i? SLAVENIE PORTUGASi TORONTO Nule torontiešiem bija vienrci- ministru ■ -TrOEONTO H'V S. RElEļ siESlEĻA^ERIKAS I^ATVJESSI . •• •■MEīSTAiR.^.. ' * . zēla izdevība redzēt visā pas.ni-Mūsu .laikrakstā īsuma jau zi- j-' gļ^^g^^ portugāļu futbola vio-UOts. ka Toronto dv futbola vie- _ ^^^^^^^^^ Benfira. k-ip. nība Ziemeļamerikas latviešu p^^^j,^ g^-.gg ^^^^-^^s 22 spōi«/-m€i,starsacikstēs 27.. aijgustā Ņu; nezaudējušais vietējais profesio-iorkā pārspēja vietējo dv vien- ^^^^^^ ^^^^^^ j^^uj^ palcon? .1 padsmitu ar 3-0 (2^> rezultā- profesionāļu vienības 7 sv tu. iegūstot meistartitulu, jo šo- j^^^jj pjedaips ne^en y\nglijā nc-gad. čikagiešiehi nespējot sakom- tikušajās pasaules mei.Mar^r--ī^-plektēt vienību, meistarsacīkstēs g^^g^ kur viņu svarīaākās spoles piedalījās tikai divi virknējumi, noskatījās ap 100.000 sainsminā-Kaut Toronto 'bv vienpad- tu skatītāju, tad vienīgais ir-smits sekmīgi uzsāka pilsēta.s mesls, kādēļ Toronto skatf ju tm apkārtnes ļīl līgans meistarsa- skaits nesasniedza pat 10.000, va-rlkšu spēles, vēlāk sāka nevelk- ^^ja būt augstās ieejas čena^ ties. kādēļ toroAtieši uz Ņujorku '3.75 - 10 dol.). Lētākās vietas devās ar zināmām bažām, jo bi- bija .izpārdotas. kamēr galvena, ja zināms, ka Ņujorkas dv vie- ^^bmes bija milzīgi „tuksumi nība gan vair.s nav akEīva vietē- ^ ^^^^esls ir vienkāršs - lielākie jās līgās, bet regulāri trenēju^ ^^^bola entuziasti itālieši, strada-sies kopš L jūnija, dažreiz tre- ^^mi mazālc atalgotās vietās, šā-ninos piedaloties pat ap 20 spē- ^«s cenas nevarēja atļauties, lētajiem. Bez tam bija zināms,' Risumā spēles kvalitāte varēja ka viēnībāis pārzinis un trenē-bōVaugstālca,^^^j^^^ tājs J šMnkis pratis sastāvam neievērots portugāļu nogurums •wi,\,o,w/vv^wv.A'^^A.vy^l^v•KAft^^ piesaistīt labu skaitu jaunās pa- ^^i pareizāk sakot, necenšanā.s audzes futbolistu^ no feuriem da-jo^ ^v^^^^ pašreiz atrodas, futbola, ži spēlē arī amerikāņu viembās, ^^mejā pa Amerikas kontinentu» kurpretim torontiešiem jopro- ^isa spēle balstījās uz virtuozo jām galvenokārt jābāzējas uz ga-Portug^^ dos vecākiem spēlētājiem. ~ ^^'^^ auguma Simosu, ku- ^^j^^^g ^jgns dvīņu lwpsu- gaitai, kas visā civilizētajā pa- Titāna II raķešspēka dzīta,.pacē- uzskata par labāko Eiropā, ^^g j^jļojunis līdz Apollo pro- saulē iet kopsolī, neatkarīgi no 1ās 12: septembra rītā. Adžīnas Spēles pirmās 10 mmutes _ari Viņš bija neiedomājami kustīgs, g^amm^s sākumam. Līdz šim pē- atsevišķām valstīm. ' raķet«. ar kuru kapsulai bija neliecināja, ka Toronto varētu atrs un precīzs saspēļu veidoi ^-.^^g gj^^jg^ vienpadsmi- Pēc trīs dienu ilgiem kavēju- jā-savienojas, pacēlās pirms dvī-, uzvarēt, jo Ņujorkas uzbrucēji, tājs. Ja arī citādi spēle neattais- ^ -g '^^^^^ amerikāņu .sekmīgā- miem dvīņu kapsula Gemini XI. ņiem. -.savu pussargu lieliski atbalstīti, noja uz to liktās cerības, tad to- Jģinājums, spējot rekord- ^ ^ attīstīja brāzmainus uzbruku- mer pietika ar šī lieliskā spēlē- ^^^^ J ^^^^ savienoties ar kā-mus viesu vārtiem. Viemgi,raidi-tāja, pieskaitot vēl dažus Euse- Toronto DV futbola vienība pēc pirmās spēlies pilsētas un apkārtnes II līgā: priekšā no kreisās — K. Gulbis, A. Rode, H. Rasts, A. Rāva, H. Jēgers un B. Andersons; aizmugurē — M. Aņdino A. Alksnis, Rv Juliets, J. Pavārs, E. Petmanis, G. Ezers tiessiesis Bells un W sporta kliiba futbola sekcijas toreizējais vadītājs A. Grīnbergs. ' Foto: Ji liģers te du citu satelītu (Adžīnas raķeti. VAI ASV AUGSTĀKA TIESA IR LOJĀLA asv Tautas vietnieku namā 6. pasta sūtījumus, kuras arī pa- u, jumu sasteigtība un toront su bio ta sauktas melnas pante- ^^^^^^^ j^^,^^ x. laime ne^_ava ap 150 sanākuša-ras". izrāvienus, lai varētu aiz- ^^.^^^^-g kapsulai jiem-Skatītajiem piedzīvot Ņu-iet majas apmierināts. Vienīgos .^vienoties un sa- jorkas vārtu Ieguvumu. Toni^r vārtus spēle guva portugāļu uz- ^.^^^^ . ^^^rē- tad torontieši atguvās P^-brucejs Toress 1. puslaika beigu ^-^j^. j.^^^ ^ ^^^^^^^ septembra sēdes laikā Nebras- rakstījušas šo līgumu un nogādā mazām_ pārņēma _speles imciati- daļā.. _ i,um%niM platformai izplatīju- kas republikāņu pārstāvis Glens ASV pastu saviein adresātiem, vu .sava ziņa, paraaot atjautīgu Ja varētu but pilnīgi atklāts. ^- ^-g amerikāņu zinā^. Kanlngems (Cunningham) atgādi- Bet padomju okupētās zemes un saspēli. Pec vienas sadas saspē- tad atzītos, ka zemais rezultāt-3 ' pamatakmens lidojumam nāja, ka vēl joprojām ASV vai- Pad. savienība, kaut/līgumu; paies ar Liepu Bušs panāca pirmos visvairāk lika just tā kā vilša- •- '-^ — ~~i.~i.r.-..i:„- flOTT. Londonā sākusies gadskārtējā britu kopvalsts ministru prezidentu konference, šoreiz ar už^ svaru uz Rodēziju un pašas saimniekvalsts financiālajām problēmām. Ŗodēzijas debašu laikā Anglijas premjers Vilsons piedāvājās atdot, saMi priekšsēža krēslu kādam bezpartejiskākam pārstāvim, piemēram, Kanādas ministru prezidentam Pii-sonam. šo piedāvājumu konference noraidi ia^ liekot nepār protami saprast, ka Pīrsons savu lomu nekādā gadījumā nedrīkst sakompromitēt. Viņš ir vienīgais. — domāja konference,— kurš -bauda pietiekamu Āfrikas respektu, lai nepieciešamības gadījumā uzņemtos vidutājā lomu Rpdēzijas jautājumā starp Angliju un. britu kopval-stij piederīgajām Āfrikas nācijām, kas prasa daudz drastiskā-icus soļus pret Smita vienpusīgo neatkarību un Dienvidafrikai līdzīgo segregāciju. Pīrsona iejaukšanās Ŗodēzijas jautājumā pagaidām vēl nav bijusi nepieciešama. Kanādas starpniecībai aizsteidzās priekšā tagad ņo Maļēzij as atšķeltās Sin-gapūras ministru prezidents Lī; Pēdējais mudināja Āfrikas nācijas paciesties ar savām drastiskajām prasībām pret Rodēziju un, nogaidīt, kādus rezultātus dos britu kopvalsts vispārējās saininiečiskās sankcijas pret ministru prezidenta patvaļībām. Pēdējais, protams, nedomā nedz reaģēt, nedz padoties, tikai dzīvo no dienas dienā, gaidīdams, kad Anglijai apniks un visas tukšās runas par saiikcijām apsiks. Katrā dzīves nozarē Rodēzija līdz šim spējtisi iegūt pietiekamus importus. Tiesa, pastāv zināmi ierobežojumi degvielu pārsūknēšanā, bet ari: tā ir tikai vārtus Toronto labā, drīz vien nās piegaršu redzētajā shiegu- uz mēnesi. dība nav darījusi nekā, lai ap- rakstījušas, ASV laikrakstus u. turētu komunistu propagandas c. sūtījumus neielaiž, pat vēstu- viņš pēc Rodes piespēles paaug- mā un precīzajā bumbas kontro- Ka tagad pierādījies, ASV sa- ^lateriālu ieplūšanu valstī. Pēr- Ies' nereti nenogādā adresātiem, stināja rezultātu uz 2—0. Otrā ig. Bet; runājot par vilšanos, uz- sniegumi ir daudz sistemātiskā- nā septembrī Kaningems iesnie- Kaningms pasvītroja, ka esot puslaikā spēle kar.stajā laikā kļu- skati var arī dalīties ^- slaveno ki par to, ko spēj parādīt Pad. ^zis likumprojektu pārtraukt nejēdzība, ka, ASV tiķ.ilgi tiekot va daudz lēnāka, visumā risina- fiimzvaigznl Džudiju Garlendi ne- savienība. Tā palaikam gan aiz- aSV pasta ^^f^^. izmantošanu „apvestas. ap stūri" un aicināja ļās izlīdzināta sacensība^ ar ti-, kad vairs neiešu skatīties, bet šo steidzas p otru sūtījumiem no komunistu ze- valdību izbeigt atbalstīt komū- kai nelielu torontiešu pārsvaru, pašu-Lisabonas Bonfica vienīOu nepārbaudītu pār.spīlējumū. bet niēm (laikrakstiem, žurnāliem u.nistu propagandu. Ap puslaika vidu Bušs, pēc sa- katrā laikā, pat vislietainākajā tad krieviem gaita jāpalēnina un c. periodiskiem izdevumiepa), ja c«5w warnwm, m«rQ ar? . V. T. jāpjemērojas vlspārējaī zinātnes komunisti tai pašā laika savās Viņš iepazīstināja-Tautas viet- zeiTiēs neielaiž līdzīgus ASV sū- nieku nama pārstāvjus arī ar tījumus. , garāku 28. .āug. .Detroit News Savā . runā 6. septeriibri rakstu, kurā norādīts uz ASV Nebraskas pārstāvis uzsvēra, ka pasta izmaiito^anu miljoniem ko-ASV pārāk ilgi vilcinājušās šo -naūnistu.'^^ sūtīiu. situāciju noskaidrot. Saskaņā ar miem, kurus adresāti nemiazne-Vienveidā-pasta apvienības līgii- vēlas saņemt,toet no tiem atkra-mu~AŠV apņēmušās ielaist savā tīties. Joti - grūti, jo. nelīdzot adr zemē bez muitas visu to zemju resēs vai pat vārda maiņa, pēc spēles ar Hercbergu, guva. arī ŗijenā trešos vārtus savas vienības labā. Toronto i DV sastāvs, kas revanšējās . "par pērnā gada 0—'1 zaudējumu, šoreiz bija A. Rāva, . G. Ezers. A. Alksnis, K, Gulbis, J. Vilmanis, ' A. Kudrašovs, A. Rode, A.I Liepa, J. Pavārs, E. Bušs un B. Hercberg,s, eiesanas S A V. V A L S T ! B -Reizē ar Ziemeļamerikas lat- , i viešu .meistartitulu izcīna atro- Tuvojoties Apvienoto nāciju ko nāikotm Kadu laiku, protams, das arī t.s. Latvijas Imuss, kuru Pilnsapulcei, Dienvidvietnamas turpinās darboties mmistru pre-1956. gadā dāvināja apgāda Grā- vēlēšanas bija tikpat labi tēmē- zidenta Kija militārā junta. Bet matu Draugs īpašnieks H. Ru- kā viens otrs padomju šā- pēc tam? Jaunieceltajam Dien-d^tis šogad notika jau 11 šī izplatījumā. Tikai dienvid- vidvietnamas parlamentam ir GRAND RAPIDI dāja tenors P. Lielzuika, pie er- kausa izcīņa Toronto DV vienī-vietnamiešiem sekmējās labāk, neapstrīdamas tiesības pieprasīt ģelēm bija brīvnmkslinieks A. bai to iegūstot 3. reizi. Līdzšinē- Vēlēšanu dienas prasīja vairāku ASV spēku izvākšanos un uzsākt l^teja \^em^^^^^^^ ^^.^^ vedējtēvs diriģents jie meistari un kausa ieguvēji simtu cilvēku Mvību, vietkon- miera samnas ar Ziemeļvietna- er ejniece L^^ia^^^^^^^^^ ^ Zuika un vedējņiāte viņa dzī- bijuši: 1958. gadā - Ņujorkas g^^m mēģinot sagraut demokra- mu. .Pagaidām tas nav sagai- ^^tro,^^^^^^^^^^^ vesbiedre. Kāzu viesības; notika- DV 1957 g - Ņujorkas DV ^^^^^ procedūru. Tas neizdevās, dams, bet tiesiski tas tagad kļu- ^^eiroiiu. viņas vieta ergemieces Latviešu biedrības namā, kur svi-1958. g. — Ņujorkas DV, im vēlēšanas izdevās, nodoto balsu vis iespējams. ■ ^l!"?.!^*^"^ uzņēmusies Vita nībU norisi vadīja dir. R. Žuika, g. — Čikāgas Stars, 1960; g ^skaitam pārsniedzot visu gaidīto, a:^»^.^».:...^^^ Ņujorkas DV, 1961. g' - Čikāgas '^^^^ apgabalos^ ignorējot ko- KALAMAZŪ Stars, 1962. g. -. Toronto DV, mūnistu lodes, balsis nodeva _ a.-.m--.--- Qno/n iPri7.Tvnt5iii nifnr smarak 0 Pec ilgakas . slimosanas 27. nebija pulcinājušas laika = sūtījumi atkal tiekot piegādāti; „Mēs nevairām iedomāties kādu lojālu amerikāni atbalstām viedokli, ka ASV pilsonim Jikum? atļautu atbalstīt un pakalpot ienaidniekam, ķuŗa spēki nogalina amerikāņu karavīrus un aizkavē ASV karaspēka kustību tās pienākumu veikšanā,*' teica Kaningems./ Pagājušā gadā iesniegtā «Komunistu pasta likuma" tālākvir-zīšanU ASV augstākā tiesa apstādinājusi ar 8 balsīm, pretī ne-, vienam nebalsojot, motivējot sa^ ' vu lēmumu ar tp, ka šis projekts esot „brīvaS; runas pret-kohstitūcionāla pārkāpšana"... Pasta darbības subkomitejā likumprojekts .tad ari .^apgūlies" jau veselu'gadu. ■ r-ns pārejošas dabas problēma. Ministru prezidents Smits ir pā-. rāk iedomīga personība, lai ie^ spaidotos no sava galvenā atbalstītāja — Dienvidafrikas ministru prezidenta Vervorda nonāvēšanas. Runājot par saimnieciskajām sankcijām pret Smita vadīto Rodēziju, Singapūras ministru pre-^ zidents Lī kategoriski uzsvēra, ]:a militāra iejaukšanās ir neiedomājama, toties iespējams pastiprināt blokādi jūrā un radīt jaunu blokādi arī gaisā. Ar ministru prezidenta Lī sacīto Ŗodēzijas debates vēl nebūt nav beigušās. Desmit dienu ilgās kopvalsts valdību galvu konferences laikā par šo jautājumu savus argumentus jau pieteikušas Norvēģija. Siera Leonc, Indija, Gāna un Ceilona. Ļoti iespējams, ka gala vārdu teiks ne vis mājastēvs Vilsons, bet gan Kanādas mmistru prezidents Pīrsons. Britu kopvalsts iniriistru prezidentu konferencē Āfrikas nācijas zaudējušas ciņu par paplašinātām saimnieciskām ■ sankcijām pret * Smita apartheida valdību Rodēzija. Konferencei turpinoties, liekāSi ka tā akceptēs Anglijas ministru pfezideiita Vilsona liriekšli-kumuSmitam uz zināmu laiku pieņemt balto un melno vadītu valdību. Pēc tam Rodēzijai tikšot piešķirta netraucēta rieatka-■.riba.": Kopvalsts ministru prezidentu koiiferencei . nācies : atzīt, ka saimnieciskajām sankcijām pret Rodēziju nav nekāda iespaida.; Gluži vienkārši tādēļ, ka Rodēzija turpina tirgoties ar kādreizējo kopvsilsts dalībnieci Dienvid)^ afriku un Portugāli. ' Ir, protams.: cits jautājums, vai Ŗodēzijas ministru prezidents Smits ielaidīsies darījumā, kas valsts vadības noteikšanā iesaista skaitlisko melno pārākumu: Gadījumā, ja Smits neakceptē kopvalsts konferences lēmumu. Vilsons iesaka : saimnieciskās sankcijas pret Rodēziju turpināt Apvienoto nāciju ietvaros. Tas. starp citu. jau mēģmāts un nav devis absolūti^l^Hdus parīāku-mus; Apvienotas nšd^ bijušas, tikpat neefektīvas Rōilezijas kā Vīetnamas problēmā Pastāv ļ bažas, kā- Smita ininoritātes valdīšanai turpinoties, Rodēzijā varētu izcelties komunistu atbalstīts piLsbņu karš, tā iznīcinot visu to, par ko cīnījušies kā balto minoritāte, tā britu kopvalsts ministru prezidenti ^ umus Liepiņa. bet .vēlāk tb pārņēma jaunatnes ©Liekas, ka līdz šim Grand Ra- darbinieks I.' Arums, Mičošanas pidos nevienas latviskas godības ceremoniju lietpratīgi vadīja dir. tik daudz R.Zuika un skol.Ed. Avots. Lī- im g.- Čikāgas Stars, 1964. 90% ^ ^^^^^ . , . Toronto DV 1965 a _ Nu- ■^^"^"^^tos ciematos. Vēlētāju aug-ustā Plainvilas slimnīca mi- tautiešu no Grand Rapidiem. Ka- gavas plīvurs tika Dacei Dziļu-.forkas DV Uh šogad .1 Toronto' Pročents••• samazinājās uz. 50«/o,-"s 6G gadus vecais Augusts Bal- lamazū un Iņdianapoles un citām mai. Jaunais pāris kāzu ceļojū- (bet visas Dienvidvietnamas ap-^^isvilks. Viņa izvadīšana no Jpl-vietām, kā Ilzes Vaseres . un inž. mā devās pā MiČigenu, bet dzī ' " mērā palika ap 75%, garantējot^^^®^^"^^' bēru nama noti- Gunša Strīķa laulības. Viesu vir vos indianapolē. komunistiem daUdz smagāku sa ^''^ ^0. augustā, māc. A. Piebal- dū bija daudz jaunās paaudzes,^ kursds "Rie-, DV. LIETUVIEŠI — ZIEMEĻAMERIKAS BALTIEŠU kāvi nekā viņi jebkad piedzīvo- ^^^^^ dievvārdus. lepriek- korporāciju locekļi, vairāki bij.tummičigenas universitātē Kala- iuši frontei •■•••'■••••• •• ---.sējā ..vakarā . ..notika- ■ aizlūgums.- Latvijas ■ -.armijas- virsnieki.• u. c. mazu no Grand Rapidiem pieda- I'ēc viņa sēro dzīvesbiedre Olga Laulības notika Imanuelabaznī-- 1ās četri dalībnieki: Jānis Pui'iņš, MEISTARS ^ Arī. Ziemeļarnerikas^ baltiešu Tagad atliek nogaidīt, kas no- ar dēlu Andri un citi tuvinieki cā, kur jauno pāri mūža derībai Valdis Pumš, Kornēlija Barkā-futbola nieistarsacīkstēs šogad . tiks ar Dienvidvietnamas poM^^ vienoja māc. Kr. Hermanis. Dzi.?- ne uh Irene'Vanuška. " bija; tikai divi dalībnieki Jo sacensību vājās organizācijas dēļ savu vienību pēdējā brīdī atsauca igauņi. Tā vienīgā spēle par baltiešu meistara lauriem "".lietuviešu sarīkojumā notika 4. septembrī . Čikāgā. Ja lietuviešiem savas izlases saķomplektēšana neradīja nekādas grūtības, latviešiem tas nenācāsi tik viegli, jo jau minētās vājās organizācijas dēļ trūka iļsavlaicīgas informācijas. ,.Brīnišķīgā kārtf Čikāgā tomēr ieradās tieši 11 latviešu spēlētāji ^2 ņujorkieši, 5 čika-gieši im 4 torontieši (J. Vilmanis. A. Liepa, E. Bušš un G. E7e:s). . Spēle visumā risinājās lletuv'ešu. pārākuma-.Izlmē un beidzās ar 3-t1 rezultātu lietuviešu labā. Vienīgo panākumu latviešu vienpadsmitam guva J; Vilma-.nis. V. T. ļi "^i Iii iiii iiiiii hh m m iļ Saskaņā ar šosejas satiksmes likuma grozījumiem skolu autobusiem apstājoties bija jāapstājas arī pārējām automašīnām aiz tā, kamēr pretimbraucējam niašīnāni nevajadzēja apstāties. Sākot ar jauno skolas gadu. Šis likums papildināts ar norādījumu, ka jāapstājas arī pre-tmībraucējām mašīnām, lai bērni varētu šķērsot šoseju. Moto- DAUGAVAS VANAGI 20 GADOS ED. KEIŠA SKATĪJUMĀ ristus, kuri šo rīkojumu neievēros, sodīs ar 50-^200 dolarU naudas sodu, kā arī 4 punktu latskai-ti braucēja kartē ' ■jiŗMontrealā beigusies provinču izglītības un cilvēku gara izJf mantošanas iespēju konference, kurā piedalījās Kanādas, rūpniecības, izglītības, darbā un lauksaimniecības pārstāvji. Pār- ^ rUnāti dažādi ierosinājumi attieksmē uz izglitības veicināšanu Kanādā, no kuriem, šķiet, visvai-. rāk iespējama nacionālas izglitī: bas iestādes nodibināšana, kas gādātu par tādām izglītības iespējām, kuras saimnieciskā -dz!^ vē visvairāk izmantojamas ■ ■\'^ Arī visplašākie autoceļi ne-ļ gadījumos var izrādīties nepicv tiekami, kā nule liecinājis notikums Toronto Gardinera ātrce-; ļā. Ugunsdzēsēju mašīnām vajadzēja 45 minūtes^ lai nobrauktu 2 jūdzes līdz apgāztam kravas :auto, kamēr policists, kurš negadījuma vietā dežūrējis, nepacietībā vaicājis, kur tie „idiotj" esot palikušif! „Idi6ti" tikmēr gaidījuši Bathurst un Lakeshore iebrauktuvē, lai .tiktu uz ātrceļa, bez policijas palīdzibas satiksmes regulēšanā..., /• : UEAL ESTATE BROKER 87 Eoncesvalles Ave., Toronto 3. 53(8^014^ 533-8553-4 4 dzīvokļu māja Toronto rietumu daļā. Labs ienākumu objekts. Prasītā cena '.?38.000. Lūdz zvanīt V. LILIČUKAM 533-8554. Wrts padomāt, ka, zemes vērtība Kanādā nekrītas, bet pieaug. 140 jūdžu attālumā no Toronto par apm. ?11.~ akrā iespē- Hlgh Park — Bloor rajonā 7 istabu atsējams nopirkt 1700 akru zemes ar mežu, . vjgķa dubuitķieģeiu māja. Divas virtuves ūdeņiem, grantsbedrēm, zvēriem, putniem ' ' un zivīm laba ceļa malā. Tuvākai infpr- "n divas vannas istabas. Cena mācijailīldz zvanft V. MUKTAM 1^6-0143^^;^^^^^^^^ zvanīt J. VEISAM 533-85.53. maltcm