Sestdten^, 1986. g^^ 28. nr. LATVIJA AMERIKAS
Dziesmu svētku iieatņema-ma sastāvdaļa ir aiTlietiskās
Jansories vadītā audžškņu grupa „ Jaunās rakstītJUas" (ASV)
mākslas un tēlotājas mākslas ieguva atzinības rakstīt uh bjd^ izstādes.  Lietiskās mākslas vu.
izstādi ievadīja izstādes vacft-tājs — Latviešu daiļāniatnie-
Izstādes klāsts aptvēra ap 100 autoru 1000 darbu. Bez
vadītās daiļamatniecības Melburnā 27 jostu audēju grupa un Latviešu daiļamat-nieku savienības Kanādā Daiļamatniecības vakara skola iittistrātors Ojārs Turķis).
ku savienības Kanādā valdes jau minētajām Jaunajām raķ-priekšsēdis A. Gugāns, norā- stītājām vēl bija AiinasLiel-dot, ka izstādes plānošana iesākta jau pirms divļem gadiem un izstādē piedalās daiļ-amatnieki no dažādiem kontinentiem un zemēm — Brazi-lij^s, Austrālijas, Rietumvā-
cijas, Anglijas/ ASV un Ka- Izstādes techniskais iekārto-nadas. A. Gugāns vērtēja šo tājs bija Haru Dziesmu svētku lietiskās māk- stādes vadītājs — A. Gugāns slas izstādi par plašāko^ kāda ar palīgu Ojāru^T^^ jebkadrīkota.>,Lietlskaimāk- sieri Gunāru BuSu. Blakus iz-slai ir ļoti svarīga loma mūsu stādei darbojās centienos būt īstiem latvie- Velgas Jānsdnes un Māras . šiem", teica PBLA Kultūras Lūses vadībā. Fonda vicepriekšsēdis J.Me-     Tēlotājas mākļslas un foto žaks, atklājot šo Dziesmu svēt- izstāde aizņēma četras Royal ku un Kultūras Fonda izstā- Ydrk viesnīcas zāles. Dziesmu di.  Lietiskā māksla ir svarh svētku iicības kpmitg^^^^ ga mūsu jaunajai paaudzei, jo sēdis Ž. Šmits izstādes atklāšanā paziņoja apbalvojumus. Žūrijas komisijas ieteikto 68 autoru 91 darbu vidū (bija arī nelaiķa Jāņa Zuntaķa un Alfrēda Brūvera četri darbi) lielākā skaitā bija gleznas, akvareļi, grafikas; kā arī mākslas fotogrāfijas, skulptūras, vitrāžas. Apbalvojumus saņēma (balvas, atzinības raksti): Uga Drava (tēlniecībā) par darbu Atdalīšanās (bronza un traver-tins), Dzintars Mežulis tēlniecībā — „Roka, kas tevi baro" (keramika, misiņš, dzelzs), ^M^^ Plampe — Kosmopolīta sērija nr. 3 (foto montāža), Gundars Robežgruntnieks-Robez — vitrāža (stikla māksla), 01i-vers Rodums — ^ezna Pārvietotais lauks, veltījums tēva brālim Gustavam, Maija Šlese-re — Jūras dziesma (kolagra-fija); atzinības raksti: Guna Ikona-Krūmiņa — Pirmsākumi (tušas apdare), Haralds No-rītis — Atceroties Limni (akri-lika>, Zane Treimane — Dejotāja (konstrukcija — koks, krāsa), Ivonne Vaar — Spole-f
Diriģents E. Bŗusubārdis III, soliste I. Pētersone uii diriģenti A. Purvs, V. Maksiņa un V. fiendrups. Foto J, Neittianis.
ieved latviskā gara
Izstādes žūrijas komisija, kurā piedalījās Emma Dzeguze, Aleksandra Dzērvīte, Aleksandrs Gugāns, Dzidra Šēfere, Ojārs Turķis un Jānis Zālīte, piešķīra pavisam 19 apbalvojumus piecās nozarēs. Tos paziņoja izstādes vadītājs A. Gugāns un pasniedza Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis Ž. Šmits. Atzinības rakstus un balvās saņēma Zinta Enzeliņa par Alsungas novada tautas tērpu, Zigfrīds
Jurševskis par Puķu vāzi ar vāku, Vita Kākula (ASV) pār
sienas segu, Alfrēds Neimanis (ASV) par intarsijii Šķūnītis bērzos un Normunds Treijs par rotu Ozola zīle (zeltā un dzintarā). Atzinības raksti: Aleksandrs Alunāns (ASV) — sudraba kakla rota ar dzintaru, Edvards Balodis (ASV) — griestu svečturis kokā, Lidija Beklešova (AustrāUja) — sienas sega, Sergejs Beklešovs--rakstāmgalda piederumi ādā, Laimdota Brūvere — māla
Jaunatnes koncertā — kreisā pusē priekšā talanfigais vyQlnieķsPetensSemenovs^^
Foto J. Neimanis,
svečturis, Rasma Būdiņa (Ang- toTtaly (fotogrāfija), lija) — sienas sega, Helēņa     Žūrijas komisijā darbojās
Jurēvica (Austrālija) — segas izšuvums, Dzidra Majo-riņa — baltie darbi, Otīlija Mežule — Latgales sagša, Indulis Preiss — Alsungas dižā sakta, Austra Prīberga (Anglija) — kokgriezums Bēgļu ļgai-tas, Rasma Tomsone — puķu vāze un Sarmīte Vilka — etniskie cinidi. Ernas Puriņas-
Kronberga, Dainis Miezājs un Arnolds Treibergs. Izstādes atbildīgais vadītājs bija Ēriks Dzenis, arī izstādes kataloga grafiskais iekārtotājs un attēlu fotogrāfs. Rīcības komitejā darbojās Zigfrīds Jurševskis, Kārlis Kronbergs, Valija ^Mērniece un Arvīds Strucis. y.So
No rakstiem negribētos svlt- mā, mums ir sveša. Tādēļ pal^ rot nevienu. Katrs ņes savu ^^^d^^
ļsvētīgu domu vai atziņu. Trešajā grāmatas daļā „Dar-
Mad seviSķi iepriecināja S'^^S'
Intas Augstrozes vātlgais^^
^^-v par Bībeli     „BrIniš- 1^ atklāja dažādus latviešu^^l^ Dieva grāmata''. Domas
terāņu draudžu nodomus un secinājumus.
Visumā Gangā^^ daļa ienes mūsu ticības rakstu kopojuittā jauku, svarīgu pārmaiņu. IrmaGrebzde
Apgāds R^a izdevis Garigā    Tiešām patīkami uņ sai^^^ Apskata otru daļu, pabiezu lasāmi daudzo ganģo ganu
varētu dalīties, vai būtu jāsa- flf i liek vienā grāmatā mūsu (lat-
mācītāju raksti un ap- -^-.^^^^^^^^^^^^^^^^^^ m ^ ^ par xUtaum gar^ajie^^^ :iem, kā piem.: A. uzraksfitais „Die-va kontrabandists'', ķā arī Dr. Yonggi Cho visai vērtīgais raksts,^Gavēšana un lūgšana".
grāmatu ar daudziem foto uz ņēmumiem.
Grāmata saista ar savu daudzpusību, jo katrs autors pieskāries īpatnējai tematikai, dodot        w,. plašu ieskatu ticības dzīves no^ . .
tikumos. Patīkami lam vien- J^^^^^^^
dažādie raksti. Dažs izteicis savu domu visai īsi, un tur lasītājam gribētos, lai būtu vēl pielikti pāriļs desmit teikumi uz foto uzņēmumu rēķina. Tie
par
tematu
neļ^i^s iy>ješir māōt^^^ -angliski • vaciskl
rakstītu tiešr tādu rakstu, jo
gavēšana, seviSķi garākā pos-
kopus gan baptistu, luterā^^^ un katoļu mācātājū izsacītās domas. Šķiet, ka Jēzus Kristus vārdā pārkšķrtas^^^^s^ visi sanākuši galmā.
Grāmata sadaSta ti^ lioda^ ļās: 1) notikumi starptautiskā laukā; 2) Garīgai celsmei; 3) Darbība latviešu draudzēs.
Arī dzejas grāmsrtā nav oio vērtīgākajām, kuŗžte^^^ rast latviešu literatūrā. Mums ir labs pulciņš jaunāko laiku dzejnieku, kas devuSi skaista reliģiskas dzejas. Varētu mi-
m Klāru zau,Jai^
Rasmu Galenieci un citus. Būtu prieks tās lasīt MpārdžI-
AW^^
pžādūs ielt^^ m 466-1514
$30. Ifdz 15.aug. ($4o. vietā)
Vārdnīca pasūti nama piesūtot samaksu: A.Palejs 520 Hall, Nuns Išland, Montreal, Que., H3E 1H3
Latviešu ini^enieru apvbnītaas izdevums
1