Sestdiena, 1986. gada 13. septembris, 37. nr. LATVIJA AMERIKA § Prtv. A. Voitkus Mācību gadam sākoties Septembri mūsu draudžu ik mēneša īpašo rosmju vļrstemats ir ;,Skolas un kristīgā audanāšana". Teorētiski tiem vajadzētu iet roku rokā. Skolām kristīgās kultūras pasaule vajadzētu ^aizpildīt tos robus, kas mājas audzināšan ā paliku š i nenolīdzināti, bet ģimenēs rūpēties par to, lai skolā iegūtās grāmatu zināšanas nepaliktu tikai sausa teorija, bet par ikdienas dzīves kārtību. Latvieši no laika galā saskatījuši un pareizi novērtējuši zināšanu neatvieto vērtību. Tautas attņodas laikmets sākās tajā brīdī, kad radās pirmie izglītotie latvieši, un raksturīgākā iezīme tam bija — nemitīgi atkārtotais mudinājums: mācīties! Gādāt skolas — un gādāt par to, lai jaunā paaudze var mācīties! Mēs varējām būt lapni, ka blīvās Latvijas pēdējos gados mūsu tautā bija viens no viszemākajiem an^alfatiētu, bet viens no visaugstākajiem augstskolā studējošo procentiem pasaulē. Mēs varam šodien priecāties, ka, neskatoties uz saimnieciskajām grūtībām, kādas jāpārvar katrai emigrantu plirmajai paaudzei, tikai rets latviešu jaunietis nav studējis kādā no patvēruma zemju augstākajām mācību iestādēm. Atceros, ka reiz kādā vietējo mācītāju konference referents jautāja sanākušajiem dažādo ticību garīdzniekiem, cik liels procents katrā draudzē attiecīgajā vecumā esošo jauniešu studē universitātēs; citi rādīja neticīgas sejas, kad es varēju atbildēt: apmēram divdesmit, bet varbūt pat vairāk.^ Mēs esam — vāi vismaz, līdz šim esam bijuši --tŖuta, kas cenšas pēc izglītības,, Parallēli tam, ka esam atzinuši izglītības vispārējo nozīmi un svarīgumu, mēs arī esam to izpratuši, cik nozīmīga latviešu tautas dzīvības saglabāšanai ir specifiski latviskā izglītība. To pierāda ne tikai latviešu pamatskolas vi* sās latviešu kolonijās^ bet jo īpaši tādi pasākumi kā Minste-re, Rietummičigenas fakultāte, latviešu vidusskolas materiālu piemaksu prasošās mācību grāmatas lātvV valodā —•un daudz cits. I Mūsu papildsķolu progrāni-mās ir ierādīta sava vieta arī ticības mācībai. Tāpat vasaras nometnēs dienas nodarbības sāk ar lūgšanu M iiodarbību starpā parasti netrūkst ari t.3. reliģiskās ievirzesl Pirmaj ā brīdī varētu domāt, Un tā tas ir iesakņojies un visumā turpinājies līdz pat mūsu dienām. Skola un kristīgā audzināšana. Ja nopietnāk šai tema- ka līdz ar to viss iespgamais ^^^^ dants,laimūsubērniuzaugtu ka tās u^ divi dažādas par labiemkristiešiem, lai viņu 1^^^^ zināšanas par kristīgās P^^^;^^^ reliģijas svarīgākajām J^^^^^ skola dod arī kristi- ddgmām un tradīcijām būtu gp audzināšanu. Labi vēl, ja pietiekamas.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ 1^^^ Betvaitāir? giskos jautājumos, bet biezi —- Ja gribam'būt patiesi, ^^^^a^^^^^^ 2lšim,katānav.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ par komū- Domāju, ka katrs drau-^^^^^^ zemēm) ^ dzēš mācītājs ir piedzīvojis, ka . noārda pat to kristību, laulību vai citos ^^^^ guvis mā- ies svētkos, sēstoties pie galda, mājas tēvs vai ināte gandrīz vienmēr iedomā to aicināt noskaitīt galda lūgšanu. Jauks ieradums — vai ne? Bet patīkanio sajūtu ļoti bieži noārda pie viešbu galda sēdošo (vai stāvošo, ja lūgšanu sacīt iedomā pirms apsēšanās) bērnu jautājumu pilnās acis: kas nu notiek?! Kāpēc šoreiz citādi kā parasti? Kurš mācītājs nav dzirdējis—^ bērnu klātienē! — gandrīz vai ar lepnumu teiktu: mēs jau neesam nekādi lielie baznīcā gājēji... Kāds mācītājs man stāstīja, ka reiz kādās kristību viesībās tam nācies pieminēt, cik jauki, ja vecāki paši apmeklē dievkalpojumus un ved bērnus līdz. Viešībii devējs — jaunais tēvs — pāri visai istabai skaļi jautājis savai mātei: ,,Mamm-, vai tu mūs vedi uz baznītu^ kad bijām mazi?" Tikpat skaļa, visiem dzirdama, bijusi atbitde: ,,Nē!'' ^^^^^^ U^^ ieceļojot kādreiz bija saņē-musi Kanādas palīdzības organizācijas (Ganā-dian Lutheran World Relief) atbalstu. Nenoliedzami krietna, latviska ģimene. Etniski tīrās — latviskas laulības, bērni apmeklē latviešu skolas, dejo tautas deju grupā, runā tīru latviešu valodu. Un Ziemsvētkos visi ir baznīcā; Ziemsvētkos, — un varbūt vēl kādā īpašā reizē. Šī noteikti nav vieņ^ā tāda veida ^menevNo^^m^ raugoties — viss šķiet kārtībā. — viss nav bāv Un jau sen — jaii toreiz^ kad dzīvojām saVā 'brīvajā Latvijā — viss nebijā gluH kārtībā. Jau toreiz Jaunā strāva. Piektais gjrfs un citas parādības izaudzināj a tos latviešus, kas regulāru baznīcā iešanu un - nedod pasaiilīt! reliģisko tradiciju kopšanu pat vēl mājās un ikdienas dzīvē sāka vērtēt par atpaķaļpaliCibaš iezīmi. Vai vēl ļaunāk, — pŗar kungu laiku paliekām. Mums ir ieviesusies jauka ieraža: maija otro svētdienu svinēt kā Ģimenes dienu. Tā izauga no Mātes dienas un vēl šodien tajā — vairāk kā par tēvu—- domā un runā par māti, kā par ģimenes garīgo centru. Šai dienā cildina mātes mīlestību, uzupurēšanos u.t.t., un vēl šodien Ģimenes dienā bērni skandē dzejoļus, kas stāsta, kā mate bērnu ved uz baznīcu, ka tā māca Dievu lūgt, kā arī iepazīstina ar Kristu u.tml. Diemžēl visās ģimenēs tas tā nav. Visas mātes — Poruka bieži citētā dzejoļa vārdiem junājot ,,nepauž Kristus vēsti''. Bet tieši ģimene ar māti kā tās dvēseli ir īstā, pareizā un pie tam pirmā vietā, kur var tikt likti pamati un sākties īstā kristīgā audzināšana. Skola šai virzienā ir bijusi un var būt — mā — palīglīdzeklis un papildinātā-ja. Septembrī skolas atsāk darbu. Tas lai neatbrīvo vecākus no viņu pienākuma uzaudzināt savus bērnus ne tikai par latviešiem, bet par kristīgiem latviešiem. Šai darbā jāiesaistās visiem — mātēm un tēviem, vecmāmuļām un vectētiņiem. Un ne tikai mācot Bībeles stāstus tos māca arī skolās — bet ar kristīgās dzīves paraugu un kristīgu tradiciju kopšanu ikdienas dzīvē — ar rīta un vakara lūgšanām, ar pateicības vārdiem, sēstoties pie galda, ar regulāru dievkalpojumu apmeklēšanu. Angļu valodā ir sakāmvārds: ģimene, kas kopā lūdz Dievu, Stipras ģimenes tautu. Šo pariesību prātā paturēt vajadzētu arī latviešu tēviem uri mātēm, domājot par savu bērnu kristīgās audzināšanas nozīmi un iespējām. „Ceļa Biedrs" Sidrabenē 28. septembrī pL 14 draudzes dūmu komitejas rīkotas pusdienas ar priekšnesumiem bērnu nometnes atbalstam. Pieteikties pie B. Kūlas 822-7929 vai pie Ilgas Gulbes baznīcā. 4. oktobrī pU 19 sezonas noslēguma sarīkojums ar gro-^ zķiem. Raiba programma. Deja. Pilna bufete. vishelOgu AMBER PRINTERS & PUBLISHERS 125 BR0ĀDVIEW AVENUE TORONTO, ONTARIO 456-1614 465-7902 Rīdzeniece, prof^ Dr. Hel-mi Fogele-Rožankovska zinātnieces karjeru sākusi LU zobārstniecības fakiiltātē, kur studē no 1942.—44. gadam, pēc tam Heidelbergas universitātē- Vācijā 1949. g. ieguvumi Dr. med. dent. grādu ar Magna Cum Laude un palikusi pie universitātes zinātniskā darbā. ieceļojusi turpina darbu Tafta universitātē. Sākumā kā instruktore, 1956. g. ir jau profesora palīdze. Dažus gadus vēlāk ieņem docentes amatu. 1984. g. prof. Dr, H. Fogeli-Rožan-kovsku ievēl par zobārstniecības skolās vispārējās zobārstniecības profesori un viņa ir dekaņa asistente, speciāliem projektiem. Savas zinātniskas karjeras laikā no 1949.—86, g. viņa ir darbojusies daudzās universitātes akadēmis-^ kās un administratīvās komitejās, vairākas reizes ieņemot priekšsēdes amatu o Tafta universitātes zobārstniecības skolas dekāns Eriing Jobansen 1983. g. viņu ieceļ ļoti atbildīgā amatā, par universitātes zobārstniecības skolas akadēmiskās izglītības kvalifikācijas komitejas priekšsēdi ar vienpadsmit apakškomitejām. Šo darbu viņa paveic ar apbrīnojamu prasmi un sakopo 11 sējumos 2000 Ip. garu mācību programmas izvērtējumu, kuru dekāns iesniedz pieteiktajai valsts izglītības depar- tamenta atzītai zobārstniecības speciālistu komisijai sešas nedēļas pirms tās ierašanās Universitātē. Komisija atzinīgi novērtē paveikto darbu un atzīst, ka Tafta universitātes zobārstniecības skolas mācību programma pilnīgi atbilst D.M.D. akadēmiskam līmenim un līdz ar dekānu viņai izsaka^ speciālu atzinību par ieteikta]iem programmas jauninājumiem. Patreiz prof. Dr.H. Fogele-Rožankovska ir zobārstnie-čības skolas dekāna vietniece un vispārējās^^^ ž ba£ 'departamenta vadītāja. Ilgus gadus darbojusies studentu uzņemšanas komisijās, daudzreiz izpalīdzējusi latviešu studentiem ar paldo--miem.^ Viņa sastāv vairākās akadēmiskās organizācijās im ir ieņēmusi priekšsēdes amatu. Ir tafta Sigma Xi Honorary Society un studenšu korporācijas Daugaviete locekle. Nolasījusi vairāk nekā 20 referātus par saviem pētījumiem zobārstu kongresos un publicējusi 18 zinātniskus darbus. Viņas Vu-s Jaroslavs Konstantins ir latviešu iecie-nīts zobārsts, ukraiņu izcelsmes, klasiskās mūzikas cienītājs un apspiesto tautu brīvības centienu atbalstītājs. Ģimenē dēls Adrians Pēteris ar akadēmisku izglītī- DV KESVIKAS NODAĻAS Rudens sarīkojums Bērzaine 27. septembīT pl. 18 TMM kluba telpās. Programmu DV Kesvikas nod. jauniešu priekSnesumio Siltas vakariņas, bufete, loterija. Deja ar Skandāla mūziku. Blakus zinātniskam darbam Tafta universitātē Med-fordā, Mass. prof. Dr. H, Fogele-Rožankovska ar aizrautību nododas retu grāmatu krāšanai un var lefpoties ar vairāk nekā 4000 sējuniū bibliotēku. Dr. Rožankovsku ģimenes kolekcijā ir krietns skaits latviešu gleznotāju un grafiķu darbio L. Reiters