Sestdiena, 1974. gada 12. oM^lvk, 41. nr. MTVUA AMBBKĀ li sabiedriskajā mAiUDŽĪTA TORONiTO LATVilEŠU SABIEDRISKĀ CE'NTRA IM DZĪVOKĻU ĒKA-S IZVEtlDOŠtAiMAS iKOMiKOEM ' ^ Latviešu nama valde Toron- centra luī dzivoOd'u ēkas izvelto un ^Latviešu centra plānoša- došanas ifeomiteju. A, Rāviņam nas komiteja, feuŗas vadītājs ^ ^aiirs nekandidējot, ^ komitejā ja T tocekjiis: māc. ihiia inž. A. Rāviņš, sasauca 8. vicu (36), kandidātos paliekot adv, A. Semenofvam (28) un fež. E. Briedim (25). Par kandidātiem minēja ari Edīti oktobra vakarā Latviešu namā Cālīti "un Vaidi Liejpiņu ar organizāciju pārstāivju un citu Msim, Toronto' laMešu kre- ieinteresēto tautiešu sapulci, -ditsabiedrlbas pārvaldnieku J. kurā plānošanas ikomiteja nāca .Redhtoefilgu (46 bafeis), A. Reti- aŗ iecerētā sabiedriskā centra ^ ^^^^ ^^^^^ .^^^^^^^ (4^^)^ tecM^ajiem skaitļiem, iz- |^ Grigoru (37) un A. Budrē-maksu, aizņēmumu un izdevumu aplēsēm. Sapulcē bija ieradušies 64 dalIbnidM, kas Lat-'vlešai nama valdes priekšsēža E. Baumana vadM, protcikolu rakstot A. šteidbacham, pēc ^ ^- ^^^ēm^^, pēdē- vispusīgam pārrunām un pa» J^'^^ savu kandidatūru neuztii- gaidu projekta apskatīšanas . ^O'^- Balsošana bija nodotas 52 atklātā balsošanā atzana sa- zīmītes, Pec 4 stundu ilgās biedriskā centra vajadzību, bet sa/puices jaunievēlētā komiteja pēc tam, balsojot ar zīimitēm, noturēja savu pirmo sēdi. ievēlēja Latviešu s^l-biedriskā Brežneva Miniermīlība'" Aiustrumberliinē Pad. saiviešnl- kums Ķmai, bet tSliņ viņš ar! |)as komunistu part. vadītājs piebilda, ka Pad. savienība mē-Brēzņevs 6. okt. Austrumvāci- ģtinās atjaornot normālas „ atjās 25 g. dibināšanu atceroties, tieksmes ar Ķmu. Runājot par teiica runu, kurā aicināja iz- AiUisitrumivāoijas kaimiņu Rie-beigt ' bruņošanās sacensības, tumvāiciju, Brežņevs sacīja, jo Krievija esot sagatavojusies ka rietumvācu kanclers Hel-sākt sarunas par padomju uo ;muts šmits šā mēneša beigās ASV atomkuģu atvilkšanu no apmeklēšot Maskaivoi, un ar to Vidusjūras., Viņš ari minēja, būs sekmēta savstarpēju ļab-ka vienošanās par padomju un vēliigu attieksmju izveidošanās amerikāņu stratēģisko ieroču uh sadaifeSba. ierobežošanu sola parmkumus, Politiskie novērotāji sagaida, kaut arī sarunas atrodas tikai ka. Pad. savienība ar Rietum-sākum-a staldijā. „Bruņošanās vāciju paraiksfis atomenerģijas sacensību aipturēšana un bruņo- pieigāldes līgumu^ par ko Riešanās ierobežošana ^nin gal- tumivācija savukārt palīdzēs vēnās pakāpes, IMz beidzot idkārtot instalāciju. ASV notiktu sasniegta pilnīga atbru- vēroitāji Berlīnē izsakās, ka ņošanas," sacīja Brežņevs. pāraigri s'priest, vai Brežneva ierosinājums saturot nopietnu Padomju vadītāja stundu 11- piedāvājumu vai domāts vai- gajā runā bija āri īss uzbru- rāk propagandas nolūkiem. Apturēta amerikāņu labības izvešana ASV prezidents Fords ar vēl neredzēti pārdrošu rīcību apturēja vairāk nekā 3 milj. tomiu AiSV labības izivešanu uz Pad. savienību, tādā kārtā Amerikas kvi^u un kukurūzas samazinātos krājumus taupīdams pašu mājiāim. Fords arī izdeva rSfeojnmu, ka labības eksportētājiem jāsaņem Baltā ņto piekrišana, pirms tie pārdod Pad. savienībai vai kādai citai valstij..prezidenta Forda rīkojums attiecas uz vairāk nekā 500 mlj. dol. labības vērtību, šās vasaras sausuma un neseno neparasto agro salnu dēļ vairākos apgabalos ASV labības krāljumi ir bīstami sama- ^ Kanādas ārlietu ministrs MaMčens paziņojis Kanādas pirmo palīdzību 1,17 mUj. doL karā sagrautajai, komunistu pārvaldītājai Ziemeļviettnalmai. Naudas piešķīrums nodots Kanādas baznīcu padomei un Kanādas bērnu .glābšanas fondam, !kas kārtos palīdzības prolgram-imu Ziemeļvietnamā. Daiļu piešķīruma idietos 'kuirtoīēmo bērnu centm ierSkoišanai Hanojā un 10 citās provinces pilsētās, un 4000 klausāmo ierīču ieigā-dei bērniem. Ziemeļvietnamā esot ap 30.000 bērnu, kam bojāta dzirde no Vidnamas ' zināju'šies, tāpēc ir iemesls uz-. Ukt eksporta ierobežojumus. Pēdējās nedēļās labības cenas ASV ir strauji cēlušās. Valdības šāgada ražas kalkulācija rāda, ka kutouruzas raža ir par 11 proc. zemais nekā pagājušā gada rekordŗaža, bet šā^gada sojas pupiņu raža samazinājusies par 16 proc. Pasaules viearibas K^ fonda valdes un referentu šī gada: "" tiks svēteen^ 20. oktobrī, ^ ritā, ■■ Late ■ Mpu-sa- gādi-;. izkārtoļjis v jKiF: ■; vaJdes } Wobuam Ave., Toronto, .,tālr. 481-6973). Dāifoa pieņemšana^ ziņojiumi, KF viiS" būve iin darbībās noteikpmi, 11-un varētu saigā^t arī apmeša-, ja kādam sēdes dalM tas būtu nepieciegains,rak- vai' 19, iin 20; ok^^^^ pl. :10::ritā,-'T^ nama. Semināru ŗīkb DV Kanādas valde un t prieikišsēža G; Brikmaņa uzrunas atklās pirmais DV KV jams sirī^^^^^^^^I^^ padomes V. UpesJāča referāts vai ias -- MŪSU Šaušanai risinājās Toronto mediniekiu un Makēķernieku Muba īpašuma Bērzainē Un Hanultonas^^M^ īpašumi; Oetope. Sacori^bās pedalījās 59 šāvēji, vairākumā tetvieši — 29, 19 fetuviešu un 10 igauņ\i. Sacensības vadīja L. Ozofiņē' no Hamiltonas. No lat-vieišiem par tiesnešiem pieda ■ Ips. JN. OzoMņiš^ 0. Zvirgzd-grāuds, P. Zvirgzdigŗauds, R; Mierkatos (jun.), G; Geske un tes nacionālpoMskam darbam nālfeteē,'-ļ>et pl.-vak.;.ī3VrTo-ronto nodaļas gadasvpku sa-' ;. 20. okt. aju turpinājums un; mi- Kana-' filnias Latviešu leģions izrāde Ēriks Veldre. Māla baložu šaušanā (iesp. -100) uzvarērja tJo Muskats (94), aķ "viņa palika ' R. Merkalns i(jun.) 9^ lozi un lietuvietis V. Slizis (91). Komandu sacensībā iiizvarēja latvieša komandā ('456), lietuvieši (445), igaaiņi (308). Maz-baiibra šautenēs (sporta) klase uzvarēja * _Ķanadas latviešu; meistaršāvējs Nikolaji^ Ozoliņš ar 586 p. (iesp. 600). Tālākas vietās J.Ruidzroga (584) un 0. Zvirgzidgrtauds (567)^. Ex)man--du sacenslfoia uzvarēja latvieši, kam seikoja Tietiivieši. Olimpiskās šautenes Hasē (22 kal.) uzvaru guva atkal' N. Ozoliņš ar 542 p. (iesp. 600). Otru vietu iziciiīja V. Seputa (534), trešo J. Sōstakas (528) — abi lietuvieši. Komandu saoensibā pirmo: vietu atkal izicīnīj a latvieši (2011 p.). Aiz viņieni palika (lietwiesi ar 1989 p;^ Pistoļu šaušanā dominēja igaiiņu šāvēji, izcīnot abās pirmās vietas. C. Rajamets (547 p.) un A. Tlnits (543). Sdfcōja Hetuviētis Usvaltas (539). Komanidu sacensībā pirmo vietu izcīnīja Igauņi (2031 p.). Otrā vietā latvieši ar 1053 punfc tiem, bet trešie paika lietuvieši (539 p.). i O.K, prēmiļju literatūrā ļOT4. gadā ieguvuĒi divi līdz šim ārzemēs plā^^^ mi, bet Zviedrijā slaveni autori, abi septiņdestmitajos igados — Eiivinds Joīisons un Harijs Mart'insons. Viiii abi iHdzīgās daļas dalīs lM:()Ō0aol. lielo naudas prēmiju. Latviešu preses Medriba