.dz?vo daudzi S a tavan? ArmS
p Nos?t?ja U?T!1S: em ,,visu parelztto
ija bija JeruzalM 3v. Kapa bazlliM tkalmesu. ka Jau tuvSkS A wlenibas propagamii 'id?jos austrumos 8
>rln?sies, jo moda n strat??iju uelin*. ta. Un ? dSrgJ^ vi??o zem ar?bu,vi.
hn
1 ^
ve?as noni6
ngBalkaD09 F). - V?cu lalkralBd izn?k HamburgS, niba iecer?jusi mlJn toanu no ?zijas u
-tam, kad b?s gSzif a?edonieus, kroSbi fus, slov??us, b # da?ai ung?rus un slO'
dus p?c vald?bas nul* ?, paredz?ts deportJl
ko ??nu, Kauk?zu i lenvidaustrumu i? d. savien?ba v?las no umeirop? un Balkl-
arm??us, mongo?us a omadu tautas. Tol^ na sekretari?ts, kam jaut?jumos daudz |e- nek? politbirojam. Si etilpst marals V ( ? ovs, Molotovs, Miko- i pasaul? gandr?z ne* talina lidzstr?d*
V?RDOS sms tredien p l# ?pniecibas
u ar .p?rlabojumu, ?k? tikai 1950 1 ?l?an?m. . A " 2 s, lai svar?go Uk*
narakstu i e f f
kas i e t f ,  1
landes,_ ^   " , , ^ ^ 1 1
no f ilaka'i^ ei bija Pe-: * f Madse-' Srd? saucas fVts 942. gj Tag^si?oi ?a v?cu inn"jiiiiii agr?ko g a j T
aons parad-
plan?ta, ^ klis atrodas
L4TVIA Latdan Newspaper
PttbUSbed ttBder BUCOM Civfl Amati DlvlslOD AuthorlsatJon 2Jifflber UNDP m. PubllBber -nd edltort Valdem?rs Lam-
DP Camp Briangen, ObentDrsusnlc&'Str. L Printen oimer & ?ngeheuer. LudwlgB^ jLga K?rocrstr. 18. Publlfihed twlccweeUy. Circulatlon: 14.000
Nr. W (301) TreSdien, 1949. g. Imfik treSdlenSs on sestdlenli. Izdev?js: LatvleSuCentriM Ko miteja. Galvenais redaktori: V. Lambergs; galv. red. vietnieki: BdL CuUtis un A, KUlvsons. Re daktori: A. Bolfiteln8.Fr. Zgals, ^. J?kabsons. r. Krusa, a ??selis, H. Mind^abera, A. Ozols, E. Balsters. L. Svira. Redakcijas adrese: Esslingen/I^ H
tnaandstr. 1. teL ITS.
Baltijas ?uras sov- ?etizeanas pl?ni
Pirmois trieciens v?rs?sies pret juras sourumiem
V Londona (R).  K?d? refer?t? Londonas radiofon? padomju bij. plkv. G. Tokajevs past?st?ja par
Klitbiroja pl?niem attiec?b? uz iltljas j?ru, Skandin?viju un V? ciju. Vi?S starp citu teica: . Jaut?Jum8 par padomju virskun dz?bu Baltijas J?r? ie?em galveno vietu PSRS ?r?j? politik?. odien is jaut?jums jau tiek formul?ts tik konkr?ti k? v?l nekad. Politbi rojs Ir ap??mies padar?t Baltijas J?ru par padomju j??ru, un tas no z?m?, ka j?sovjetiz? Skandin?vija un V?cija lidz pat ?ilei.
Bet o m?r?i nekad nevar?s sa- iniegt, ja V?cija ar? turpm?k pa liks ne?om?nistiska valsts. L?k ,t?-S arf politbirojs tik ?oti iritere?s?-par V?cijas radik?lu politisku gfirveidoanu. Padl' savien?bai vai nu j?okup? visa Zieme?v?clja, vai ari j?iece? tur le??i?ji vald?ba ar k? du padomju kvislingu priekgal?.
Ci?u par to Pad. savien?ba uzs? ka jau 1939. gad?, iebrukdama So mij?. Sis uzbrukums bija }oti sva r?gs solis, kam bija j?sagatavo V? cijas un Baltijas valstu iekaroana ?n triju Skandin?vijas valstu sov- jetii^ana. Kandal?kas apgabala anekt?Sana noz?m?ja ne tik daudz PSRS territorijas paplain?anu uz rietumiem, bet v?l vair?k tas bija pirmais PSRS m??in?jums izlauz ties uz Bbtnijas j?ras l?ci. To pau noz?m?ja ari pras?ba, lai somi uz b?vi dtelzce}a l?niju Kani^alaka Tomeo. P?c tam lielinieki iek?rtoja MV flot?s b?zes Rietumsomij?. V? l?k, padomju karasp?ks okup?ja Baltijas valstis un dr?z varb?t sa- ^bs ari Alandu salas.
Otra pasaules kara izn?kum? PSRS guva lielus labumus un ie v?rojami tuvoj?s savam m?r?im
. - virskundz?bai Zieme?eirop?. T? sagr?ba Klaip?du, Austrumpr?siju, Danclgu un Meklenburgu. Un tom?r viss tas v?l neatrisin?ja probl?mu: Pad. savien?ba nedab?ja siav?si ro-
I ks ieeju Baltijas j?r? un nepan?ca i V?cijas sovjetiz?anu. Pats galve- I nais, t? vairs nesp?j sagr?bt strat?-
Jiskl tik svar?go apgabalu no ?iles l?dz Kopenh?genai. So territoriju Pad. savien?ba ieg?tu sev tikai tad. Ja Slezvig-Holtein? nodibin?tos
^ komunistiska le??u vald?ba, jo ka- I m?r ? provinc? neatrad?sies pa- ^ domju var? jeb kontrol?, tik ilgi
Pad. savien?ba nep?rvsddis rietumu ieeju Baltijas j?r?.
Vienu lietu padomju vald?ba zina otl labi: kam?r viss ir t? k? pa- alk, lieliniekiem nav n e k ? d u i z 
dedu izrais?t' revol?ciju Sk|n(lin?- Vij?. Bet politbirojs ir ar? pnrlie- dnfits, ka Pad. savien?bai draud?s Uzbrukums no flanka tik ilgi, ka- ro6r apgabals starp ??li un Kopen- Nenu neb?s komunistisks. Un ja nu PSRS ieg?tu sav? kontrol? ie eju Baltijas j?r? no rietumiem, tad neviena svea vara Baltij'HS j?r? iek??t vairs nevar?tu.
Nevar b?t nek?du aubu par to, a kara gad?jum? padomju bru?o- I?e sp?ki savu pirmo triecienu v?r- ^^s pret rietumu ieeju Baltijas j?r? "*pret D?niju un Slezvig-Hciteinu.
Maskava iz??rusies par treo pasaules Rietumeiropai tam ir j?sagatavojas
Londona (B).  Vinsions Cer?ils nep?rprotami uzs?cis Jaunas rosi- bas un darba posmu. Vi?a p?d?jo m?neu runas un it ?pai priek v?l?anu kampa?? paust? neapmierin?t?ba ar Lielbrit?nijas pareiz?jo politikas kursu, p?o nov?rot?ju dom?m, ir tiliai da|a no k?da daudz lie l?ka un t?lejo?ka pl?na par Eiropas un v^ sas pasables n?kotni n?ka mo 5 gadu laik?. /
Kad i p?c konservat?vo zaud?juma 1945. g, vasaras v?l?an?s lik?s, ka Cer?ils uz visiem laikiem aizies no politikas skatuves, vi? saviem draugiem izteicies, ka v?l vi?a uz devums nav gal?. K? daudzk?rt, ar? oreiz Cer?ils bijis pravietis un pa re?is, kura z?l?jumi piepild?juies. Lai gan ar? vi? paz?st neveiksmes, un das vi?a pl?ns nav realiz?jies t?, k? vi? to iecer?jis, Cer?ils ne kad nav k?du pas?ktu lietu uzdevis un atmetis uz visiem laikiem. Kop pirm? pasaules kara Vi?u vienbal s?gi visi atz?st par komunisma ie naidnieku Nr. 1. P?c vi?a paa uz skatiem divos pasaules karos vi?a m??in?jumi komunismu iznicin?t beiguies ar komunistu uzvaru. K? daudzas z?mes r?da, liekas, ka Cer ?ils tagad atzinis pareiz?jo st?vokli par vienreiz?gu izdev?bu s?kt treo un iz?ir?go uzbrukumu komunis mam vis? pasaul?.
Gal?j? konsekvenc? tas noz?m?, ka Cer?ils uzskata treo pasaules karu par nenov?ramu. Bet tas ne noz?m?, ka im karam b?tu t?l?t j?s?kas, vai ka tas var?tu s?kties dau gadu laik?. Tas nenoz?m? ar?, ka Cer?ils person?gi b?tu izl?mis dar?t v i ^ , lai is kar s?ktos. Bet komunisms ir tas, kas iz?iries par treo pasaules karu. Nesen Cer?ils k?dam zviedru korespondentam ga^ f ??k? intervij? apstiprin?ja, ka p?c vi?a uzskatiem kar n?kamo 5 gadu laik? ?iet nenov?rams, jo Maska va iz??rusies par visas varas sa gr?banu pasaul? un gatava ? m?r ?a sasnieganai ar? karot.
No is paas sarunas, ko nesen public?ja Stokholmas prese, izriet ari, ka Cer?ils pareiz?jo politisko st?vokli Anglij? un ASV atzinis par izdev?g?ko br?di, lai st?tos pret? Maskavas pl?niem. Cer?ils apzino ties, ka apk?rtce? l?dz akt?vai r?c? bai pret politbiroju un Sta?inu b?s visai gar un l?kumots. Pamatdoma
Septembri hm plai
Vaingtona.  Pag. sestdien Va ington? pazi?ots, ka septembr? amerik??u sauszemes, J?ras un gai sa sp?ki V?cij? izdar?s lielus ma nevrus. Par o manevru neparasti plao apjomu liecina apst?klis, ka tan?s b?s nor?kot? p?ri par 100.000 k?jnieku  vair?k nek? jebkad agr?k. Uzaicin?ts piedal?ties ar? fran?u okup?cijas karasp?ks. P?c ofici?l? pazi?ojuma, manevru uz devums esot p?rbaud?t, k?das tak tiskas kaujas sp?jas piem?t ameri k??u karasp?kam Eirop?.
Amerik??u sauszemes, J?ras un gaisa sp?ku virspav?lnieki ieteikui atremont?t un savest k?rt?b? 134 amerik??u karasp?ku transporta tvaiko?us, kas Jau bija p?rskait?ti rezerv?. To apz?m? par svar?gu soli mobiliz?cijas pl?noan?".
Alb?nija raiz?jas par savu bndona (R).  Tiramas radio
Piektdienas vakar? zi?oja, ka Jugo- wavija veicot priekdarbus uzbni- jmiam Alb?nijai, sadarb?b? ar *ne?u monarcho-faistu band?m".
Jugoslavijas ?rlietu ministrs Kar- ues sestdien pazi?oja, ka jugoslavu vwaiba turpm?k vairs akt?vi neat- oalsliot grie?u dumpiniekus. Reiz? ^ to vi? no jauna apstiprin?ja ju- joslavu vald?bas ap??m?bu piln?gi ^^ egt grie?u robeu tiklab grie?u jumpmiekiem, k? grie?u vald?bas ^asp?kam.
Kardels run?ja par griel^, dum pinieku vado?u naid?go r?c?bu un ne^mtig?m intrig?m pret Jugosla- rin^u* ^ ^^ ^^ 2^u centr? esot Ma?e- onoas jaut?jums. Jugoslavija esot ^ ^ v i atbalst?jusi grie?u dumpi- dSrJ;va?s i rd ?g i atzin?s Kar-
un ari tagad v?l daudzi ievai-
noti grie?u dumpinieki ?rst?joties Jugoslavijas slimn?c?s. Jugoslavijas apr?p? atrodoties ari grie?u b?g?i, to starp? b?rni. L?dz im Jugosla- vija klusu ciezdama esot panesusi grie?u dumpinieku vado?u naid?go r?c?bu, lai nepasliktin?tu partiz?nu st?vokli front?. Bet turpm?k vairs neesot iesp?jams vi?us atbalst?t. Ja nu k?ds dar?ms atbild?gs par sma go st?vokli, k?d? tagad non?kui grie?u dumpinieki, tad nek?d? zi?a t? neesot'Jugoslavija, bet gjm vie n?gi tie ?audis, kas organiz? Jugo- slavijai naid?gu propagandu,
Belgrades oficiozs Borba p?d?j?s dienas vair?kk?rt zi?oja par rum? ?u, bulg?ru un alb??u karasp?ka koncentr?anu pie Jugoslavijas ro beas. V?l nesen laikraksts ?das zi?as bija atsaucis.
tom?r vienk?ra: Anglijai resp. pa am Cer?ilam j?k??st par pasaules politikas ki?irsa noteic?ju, un Eiro pai tik t?lu J?atspirgst un J?atve se?ojas, ka t? k??tu par l?dzv?rt?gu partneri Sav. valst?m.
B?dams redzam?kais ang?u un amerik??u viscie?k?s sadarb?bas veicin?t?js un celmlauzis, Cer?ils ir ne maz?ks c?n?t?js par Eiropas sa vienotaj?m, valst?m. Gan vi? pats, gan vi?a znots Denkans Sendijs, pag?juajos gados par Eiropas sa vienotaj?m valst?m run?jui vair?k teor?tiski nek? aiz p?rliec?bas, ka ? politisk? ideja var?tu k??t ?ste n?ba Jau tuv?kaj? n?kotn?. Tagad, k? to Cer?ils sav? apk?rtn? atk?r tojot katru dienuj pirm? pras?ba esot t?l?t?ja Eiropas, vismaz Rie tumeiropas savienoto valstu prak tiska rad?ana.
8. august? Strasburg? san?ks E i  ropas padome. Vinstons Cer?ils b?s centr?l? person?ba, kas in? i:onfe- renc? pulc?s ap sevi redzam?kos Rietumeiropas politi?us. Var /lagai- dlt, ka Cer?ils eit teiks k?du runu, kas var k??t tikpat noz?m?ga k?. viena deklar?cija C?riches universi t?t? 1946. gad?.
Ar garajiem cig?riem, panc<mas platmali un kr?su kasti Cer?ils at st?jis Londonu, lai dotos atp?t? uz It?liju. Pi?mi,, tam, vi? 0^.000 klau s?tajiem Viilverfaampton? 23. j?lij? teica runii, ar kuru konservat?vo partija atkl?ja v?l?anu kamt)al;iU 1950. g. Sl runa bija as?k? un kra s?k?, ko Cer?ils kop otra pasaules kara beig?m teicis. Str?dnieku val d?bas premjers Etlijs p?c Cer?ila dedz?gajiem uzbrukumiem Anglijas pareiz?jai vald?bai sac?ja: Cer?ila run?s vi?? v?rdu stiprums ir tiei pret?js zin?anu tr?kumam par lie t?m, kas ai run? tiek piemin?tas. Ir ?oti ?l, ka Cer?ila v?rdus ?rze m?s visi, uz?em nopietni un velt? tiem lielu uzman?bu. Tur nezina, ka tie ir tikai Vin'stona savi??oto J?tu uzbangojums."
Par iem Etiija v?rdiem J?aub?s, vai ar? 'tie nav oreiz nepat?kami aizk?rtu \ J?tu savi??ojums. Cer?ila runa deva diezgan iemesla, lai tas t? b?tu. Volverhampton? opoz?cijas vadonis pateica, ka str?dnieku val d?ba Lielbrit?niju novedusi tuvu komunismam un pie nacion?la bankrota". Vi? apz?m?ja soci?lismu par b?stamu un d?rgu maldu. Pat V?cij? un It?lij?," teica Cer?ils, t?- pat k? vis?s p?r?j?s Rietumeiropas zem?s valda, liel?ka labkl?j?ba nek? Anglij?. Anglija visu laiku sa?? musi lielu pal?dz?bu no ASV un Kan?das, un tom?r str?dnieku val d?ba izsaimniekojusi visas m?su re zerves. Bet Lielbrit?nija var gl?bt br?v?s pasaules sabrukumu un pa sarg?t deniokratisk?s n?cijas no komunisma chaosa tikai tad, ja t? k??st atkai stipra k? k?dreiz bijusi. Soci?lisma teorija st?v kras? pret run? ar cilv?ka dabu. ?sten?b? nav nek?das starp?bas starj) soci?lismu un komunismu."
Liekais, ka Volverhamptonas runa ir starta ?viens jaunajai Cer?ila aktivit?tei. Otrs posms s?ksies ar Strasburgu. Treais c?liens var?tu risin?ties n?kam? gada v?l?an?s Anglij?, un kas b?s ceturtais, to o br?d neviens nevar' pateikt. Bet Cer?ilam m?r?is skaidrs un, ac?m redzot, lie"kas ar? sasniedzams. Vi? v?las redz?t Angliju un Rietumeiro pu k? sp?c?gus re?lus ASV partne rus c???? ar pasaules komunismu. Vi? pats dom?, ka vienam pietiks sp?ka ievad?t ?s iz??r?jas c??as s?kumu. Ja tas izdotos, tad, k? vi? to sac?jis puspriv?t?s intervi j?s, vi?a m?r?is b?tu sasniegts un dz?ves uisdevums piepild?ts. Vi? baid?s tikai par vienu  ka pa saules politika neiesl?d miegain?b? un vienaldz?bi pret komunismu. Vi? grib b?t trauksmes zvans, kas ievad?tu kaut vai pau tra?isk?ko un b?stam?ko karu, ko cilv?ce pie dz?vojusi. Tas, p?c vi?a dom?m, b?tu lab?k, nek? l?n?m nosl?gt ko munisma verdz?b?.
Trumens iesniedi kongresam iero?u paltdzibas programmu Eiropai
Ar rfd?sanu un komunisma leUiem Maskava tur Eiropu bail?s, saka ASV prezidents
Vaingtona (B).  Divi stundas p?o tam, kad preiidento Trflm^ pirmdien bija parakstBte Atlantijas pafcta ratiflMcIJas dokumi^ vi? ASV kongresam iesniedza likumprojektu par iero?u paUdBlba Eiropai un teica runu, kur? aicin?ja amerik??u tautas, p?rstivjui ne kav?ties pie?irt 1450 miljonus dol?ru iero?iem. LU?umproJektam pie- vienots paskaidrojos teksts, ko sast?d?jusi ASV ?rUetu miniitrija^ Sis koment?rs raksturo b?stamo stavokU, k?d? Padomju savien?ba no vedusi pasaules pol?tiku un asos v?rdos nosoda Maskavas tlii b?to un provoc?to bai|u un bau atmosfairu^ k?d? tagad JSdzIvo W v?cei. Ar? prezidenta Tr?mena runa kongresam bija |otl sft fonnl v?rsta pret Padomju savien?bu.
Cetrus gadus Eiropa centusies sadzied?t kara r?tas un Ievirz?t dz? vi norm?l?s slied?s," teica Tru mens, bet Padomju savien?ba visu o laiku visiem sp?kiem centusies kav?t un jaukt Eiropas atvese?oa nos. Joproj?m miljoni cilv?ku E i  rop? dz?vo bai?u un bau atmosfal- r?, ko Maskava t?i izprovoc?jusi. Ar r?d?anas propagandu un inter nacion?l? komunisma le??lem Pa domju savien?ba tura Eiropu bai-
Sacelanas Rum?nija ?ujorka (F).  Amerikas balss
zi?o, ka Rum?nij? s?kusies sacel an?s, ko turienes ^ komunisti gan sauc tikai par partiz?nu kust?bu. Inform?cija no Bukarestas v?sti, ka vald?ba bijusi spiesta dibin?t pat ?paas trieciena vien?bas, lai sa gl?btu draud?go st?vokli. Sim vie n?b?m esot izdevies likvid?t k?du liel?ku partiz?nu grupu Septi?kal- n?. Sacelan?s draud?gus apm?rus turpr^im pie??musi rietumu Tran- silv?nq? un Prutas upes basein?. Partiz?nus vadot bijuie rum??u virsnieki un tieni pievleriojiiles.?^^^^ daudzi zemnieki, kuru m?jas na cionaliz?tas. Ka inform?cija par sacelanos Rum?nij? pareiza, lieci na rum??u komunistu partijas ofi- cloza ievadraksts 23. J?lij?. Laik raksts partiz?nus nosaucis par fa istu band?m", apgalvojot, ka tie izdara terrora aktus un nodarbojas ar spiegoanu ?rvalstu lab?. P?c Amerikas balss inform?cijas, parti z?ni darbojas ar? Ung?rij? un Bul g?rij?.
JAU DEPORT?TI 400.000 t?DV ?ujorka iF),  ?ujorkas rab?ns
Benjami? Sugcs iesniedzis Apvie noto n?ciju ?ener?lsekret?ram Trig- vem LI ofici?lu pazi?ojumu, ka Pa domju savien?b? s?kusies v?l ne pieredz?ti asa kust?ba pret ?diem, No Baltkrievijas un Ukrainas vien uz Sib?riju Jau deport?ti 400.000 ? du. Par antisem?tismu zi?o ar? no Polijas, Rum?nijas, Ung?rijas un Bulg?rijas.
l?s no t?, ka k?d? dien? Uel?kI armija pasaul?, kas miera laikop jebkad past?v?jusi, to okup? un pa zudina. M?s esam piedz?vojui un redz?jui, k? paz?d un izn?kst val d?bas, kas bijuas labi un draudz? gi Padomju savien?bas kaimi?i un ar kuriem Maskavai bijui to ne atkar?bas un dro?bas garantijas nol?gumi." \
T?l?k Tr?mens nosod?ja Padomju savien?bas vlltIgo im ne?sto dr?au- dzlbas t?loanu saviem kara laika sabiedrotajiem" un savr?pce?u. ie anu starptautisk?s organlzficUfla. PadomJu savien?ba So savu kur su nev?las main?t," uzsv?ra ASV prezidents, t?p?c mums bija j? maina m?su nost?ja un j?izlemj r?koties cit?di. Eiropai paai vaja dz?ga armija, lai to k?d? dien? .uz* br?c?js nep?rsteigtu, ?ek?m ameri k??u kara potenci?ls pag?st iedar boties. M?su milit?rais sp?ks atro das 5000 km no Eiropas krastienu Ja m?s gribam, lai Iniciat?va pa liek pie br?vaj?m taut?m, tad mjims Eiropai jau tagad un bez kav^a- n?s j?dod Iero?i. Ja tas nenotiks, m?s zaud?sim pareiz ar p&Um ie g?to., trieciena sp^ku,. Jo ^ dr?kstam^ Iero?u palIdzStnis im- gramma ir pirmais prakti4ka|i veids, k?d? j?izpauas m?su p6UU- kal Eirop?."
Runas nobeigum? Tr?mens Icir?^ n?ja Padomju savien?bu, ka' tfll st?voklis pasaul? b?s atkar?gs np vi?as turpm?k?s Iztur?an?s un at tiec?b?m ar saviem kaimi?iem. Vl?S nor?d?ja ari v?lreiz, ka Atlantijas pakts Ir t?ra aizsardz?bas, ne agre-* sijas savi2n^ba.
Likumprojektam tr^s galvenie punkti: Rietumeiropas apbru?oa- nai ASV paredz 1200 mii jonus \ do l?ru, bet 300 miljoni Izlietojami Grie?ijai un Turcijai. Pirm?m k?r t?m Rietumeirop? apbru?ojamas t?s n?cijas, kas pag?ju? kar? bi juas galven? c??as smaguma Izne s?jas. Bez tam ASV var apbru?ot visiem iero?iem, Iz?emot atom bumbu, katru valsti, ko l?s uzska ta par svar?gu partneri k?d? aiz sardz?bas koUekt?vlIgum?, kur? ie-
(Turpin?jums 8. Ipp.).
Komunisti UN sekretari?t? Trigve Li pie?em visus Ico ieteic . . . Sobolevsl Vaingtona (SS).  Sen?ta Juri
disk? komiteja public?jusi k?da v?rd? nemin?ta liecinieka Izteicie nus, ka komunisti ar ?ener?lsekre t?ra Trigve LI pal?dz?bu ietekm? Apvienoto n?ciju sekretari?tu, Lie cinieks izteicies, ka ?ener?lsekret?ra vietnieks Ark?dijs A. Sobo?evs Ir viens no tiem, kas terroriz? UN darbiniekus. Sen?ta komisija o jaut?jumu ierosin?jusi sakar? ar to, ka dai Apvienoto n?ciju darbi nieki p?d?j? laik? pal?dz?jui ie braukt Amerik? vair?k?m nev?la m?m person?m.
Liecinieks apgalvojis, ka komu nistu ietekme UN sekretari?t? ne b?tu var?jusi tik liel? m?r? izpau sties, ja pati sekret?rit?ta vad?ba neb?tu terroriz?jusi savus darbinie kus. Baidoties zaud?t labi atalgot?s vietas, par faktiskiem komunistu iero?iem k?uvui pat cit?di k?rt?gi demokr?ti. Komunisti ar vi?u pal? dz?bu tagad cenoties izmantot sa viem nol?kiem Apvienoto n?ciju iest?d?jumus. Vien?gais, kas m??i n?jis pretoties, austr?lietis R. Dek- sons, vienk?ri atlaists no ?ener?l sekret?ra vietnieka poste?a. ?ene r?lsekret?rs T. LI pie?emot par darbiniekiem visus, ko vi?am ieteic Sobo?evs, tuv?k neinteres?joties par o personu patiesajiem nol?kiem. Sl sekretari?ta darbinieks bijis ari P. Eislers, kas tagad Iecelts par Cecho-
slovakljas prezidenta K . Gotvalda saimniecisko padomnieku. Darboda mies ?ujork?, vi? var?jis tuvu Ie paz?ties ar slepeniem materi?llentL UN saimniec?bas da?? joproj?m darbojas ung?ru komunistisk? rakst- nieka^^gona Ervina Kla blj. ad vok?ts H. Daniels, bet dokumentu kontroles noda?? Kan?das krievu komunistisk? laikraksta l?dzstr?d nieks B. Skomorovskis. Palestinas komisij? s?ot Kan?das komunists ?evs Malania, krievu emigrants, bet UN ofici?l? m?neraksta The Uni ted World redaktors L. Doliv?, kas sa?em 45 dol?ru dien?, izveidojis So izdevumu par ?stu komunistu pro pagandas ieroci.
Zi?u par to, ka ?ener?lsekret?rs T. LI nok?uvis liel? atkar?b? no ko munistiem, sniedza ar? V?cijas rai d?t?ji, izmantojot os paus ASV sen?ta public?tos materi?lus. Trigve LI pats patlaban atrodas atva?in? jum?, ko pavada sav? dzimten? Norv??ij?. Vi?a vietnieks Bairons Praiss p?c iepaz?an?s ar pres? public?tajiem sen?ta komisijas ma teri?liem, apstr?d v?rd? nemin?t? liecinieka izteicienus un nosauc tos par ?aunpr?t?gienrL Oslo laikrakstu p?rst?vjiem, kas grib?jui uzzin?t paa ?ener?lsekret?ra domas in? liet?, vi? licis savam priv?tsekret?- ram pateikt, ka pagaid?m nev?las par to izteikties.
"43