1 i 6 L A T V I J A Sestdien. 1951. g. 10. marti Tic sliprie, dzi?ie vardi Ciemos pie Veronikas Strlertei vm gNM Vnmfkm mmmm mmh Mmm mikm Ztkm^ ff4ittritffJu mOtU^ i t f t M fi??? Si^likoteis 1*111. S l i f ^ ^ Vttikirlii vir4o ?nimu vfftaiM ft?velUto ttU^tiff M m?M' tiiiatfta tetrYit Mfreifts. Vtronika? Str?lertet vlrdf ir k?uvis k? z?mogs ^ kas pavtras aiz II v?t> da, tas lina, ka nevilsies, un zina, k? to nepievils. Sikot ar Kurzemes b?gi faitim. cauri V?cijas bumbu krusai atpakat uz Kunemi, un nu jau nittm gadus Zviedrij?* Veronikas Sti l lert i i reUe. skopi rakst?tie dzejoli ir atapogulojuli musu bargo un Bii^|iabltdrlb? tm strlkojomu starpbr?os, ? rakst?mma?nu p?c desmitiem va* J??Pkur ap Veroniku Str?ierti k? ap salu ? kar?? 'sast?jas draugi m pamm, t? ari ai ? Ar prieku dzejniece atceram celoju-dz?vigaja nam? alla var redz?t Stok-1 mu uz PEN kluba konferenci It?lij?, bolmas m?ksliniekus un politi?us, sa- {Kad jaut?ju, ko vi?a dom? par bai?u biedriskos darbiniekus un zin?tniekus. | r?ga aps?sto Eiropu. Sti?lerte k??st R?DOLFA 5LAUMA?A DIENA BREDFORDA M?SU LIDZSTRXWIEKA VfiSTULE NO BREDFORDAS Vai M i l i ffvUi, iitli littatlt, Iti t m viOkii - liaNtka Vtrt^lMtt ItiilmtM n Aiarai4 . M M U M M fiaifr kropl?go laiku, rnOsu gaitas un mOsu bldis ar stipru un dzitu v?rdu skan?* ianu kas paliek sirdi un pr8t? ne pagalstot dienu k?ad?. Veronika Stri* Ierit nekad nav bi?uii patriotisko bungu r?bin?taj?, nekad ataevii?a brita vai vienas dienat dzejnleto - u n taj? pai? laik? Ir viena no milsu vislatvisk?kaj?m* vislaikmet?g?kaj?m dzejniec?m. Un pat Zviedrijaa dub|u apm?t?taj? sabiedr?b?, kur gandriz katram ir pielipusi k?da net?ra ?akata, vi?as dzeja un vi?as v?rds pali-cis naikarti un st?v p?ri vis?m poli* tiskaj?m ?ild?m, person?gaj?m domstarp?b?m, ikdienas str?diem. T? plai? las?t?ju saime, kas atkl?jusi etlu uz Str?lertes dzejas atingro, vlrli?lgo v?ramu aptl?pto pasauli, skumI0 Jaut?, k?d?? gan aizvien re* t?k un ret?k vi?i v?rds redzams periodik?, kur paliek Jauni darbi, kur raksti, kur refer?ti? Atbilde ir glui ?sa un parasta, t?da pati, k? daudziem no mOsu radolo m?kslinieku saimes: maizes darbs, pien?kumi pret ?imeni pa?em vieu ener?iju un visu dienu, tik maz atlicinot p?lai. Nav jau n^?da Joks dien? atbild?t uz maz? P?vila tOkstoi Jaut?jumiem, savaldu zeltgaivaino puisi, kas jo?o pa istabu uz koka zirga vai r?bina pa pa saldi automobili, vien? laik? dom?jot par mijaaimniecibas pien?kumiem, par visiem tiem nebeidzamajiem sl k?miem, kas J?veic katru dienu, lai m?j?t bdtu patv?ruma un miers. Apdem?jot dzejnieci vi?as valsU b?. kur vlaapk?n var redz?t gr?matas, gleznas, manuskriptus, kur daudzas stundas kitni dienu klab rakit?mma ilnie un dzejnieces vlie, redaktors An drtja Jobansons iegrimis papiroa un tabakas ddmos -~ katra viesis zina un JOt, ka leit ir m?jas, kur valda spraiga Bet visam centra. Wprotams, Ir P? vik P?vilam ir koli zilas acis. zeltaina matu cekuls un veseli tris gadi Kad dzejniecei k?ds jaut?, vai ari P?vils dien?s kalpos daijaj?m m?ksl?m t?pat k? m?te un t?v, vi?a noraidigi purina galvu un saka: ..N? P?vuH?s bfis zemnieks. K?rt?gs ar?js, nevis kaut k?ds m?ko?u at?m?jsi' To. ka P?vuli?I izaugs par stipru puisi, droi var tic?t jau no pirm? dziviba^ gada vi?a m???kais ?diens ir krietna rupjai maizes rika, k? jau ?stam zemes ar?jam kl?jas. Bils iedzimulas aen?u labSs asinis/ smaida Veronika Slr?lerte, bet P?vuli?I jau aizdr? ar koka vilcienu parl istabai, neb?d?dama ne par t?va iecer?to Ievadrakstu, ne par m?tes dzejo?u atska??m. Veicot m?jas soli, Veronika Str?-Ierte daas dienas ned?l? iet ari str?d?t ?rpua m?jas zviedru ?imen?s, un nnaz tik sec nav ari tas laiks, kad Str?lerti, t?pat k? kuru katru no tri?i-dinieku saimes, var?ja sastapt aiz nebeidzamiem trauku kalniem restor?na virtuv?, p?c tam jau ..uzstr?d?joties" virtuves darbos, graizot kartupe?u aa- latus un t?rot v?u ?ipi?as, bet v?l p?c k?da laika Stokholmas ielu dzelzce?u vald?, grozot da?du r??in?mo un ?irojamo mazinu klo?us. Es briesm?gi ien?stu ma?nas,' ar nepatiku o laiku at(^ras dzejniece. Esmu ar mieru dar?t viau ko tikai lai mani atpest? no maInBm! Man tas nepat?k, un jdtu. ka t?s neierauga ari mani . . /* Piecos gados apat?kt^ pamaz?m ir izk?rtojuies t?, ka. Iz?emot rakatUm-mallnu, ar cit?m vairs nav j?nodarbojas, bet ari ar to iznik nodarbin?t tikai augst?kais diva stundas pievakar?, kad P?vuli?I devies uz dusu, un nu ari Str?lertel ir mazliet miera padom?t par liter?ro darbu. V?l necik en ais ?saj?s vakara stundas Str?-Ierte veica Flob?ra BovarI kundzes He atfaif ar%lea VffoUi| SlrltfHet it- tiek dtii ilosaAi df . tl. kUm iufk?f?' mm nt pft rttui t?f pvSUdftUial, tulkojumu. Ta?u darbs zviedru modernaj?s dz?vojamai m?j?s visai apgr?tin?ts katrs solis skan cauri no pagreba lldz piektajam st?vam, pai veclfi vikingi lai gadsimteni par visu vair?k ciena savu mieru un k?liju. ?n darb?gs gara. Un t?pat k? ^ Ir ? un t? ari lai nodomi k?ds klabin?t nopietna. , l l d z im es neesmu dom?jusi par bail?m. Vec? Eiropa ta?u ir m?su p?d?j? 6di!e ar m?j?m, un ja tai lemts iet boj?. tad ari m?su eksistencei nav vairs nek?das iK>zime$." Atvadoties no Veronikas Str?lertes un klausoties v?l vi?as p?d?jo v?rdu atbalsi, n?k pr?t? k?das rindas no dzejoja, ko vi?a rakst?jusi pirms gadiem, bet kaa m?s pavad?jis visu o laiku: Visos cejos un likte?os kl?roos, Jutlsim: asin?s, mok?s un d?mos M?j mums degoai Kurzemes krasts. l V. KULT?RAS CHRONIKA fu Eduarda intn H ' N s iut??i I n d i gvtear ^ rtluta k vi?a i i r ^ f ttiln? f9ititlvf t B l k i . 9M \u Ukl rtU redi?u tm ItclU pttetn gletatedU. Apctrt f*t iiUafto ckati ialeffUs m?f llkrtktta elkula BO- auri. Uf ASV devOSs dftlniece KlSri Z?le es Vild Mort. Vaet)o atftiito prof. J&aU Sl-n?i, ari dGdaalct ui Jauao paiauU. atiiniiltitf KSiUa Vldttfki }?9\9fU da- bOlU darbu kld? tUnoIcI. kur vi?aai pa aaktia jakoBtrolf elektHtklt potktte?l. KaHkatOrlttf E. tird?ai aNolv?tla toado- aai oilkilu fkola. kuri tfftS|lta kft B*- kttleaef irodeau. VU)t ittpivl prcsi a l k i - Uateka gr?du ua tagad p?raSlli ui ktao lltaio tIeillaBaa 8oda)a ta)? pa$l tkoli. Nov?rtatot kidu Kiea(|t Bidl?ai keamtu SaSdfBS, prtt ftarp cita raksta, ka SktU- atecf aleflItBiUf par ptnaklaslfa dtltd?tlla. kuraa baU kvaliiKe irttaildtlfa techalku oa elkitlalettska)tt dotaalta. Udmltaa Spef vletoSaali Zvtedn}S radi- )ot tltla (ater$l. un ari proviae? laa pla- tctkU vair?ki koacertt. kas tarpta?sits Udi Baru beis?m. Baltla BlkallRltca Vtja V?tra p?c atgrlala. a?t Do turafiai Jauai?Uad? atv?rail baleta studllu Stdaej?. Balala akfllaleki Valfrl)a SitkfU?a. Marta Skujt^a. Eti?at Mtolis aa BfldoHt Satilt. kai lab? aual?? vl) ao lalvla balata aatanbla lalkUm V3d|S, tagad CikagS aial- ke t? cik spoa lappuse Anglijas hW vieu te?tra v?stur? b?tu ierakstt?, ja e Jau pirms tr?s gadiem b?tu bijis re. J . Zari?. N6 t?lot?jiem ar savu krietno mas* ku, br?vo iejuanos lom? un kustibls, k? viens no lab?kajiem ansambli ^ atz?m? Valdis Auers (R?dis). Ja, tikai 4 reizes esot uz skatuves, var enlagt tik labu raksturlomas t?lojumUt neapaub?mi apliecina talanta l i ^ mes ?patn?js, izveidots un b r l ^ si v? sp?l? bija M. V?tra (?brams). Labi savus uzdevumus veica ari ?. Aivars (D?dars) un M. Me?irte (El?na), karas t?lojum? pav?d?ja ?sta skatuves rut?na. P?r?j?s lom?s atz?m?jama L Jansone, A. Bmicone, P. Laurtei L Gubins, I. Ortmanis, U. Kiesners, Sa> v?s lomas iejutu?s bija ari G. Roce, G. Vitkovska, E. Zagare un V, Dn dis. Reisoram j?velt? liel?ka verfta aktieru dikcijai. Ar r?p?gu meistara roku dekor?cijas un skatuves letikpi bija darin?jis gleznot?js A. Kalni?i. Muzik?l? da?a bija diri?enta D. VI* tola rok?S} vi? p?c atmi?as bija n< staur?jis ari vair?kas dziesmas, JUt* z?m? ari augo? pianiste T. Priedita. Svea skatuve, pieredzes tr?kcbs, techniskie apst?k?i, viss glui dab?gi kav?ja izr?des gaitu, un t? ilga 5 pus stundas. Deju cien?t?jiem vaja* dzeja iztikt bez dejoanas, kas bja sol?ta programm?s. Izp?rdot?s z?lts aplausi un ziedu kl?pji bija 600 Zia* melanglijas latvieu izjusta pateic?ba Bredfordas te?tra trupai par v?rtig? uzvedumu un skaisto vakaru. Jttvari B r e d f o r d ? , mart?. BSSS ROMANfil (55. turpin?jums) J&l?K. ." Kapteinki s?ka staig?i: pa istabu, un vi?a ej? ketre muskuHs k?uva ciets un sasprlndzis. ,Aebi.' vi? p?k?i tirtC? ap??m?gi, ,.to m?s v?l p?rbaud?sim. Izliksimice mu??i un pab?z?sim k?du slaidu pret? varb?t izdodas no?ert kas aiz l la lletaa IstI elipjai. Izvilin?sim kungus u i med?b?m. Rit es inm patelkiu luvik, kas diar?ms.** Izm???juei cigareti. Dagnija atvadllj?s no Kaptei?a un iz-9i}e ae p t ^ l ? s Ielai Gaist bija dnlgna un miglains, un no osus atskan?ja ga|i sUepts ku?a sir?nifts keudens. Nemiera un nezi?as pilna, Dagnija s?ka so?ot uz ostas pusi, kaut ari bija a s cer?bas, ka tur var?s Ieraudz?t lorit aizdz?tos g?stek?us K i s to line, kur Ue bija i^l?gti aiz k i ^ e m m?riem, vai ari tedzfU Jau ku?a kravas telp?s. Sl?gdam?s Dagnija sastapa tikai retu g?j?ju vai v?cu kara-irint pulci?us, kas so?ota pa nel?dzeno bru?i. Smagiem, nevienm?r?giem so?iem tie vtaa savu apnikumu, un sagumulajos plecos nebija vdm nek? no agr?k? kafot?ju staltuma. K?ds nokl?dis suns apost?ja Dagnijas kurpes, bridi ri??oja ap vi?u smilkstidms. tad gati aizvilk?s pa ii?nu ieli?u, m Dagnija viena so?oja t?l?k. ^ Ostas ? d ^ l ku??j?s melni un ntKnIlIgi, un p?ris pel?ki ku^u rumpji tikko man?mi g?zel?jla gar krastmalu. Pa straumi lo-d?ja dai velkonili. t?l?k var?ja satkatlt tr?s smagas zvejnieka laivas, b^t vimt iesl?dza miglainu d?maka. K?ds v?cu postenis ali^rostoja Dagnijai t?l?ko ce?u, un gurdiem solies^ vi?a pagriez?s'uz piki?tas pi^i Vi?a jutas nosalusi tm pamesta, un pirmo reizi vtJi? Ventspils laik? izjuta skarb? paties?gum?, ka vi?ai leit nav neviena Ista drauga un tuvas dv?seles, kur piegrieztiea v?juma bridl. Bet tad vi?a norila r?gto s?rumu, kas bija sakr?JiiH r?kl?, un sp?t?gi lauca uiads ar visu bija J?aprojd, viss bija j?p?rvar. Vi?a bija Jatma. stipra un viia. Balou i e l l to gaid?ja ?etras m?mas aieoaa Kvm Otri r i t i agri Dagniju uzmodin?ja ass klauv?jiens pie loga r?ts. Tur pazib?ja Kaptei?a seja un pazuda gar m?jas st?ri, V i t n i mIrkH Dagnija bija ?r? no gultas un ap??rbusies, un miegs, kaa v?l pirms min?tes smagi bija gulies acu plakst^e-nos, bija pazudis. Istaba v?l snauda pilna pel?kas kr?i^las. un ruden?gais r lU tikai pam?t?m spraucas caur*, malai ua ma- k o i M ^ V a l kas noticis?" M J ? . " ^ VdClelir Jums ?tri J?paz?d no ejienes. onakt apcietin?ti abi telegr?fisti. Pienotav? bijusi krat?ana/' Kas ar Fredi?" Dagnija jaut?ja satraukta. , J u r nekas nav atrakts. Puii ir p?rak veikli un uzman?gi. Un Fredis. ko v?ciei varb?t b?tu uzz?m?jui k? senu b?stamu pazi?u, nav bijis m?j?s. Bet nevar zin?t, ko v?ciei uzzina no telegr?fistiem. T?d?? vistie?k?s briesmas pareiz draud jums-' Kas man b?tu j?dara?" vi?a jaut?ja, steidz?gi vilkdama k?j?s slapju z?bakus. ?kas, ka priek? bija jauni ce?i un ..Pagaid?m tikai j?paz?d un j?nogaida. B?tu labi, ja j?s v?rt?tu t?l?t doties uz pienotavas s?tu un ar pirmo ma?nu no pi l s?tas. Vlspirn^ uz Avotiem. Tad redz?sim, kas b?s turpm?k." K? ar mant?m?" Dagnija aplaNIa acis apk?rt istabai, kur uz galda gul?ja daas gr?matas, kakt? soma ar dr?b?m un maielis ar atlikuajiem produktiem. Kapteinis bridi dom?ja. Tad vi?i ?si teica: !^Jemlet lab?k l?dz. Jums jau laikam nav p?r?k daudz l?? bag?t?bas. Kas zina. vai uz Ventspili maz vair izn?k p?rv?kties.' Klus?dama Dagnija sakrav?ja savas nedaudz?s lietas un ieg?ja atvad?ties no saimniectM. Tad vi?i abi ar Kapteini izg?ja dzestraj? r?t?. Pal?dz?dams net Dagnijai sarukuo ?c^dzivi. Kapteinis ?tri so?oja uz puiu bunkuru un bija daudz klus?ks un nemier?g?ks nek? parasti. Eg doos odien jums lidz. J?nok?rto ara daas lietas." vi? iemin?j?s, bet Dagnija nevar?ja a?^i?p?l saj?tu, ka ar? Kapteinim p?c pag??u?g nakts notikumiem zeme kluvus* par karstu Vai jums nav k?das jaunas zi?as par kurelieJem?" Dagnija nenociet?s, ,.Pagatd?m nek? ipai noz?m?ga. Bet pacieaties to bcdu stl^tu mi v?l pietiekami atri dab?sim dzird?t.' Dagnija saravas. Kapteinis nekad nem?dza teikt tik dr?mus v?rdus. Ma?na bija izbraukusi jau uz ielas st?ra, un vier^ no bunkura puiiem, ko Fredis bija nosaucas par Miki?u, s?d?ja pie st?res. Iespiedusies ofera b?da, lai neb?tu j?krat?s aug? blakus piena kann?m, Dagnija ar Kapteini s?ki ce?u. Vienm?r?gi un b?z kliimam atst?dama aiz sevis kilometru p?c kilometra, ms?na dr?z sasniedza Kaln?ju ce?a galu ua iegriez?s pagalma. Tskko Dagnija ar Kapteini izl?ca no ma?nas, vlse pagalms p:ehjra pibs lauu, un ar r?gainu skatu Kapteini uzl?koja Kundzes pel?kai acis. dev?s \\? si?bu. ,.M?s brauksim sod;en uz krastu?" Kundze ?uk?t?ja. ^ _ ..^ L.. ^ ^ . ^ T? bija vien?gi Kundze, kas uzdr?kst?j?s izteikt skali loi v?rdus, bet visi p?r?jie raudz?j?s Kaptein? m?mi k? parSdlbl vai spok?, un vis?s sej?s, kas l?ni apput?ja un sav?ta Kalnijtt istab?, redz?ja atsp?dam o vienu vien?go jaut?jumu. Daas sekund?s ar skatienu p?rsl?d?jis p?lim, Kapteinis gausi paraust?ja plecus, un teica; N?, ovakar v?l uz krastti m?s nebrauksim. Bet es domlju, ka nu vairs ilgi jums neb?s leit j?n?kst" To m?s dzirdam jau divus m?neus. Un dzird?sim, droii vien, v?l tikpat ilgi," nor?ca k?da balss. V?l katram ir iesp?ja doties uz Ventspili un tikt p?ri ui V?ciju. L?dzu, dariet to, kas j?tas nedros un aub?gs. Bi nevaru nevienam dot nek?das absol?ti droas garantijas, bt ^ ceru, ka m?s visi tiksim p?ri." Kapteinim neviens neatbild?ja. Uz soliem, salmos pa kaktiem, uz maisiem un kast?m s?d?ja non?kuas un apnikuai butes, uzl?kodamas Kapteini k? savu vien?go gl?b?ju. Kundze par?va s??us Dagniju un pieliec?s tai pie auss: Vai ir kas jauns? Kad m?s brauksim?" Atbildes viet? paraust?jusi plecus, Dagnija p?rskat?ja telpu un ieraudz?ja aiz galda Taiv?nu, retiem b?rdas rug?jiem ap-augulu, t?l?k s?d?ja Robis ar ?imeni, turpat ap st?ri b!enl Za?a ???veida deguns, un blakus istab? vi?a dzird?ja Elgu P?avas balsi. V?l daudzi citi gan redz?ti, gan neredz?ti a u p mi groz?j?s pa istabu, un Dagnijai ?ita, ka t? pieb?zta oa piesmakui. ..Es jumi; atvedu drusku cigaretes." iemin?j?s Kapteinis, tis dr?m?s sejas p?k?i atplauka. .,Bez im katram izn?ks pl l?sei spirta - uz valsts sv?tkiem. B?rni*>m b?^ s cukurs". ..Ka' tik tas pirtins neizgaro traki ilgs laiks v?l l?dz tit sv?tkiem." iemin?j?s Taiv?ns. ..Vajag r?p?gi tur?t ciet aizb??i," Kapteinis teica sm?n?dams. f.Sper ?r?, maita!' piebilda anis. Uudams izskan?t piez?m?m, Kapteini^ pievirz?j?s tuv?k nat?jiem un uzmet?s uz sola gala. ,Jr tom?r k?da cita lieta, par ko es grib?ju runut un JC br?din?t. Es rjezinu, vai dt l?dz Kaln?jiem b?s atkl?dui zi?i. Ka v?ciei pareiz tvarsta pa mcicm. m?j?m un cehiem kure-nesus un da?das aizsargu vien?bas, aiztur?dami visus v?rieiui Kas licm s?iet mazliet aizdom?gi. T?d?? es teteicu neklejot oez ?paas vajadz?bas apk?rt un nem?t?ties ar? daudz pa pd- IVT' rJ'*." '^^ ^^ ^^'^"^ 9^ *^^ -^ tam t:e. kas v?lai, Lcl^ tf^ .'^ '^^ ^^ ^^''^^ ^^ ^^ ^ m?j?m - eit au j?s esat saspiesU k? si??es muc?." Vai visi?" atskan?ja vair?kas balsis. ne?rt?bas" '^ ^^ ^^"^ "^"'^ ^ '^'^ ^^^ ^^"^^ ^P**** iz?sts^"'^" ' ^^ ^^ ^ '^ ^^^ ^^^^ kartupe?u |o n.l1^^T-*-^ ' ^^P^^^^ s^ raudz?j?s ?r? pa logu. kui Miki?* pagalma loc?j?s ap ma?nu, un teica: (Turpin?jums sekos) vii . , to noda? .1.Tletlin lJa: $iem ui lab! Dr. Malasa val(tt- ^ml, lai n. cLju M iiaiM)l* laul?ba. M* I f f i f f i f u - neprec?tas liiB5iaaBa.ww J* " ?og matusunj ?tSldStoi TBiiffloi nodar- reglament? *SR-f.dtt MT lab?. ierosin?jusi ? J J ^ J ^ vara itnitt' Ealpaka balallona C?su rotas AUGUSTS VO OZOL HSt. g. 17. ftbnil!! plevianojlei kalpakieSu AI draudsSg?n un sirsn?g?m ardlevl i ttS't ,^^ * '^ '^ DIpholcas .slimn?c? I ? l r i i ? dsnnieks-bikop OSKARS B J?^ ittli, k?l dzfantdS aizejat, i ^ l M ^ i Pa?^let Isvi, aiH i OSKARS B l