļ^āta veiklības. Angļu prese domā un baidās, Savā runā Kubas rūpmecī- dīja, ka 15 gadus ilgi Padomju -tu kā tagad.. Vārētu pat runāt: šim izdmes ajmerikāņiem....pēc lai novērstu partijas nesaskaņas ka. arī .Dr. Adenauers varētu at-. bāsministrs uzsvēra, ka Kuba ne- .Savienība pastāvīgi autoritatīvi par zināmu apijukumu., šis api sīkstas diplomātiskas cīņas ar — un arī lai vadītu Vācijas ār- kal stāties valdības rindās. pieņems nekādus ' noteikumus informēta ..par visu, kas;nozīmi-; jukums atbalsojas ne tikai vēstu- Maškavi. politikas kuģi pāri daudzajām Kā ari būtu, Vācijas vēlēšanu nctonālo. diplomātisko .āttie^^^^^^ lēs, kas nāk, no- Vācijas, bet, aiī „Atlantiķu" grupas" pārstāvji, zemūdens klintīm] šinī Vācijai izredzeS:. ir visai nenoteiktas, mju atsākšanai, bet ir ļoti ieinte- apbruņojumā un karaspēka dis-. vācu laikrakstos - un pat ārzem^ ir kanc lers Erhards : un; ārlietu: ļoti -grūtajā laikā.. Vācija, ir pat- Daudzi Britanijā ironizē par Vā- resēta tuvāku tirdaniecības saišu, lokāci jā. : Radās vajadzība pēc ju (piemēram, angļu) presē. Lie-'ministri; šroeders. Gollisti pār- laban starp divieļm „draugiem", cijas „prūsiskajām" tradicijām nodibināšanā. inilžu līdzekļus prasoša pārkar- lā Ziemeļvācijas avīze Die Welt met viŗiem, ka tie_ esot gatavi kuru politiskie uzskati un mēr- vienmēr sekot kād^m vadonim, pat ir devusi vienam n,o saviem upurēt Vācijas vitālās, intereses ķi ir pilnīgi piļetēji —■ starp kāda tagad neesot. Šķiet, Īsa ne-ievadrakstiem nosaukun?iu„Slimā un vāci-franču aliansi par labu Franciju un Saviehotām Valstīm, var runāt par. „prūsiskumu"ta-valdlbas partijg,". ' , Amerikis ,,kustlgajai" politikai Daudziļ atceras štagad, ka Dr. gadējā Vācijā, kurš jau sen pie- Nav noslēpums, ka kristīgo de- un esot atteikušies nO Adenaue- Adenauers gadieiļi ilgi pretojās der.pagātnei, bet ir tomēr skaid- ^ mokrātu partiiā valda asas: ne- politikas „cietā kursa" pret Erharda 1 kandidātiūrai kanclera ra viena lieta: vācieši ir vienmēr saskaņas ārpolitikas jautājumos: komunistu bloku. .j postenim, uzsveŗdt, ka ārpolīti..bijuši disciplinēta tauta, un līdz var runāt par diviem pretējiem Saduismes starp abiem \iyzie- kas jautājumi esl>t Erharda vā- ar .to kristīgo demokrātu vēlētā-virzieniem —„ģollistiem" un „at-niem notiek pastāvīgi — ne - ti- jā .puse. šķiet, ka viena ņo vis- ju masas vēlas redzēt disciplī-lantiķiem". Pirmā ' virziena kai'svarīgajos ārpolitikas jautā- nepopulārākām tpersonām kr. de- nētu, vienotu, partiju.^ar stipru priekšgalā ir Dr. Adenauers, un jumos, bet ari mazāk- svangās mokratu partijā [pašlaik ir ār- vadītāju priekšgalā: tas viss pēdējā laikā viņam esot pievie- lietas; dažādas partijas krīzes, ijetu ministrs Šroeders. Viņa vie-.trūkst tagadējā kr.. demokrātu nojies arī Dr.- Gerstenmaiers. 'tiekot :iovērstas.... tikai uzi lai- nīgais! atbalsts I valdībā esot. partijā. Sociāldemokrātu partija šis virziens pasvītro ciešas ku, «lai nekaitētu partijas jvēlē-, kanclers: ErhardsJ Savā ārlietu turpretim ir novērsusi savas nevācu un franču draudzības ne- šanu iz "edzēm. \ ministra darbībā viņš gribot būt saskaņas un stāv vienQta aiz pieciešamību. Tā "pārstāvji bai- Šķiet, ka partijas iekšējās ne- .reālpolītiķis un noraidot „gollis- sava līdera — spējīgā un ener-dās,: ka Amerika kādā liktenīgā saskaņas ir kļuvušas sevišķiļasas mu" kā ideāllsmfi, kas nēatbii- ģiskā Villija Branta,, kura popu-brīdī var pamest Rietumvāciju pēc pr. Adenauera aiziešanas no gtot pašreizējām [reālajām iespē- lāritāti ceļ viņa cietā nostāja savam liktenim un var vienoties vald|ba{. .stūres. Dr. Adenauers jguļ. Neapmierinātība .ar šroede- pagātnē Rietumberllnēs jautāju-ar Krieviju, upurējot. Rietumvā- ir pkti >. ar stingrību --. un tanī kr. demokrātu partijā esot mā. Līdz ar to 1 ir iespējama šīs cijas interesēs .un Vācijas apvie- pat ļrei^ē aŗ diplomātisku veikv tik liela, ka tiekol pat cilāts jau- partijas uzvaraļ vēlēšanās. Visā nošanas ideju. Viņiem imponē lību/uzturēt .stingru partijas dis- .tajums par šroedera atvietoša- pasaulē pašlaik ir vērojama no-daudzas lietas de Golla politika: ciplīnu svarīgos jautājumos, at-j^^ ar kādu citu ipersonu. Vieni- virzīšanās uz kreiso pusi: bez :de Golla neuzticība pret Ame- stājot jaŗtijas locekļiem zinā- g^^g-ļ^ļj^ļ^ļj^ pj.kt to esot ap- tradicionālā sociāldemokrātiskā rikas svārstīgo politiku, viņa aiz- mu brīvību mazāk: svarīgās lier_ svērums, vai tas būtu vēlams tik kursa Skandināvijā ir jāatzīmē domas, ka NATO locekļi nokļūs tās. Kanclers Erhards bija ļoti jgļi laiioi pirms vēlēšanām. : lēboristu uzvara Anglijā, arī pilnīgā Amerikas aizbildniecībā, popuiārļ Vācijā kā Vācijas īsaim- prbtams, zlnāmli lomu kr. d^ Amerikā liberālais Džonsona vir-' mokratu - partija^ - nesaskaņās ziens ir uzvarējis konservatīvo spēlē arī .atsevišķi personu god- Goldvotera virzienu. Ja kristīgo ķārigās tieksmes.^ Pēdējā laikā demokrātu. mudējumd yēlēšanās arvien lielāku ievērību-, ifcgūst:^ tad ir ļ^pēr br. Gerstenmaiefa personi^. tā. sauktā „lielāko.aiicija",: Šroederam daudzi pārmet to, kurā ietilptu ari.sociāldemokrāti, kaviņš kādreiz tļijisnacionā^^^ atbalstot arī l?r. oiāll^tu,partijas:.lkedrs, tad Ge^ GerstēmnaiBrs.- . st^snalsffs Ir vi©4§ no nedaudza- • ; A. Augeabsrffa 20 decembrī. DV Grāmatnīca,491' College St, Toront^D; atvērta no pīkst. 10 rītā līda plkJt. 4 pēcpusd. ižNAK padomes vēlēšanu komisija un talcinieki svētdienas, vakarā pabeidza balsu sk'aitīSalKijJ? Ura?ēmui!il no kreisās: K. Piiliņš. F. Pavasars, Ed. Liisis'un vēlēšanu komisijas priekšsēde A,' :v-;;.Svem3«. ■■V,V';■;;■;. ,/ ■■-/-Fotoi-'J»*