3. JANVAillS i Hrišs SiSars» p. 76®-2261. it Neidieto-[atpakaļ, ja pie-pasta kupibns itajps rak-AiB ne katrā lām vieni un cilā-šķeres. visai bagātu lomu 3ronta, kur vēlāk ikušo. Vienojāmies Inā atkal satikties sera. J. Treijs ES .ar teoloģijas no-vājām zināšanām tet kā izcils des-itisma, neiecietības, arī žīdu nacionālās . -ļugs.; Piemēram, 5v,/ nod., 8. pantā: Jo Dievs, tevi svē-tevim runājis: tad īdzām tautām, bet un tu valdīsi tām, bet viņām pāT . ļdīt. . ļKTeicbergam nebūs ^izi izprast mūsu iainoto morāli, bet linētiem Vecās Dēkā mans oponents, diplomētie bibeles . skaidrot, izskaidrot ne mazāk «patie* ■ stīvējās arī marksisma ,.rakstu mā-procesi ir „spontā-im likiimsakarigi", 3a ir tikai īstajiem iem.., noslepkavojušas ko-[isma, jahviska kris-citu „ismu" vēstu-s", tās dzīvo dvē-droši nevienā-sta-īms. Cietušie mēdz rētāji slepkavas — ļmijsu ēras 2000. galmu frontē"; jopro- V ļarka vārdiem runā-ļārmaiņām"... ^ ļntins Pelēcis, ASV Ira poēmā iin |s nama fasādes bi-— Saderībā masas romiešu vēsturnie-[•iģinālā ir turpinā-|r, tā ka viss iztei-Idu:. iderībā lielākās sa-; atajas^kāva mii* aderībā ^azā Ģrie-ru. Nesaderībā tā oliņa un Eskvilma pilsētas — Romas rībā izauga apvie*-nesaderībā Itālija vienību, ir jfikīis; urna, ir tirannija-ilozofa, kā arī pir» ūja Bieza Paskāla vības un brīvības teze, acīm redzama ā ir šie vārdi: g V5^e fall. šu vienkāršā vesels ;ieība uzceļ mājas^V jj ļtur trešais uzvaro; ilāk redzēsim, gājs; is par latvju tautas ļ Pumpura vaidelošu tas daļas atbalstīša- VI dziedājuiEia; 1 nolasīts latviešu preses biedrības 25 gadu jubilejā ņujorka. Lasu latviešu laikrakstus vienmēr un visur ^ mājā, tramvajā, parkā un pat savā darba vietā, kur esmu vienīgais latvietis. Tur man jāaizstāv sava tauta, viņas kļūdas un gods un tiesības. Tar arī man pašam jāaizstāvas pret daudziem bieži vien negaidītiem jautājumiem un piezīmēm, kas nebūt nav, kā saka, akadēmiskā 11-meaī. Latviešu laikraksti ir man lidzi no Ņujorkas, Toronto^ Londonas, Eitinas un pat tālās AustiMjas. Vai nav bauda tos atšķirt tramvajā itliī plaši un omulīgi lasīt? Var jau Just blakus sēdētāja acu pāri, kā tas sagriežas leņķī un it kā mēģina burtot mana laikraksta virsrakstus, bet galā netiek. Velns viņu zina, kāda sveša valoda! Dažs vi^dzigs kā pret visu, kas notiek mūsu raibajā pasaulē, bet vlenotrreiz gadā cilvēki, kam smadzenes ndi©k mēlei miera. „Sēr, sakiet, kas tas ir par iaikrakstu.ko jūs tagad lasiet?" blakus sēdētājs man jautā. Varu pasmaidīt un apzinīgi teikt tas ir latviešu laikraksts, un tad man ir tāda sajūta, it kā ©s bū tu jūrā izvilcis 10 mārciņu sma gu zuti. Redz', M viens pieķē' rāsi Mans laikraksts ir glīts, iz Bkatīgs, lielu galvu, daudz foto, ir dzeja, romāns — modenis, kas to var noliegt. „Par ko tad jāsui ai^ze rak sta?" seko nākošais jautājums. „Nu, galvenā kārtā' par latvie šu problēmām, par dzimtenes at brīvošanu, par jaunatnes audzi nāšanu un ari citiem tematiem.' Tad sākas garākas sarunas, it kā es ar savu partneru atrastos Parīzē, Helsinkos vai citur, km spriež krievi-uu amerikāņi pai pasaules pārvaldīšanu. No šādām sarunām mani glābj tas, ka tram vajs nekad nestāv uz vietas, be nākošā stacijā . man jāizkāpj uj es varu pamest dedzīgajam dis kutētajam ar roku: bai, bai! Lasīt darbā latviešu laikrakst" ir drusku kutelīgāks jautājuma vajadzīgs, kā saka, vairāk ner vu, Nav jau tikai priekšniecība no kuras jāsaraujas, jo laiku t& rēt ir --liels grēks. To mēs vis zinām un tomēr atrodam laik» palasīt laikrakstu. Bez vietējā Ghristlan Scienc» Monitor un Bostonas* dienas avi zēm, es lasu ari latviešu laikrak- stu. Un atkal jautājumi, teikšu gasidilz apnicīgi, reizēm tik muļķl^, ka jāvalda duamas, ko gan var tik cilvēks iedomāties par otru, ja nesaprot viņa vaio-du! Tam visam pāri var tikt ar viemi līdzekli *- jāpasmaida. Mans darba biedrs Flcijs, kam kā iru pēcniekam ir v&l palikusi ēzeļa stūrgalvība un spītība, ko gadu simtos attIstSjusi angļu hegemonija pret \m tautu. Reiz man viņš jautāja: „Ko tie latvieši laba devuši pasaulei? Vai ir Jums kāds pasaulslaveias rakstnieks, vai ir kāds no jūsu tautas saņēmis Nobela prēmiju?" „Hra," man bijia jānoņurd. ..Nobela prēmijas gan vēl nav saņemtas, bet neesam jau vienīgie, es ceru, ka Nobela prēmiju latvieši reiz iegūs, vēl laika gana. Tikai neaizmirstiet vienu: zem krieviem un vāciešiem dzīvojot apspiedēji prēmijas neļauj saņemt. Redziet, krievi neļauj Nobela prēmiju saņemt pat Pastemakam m Solžeņicinam." pagāja stindzinošas minu-tes. Visumā mana atbilde nebija pārāk pārliecinoša. Domās izstaigāju, ka, varbūt, Zentu Mauriņu apbalvos, bet viņa bija bēgule, un šai laikā bēgļiem mazas izredzes. Kādu dienu Ficijs atkal jautā to pašu: ,,Ko tie latvieši laba devuši pasaulei? Kāpēc tu pie viņiem turies?" „Ko latvieši devuši pasaulei, tu, Ficij, jautā man. Nav viegli atbildēt, bet visumā varētu teikt: vienu miljonu tautas dziesmu un nepiepildītus sapņus." Domāju, ka šoreiz esmu atbildējis asprātīgi. „N©pieplIdItus sapņus," viņš smaidīja. „Par sapņiem sekā ne- Leonards Krūmājs kritušiem cīnītājiem Rīga, Daugava,Zilupe, Saldus, ' Bet Kurzeme? vai to kāds aizmirst vm? Kā pasaku, vai sapņa pilnos maldus, Kas ātri gaist, ne sapņotāju skar. Par Kurzemi daudz varoņstāstu mijm Un cīnītājiem slavas vainags vīts. Kas nenovīst kā Jāņu zieds pie sijas, Kā zvaigznes, kad pec nakts aust rīts, Lai slava mutīga par Latviju kas krita, . Lai slavēti, kas cīnījās tik spīvi par Latviju, tiem nebif doma cita — Tai ziedoja tie savu dzīvi. Daudz draugu nesoļo ar mums kā senāk, Jo pārāk daudzi cīņu laukos dus . . . Sauc mājās mātes savus dēlus, bet tie nenāk Un skumjais sauciens bez atbalss vējosMd • v 20. decembrī Toronto latviešu baptistu draudze bija dkojusi gadskārtējo garīgo koncertu, kā parasts kopš 1956. gada; Kā programmas ispilditāji piedalījās: tenors Andis Cers, DŽēna un Pēteris Millers (vijotes), Artūrs Jansons (vijole un brāča), Juris Ķēniņš (čello), klavierniece Inese Cemav-ska, ērģelniece Vij*a Klucherte-Gri-gale un draudzes koris' diriģenta Arvīda Purva vadībā». Un cīnās kritušie man domās bieii vīd. Kad dažkārt priecājas, klāj dzīru galdus, Man atmiņas pār kauju vietām sVid . . . Nereti gadīga, ka pēis Uīga priekšnesuma kā šis, kur, kā saka, dzied un spēlē'Dievam par godu, vēlāk mūzikas recenzents savukārt „nodzied" slavas dziesmu par godu izpildītājiem. šaubu nevar būt, ka ikvienam par savu darbu gribētos saņemt uzslavu, bet ja tā nav pelnīta, ar slavēšanu vairāk kaitēts nekā pa-pakalpots. Ja uz trūkumu nenorā- Es atkal preti: .^Lielās tautas jau visu ir izsapņojušas. Amerikāņi pat pa mēnesi staigājuši, par ko gan viņi vēl lai sapņotu? Bet manai tautai stāv vēl priekšā lielais sapnis — brīvības un neatkarības; atgūšana." Lasu atkal latviešu laikrakstu. Neklausos vairāk, ko man jautā. Esmu pateicis visu. ■_^ EEDAKajAI PIESŪTm ■ Daugavas Vanagu mēn^raksts 6 (134) — novembŗa/decem-bŗa burtnīca, DV centrālās valdes izdevums, atb. redaktors Vilis Hazners, 80 Ipp. āiemama da, var droši pieņemt, ka tas citā to apstrādājis visai askētiskā vei-reizē atkal atkārtosies, bet netiks dā, atstājot darbam oriģināli se-uovērsts. Tādēļ šl raksta nolūks ir natnigo un reizē pastorālo noskaņu, nevis kaitēt, bet pakalpot, pateikt ieturot piano un pianisslmo rob^ ne tikvien, kas bija labs, bet ail žās. ar nelielu pieaugumu vidusda-to, kādēļ tas pats būtu varējis Sz- ļā. Vērtējumu par priekšnesumu skanēt vēl labāk. pateikšu vēlāk. Koncerts iesākās ar J. S. Bacha Nebūdams pilnīgi drošs, vai mū-Ziemsvētku fantāzijas ērģelēm at- zicējumu izdosies noklausīties kon-skaņojumu. šo gabalu var uzskatīt certā, jo biju saistīts citur, iepriek-par ļoti piemērotu ļgadījumam, ari sējā vakarā aizgāju uz ģenerālmē-priekšnesums bija labs, bet varē- ģinājumu. Pēc minētā Lista gaba-ja būt vēl labāks, ja ērģelniece Īle- la samēģlnāšanas pie manis pie-tojusi vairāk cresčendo pedāli, nāca ērģelniece, taujādama manu Fantāzija prasa pēc skaņu pieau- atzinumu par ērģelēm, tempa iē-guma un noklusināšanas kontras- vērošanu u.c. Atteicu, ka viss bitiem, tā vairāk radot svētsvinīgu jis perfekts. Kā tā? — ērģelniece noskaņojumu klausītājos. šķita izbrīnījusies. Savu „patiesl- Ar pirmo dziesmu - H. Gontleta aizstāvēdams, paskaidroju, ka „Senā pilsēta" koris atestējās par Pie^emu, ka viss bijis perfekts, jo kvalificētu dziedātāju vienību ar ^^^«les it nem-az nevarēja dzirdēt, standartu virs parastā: Ir ierasts, *^<^ā gadījumā taču nevarot foa solo daļu, kas ietelpa ar! šai apgalvot, ka ar! ritms bijis pareizs, dziesmā, veic solists ar skolotu ^ varētu vismaz secināt no tā, balsi, šoreiz to darīja koriste ar reizē sākāt un reizē beidzāt. Lal-labām balss dotībām, kādēļ priekš- *ai bridi sāka atskaņot šo nesums arī ietilpināms klasē ar P^^"» muzicēšanas laikā skaņu len-kvalifikācijas kāpinājtfma iespē- "z^^mtu. Norādīju, ja man netic, spējām. Fr. Lista trīs Ziemsvētku lai paMausās ^aņu lenti, — un re-dziesmias nez vai vispār kur bieži ar! aparāts ērģeles nebija atskaņotas. A. Purvs tās izcēlis no dzirdējis, atskanēja vienīgi koris, Toronto mūzikas bibliotēkas Lista ^av pareizi, ja lielas ērģeles, kopoto darbu sējumiem. īpatnējā- ^adas ir Walmer Rd. bkznīcā, parkā no šīm trim dziesmām ir: „Ak, *P^J ^ori skaņu stipruiiā, bet vēl brīnišķā nakts" ar tenora solo, sie- i^evēlamāk, ja klusiuāšanas dēļ is-viešu korim un ērģelēm komponēta ?askaņa.. It sevišķi solistam 1875. gadā. še Lists izmantojis se- ar stipru balsi "šādā gadījumā ir na baznīcas dziedājumu n^diju un. (Nobeigums 4. Ipp.) LATVIEŠU MĀKSLAS PĒCPUSDIEN^ Valijas. Mēmieces. iznāca apgādā Daugavas Vanags Toronto^ Latviešu mākslinieku vienība Latvis šāgada martā rīkos (divas svētdienas pēc Mirtas) Latviešu namā Toronto latviešu māfelas pēcpusdienu, kur mūsu mākslas draugiem būs iespēja redzēt vairāk kā pustūkstoša krā-^sainu sildīšu (diapozitīvu) attēlu. Referente būs pasāstamā VU-ma Goldmane no Milvokiem; ku^ ŗai ir Ievērojama latviešu mākslinieku darbu koUekcija krāsu fil-. mu attēlos, kas sniedzas tūksto-šos. Referente speciāli sagatavos divas programmas, sākot jau ar mflsu vecākās paaudzes mākslinieku darbiem, par kuriem ko-' 'mentēs tm Sos ..-vērtīga statistiskus datus. ŠI programma domāta ari mūsu latvi^u skolu audzēkņiem un audzinātājiem, kuri aicināti kuplā skaitā šos saiikojumus apmeklēt,, jo mūsu skolu programmās ticpat kā nav datu par mūsu mākslas tendencēm, virzieniem un piemēriem. Latviešu mākslas doku^ mentācija līdz šim pasākta vieo!» gi Zviedrijā un tāpēc cerams, ka šie sarīkojumi radīs jaunas ide-Ijas mūsu mākslas draugiem, preses ļaudīm u. c, kuriem rūp ŠX mūsu kultūras izpausme, kas Uds šim nav dokumentēta trimdas izdevumos. (Vienīgais izņēmums bija „ArchIva", pirms Mem 6 gadiem izdotā mākslinieku Isbiogra-fiju uzskaite.) Latviešu nams ir ideāli iekārtots, lai šāda veida referāts varētu izdoties. Mākslas draugi ma visi interesenti jau tagad lūgti uzmanīt avīžu ļslejas, kurās parādīsies datumij®jaļKāifea^?^»^ ^em sarīkojumiem. Ja išds māik-.sUniekš, archivists vai cits tautietis vēlētos jau laikus aizrunāt tikšanos ar referenti viņas Toronto apciemojuma 1^, lūgts zvanīt mākslinieku vienības Latvis sekretāram Ģirtam Tiltiņam Toronto, (416) 925-1316, 567 Yonge Street, Ontario. , saudējuši raksturīgo vēsumu. Ieteiktie paņēmieni bija es sāku lūkoties pēc jums. Ja jau neviena no jums mā-? tik pretrunīgi, ka dalu vērotāju starpā pat attīstījās jās nebija, tad skaidrs, ka esat visi kopā. Bet kur gam vārdu maiņas, tie aizmirsa pašreizējo cīņu un sava uz- ģimene, kas. nav ar naudu pārāk svētīta, varētu atrās-: skata pierādīšanai meklēja piemērus pagātnes veik- ties? Vienīga vieta — kanāla parks, saldējumu būda,: smēs un neveiksmēs, pameta tilta balustrādi un, ro- kanālmala pki. Vai arī ~ skatlogi, kām plātīdamies, aizsoļoja mierīgākā vietā, kur citi — Jūs pārspējat Šerloku Holmu. tos netraucēja attīstīt savas teorijas. — Eeizēm man pašam ari tā liekas. -Pie tam manas . Šis bija notikums, ko ormsfndieši pieminēja vēl spējas mniedz 'kulmināciju, kad jāatrod kāds, ko ļo- gadiem ilgi, un ja vien kāds svešinieks iejautājās, vai ti griba atrast. kanālī ddvo zivis, tas vienmēr saņēma atbildi: — Jums tiešām jābūt ļoti vientuļam, ja pat mūsu — Un kādas! Vienreiz te izvilka--- sabiedrība liekas meklēšanas vērta. Un tad sekoja zivs izmēru, izskata un izcīnītās — Es esniu vientuļš. Ļoti. — Kaspars nopietni atr apraksts. bildēja. Pēteris Līvāms ar ģimeni gadījumi^ pēc kļuva Viņi šķērsoja Ielu pie satiksmes signālugonlm. vēsturiskā notikuma aculiecinieka. , , No ietves nokāpjot, Kaspars viegli satvēra un neatlai- Kamēr Pēteris- ar bērniem vēroja, vai un kā da Mairas elkoni, iekām abi bija sasnieguši ielas otra makšķernieks zivi pieveiks, Maira pārsoļoja ielai, kas pusi. Pēteris ar bērniem tos sagaidīja. Makšķernieks veda gar kanāla apstādījumiem un kuras ziemeļu pusē zivi bija izvilcis, pūlis nu pulcējās pašā. iidens malā. (54. turpinājums) aizdzišu. Iesim vien visi. Bērni bija laimīgi, kad diena beidzot bija galā viņu nevajag Mausit, — Mārcis neatlaidās, bija trīs — un četrstāvu mājas ar veikaliem apakšējā lai lomu apbrinotu. Līvāni mu vērotāju posteni bija im Grundmaņu mamma aizgāja. Darbs nenogurdināja ~" '^^ ^ossl stāvā. Maira sāka pētīt ska-tlogus. Tie bija pilni gan atstājuši. tik daudz kā mammas runāšana un izrīkošana. Un ja ~ f}^ ^nums neviens nav ne boss, ne padotais, Mēs derīgu, gan nevajadzīgu priekšmetu, kuru fabrikanti, Guntis ar Ritu apsveica Kasparu Sesavu kā ve- viņa vēl likusi darīt ko tādu, ko paši nezināja vai aiz- '^^^^ ģimene. aoīm redzot, pircēju inteliģenci nevērtēja augstāk kā cu, pazudušu un beidzot atkal' atrastu draugu; Mār- mirsa; nē, mamma kā lielu jaunumu minēja tieši to — Kāpēc tad tu viņai klausi? — Mārcis Msvēra savā laikā baltie vērtēja iedzimtos, kad brauca pāri cis atturigi stāvēja Pēterim blakus un gaidīja, kamēr darbu, ko bērni pašreiz gatavojās darīt. vārdiņu 'tu'. . okeānam, tirgošanai līdz vedot krāsainas stikla bum- Maira Kasparu'iepazīstināja ar viru. ' Svētdienas rīta neatšķīrās no sestdienas rīta 5' ~ Tāpēc, ka viņa deva labu padomu. Tādu nevs- ^I^^^- ražotāju, ieteicēju un tirgotāju doma Sieva man par jums jau stāstīja, — Pēteris Sētas atausa samācies un lietains, un Mārcis to uzskatīja jaga noraidīt, vienalga, kas to dod. Oitā reizā māte, ^^^^ vienkārša: jo kāds priekšmets vairāk spīguļo, jo savam sniedza roku. — Man prieks, ika jūs uz laukiem ■ par personīgu pāri darījumu. Visu priekšpusdienu viņš savukārt, uaklausīs manu padomu -1 ja tas būs labs " '^^^^^^^^ izredzes, ka tas iekārdinās skatītāju, kaut arī esat manējo tuvumā ļ svešā pusē tomēr drošāk', ja kai-ibija saīdzis, nerunīgs un ērcīgs. Mārcis pretī vairs nerunāia. mtsva at- ^^'^J^'' attiecīgās preces, nekādas īpašas vajadzības minos latviešu cUvēks. - . — !rā puse droša arī bez apsardzības, ^^JlasparS' ienesums niecīgs, nē° nrco?iL^^^,r^^ā y^Mm fisildSiumu iā? Ar ^^^' ^^^^^ sasniegtu parku pirmie, Mārcis tāua'^oda ar mākslīgiem augļiem m'vāze~ar"vāska baTdāsr'"^ —j^^ni jau nemaz nar .iekstiL fmrvaS ' ^^^^^^ ^ Puķēm.* Viņpus galdam bija novietots spilgti-sarkanu Viņi atgriezās Līvānu dzīvoklī, un Maira de^ " - VaWr varēs - Maira iskatīiās meitenei gamm , ^'^^^ ^^^^^ ^^^^ ^^^^ veikaliņš, kurā pār- drānu pārvilkts dīvāns, tam Makus tikpat spilgts, vā§ virtuvē sagatavot kafiju. Kaspars bija paņēmis p-f ' T nenāksi? ^karstos suņus", «Hamburgerus", saldējumu un bet zaļš atpūtas 'krēsls. Abu starpā dega stāvlampa, līdz ciema kukulim vietējā franču konditorejā pirktās ' ' eteri. iu n ^^z^i^ dažādus augļūdeņus. Bita ar toti Jau stāvēja skatlo- Pie vienas sienas karājās glezna - smagā zdtītā lo- kūkas, un Rita mirdzošām acīm vēroja, kā māte tās ^ - Negribas, - Pēteris atbildēja. Visu necteļu .^^^^^^ ^^^^-^a^,, ip?.Tnftii^t,s Gensboro. ..Zilais zēns" nomfitni vSt^^- u^'^Jr.^. sv-,.4„ - ^ ' kājām, tad labi vienu dienu atlaisties,; — Es arī visu nedēļu esmu strādājusi teica. - Ilgi jau nebūsim; bērnu dēļ nāc, lua^su... - ^-^^^ j^^-^^ laizīdami, lēnā solī gāja' gar kanāla gurasrviņa pagriezās, lai dotos pie vīra un bērniem, Eai. viņa Musaka balsi piebilda. v„„^t4; 'lu ^^^"^^ «^dēja pa retam atpūtas meklētājam, Šai brīdī viņa pazina pienācēju. _ j^s esat mācītājs, jums šai zemē visvieglāk da- Pēteris viegli nostenējās; viņs bija baudījis lie- 1,^^ liegties soli bija tukši; uz sēdekļiem vēl bija m- - Jūs! Kā jūs te gadījāties! ' ibut darbu pašam savā profesijā, - Kaspars Sesava tus dienas piespiesto bezdarbību jin pašreiz iedziļina. ^^^^ ^^^^^ p.^^^ , Sesavs smaidīja platu, līksmu smaidu, runāja. ^ Ārstiem jānokalpo prakses .gads un vēlreiz ^ jies kādā tikko iznākuša grāmata. Mairas wm atga- ;ifanāla tilta bija salasījies ļaužu bars. Vietā, - Jūs man adresi iedevāt, -atceraties? Tā kā lo- jāiztur gala pārbaudījumi. Juristiem nav gandrīz ne- ' ' dināja paša uzņemto pienākumu. Bēnios bija Jāiedēsta k^j, gg^i parasti makšķerēja sprīdi garus asarēnus, dien esmu brīvs, sadomāju atbraukt jūs apciemot. Bet kādu izredžu. Vienīgie laimīgie esat .jūs un inženieri, ģimenes kopības izjāta. -nr jc ^^^^ makšķerētājam bija uzkodusies lielāka zi¥S, jūs nebijāt mājās. Paša vaina — nevajadzēja man tik Kādēļ neizmantojat iespēju, par ko citi jūs apskauž? —. Nenāc! — Pētera nopūtu pārtrauca Mārča ^^^^ tas ar to pašreiz cīnījās. No pūļa pār makšķemie-, ilgi tūļāties. Bet bija tā kā bailes vai tikai drīkstu — Man ir savi' iemesli, — Pēteris Livāns teics. ~ balss. — Tev nav jānāk, tev jāatpūšas. To tikai viņa galvu lija padomu lietus. Katrs zis^ja labāko pa- jums tik drīz uzbrukt? tā" izdomājusi. ņēmienu, kā lielu zivi vispareizāk dabūt krastā, un cit- — Iesim tur, — Maira rādīja pāri ielai. — Tm ir — Iesim gan, — Pēteris pasmaidīja par Mārēa kārt atturīgie iezemieši, kas parasti otra darīšanās Fētem ar- bērniem. Skatās makšķerniekos. ■ - detbību.- ~ -t-;/ģM^āio^"a^^ nejjipa^^^^^ -pattnā! ^^;;:^£.^;;^4ā:;.ja^ , i .ām. •man-. Mi iit ī i