1 . ^.■t,y*ii-"S,vifcir'..':j^.., 10 LATVUA AMEEIKĀ Sestdiena,. 1974. gada 14. septembris, 37 enoars Mm . septembri pL 8 vak. Brocfe-toa Hiģh Moal telpās (Awde Street) Mārtiņa Ziverta, luga Totēms AustrāHijag Latviešu teāitŗa viesizrādē. . septembri pl. 4 -pēcp. Bm^fe--•ton Hiiigh Sci3O0l telpās (Awde Stneet) Ašāra komēdija Tuipeois Au'str. Latviešu teātra viesizrādē. . din 15. sepitemībrl — Šu fonda igadisikārtējā dalība delkiu sanāibtme Nedēļas m-.gaie nāibcrtnei notite ViaUliM-lā, Islinigtonā, Onit. ax padomēs im vaidēs locdkļu vēlē- 17. septembri, otrdien, pl. 7. valk. Sv. Jāņa bazaiieas sarīkojumu telpās, baritona Dzimtaira V^das (no Austrā- ' lUjas) dziesmu vakars. Pie klavierēm komīpomsts Imants SakS'S. Guma Kūlniece im Gunārs Klauss; ari no Austrā-Hjas, lasīs Austrālijā dzīvojošo latviešu raksMetou dar- Kopkoris 1 Dstesmp dieiās Gaŗezerā dIriģeEta, Arnolfe Katoāja vadībā. . septeiubiiī pl. zainē Kanādas Daugavas Va-fiagu meSstiarsacIkstes šaušanā. Pēc tam saviesīga dzīve. _. septembrī pl. 7 viak. Laft-vieSu nama Valmieras un tās novada 30 gadu atstāšanas atcere ar svētbrīdi. Pēc tam groziņu vakars. Rīko novad-nidd.' '29. septemM ptot. 15 Latvi©-šu aamā — 1973. g. gi^go-to rakstnieikiu pēcpusdiena. Piedalās I. Vīksna, I. Šķipsna, A. Zemdega, G. tonas ansamblis viesosies ^ ar lugu Rīga dimd — Mārtiņa ZIverta vēstuiustou spēli par kalendāru nemieriem 16. gadsimta Rīgā. . . pl. 7 vak. DV namā mito nodaļas gadasvētki. 19. oiktcbūci — 7.30 vstorā IM-vleSu iiiaima LMiM IkMia m-zonas latklālšiainas ibaāe ar me-dljuimu un zi/vju idozi. Spēles E. Bcm deju kapeia. 26. oJktobcEli Tomoto iteātris 'k-rādīs Kārļa Vitlingera lugu Vai pazīstat piena ceļu? V» Pukata režijā. — Latviešu nama 10 gadu atceres sarīkojums ar koncertu, vakariņām un balli. Piedalīsies Viestura viru koris, solisti A. Šprice-nieks un E. Beitāne. Sarīkojuma vadītājs Edgars Ābele. 8. Eov. Sv. Lorensa centrā DV teātris Kanādā izrādīs Ounā-Gidezes kom^ (PfimesniM m 9. Ip.) laitoralfcsits paiieik par salbiedri- bas noriišiu spoiguli. Dr. I Spikers norādīja, ka laitviešu prese daudz kalpojusi trimdas laitviešu sabiedrībai, sniedzot Jo piašu informāciju par salbiedrisfcās dzSves notikumiem. Turpretī t.s. lielajā presē nereti sabiedriskās dzīives nozīmigālkās norises paliek otrā plāksnē. Lai danbotos Mz valsts organizēšanā, cilvēkiem jādod iespēja izteikties plašākā sabiedrībā, kam lipaši kalpo prese. Laikrakstiem jādarbojas precīzi un objektīvi, un žumā'' listiem par kļūmēm jāsaņem kritika. Orfgainizācijām ir ari . savi informācijas izdeivuimi, kas kalpo ieMējās sadarbības veicināšanai, ■ bet ne vispārabm. V. Uipes'lācis norādīja, ka brīivai saibiedrlbai kalpo brīva prese, bet pastāv arī prese, kas kalpo tikai vaidafoas uzdevumiem, piem. Pravda, Cīņa u.t.t. Šai kontinentā lielajiai presd ir sava cenzūra, jo kam pieder vara, tas saka galavārdu... Šā-iemesla dēļ to nevar saukt par brīvu presi.' Arī latviešu ptresē iezīmējas cenzūras pazī- L februārī pl. 8 vak. Town Hall ^ Norma Auziņa (vijole) un Ronalds Leonards (čells). 12, aptHī pl. 8 vak. Town Hall — Ileāna Pētersone. Stokholmas operas soliste (mecosoprāns). l nov. pl. 7.30 vak. BV namā Karavīru daudzinājums. .novembrī,— _ Sv. Andreja baznīcas telpās, V. Kāikliņa «Sarkanvīns'*. H. Mi^elsona relijā. Ģimnassijas abiturientu sarīkojums. ' 1Jiņi. decembri pl. 8 vak. ,Convo» cation Halli Skaidrīte Hilde-brante no Indianapoles (sop-rāiDSs) m Amta Rundln® (ēr° teles).. viešu naniā Jaunās Gaitas 100. numura jubilejas sarīko-' jums — Kokteilis ar vakardienas balsīm un skatiem, šā'sdienas-un rītdienas dzeju. nodaļas 20 gadu atceres sari-tojums. H^afe, BV vīru ■teris ar .twedumu. Ejam mes, kas nedrīkstētu būt. Līdzīga parāidāba ir arī trimdas rakstniecībā. Prese arī nevar būt nei^^ūdīga, faMus siniedzot, j0 tie parādās tikai kādās 10 vai 100 rindās... Sabiedrība nedzīvo tikai ar faktiem, bet ar idejām... Trimdas presei arī vēl īpaišis uzdevums - ievadraik-stos nejaukt faktus ar koanemtā- sē vēl izpaužas laika kavēkļa elements — polemika, ne tikai sabiedrisku un ppEtisfcu norišu apraksti. Pasniedzot laika kavēkļa elementu, tam jābūt interesantam un dzīvam. Ziņu elements visai nozīmīgs, un līdz ar to laikraksts tiek pārdots arī kā ziņu prece... Līdzīgi red. K. Rabācaim, referents uzskatīja, ka laikraksts ir visai nozīmīgs mūsu trimdas koļRības uzturēšanai. Ko mēs darītu, ja trūktu šī kontakta, jautāja runātājs un norādīja, ka trimdas avīzei ideoloģiskā skaitījuimā vienmēr jāpasaka, ka esam latvieši un cīnāmies par .briivu un neatkarīgu Latviju. Apskatot avīžnieka uzdevumus, viņš no- mēs latvis zēni, Juniors Pārmērs Buildiog, Eliott St., Bramptonā. . HAMILTOMl 14. septembrī — pļ. 1 pēcp. Ha-miton Place atklās V. Rein-Mda damāto slenais greznojumu metallā. 28. septembrī pl. 7 vaiķ. HLB dāmu kom; .rīko 'Miķeļa tirgu ELB namā 16 Queen St. N. rādīja uz rej miem — tiem jāsaka patiesība, neatkarīgi no tā, vai^ klausītājus aizkavējis par iligu, vai vājš' bijis koncerts, klavieres nav bļijīušas uzskaņotas. Reportieri nedrīkst ietekmēt citu vēlēšanās rakstīt tikai^ l^^ .. bu... Jo .cilvēks viairāk .ap-vainojas, ijo viņš ir ilielāks dile-'tants,' teica runātāijs. - Paneļa vadītāja linta Puwa savukārt deva Kanādas latviešu trimdas pireses biedeflbas ieskatu. Kopas priekšsēdis 0. Liepa norādījis, ka laikraksta: uzdevums ir audzināt sabiediņta, ■ibet .tā' nozīme —^ . pāMot; ziņas ... ieskatot, ka šiem uzdevumiem jābūt apvienotiemo Laikraksa Latvija Amerikā atbildīgais redaktors Krišs Sid^rs savukārt ieskata, ka trimdas dzīvē pastāv sava — ^ēgta sabiedrība. Latvijas ,poEtisko partiju laikā katram laikrakstam savs viedoklis. Trimdas at-d locekļi vēlas (gūt ievērī-i, tāpēc arī pairādās ziņojumi par daudziem iSīMem notikumiem:, gari jubileju apraksti, sīkas reportāžas par sarīkojumiem u.t.t. Ja redaktors atsakās to darīt, -viņš tidk bāirts 365 reizes gadā.,. IŖrese savu uzdevumu veikt, ja nebūtu trimdias dzīves slēgtās sabiedrības. V Turpmākā? diskusijās, piedaloties runātātjiem arī no klausītājiem, K. Raibacs pieskāTās mūsu trimdas laikrakstu turpmākai pastāvēšanai, pamatojot savu domu, ka cilvēkajm va- 'oto: F. RitJums 'diviiiometnes.'^^^-^ Latviešu trimdas laikrak-stiem nepieciešama arī pilnīgāka informācija pas savas patvēruma zemes valdību, īpaši starptautiskiem jautātjumiem; Tādās, diem tmuims trūkst, jo iiav pie vaMlbām akrec&ētu žumāilistu. K. Rabācs lari aprādīja, ka redaktoriem un reportieriem ir jāsaņem ari ikriitika. Kas to nespēj, ti^m jāuzklausa ļķādreiz teiktie ASV prezidenta H. Trumena vārdi: ,,Ja namamāte nevar paciest virtuves smaku, ļai iet no virtuves ārā." L. Spilners ^zina, ka mūsu trimdas žumāilistu a%ag ir pārāk zenias, kaut art viņi^^^s^ aizdevumu veic godam. Latviešu laikraksti ir vaii^ ka nepieciešami, tāpēc jāriīpējas par jauno žurnālistu sagatav Latviešu trimdas iun laikrakstu vadlbāim šai jaultājuimā veicami nepieciešamie priekšdarbi, norādīja ALAs priekšsēdis. ^. Ujpeslācis> inmāj^ jauno žurnālistu problēmām, ^ri pipiinēja zemo atelgojumu. Būtu veicināma žurnālistu profesijas daudzināšana jaunatnes aprindās. Jākopj vajloda, kas arī rada īpašas pr<^blēmas. Mēs nedļrīkstam parvddot saros" valodas gramatiku. Laikrakstiem jāturpina nacionālā motīvāicija, pasvītroja ļiNAĶ padomes: , sept. pl. 3 Place teātra studijas telpās kamermūztos, koncerts ar Artura Ozdiņa piedalīšanos. i. Darfba rezultāts atka-i rlgs no pietidkama cilvēku skaita un to kvaliSkācijas. — Mums gan ir šai zemē studējušie jaunie žuimāilisti, grūtības izteikties savā valodā. Un «vai raksits spētu segt viņiem pienā-tīgū ataljffolumu un K. ?:ezbers' izteicās ceriigi, jo Gaŗezera ģimnāzijas vecākās Masēs vidusskolas kursa mācīta airi žurnālistika. Ari citām latvieišu ģininazijām trimdā būtu ari jāmāca šis kurss. Trimdas presē kopjama skaidra un djzidra latviešu valpdav T^^^^^ laikraksta rītctaia ir triimdt' liieku dzīvības un nāvea jai^ jums, teica LPB vicepŗielkš^ē-dis, jāveicina abonentu skaitā . septembri — pīkst. 7. pēcp. Seilbuimā Center telpās Latviešu tauk-saimnieclbas biedrības Pļaujas svētM. Programmā māc. I. Gaides w§libridi5, Sv. Kat-imU' kokļu aoisambļa' un - tautisko deju k<^pBd Jaudāls riņas un saviesiigs vafcaaps ar ariņas, 5 tālāko karjeru? Jāiegmime, ka latviešu presē ietgūtāi praksei tālākas karjeras veidoSaaia inav īstas ticības. Jauno avīžnieku problēmas ir kritiskas. To jo īsfcaidri rāda apstāklis ar Londonas Aivīzes redaktora P. Prie-dlša aiziešanu mū^ā. Līdz šim nav izdevies atrast viņam pēcteci, tādēļ laikrakstja ritdie-na ir neziņā. Rosīgas žumālis-tiskiis ievirzēis bijušas Divreiz Diskusijās izskanēja doma, laikrakstos būtu piegrieža-ima lielāka vērība jiatoatnes rakstiem, atvēlot jaunantei īpašu nodaļu. ..Būtti vēlama ari tīrāka latviAt valoda, tl pāsfcaijdrojia, ka ^ āļgrak veidotas nodaļas laikrakstos par/jaunatnes jautājumiem, bet pati jaunatne nees6t bijusī atsaucīga. Panelis uzsfcatāims par labi izdevušos, pārfrunajot daudz nozīmīgu Jatitājumu. ZIŅU F Ko sal kio īm lē latvi( daļa izti tMazāikā vākā, kJ dījumiisļ formālcij tisikā pc diž< zāciju nās ar Kas mul donā jaš „ īPad. sal mei — statusu. Uem, ui gais paļ Pad. s4 PASi atsaļ : ASV atsauk savu Oi ekspert Pad. s ļojumu ti iera tā, par ļas ilg lielāki vasara gabalie, nās varēs šiem a tuvāk na dev rikojun: savienīl ārzem Kanad izpaust tu tās rāk bijļ Pad. sj šas krāt rel gadījui tā būt tuālo i( tu ļoti savus dējot ■ No septei vecumi varonis pavēlniļ Abramļ kā kaij Ģeneri naš b p8 2. mandēj nerāļa mijā, vācieši jā. 1^ četru mijas Vi'