.4 LATVIJA AMEmKĀ Sestdiena, 1986. gada 13. septembris, 37. nr.
Notikumi Latvija 1986
(TurpinJljuinš)
Saimnieciskā dzfve
Visā Pad. savienībā saimniecisko dzīvi regulē centralizēti — no Maskavas. Tā arī dod visus rīkojumus, plānus un uzliek savas prasības. Tās visas ir pārāk augstas, lai būtu pa spēkam pavēļu saņēmējiem republikās un citās^ vietās. Republikās tomēr šos Maskavas plānus kaut kādi cenšas izpildīt, , ,šmaucot'' Maskavu, cik vien tālu iespgams. To pašu taktiku ievOro arī attiecīgās, republikās visi uzņēmumi, gan samazinot plānus, gan tos jau laikus^^ i^^^ izpildāmā apjomā. Un tā^ visu to pārskatot Latvijā un vispār Pad. savienībā, nekad pilnīgu skaidrību par padarītā darba jekmēm iegūt nevar; To zināmā mērā raksturos arī turpmāk apskatāmais saimnieciskais stāvoklis Latvijā»
Rapnieclba
Laikrasļts Ciņa 27. Jūnijā ziņoja, ka „Republikas rūpniecības darbinieki pirms termiņa, 26. jūnijā pabeidza pusgada plāna izpildi pro^ dukcijas realizācijā un galveno rū p n i e cl b as produkcijas veidu Uelākās daļas ražošanā.
Nodrošināti straujāki preču produkcijas ražolanas paplašit^lšanās un darba ra^-guma celšanās tempi nekā paredzēts gada plānā. Viss ražošanas apjoma pieaugums panākts uz darba rašģunia paaugstināšanas pamata.
No okupctfts
pUSļ
Ziņojumu, acmi redzams, Rīga ir nodevusi Maskavai, Bet 5ajā pārskžrtā^^^c^^ vietā jau agrāk bija minēts par stāvokli Brocēnos un Rēzeknē, par partijas CK rūpēm vispār, vēl atliek pieminēt dažus šo pašu ziņotāju lēmumus un konstatējumus tajā pašā plāna „izpildīšanas" pOšHiā uii pat pēdgā laikā.
Laikraksts Padomju Jaunatne 27. martā, atreferējot partijas GĶ biroja kārtējo sēdij konstatē, ka:
„GandrIz trešā 4aļa uzņē^ mumu nav izpildījusi plāna uzdevumus attiecībā uz augstākās kvalitātes kategorijas produktu Īpatsvaru ražošanas kopapjomā",
24. jūnijā laikraksts Cīņa, atreferējot Rīgas pilsētas koncentrēta lielākā daļ|i Latvijas rūpniecības uzņēmumu, VH) tautas deputātu padomes sesiju, raksta, ķa:
„Partijas tagadējās prasības neļauj apmierināties ar sasniegto. Daudzi vieglās rūpniecības, kokapstrādes rūpniecības un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi un daži Savienības (tātad; Maskavas, VH) pakļautības uz-ņSnunii nav izpildījuši plānus produkcijas realizācijā atbilstoši līgumsaistībām, gada vidējā darba raSguma palielināšanā un produkcijas kvalitātes paaugstināšanām
Pārdošanā trūkst daudzu tautas patēriņa preču izstrādājumu, no labāni izejvielām tiek ražota produkcija, kurai nav noieta"- Sesijā vd
NOSLĒDZIĒT^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ AUTOMOBIĻA KOMBINĒTAS APDROŠINĀŠANAS LĪGUMU! Tā priiekSrocibas: ^ vienlaikus tiek apdrošināta maSiha, tās bagfiia an vadītājs^
* atlldzibtt izmaksā ne^^^^^^^t^^
* bojājumiem/ bet ari par nozagto bagāža» atsevišķām maSinas detaļām, rite» ņiem, papildu Iekārtu, neatkangi no tā, vai maSma bija aizbraukta, vai atradās stāvvietu
Galvenā valsts apdro^Sanas pārvalde
Rīgas Balsi var atrast sludinājumu, kas ieteic apdrošinājuma, ja pilsoņa autiņu uz ielas stSŗa aplaupa citfp^ jupatriotio
daudz runāja par trūkumiem sadzīves pakalpojumu ziņā un medicīnisko apkalpošanu, Jādomā, lai kaut kā palīdzētu Rīgas deputātu padomeij par tās izpildkonļitejas priekš-sē^ vietnieci ievēlēja krievieti V. Treļajevu. Vēl 26. jūnijā, kad re^ ražošanas plāns jau „izpildīts pirms termiņa" Latvijas KP CK runāja
par S[ plāna nelaim&n:
Tika apspriests Būvmateriālu rūpniecības ministrijas )artijas biroja vadības darbs. >ajā apspriedē konstatēja, ka „Daudzās nozarēs uzņēmumos ražošanas techniskais līmenis, būvkonstrukciju kvalitāte neatbilst pieaugušaj ām republikās celtniecības kompleksa prasībām. Rūpnieciskās ražošanas pamatfondi tiek izmantoti ārkārtīgi neefektīvi. Vairāku uzņēmumu partijas darbinieku un saimniecisko vadītāju darba formas, metodes un saturs daudzējādā ziņā ir novecojušies, nedod pienācīgu atdevi, ir kardināli j āpārkārto * Vienpadsmitās (pagājušās, VH) piecgades uzdevumus ministrija rādītāju lielākajā daļā neizpildīja. Lēnāki par plānotajiem (9,8% vietā tikai 2,5%) bija darba ražīguma paaugstināšanas tempi.
Ministrijas aparāta komunisti, tās kolēģija slikti risina nozares attīstīšanos, ražošanas efektivitātes paaugstināšanas un zinātniski technis-kā progresa sasniegumu ieviešanas paātrināšanas jautājumus.
Samazinājušies partijas biroja ietekme uz kadru izraudzīšanas, izvietošanas, audzināšanas darbu. Partijas organizācijas plāni netiek līdz ga-:pildBti, tajos ir pārāk sīku pasākumu. Nozares attīstības kardinālās problēmas netiek dziļi analizētas, tās tiek izskatītas pa-
■ I
Tajā pašā laikā (par pirmo šī gada pusgadu) Latvijas PSR centrālā statistikas pārvalde ziņo:
„Piesāžu Bgumsaimniedbas^^^^ i^^^ izpildījuši Ŗig Jelgavas un Ventspils pilsētu, Balvu, Jēkabpils, Jelgavas, Lūdzas, Ogres, Rēzekiies, Rligas un Valmieras rajonu uzņēmumi. Produkcijas realizācijas plānu nav izpildījuši Ludzas rajona uzņēnmmi. Plā-liustaiitas patēriņa preču ražošanā nav izpildījuši Ventspils pilsēta, Ogres un Talsu rajoni. Ražošanas apjomu, salīdzinot ar 1985, gada šo pašu laika periodu samazinājis Dobeles, Jēkabpils, Limbažu, Madonas, Rēzeknes un Talsu rajons. Darba ražīguma samazin^anās, salīdzinājumā ar 1985. gadu pieļautā E)obd^^ Limbļažu, Madonas, Talsu un Tukuma rajonos."
Visi piebildumi (pie tam ne visi! VH) liecina, ka par plāna izpildlSanos šī gada pirmajā pusgadā nevar taču būt pat ne runas. Tā ir kaila Maskavas maldināšana un, ievērojot^ ka šāda kārtība
KOMJAUlilEll! Tev jāturpina
informācija
su. Izbraukšana hd Rīgas — 29. Jūlijā: Brauciena laikā tiks  maksāta komandējuma
nauda. D rarri būs ves apst
Sajās dienās republikā liek veidota komjauniešu un Jauniešu triecienvieniba darbam Kazahljas laukos. Kas vajadzīgs, lai kļūtu par tās dalībnieku? Pavisam .nedaudz: jaunības azarts, entuziasms, vēlēšanās strādāt, prasme vadīt kombainu.
Uz Džambulas un Ceļinno-jes rajoniem vienības dalībnieki dosies ar speciālu rei-
slokācljas vietās kat-nodrošināti labi dzl-kli, laba ēdināšana. Vienības ļuzturēšanās laikā Ka-zahijā — augustā un septembri — tfa dalībniekiem tiks saglabāti 75 procenti darba algas viņu pastāvīgajā 'darbavietā.
Jaunais kombainleri, tevi gaida Kazahljas labībai
Republikas komjauniešu un jauniešu vienība var pieteikties Latvijas ĻKJS Centrālajā Komitejā pa tfilr. 333880 vai 333355.
Šis aicinājums šogad stiprā mērā saistīts ar Černobiļas avāriju. Parasti katru gadu uz Kazahstānu autbvactttāji un kombainieŗi tika sūtīti ar kara komisariātu palīdzību -mobilizējot vajadzīgos jaunos vīriešus, un atkal pārsvarā latviešus, uz 2—6 mēnešiem. Šogad, kad ļoti daudzi latvieši tika mobilizēti, un tas vēl turpinās, Černobiļas avārijas seku likvidēšanai, dezaktivādjas darbiem, trūkst Kazahstānas labībās novākšanas jaunatnes.
Kā zināms, Kaizahstānas ne-^ skarto zemju territorijā pēc to apgūšanas, cilvēkiem bija radv ti diezgan labi dzīves apstākļi un arī graudaugu ražas bija samērā labas. Daudzi cilvēki tur bija apmetušies uz pastāvīgu dzīvi, ari daži no Latvijas. Bet pēdējos 10—15 gados Kazahstānas auglīgās stepes lielās platības ar padomju varas ,
pārvērstas par pustuksnešiem un graudaugu ražas tur pašlaik ir niecīgas — 3—8 C/ha. Sakarā ar to daudzi cilvēki ir pametuši Kazahstānas „neskartās zemes" un nav kas pat novāc nabadzīgo ražu. Šeit vietā ir sakāmvārds: „No grimstoša kuģa žurkas bēg pirmās''.
Ari Latvijā daudzās saimniecībās ar ražas novākšanu iet grūti, sevišķi lietainos rudeņos, kad daļa lauku paliek nenovākti. Trūkst un kombainieŗu.
Kas ir Padomijās kompartijas virsotnes sirdslieta? Tautu pastiprināta sajaukšana. Vispirms jau sūta uz visām Padomi jas malām Baltijas republiku pamatiedzīvotājus ar cerību, ka daļa no viņieni tur paliks uz pastāvīgu dzīvi. Un, arī kādi 3—5% no aizsūtītajiem paliek. Viņu vietu Baltijas republikās^ un it sevišķi Latvijā, ar lielu uzviju aizpilda krievu un baltkrievu bario
Tanī pašā laikā vairākās Vidusāzijas republikās, Rietum-ukrainas un Rietumbsiltkrievi-jas laukos un mazpilsētās ir diezgan liels bezdarbs. Piemēram , Rieturiiukrainā daudzos kolchozos lauku iedavotājiem ir atļauts strādāt tikai 2—3 dienas nedēļā, lai visiem darba spalgiem cilvēkiem iznāktu darbs. Un daudziļ tūkstoši šo rajonu iedzīvotāju pastāvīgi brauc peļņā uz citām republikām. Un it sevišķi uz Baltijas republikām, tā saucamās pusnelikumigās,,melnās brigādes''. Jau daudzus gadus. Bet starp viņiem ir ļoti maz kombainieŗu, traktoristu un autovadītāju.
Šajos bezdarba pārņemtajos rajonos, salīdzinot ar Latviju, būvē ļoti maz rūpnīcu^ kaut tur ir daudz dažādu izej -vielu. Šo rajonu iedzīvotāji, strādājot uz laiku citās republikās, praktiski neasimilējas un visi atgriežas savās dzimtajās vietās. LNF
pastāv Latvijā (un grūti Šaubīties^ ka tās varētu būt savādāk citās padomju republikās) ir aiī liecībā, cik^ komunistiskā sainmieclba ir Vāja un ka ir grūti ticēt tās pārskatiem un statistikai. Komunistiskā valdīšanas iekārta j^u sen pieadījusi, ka tā pastāv vienīgi uz meliem!
Šis Latvijas rūpniecības pārskats ari liecina, cik vājas ir rūpniecības lietas mūsu tēvu zemē.
Lauksaimniecība
Visilgāk un izmisigāk posta dzeguze kūko Latvijas lau«
kps. Kaut statistiskie pārskati reizēm liekas labi, tomēr tiem nekad nevar ticēt, kā visam, ko ^aka, sola un ziņo Pad. savienībā. P& pārbaudītām ziņām Latvijas lauksaininie-^ čība ik gadus paliek drūmāka un uzlikta partijas normas A^isos saimnieciskos rādītājos līdz šim nekad nav i2pild^ tas. Kollektivizācija kādreiz ziedošos Latvijas laukos ir ienesusi postu un izmisumu, ūn patiesībā par ražīgu sainmiekošanu runāt vairs ne» var. Vienkārši lauki ir izpostīti.
CFurpirt&Jums sekos)