I,
nmffi
Savas-Talšts pastāvēšanas laikā ši 'mhmi mt. savuvkultūru.■ lias viem centu:.■^ļ^^;''^. neredzējām apljnnojWu attīstu Mūsu uždevu^^ trūcīgs mi
®: Latviešu jaunatnes pulciņa inapiogtaii^ kafijas., gal- ŗleznas, l?et ceturto v^rēs laimēt M. Sala, J. šiliņš, O. Teteris, R. Staburags biednipiiij3apļiice:no-d^^^^ pavalstnieki gidu pa^- oterljā. Rezervētas   vietas pie; VItiņš un A. Zeltiņš.        0. K.
tiks Gvfģbņiāri pīkst/3 dienā ^I^^^ vadībā iepazinās an ar jauno pil-fealdiņieņi  pasūtinimas   pie Z. " "   .namā. Sapiiicē^ p^^^ valdes ēku. ^r^-^-'^urševska, 1425 AvH^^
bija vairākas patstāvīgas opei^ās vien j .      ^ ««mm,i
m1 teātri, kādu nav pat vēl tafad tfecoties ppc arvien UelāMem sa- laruJ ļiJn ko^ visu .^^^ dtudzās miljonu pilsētās. Latvi- sniegum ^7^? "«.i!^
P^r to visii mēs'ijijain pamatoi! ir » latvi^u kultihras kopē-
lebni. Ar to ar! vēl tfeadmēs Jam un atbalstītājam. Latvieši cināt r^dioraidijumu| uz^Latviju, vis pašapziņas celšanai unsalīdzi-JSanadā, rūpes par mūsu kultu- veikt at pUnu sparu |retkomunis-jiķjumam ar citām tautām niē^ ru ir ikviena pienākums, Gādā- ma datbu, dot līdzekļus aemons-,1     ^is„*s„„ nn„„ uw Vn cJwi lai i^ricii cnSVa nW« īiPalK. traīitiem T)ie AN nama u. 11. rar
Patiesībā ti-
ikas Vārētu notikt 13.. februāri n.X""^J^^^^ ^eb- dienu sarīkojums pulcināja kuplu
latviešu īpašumā Ērgļu ligzdā Pie T^^!^^^^ ^ sāksies plkSt. 7 vakarā. Vi- pulku klausītāju no Toronto at-Orandžvilles. Ar .slGpošanas spor-atbalstīt šo sa- braukušajai viešņai, - rakstnie-
tu vM interesenti varēs iepazi- ļ^^^^^ rīkojumu un. nogaršot  latviskā cei Indrai Gubiņai. Viņas pēcpus-
ties arī .kultūrfUmas izrādē. tL dienu atklāja prof. A. Dreimanis,
dēļ. visi pulciņa biedri un ieinte-^f ^^"^^^        ^ prieksnesu- .   ,.    ^^^^   ■          ^.^^^ot, ka I. Gubiņas romāns
^^ieši aicināti pledan-^^.^ ^ Niagara.noda|as ^edru
——Kārlk Rpnr-nns      mr,7^ pilnsapulce notiks , 13. februan      ^^"S grāmatu inj^^^ han
.. Tēķ ete ,A. Ķopmanis pagata. g^^^ Barkāna donas latviešu kopas MbliotēK
vojis a^o'M^s vasa kalmnus          ^'^^^ Niaga- PagSJuša gadā. Eakstniece, raif
™„d.m.            ......       S^^to^jf ļ*^^^* ra: Paus. Ja minētāji,laikā nesa- -ijot sa™ darbu_las«umus_^<^
Bayview.
dzamdžoties. Tas vi^s ir laM, jo sim^^ , . .     - ,--
_. E:    V,-. -,x--ļ„ r»;„^^    ;i*c„.,«īKS ,.^,„ļ-»7: ikvipna Kanādā dzivojosa latvie. modema dzīvokļu, rajona ieeju
-. ^.x_-_^_ . . pabeidza
rajons, jr"t.,.""T būs pilntiesīga pie jebkura ieradu- T^^^»
cf.^'- ^i^vemeKs, DV Toronto noda- ku vakaru dalībnieki ietekmē jau
dekorēšanai, ko nesen pabeidza ^^^^^ biedru komentāriem, parādīja klausita-
aayview.   ielā,   Ziemeļos   no ^^^^^^^^^^ -^^ sapulce jiem, kā rodas jauni darbi un M
Sheppaŗd.    Dzīvokļu    rajons, r^^^ vide. darbu lasītāji un rakstnie-
^S^"^^^ biedniskaita: pagtoojis: nosauķuiniem atbiL      ^^^^ pr-ce R.ZamIovska.     Sv. Pāvila ev.-lut.
itpnekšējo paaudžu sasniegumu sērētu:^!^^      atsaucibā rāudzī- ikv^eiia Kanādā a zīšana un cienīšana dod labii sim, lai niūsu devumā latviesii ša_vienu cejitu _ pāraugu tagadējai  paaudzei vēl kultūrai, ziedojot   Ziemeļameri- me? jgtu šo centu nfeprasam, ti-lifeiāku darbu veikšanai, bet ta kas latviešu Kultūras v fondam,, kai' atgādinām ikviens ikvienam t( mēr ir jau vēsture. Katrai pa- būtu saskaņā ar mūsu skaitu un; šo rpa^aprotamo n(ļdo&li ļatvi«-audzei pašai darāmi savi darbLiuflbu.^^^ tlbai. | -t:     j •
Jlveic savi uzdevumi, ko uzUek   Par Kanādas  latviešiem  ap   Mēs bijām un busriņ modri un pišreizējais laiks/Gtādi tā kt^LNAKdr^an^
kaitukša dižošanās un tēni tēvu kas ķōiitineņta un pat Ei^^^ zei^es, Zemgales^ _|idzemes. un iein-ātā   mantojuma  deldēšana, dzird daudz laba. Taču ieskanas Latgales,— iedomāsimies tikai uz
,Pifi
^'^eiiSarridSt vS^'S' b^S^liziaSenT"^^^^ sa^i'vercMnāto ņomta Kanadas^^S^ ^f^'^-
'ižOidzēt tur du. jubU^^^
februāra līdz 2. martam notiek Sv. Katrīnās, Rodman HaU Arts
nu darbu saturu un stilu. Pēc oficiālās daļas ,nobeiguma sariko-
stošus-vaŗa kalumus, kuri tagad .'^^^^ rotā   galvenās  ieej^s^M^ '"^''"^^ apsveikumu.
latviešu j^jjj^ dalībnieki, un viešņa kavē» jās pārrunās pie liLK dāmu ko-darbinieku vēlēšanām notiks 20. ^^itejas dalībnieču pasniegtās ka:
Bija ari daudz-  tel^rammu un draudzes pilnsapulce ar draudzes     pārrunās pie LLK dāmu ko
Til ari no ferivās: Laīvijas: laika , fr atkal šākuisfes   ziedojumu dzimteni un valsti iTies parasti redzam tikai tās sa- vākšanas akcija — atjēgsies la- nomāktiem tautas fbrāļi^. Vai
sr iegunius, bet bieži iHenpiemirvsītājs. Par bi^ norūks. Uz jebkadļ vēsturē esamļ bijuši li^ st^, kā pie visa tā tikām. īēvēr to atbildēsim m£^ neubagojara, ģā_ siti|ā(aja?^^^^^ A^ šfe
šis 1 Centrē galerijā.
rojami mūsu kultūras sasniegu- bet pienākumu draudzīgi atgādi- mūsu sūtības yienre|zēJo lioaāmi: m [brīvās Latvijas laikā bija A^- nām, kara gala, lai Dievs clod, but bafes un balsts! ļļUztioēsimies
"T. .....T     i. ^^J'----.4antā-'
orga*
jā^ visa tauta, un valdība ^devīgu Otrkārt: cik bieži raimis šo pie- nizācijā esam ievēlējjīši. Ticēsim roku atbalstīja kultūrās darbii.' nākumu dot artavu latviešu kuL mērķiem, par kuŗie4 stāv LNAK,
varoni Jukumu Smukumā, bet cisko darbību un piaŗ lauku īpa-ari ar go-go nteitenēm, kaš to^
mēr ņetoūšot iet - iet meitenes.'  Draudzes darbinieku amatiem šlinieki jau nopietni stāju, pieteikti šādi kandidāti: A. Bēr-šies pie atbilstošu dekorāciju ga- ziņš,   H. Birze.   J. Birze, A.
PATEICĪBA
Paldies tuvējiem un tālīniem!
spējami tikai tādēļ, ka tās koļ^ nebūs riēkad. Udz Latvija kļūs tiem sabiedriskā d|rba darii šabāun veidošanā netieši piedali- briva un labu laiķū  pēc   tam. jieni Kianadā, ķuŗusfLNAK brg
uīt valdības, bet svešumā gan ir na? Reizi gadā vai reizi dieisa? sauc talkā veikt miyu svēto pie-t£ litas daļa, kas grib palikt latvii i-  Labi, miera dēļ^ dosim ik die- nākiim^ pret Latvij^.
\ 3. Niedra,,-   '^'^O'- '^^ļVelta
; m V ļ • : I LNAK valdi
liNAKkult. tm izģlīt. ri6z. .vad-■
sekretāre
Nav mums vairs savas valsts tūrai un Latvijas brīnba;! atgādi» un uzticēsimies  tiep, kas miis icibu ieguvušo vidū bija arī vai-
-   . :.!        - . . ^r^,, rāki latvieši, bet kopskaits ar vie.;
siem pārsniedza 200. Pilsētas valdes kontrolieris' Denisonš, kas pašreiz. veic āri pilsētas galvas vietnieka pienākumus, teica i^zru-nu, bet koncerta daļā baritons; A. Vītols dziedāja vairākas dziesmas V; iLpinvēberes -: Ļangenfel-des klavierpavadījumā. šādas pieņemšanas rīkošana, piekrjt jauno pavalstnieku koordinācijas
^ .      , _.....^ komitejai Torpņto, k^^^
Npļīiks, dodoties: uz Ņujo^^^^ vēstīt, ka šīs izkaisītas vērtības; klausītāji,: nonākuši |paslvā .lomā. fio dažādo etnisko grupu sieviešu ja 'piedalīties A vel piedevām gleznas u.t.t., var centrālajām  organizācijām. Vie-
re ja paplašinātajā gara dāTbinie-nōyto  un: sakopot piemērotā nētiemļ pacietīgieiriim taktā ap- na, no komitejas loceklēm ir āri ;. lin vadības.; >sēdē '„Picadillyr unļ drošā vietā, kui: tās glabātos baļvotipm līdzgaitniekiem. Viņu Baltijas;sieviņu, padome, kura yi3Sņīcā.'Turpbraucējam prieks- lī   dienai, kad paši: būsim iespē. vidū'v ^ru^^®^» šoreiz bija organizējusi sarīkoju-
ša gatavošanās, bija rūpīgi veikta, juši kaut kp labāku radīt, tas ir dzĢJiiiekus; māksliniekus, izglītī- .. • ■   - v .  ■    ■    r . " -;   ss gatavojot īsu ziņojurnuno ,^r(5-l—
vi ices," .20 • minūšu referātu - ski- vērtībām, kāda^ iespējams svešu- vadu līdumniekus- | Varēja : just, 9^t vii sinchroiiizēt: citādi griiti -cējumupār latviešu senajiem mū- mā saglabāt im sakopot. Tāpat ķa otņi darba cēlienu beidzot; vi- saskaņojamo koļpdaiķu.!^ vieg-: žikas 'instrumentieni : (izceļot sb^ noderīgi zināt) >ka šajā sakarībā ņi issklīda aŗ, kādu ^ļēru noskaņu, li saprotams, ka i^&o nozaru ; n)' kokli), īsu ziņoj ļo-:Tādu ;|ajūi,čakls talcinieks,'lielā- atsevišķi darlMeki labi pārzina,
vokli im dailbību latviešu noda- ^ti labvēlīga institūcijā,; kas tūlīt; gajlaikā apstākļu «|)iBsts; ātgrie- /^s notiek viņu; interešu. lau^. ■     ļledingāsmūzejā^u. t. tv; : ļ un ^nekavējoties pārņemtu sargā- 'žotie^ savā sētā im^r noputu; pa- I^ai dotu sabiedrībai ^"c«orsii, •
L        f f*f-^^^^^^^^ Br. Innus, G. Jani- P*«««=n'a un cie;^
Sl^mnK,^^"^^'^'^^^ parasta J- ^'"^
^M^^^M"^'^ m^ms-^^^^^^^ A. Priede,
valdes telpās. Nesen pavalstnie-
Fianistes Edītes iMennanes • Ozolas gadskārtējais sudzēkņu vakars notika 80. janvāri Sv/Andre-p baznīcas zālē Toronto. Uzņēnmmā audzēkņi ar skolotāju pēc koncerta. Foto: A. Janitis
vispārēju
Sanāksmei izvēlēt^ ; vietā, :a^ glabāšanā jau pieminē- kārot līdzpaņemto d^^
;   Londonas garu un ārējo šarniu/'tās vērtības, piedevām radot iē- dzīv.<^^^^^^^^^^^^ ' ..> ; |   /   :        un : progresu mūzikā, tēlotājā a cinājaitz nopietnu 'darbošanbs. spējās viņu izmantošanai tiem,   Rodas jautājums ļ kādēļ tām i^kslā jai citā nozarē^ mušu , Ceļā.novēlojies un dažu iheveik- kas pār to; inte u?ņe-- tāIjābļit gadu-no ģada^ varbūt —
' aņi piedzīvojis (ap-:gaiļu IM^ pūles, lai šo'ziņu un vēr- pat iīākotnēfB to joprojām Ziemeļreinas-Vestfa^^
mājas atstādarhs.), talcinieks sa-tibu avotu popularizētie:. ■ .ar a^stamu veiksmi. Pastāv arī-nistrijas piešķirtajiem līdzekļiem
Skolas budžets sastādās* 1) n©
MINSTERES LATVIEŠU ■    ĢIMNĀZIJAS UN
TAITrSKOLAS. 20. GADU
gurnu, ko nedrikst .pazaudēt, jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats!"
Novēlēsim no sirds mūsu latviešu- skolai Minsterē arī nākot-
kārtoja savu apģērbu, sakopoja. tu jo tālu zm^ Liekas. - un tā,laikam, ir - ALAs b^tens! Tāpat akīvi ir pe-(.l%5. CMm», 2) no.Bon.: J^^^.^^ Dieva svētību un dizu plauku-
dbmas.  koncentrēja- uzmaiiīb^ mēs neesam pārāk Ēcīgi uh: v^^^ akadēmiska^ nas i^strijas a ^^J"^'" ^^""^f
^cij tīkamajā sēžu zālē darbs jiu ka trūkuma dēļ'izpalika. Tāpat girlai:n^^^^ 3)      "^^«^^^ "^^"^     f^^^^^ ^'
tiij'a krietni gabalā;. īfozaŗu valiī. tuipm iaeļam_(^ursiravoiu sara muziķa):
DM37»)
Iju ziņojumi sekoj'a viens ot- priekšlikumi, ierosMjumi u^ nepārver-. sijāniu.t t. Aisistāvot reformu rumiem (1985» ģ..     —hrīvaiā tvsl«^i r vn ni
rkm. Ziņojumu saturs bija labi domi, kas bija iecerēti saņemt no šas par kādu Olimpa garā ļ^iekop- nepieciešamību, ari jāpielbilst, ķa un 4), no tautiešu ziedojumiem P^^ ™ ^^J" stkopots, ne pārāk izplūdis.-'kaut (1^5. g. apm. DMIS.OOO). šai sa-J^?^^^^^"^ sjm jaatoaista lat-• dā brīdī devā vārdu nopietnam mo: un čaklo kultūras darbinieku kuiārāķ liturģijas' Igaitā aizmir- ^Mama kvaUtātīvi augstvērtīga, karā jāpiezāmē. ka Ziemeļreinas- ^esu sKoiu. matenau^^ gaiveno-gara darbiniekam no klausītāju vidū atjaunoja spēkus nākoša-stam svarīgāko, t.;i. kalpošanu nebūtu izmantojama referātu un Vestfālessociālministrijas līd2»k. vtdus. Labi pazīstamais Dr. JJ jam darba cēlienam, kas pare- mums; svētajiem apsolījumiem,   ziņojumu uzklausīšanai, bet ie- p galvenokārt domāti stāta sko- "ļ;^®^,^^ li olmārs precizētā teikumā jautā- dzēts trīs stundu ilgs. Rodas ari noteikta pārUecība, saistāma patiesi produktīvā un lQtāju;:ālgām un (birojā-izdevu^^^ an :morali, piemēram,
ja par latviešu grāmatu,tīri fi-    Sekoja jauni pārskati - referā- 'ka dajudzo amatpersonu ziņoju- radošā fazē, jo īpaši tādēļ, ka tā mieņi. Borinas bēgļu ministrijas, ^^ļ;^^®^^^^^ ziļsko pastāvēšanu . un. iespējām ti,, laipni! aizrādot, ka laika trū- mi uriīsreferāti varēja izpalikt, siav taču salīdzināma ar ,,plašo nauda --skolas inventāra papil- ŗ^^^^^ ™
tliš saglabāt no bojāl ejas..        kūma dēļ pārrunas un ierosināju- dodot švietu individtiālo kmtūras PuWiķu.'
dināšāņai, grāmatu iegādei, pa-
Bija pienācis īstais brīdis pa- mi nav iespējami. Sapulcējušies darbu-jveicējiem iespēju še saska-
(Mobdgums 5. Spp.)
Meklējot Latviju —
sirdij to taujā, Klausies, ko atbalsis
tālumos pauž; Dzeguze kūko,
šalc ūdeņi Gaujā, Zelmenis pakalniem
paklāju auž. Egles ik vakaru-
slaidākas slienas, Ozoli kuplo un
smuidrāki kļūst. . Rīti un vakari, .
naktis un dienas Sauc mūs, kur mūžīgi
Daugava plūst. Brīvību nenesis -
.pUdskolotāju algāmun DM15.000      Ja šāda morāla un materiāla skolēnu stipendijām. Minsteres *^^sta lat^e^
pilsētas atbalsts domāts sētnieka ^^^^^^ mērā ņo. mūsu latviešu un aptīritāju algām, kā ari apku- ^^Sanizācijām, sabiedrības un vēres- un eferiskās strāvas samak- cākiem, tad skolas, eksistencei nā-sāl. Zināmas naudas griitībasskO-^^o^^ zināmas lai radušās tā iemesla dSļ, ka (briesmas. sociālministrija praSa, lai latvie-. ; Skola varēja pastāvēt un savu ši ari paši ziedojumu veidā nes- ;Svētīgo darbu turpināt, tikai pa-tu lielākus upurus skolas uriiņ-teicoties tautiešu un latviešu or-temātā uzturēšanai, uzsverot, ka ganizāciju atsaucīgajiem ziedoju-liētuvieši un ungāri savam ģlm- ^em im vācu valdības prāviem nazijām' Vācijā saziedojot daudz pabalstiem. Skolas saimes vārdā vāirālr līdzekļu nekā. latvieši; bez; izsaku sirsnīgu pateicību visiem, tam vabu valdībai jaunās skolas ^ skolu atbalstījuši un tās dar-ēkas izmaksājušas pāri: par 2,6 bu veicinājuši, pašķirot ceļu uz miij. vācu mrku.. Tādēļ skolai, .W jau-saziņā ar LOP un LCK, li^: ga- "l^^®"^v Pēc Baltijas universitā-da, bija no pašu ietaupījumiem tes slēgšanas im gadā mūsu
jāiemaksā sodālministrijās uīsstā- latviešu skola Minsterē pašreiz ir KREDīTSA"RTFTll?mA dītajā Skolas budžetā DM8.000. vienīgā latviešu gaismas pils mū-      , atvtakTZT 'bet internāta stipendiju fondā     Jaunatnei trimdā, šīs gaismas ^^^111^,/^"^^^^^ pat DM 15.000.. Tas nozīmē: lai ^ākas uguns nekādā gadījumā ne- . ^**^".rr UŅION LIMHTO. latviešu ģimnāzija nākotnē varē- apdzist trimdas miglā, jo ^^dara visas parastās banku ope-
tu eksistēt un nest labus augļus ^^^^ latviešu skolā Minsterē ir nācijas. Izsniedz aizdevumus im mūsu tēvzemes labā,tautiešiem vi- n^ūsu lielā ceriba, tā ne tikai ļauj "^^^^ 4% gadā par noguldljti-sā brivajā pasaulē jākļūst ākt^^S^aibāt mūsu un :3V2% par depozītiem,
vākiem, ar doT^gāku roku'ziedo-      tradīcijas    garīgo substan- atklātas māju hipotēkas. Birojs jot latviešu skolai. Skolas līdzek- <^ ^^otnei, ^et reizē ari tagadnē ^tvēr^s 6 dienas nedēlā ļus pārzina skolas direktors un       plašas  iespējas  latviskai    ^91 CoIIege St, Toronto <1, skolas darbvedis - kasieris Jānis jaunradei, šīs  latviešu  skolas LATVIEŠU NAMI
Vinters. Bankai; čekus paraksta -Jaunceltnes Minsterē ir vārti jiz tel m ■ 2775  * ^
abas minētās personas. Kontrolē i^tvijās brivību. jo tieši te zinā-     no pirmd. līdz piektd as - LGP revīzijas komisija.      : ^P^it priekšdarbi Lat-   pīkst. 12-8 vak sp^t nn
.nopūtas žēlas. Stiprumu nevaram
asarās smelt.
Latvija, aicina,
Latvija vēlas Rolcas, kas augstāk
spēj karogu celt.
TORONTO LATVIEŠU
•   -SVEŠUM^. TĀLĒS   AUG- ikTVIJAI Gaujas gaidu un Rīgas skautu vienības Toronto 1 6. februāri, pīkst. 5 Ivakarā Sv Aildreja baznīcas zālē atskatīsies uz ražeiiieBi .15. aizvadītiem;; darba gadiemi-audzimot:.mū§u Jamlo audzi Latvijai. UzņēmsimS abas vaeMbsssif "vadītājiem ma' vecāku•tiafi'^P^jlO'
\ :-      f:.. -Foto: j.-jiģers
y      : vijas brīvības atgūšanai, šeit oe-
Latviešu ģimnāzijas un taut^ Jam nākotnes tiltu uz brivo Lat-1as pastSv^aim pagaidām nodro-.^^^^^^ ^rīvā ūn vienotā Eiropā, šināta ar vācu vakilb^ mums Kopš man bija gods 1962. gadā labvēlīgo nostāju. Tomēr mums stāties darbā, latviešu ģimnāzijā pašiem daudz kas vēl jādara, lai Minsterē, esmu ^:S^ un mūsu latviešu skolā^^Minsterē varētu pa- trimdas jaunatnei par devīzi nestāvēt: 1) Jāpalielina skolēnu mis Jāņa Jaunsudrabiņa vārdus: skaits (vismaz uz 100—120; 2) jā- „Turi Latviju jo dziļi ieslēgtu sa^ piesaista skolai augsti kvaimcēti vā sirdi. Turi tokā lielāko dār-
Kredlt^abiedrTbaa aktīva M^- g. Sl. decembri bija $1.831.488.00
APDROŠINA 463 — 7313
Acīm redzot, Cikagā kultūras darbam ir auglīga zeme: te no. tika ne tikai 1. latviešu kultūras kongress im šai pavasarī notiks ari otrs, bet AI^s kultūras bi^ ^ rojs nolēmis še 5. un 6. februārī ^ rīkot ari Kultūrās diemi konferenci, ķuŗā bez referātiem un pārrunām pļaredzētā āri rosīgāko or-
i ganizāciju godināšanā. Tas, pro-tamSr mudina pārdomāt un pār. ^•ērtēt, kam šādas balvas pienāk-
.      tos. . ..,;.:■■.
;       Domājot pw: Čikāgu, liekas, ka pirmajā vietā izvirzītos Latviešu jaunatnes pulciņš, kas pērn. strā-i     dājls tā, ka darbs dzinis darbu— gan paša pasākiunos/ gan pali: dzot citiem. Maz būs lielāku sa-r    rīkojumu, kur '^tikts bez CLJP piedalīšanās. Darbs iesākās ar 1. latviešu kultūras kongresu pērriāv 10. janvārī, kur jauniešu ziņā at.\ radās kā reģistrācija? darbi, tā' ļ     apkalpošana pie galdiem. Febru--\i     āri sekoja kopa ar DV rīkotais karnevāls ^ vēsturiskā   ,4tuģā « V     balle", ķuŗai par godu iznāca pat j      savs kuģa žurnāls", bet 6. un t. Ciķagas Piecīši kop \      martā tika izrīkots LSC?S politis-ļ      kais seminārs ar ČUP namatēva ^      lomā.   Aprīlī -  jaunieši,; kopā niece dzied un publi ar   baltiešu   preses   pārstāv- atstāj zāli. Skatītāji, . jiem   pirmoreiz   Giķagas lat- vu ansambli reizuīh viešu  nama  vēsturē ielūdza stingi-u roku, par s pie sevis kādu ASV kongresa to. šu kaijniņietn („Ahtr . čekļi.— iE.Dervinski. Maijā či- ndzīmē ..Otrējais cie ka^ notika ATuAs  gadskārtējais jūsmā: Pavasarī vijj kongress, kujf'fi aktīvākie pulciņa šotfies pie latviešiem jaunieši pierādīja savu interesi . vi.
par kopēju latviešu darbu, kā ] Tāpat plābSdarbjļ savu labo poUtiskointuiciju.,pie- P^^^^ daloties kā delegāti un: ievēlot tautisko tradiclju ALAS valdē tieši tās personās, ku- kopšanas ziņl Un ras pag. gadā tik ļoti cēlušas r- tieši Heciši nākuši, su: politisko aktivitāti starptau. - radīdami .F tiskā mērogā. Baltijas valstu 25 Protams, var gadltle gadu okupācijas piemiņai veltīta- vii;^^ iespaidojusi i( jā gājienā 12, jūnijā uz MarqUet- ^avlem^ jaunajiem t£ parku no latviešu puses pieda vecumā no 3p5 gacļ :lījās gandrīz vai vienīgi jaunieši Jauki pro^ viņus at^
(kaut lietuviešu bija pāris tūk- ^o^' » Un tad es ap stošu). Apspiesto tautu dēmons, vam^resnām kājām trācijā jūlija 1 nedēļā jauniešu ^a pirmā pasaules rokās bija plakātu gatavošana, va- tango meldijas);Bet ļējo auto mašīnu sagādāja u. Kad plate vēl nebij^ d. c. technisku lietu, ko viņi vei-sīju kādam Pl^ ca godam. Augustā notika abstrak- tai pasaku platē tā balle .,89754379" - Divreizdivi ^ai tīģeris., bet vlņ nometnes dalībnieku 6eļanaud.š^^* uzacis j^ŗ :    vākšanai. Septembri jau  sākti tautisko tradiplju
kaldināt nākamā gack plāni, uz 5l paskaidro a:^t "~ dažādākajām pasaules malām iz- lauvas un tīģeri.ri^ sūtīts ALJAs radio lōiģa komisL;f^an, vilki, lapsas u jas ziņojumļs, Oktobri ļaudis.bi- t.i^i^i^*^*^**^*^*-'^ ja it sevišķi rosīgi -kultūras veicināšanas darbā, gan ļoti: cītīgi palīdzot preses kopai rakstnieku dienās, gan sarīkojot ,.Jaunās piederīgo un drai Gaitās ceļojošo izstādi, gan iz- uz 70 mūža gadiem kārtojot arī plaša apmēra Raiņa gicatljāskalpakietls vakan.. Novembri viņi piedalījās valierispikv. Aleksj ASV kongresa pārstāvju Dervin- Milvokos. Par . spītj ska urt Rostenkovska godināšanā tam, jubilārs tikai : (daži āizt>rauca ari už 13. iiovenu ļojies par technlskc bŗa demonstrāciju Ņujorkā), bet joprojām strādiS pil decembrī bez daudzām citām eg- yiņš piedalījies lltēm, kā aizvien appušķoja latvļ^s karā, cīnoties 8. viešu eglīti Ziimtņu un industri- ^iešu strēlnieku pul^ jas muzejā tautību eglīšu mežā, |^-yn^y^^ kā arī piedalījās' turpat ar savu ķa'ŗā pret boļševiki^ uzvedumu — Dr.Laimona Strei- neatkarības rotā ui pa sarakstītu ludziņu par latvis, j^gj^^ķarības batāljoi kiem Ziemsvētkiem ar Mudīti sŗeņķis piedali; Arumu un Uldi Ievānu. galvena- ygJ^^^sļoļca8^^^^l^ jās lomas, visiem citiem spēlējut ^ uzbrukuma gāj
lidz- Atbrīvošanas karā cl
OLJP pag. .gadā darbojies šā^g^J^QJJ^vlenIbSn^ dā sastāvā: pr-dis Jāni& Plūme, ļg pie Dubultiem, i Viņa vletn; Ziedonis Ķezbers.sek-g^ļ^ļgŗj^j^^ retāre Zālga Ritina, biedrzineAnL nopelniem A. Breņ ta Bārda, kasiere Mārite Ķezbe- ^r I^ČplSša kara 01 . re, pārstāvis CLOA Valdis Šiliņš TrijzvaigžņUf ordeņt un AiĻJAs sakarniece Inta Zari- aizsargu nopelnu k
tā
PL
Vai 1 nominēt iespējamai balvai mūsu slavenāko eksportu — ^Čikāgas Piecīšus? Tie pagājušā gadā uzstājušies lil reižu, tas nozīmē vismaz. 38 stundas garaņtētus_ smieklus pašiem pār sevi, un tas. pazīstot mūsu tautiešus, jau ir kaut kas. Bez tam viņi ir. ļoti daudzpusīgi sava veida nepretenciozi celmlauži. Piemēram, mēs mēdzam aizvien sev •atgādināt par reklāmēšanos amerikāņu presē. Kad Ģirtam Pūriņam Kanza-sā svinēja kāzas,; Vičitas lielākā avīze sniedza pusotras lapas garu aprakstu ar iDildēm, siķi pa-' skaidrojot viSŗu; par latviešiem, Sākot ar apmii īeduslaikmetu uj^ beidzot, ar mūsu .pašreizējo ;stā-vokli; pa starpu bija' iespraustas gan pīrāgu receptes, gan tautas gara mantu tulkojumi... Tāpat mēs mēdzam viens .otru mudināt, ka jāuzņem ciešāki sakāri ar brāļu tautām- Bet kamēr māksU-; fi atdzīvinātā Latviešu - lietuviešu draudzības biedrība, vēl svīda ap statūtiem. Piecīši /kontaktu jau; bijā nodibinājuši, pāris reL žuuzstājoties kopā ar Udzigo Ue-tuviešu ansambli ,^trās Kai-mas" lietuviešu publikai. Un kaut. ar! viens nb PieciSu ..numuriem" kā lietuviešu.brlvmāksll-
K OĶĻ U S ;   (Pārnesums ni
talkāin un kāzu 's ļoir dzēlīga zob ar 5^
dziesmu dēļ ienaid Dziesmās ir;skarieji ves gājums un izsļ vēries bēru dziesni 7«mes meldijas .3< tupuši" un„Lien, p ti" pieder pie bēru < tākajiem paraugier, blis ār solistēip tes kāpinātu pārdzivi rums 'dziesmām ;-biJ un Latgales meldi; koncerta ; -visinte sniegumiem bijā iļ stitā piečbalsigā ta kurā jo labi izcēļā balsu nokrāsas. ' i
ji
Abi viesi, Tabita Visvaldis (jfeduiis, solodziedājumus. jūtīgais priekšnes] iekļāvās tautas dzle noskaņā. Ari paša; listes Alma Eglīte uļ mane. ievija pa krā rām dždesņiu āuduii
t