> 2 LATVIJA AMERIKĀ , Sestdiena, 1974. gada 14. se; 0931 .SESTDIENA, " 1974;14, AUOUSTS,, ' 37. Latviešu nedēļas laikraksts, iznāk sestdienās. Izdevējs — Ul^ ja Amerikā PublishingLtd. Atbildīgais redaktors Kriss SIDARS. Redakcija: 125 Broadview Ave, Toronto, Ont. Caaada. M4M 2E9- t^r. 465-7902. Ņujorkas redakcijas v^ītājs: V. IrtJe, 4035 Rombouts Ave., Broi«, N.Y., 10466, U.S.A. Tālrums 994-7917. Čikāgas redakcijas vnd.: L Lambsrte, K24 N. Lu-na Ave., Chicago, 111. 60630. U.S A.. tālr. 774-5744. R^^^^^^^ Austrālijā: Ed. Šmugajs. 28 Taffs Ave.„ Lugarno. NSW 2210. Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināi. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais p^ta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai micialieni parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs skats un ne katrā gadījumā atbilst arī redakcijas vjedoklira. Abonēšanas maksa Kanāda un ASV — par gadu $21.00, 6 mēri. $11.50, 3 raēo. $6.00. Atsevišķa nu mura cena 50 centU; Sludinājumu maksa: sludinājumu ' (iaiikratota 31. lauigusifca npā). • -i • - . .1 ;PaMles''E. iŖzerai par atgādi--nāļjiaimii, la imūsia tēvu valodai ir i^avas' īpaitnīibas kā ikatrai valodai im ika šās īpatolbas miuimts visiem cl^i glabājamas, kbi i0ga.umē3ama$, lai ^ mums nepiemirstos ^ nekādos apstākļos — ■'ari pēc 30 .-svešuma gadiem rādi: par to mums grites sirsnīgi priecātieis un pastāstīt īpar to ari dažam labam citoutu fildcļgam, ikas interesējias par seno, bagāto latviešu. /valodu, tara līdz ar leišu valodu 5) m 11. igad®iimtā izmiriJšo semprūišu valodu pieder pie redzamāika-jāim Mtu valodām! Viena no šām lipaitnSbām, kā piemin E. Ezera, ir mūsu uz-vāMu, arī profesiju apzīmējumu, nostatīšaba ģenifiva'locU^^-mā pirms vārdiem „bmgs'' resp./ ,|OTidtee^ ,ilaundz^e" (reisp.,jaunkundze"). Tāltad īsti latviski esam īsacījuSi, sakām im joprojām sacīfelm: „mMt^-ja > teungs", ,ļMmiņa kmigs re&p". kundze, kumdzene (jaunkundze)"! šī īpatnējā koai-strukcija izveidojiuisies mūsu itēvu valodā patstāvīgi — ne li" (biešu valodas ietekmē, kā do-. mā Dr. j. Karois! 1) Pār to Dr. J. Karols u.c. interesenti var palasīties" mūsu grāmiatās, kas iespiestas pag. gadsimta beigās lUn §ā igadsiiņta sākumā 2) — ja vi^n tuivumā atrodas kāda liela bibliotēka. Bez šaubām, dažam labam tautietim vai tautietei arī līdzi no Latrviijas mūsu ievērpjamā vialpdnieka Kārļa Mulenbacha 3) Viai prof. Jāņa Endzeļīna. plašākām aprindām domātās igrāmatas par la^iešu valodu 4). Taisnība Dr. J. Karolām, tai Mņā, ka grūti munis iedomāties kādu pazīstamu Eiropas valodu, kurā foūtu uzvārds viai amata apzlniejumis nostatīts ģenitīvā pirms „kungs, 'Imndze, fcundzene (ijaunfcim-to) V Bet par 130 mums nenā km 84^ domSgieim. -r- ■ Līdz ar E. Eizeru varam arī Kecināt, ka €dita mūsu dzimtās., valodas lipatniba (kas turklāt ir mantojuims no senseniem lai-Mem) ir īpašas galotnes vīrieši un sieviešu dzimtes vārdiem — kā parastajiem suga^ vārdiem, tā uzvārdiem, kuri (uzvārdi) latviešu valodā tāpat lokāmi kā sugas vārdi. Mums tāpat mūsu latviešu valodas vecākai māsai leišu valodai — ir veseli 1 locījumi — paiglāfouSies no se-riiem laikiem! Esam zaudējuši tikai 1 locījuimu,-" aMāfivia — kura pēdas tomēr rodamas latviešu valodā 6). (Nepareizi dara ^truktiirālāļS resp, de-skriptivās metodes daiidzinātāji mūsu trimdas skolās, apgalivo-dami, ka bez diviem no šiem locījumiem -r- proti, bez instrumentāla un voiliātīva - varam iztikt!) Varam aītfcail piebalsot Dr. J. Karolām, ka leišu viaio-dā (uzvārdaim ir trejādas ga-lotnes: 1) vīriešu uzvārdiem savas, 2) savas sieviešu uzvārdiem, pie kam neprecējušas sieviešu fuziVārdu igalotnes atšķiras no precējušos sieviešu uzvārdu galotnēm! Piemēram: ponas Petras Ličkus — ponia (= kundze) Ličkienē, panelē (= ļaunkendze) Ličkutē; ponas Velička 7), ponia Veiičkienē, panelē Vdičkaite; ponas Laba-nauskas, ponia LaJbanauskienēp panelē' Latenauskaitē; ponas Skorup^kis, ponia Skorupskienēj panelē Skoŗupskyt®''. 8) Nezinu, vai mūsu. tautietes priecātos par tādiu atšlķirlbu,, bet viņām tgan pOTiats; „ar Mu ' ijŗrieku priecāties'^ ka viņu uzvāirdiem vēl piemīt īpašas sieviešu galotnes -a viai -e, kas mantojfums no senseniem laikiem. Proti, (Turpinājums 17. Ip.) ■ Valodu otram vislabāk iemācīs, kas pr^atīs gleznairii stāstīt, lai. klausītājs iztēlotos jittiecī-go gleznu pēc savas izjūtas, tā viaglāk stāstāmo un vārdus iegaumējot. Stāstam jābūt piemērotam MausUtāju vecumam un izglītības līmenim. Jo: mazāks bērns, pasaciiņai vai stāstiņam saturs izrauigāms no bērna vistuvākās zināmas apkaro nes. stāstītājs ievada, tad uzaicina bēnius izdomāt tālāk. Jā- ' valda dzīvam stāstīšanas priekam un visu līdzdaaai. Neru-nātāji un tie, kam mtazāks vārdu krājums, iedrošiiiami. Jo mazākti bērni, jo .:biežak jāmaina darba gaita, izteicot runāto ar kustībām pievienojot attie-. icigu' taufta^dzi!^^ mūzim, zīmējumu u. t. t. Ar paišddscipiīinu, klas jau kopīgi noskaidrota, panākama teicama uzvedība un kārtība. Vislielākie palaidņi izrādīsies vis-lajbākie kārtlUas uzturētāji, jo igribēs pierādīt, ka var solījumu turēt. Audzinātājam jābūt uzmanīgam, lai neviena bērna paišcieņa netiktu aizkārta, "bet visi jxistos_ līdzvērtīgi un prle-clgli runātāji. Bērnu sir'dis visātrāk sīpēj iekarot ar fantāziju apveltīti cilvēki, kas sļpēj dzīvot līdz bērnu pasaulē. Bērni un arī jaunatne uz vi-m raugās priecīgi. Jaunatne ilgojas pēc gara varoņiem, pec kaut kā vēl neiz?protami teiks-mainli skaista, kur valdia labais un daiļais un kur gara lidojumiem nav roibežu. par 'Uzvārdu rakstību latviešu viaioda un kā piemēru min uzrunu vjkungs Lapiņš", kas esot rupjš ģermānisms, -vf no svešvalodām. Fašaulē šinīs laikos ir bez-ila daudz ļaunuma, kam vēl tendence vairoties. Katrs, ^kas cīnās pret šo ļauiiumu, zināmā ā uzskatāms par varoiļi. ■A. Briksnis Toronto veida uzvārda titulēšaria tika ļoti plaši lietota. T^^^ skatāms nekāds ģermānisms, tāpat ka angļu „Mt. Wopcl'; vai fraincu ,,Madiamē Rēriē'v u. c. Protams, ka Laptoa kungs ir tas, Ikiiŗam 1^ -ķalpa. Tātad ,,kmgs I^piy^^^^^ ki laifcviskaikis neicā^ ; ,jLap^^ ^ Nevietā kā piiemēiruie-„gana zēnu", jo gans ir zēna iiodarbōšanās un aievis ti^ tuls. Uzvārdu galotņu maiņa, " E. Ezera, ir vordzis-no slavu valodām. PAREIZRAKSTĪBU: . Tā kā imag. phil. Aleksis Kalniņš savā rakstā Skaidras, bagātas, pareizas tēvu Valodas la» (bad ' Dr.^ J: Kairola LA. 36. nrJ Lasītāju vēstulē minētos jautājumus, vēl gribu piemetināt par galotņu raksitlbu sievi^ īdziimtē. Vai ^e vai -a, meno- IJzvārdi nav^^ 1^ tet tie jāatstāj tādi, kādi tie ģimenei doti. Visā pasaulē pieņemts, ka sieva pieņea tikai datīvā: Martai li, Jl^ Siksnām. ; am ,No DV organizācijas jau bu laiku ndiLas nav (birdets par altotīvitāti līdzekļiu vākšanā slimo, neredzīgo, invaidu un ga= dos veco teitiešu j)alfdzībias daibami. Ja , netuirpinasim vākt vairāk flīidizeikļu šim mērķim, mēs .attālināsimies no saviem nacionālajiem pienākumiem. Domāsim par gruftdieņiēm, kā-mums vienmēr bus! rald's Fords savā pirmajā preses konierancē 28, auigustā žur-nāiistiem^ nepirp:o^^ pateica, ka pēdējais vārds Ričarda Mikspna Votergeites lietā būšot āakāms viņain. Viņš izcēla Niksona nopelnus pasaules politikā up teica, ka Niite esot sargāja^ mieru maijoniem cilvēku vi'šā;— , rĶads: vbūs Tiie Sun 30. apgūsta: numura mlinMs, ka^ prezidēnts^^^ Vot€?rģeites lie^ ;gieni, noskaidroju, ka Ķu^ Dievs un Kuin^ vārds nā- cis mo un nozīmē virs zemēs un debesīs. Ceru, ka Vecais kanalfcs būs vienis pratis ar mani^ ka šis jēifeiens idents ar parasto godinājumu^ k6 lieto sabiedrībā un ko angļu . valodāviz'safe ar OK MDZiGAS m Pēc tam kad Austrālijas pēdējās vēlēšanās strādnieku partijas vafflājs Ē. Vitlams bija apsolījis, ka^ Baltijas valstu jiautāijuittiā Austrālijas nostājā pārmaiņu, nebūs, viņš pēc ievēlļēšanas jšlepeni vienojās ar KreiņiU, ka jaunā Austrālijas vialdlba atzīst de jure Baitijas valstu^ tiesību izpratnē 'šādā atz^aiia ir neatsaucama, kāda bēras valdība nevar to vto ^Ē,.Ezera rakstā 'Kopsim;'.sava dzimto valodu (Latvija noaedznieku, ja atrod 1^-p^ vajadzīgu un vēlaniti. Jia Fotds izlietos šis savas augstās tiesības, ar to vi^ viņš būs kļuvis slavens un attaSsnojis s^vu aug-'sfcD'.posteoio M&±avā šērs^^^^P sds d0vās apciemot T^alffinu un kad Associated Press m Eeiutera ziņiii aģentūras pārstā- a