1 ka be pa tip ro; lie pr Ml W
? ko ni; d? li; r i l n? Od .
p i j i i j - ;
vi' J ^
''.fHiri".
k
II
_ 1
LATVUA, 1948. g. 21. septe?nbH
Z A C H S E N H A l Z E N A E
BU. SABIEDRISKO LIETU MINISTRA B?RZI?A ATMI?AS
Ministni B?rzi?u, p?c tam kad vi?u Berl?n? apcietina GPU, apvai nojot Spiegoan? ang?u lab?, p?c vair?ku m?neu pavad?anas Berl?nes <detum?, p?rved uz koncentr?cijas nometni Zacfasenbauzen?.
xxm Stetinas dzelzce?a stacij? m?s, 83
cilv?kus, ievietoja speci?l? arestantu vagon?^ ko piekabin?ja parastajam pasaieru vilcienam.
Nu var?ju tuv?k apskat?t Lie?v?- djas ^ienaidnieku" transpprtu. Tas bija tie?m raibs: divi ?di, tr?s ?i- g^ini, viens be??is, viens,holandietis, vair?kum? po?i un v?ciei. A r i ga du un agr?k?s nodarboan?s zi?? sast?vs bija ?oti da?ds. Apg?da va d?t?js no Antverpenes, tirgot?js, po?u muinieks no Radomas, redaktors, ?rsts un advok?ts. Vientu?i tur?j?s k?ids gara auguma, gadus 35'vecs v? cietis. S?ku ar to run?t. Past?st? ju, ka esmu latvietis no R?gas. V? cietis izr?d?j?s cinkografs no Ber l?nes. Jau asto?us gadus pavad?jis ciiHum? k?.. komunistu : , partijas biedrs. Par Latviju zin?ja tik daudz, ka Daugavpils stacijas bufet? varot lieliski pa?st. 1932. g. vi? ar .da iem biedriem slepen? braucien? uz Maskavu ?s? vilciena st?v?anas
par to p?rliecin?jies. Paz?an?s ar o b?du br?li man
nStca par labu. Il?os cietuma gados vi?am bija izstr?d?jusies piesardz? bas m?ka, cik nu to t?dos apst?k?os visp?r var piem?rot. Vi?, mani br? din?ja sarg?ties nost?ties ' pirmaj? vai p?d?j?" rind?. K? vien?, t? otr? viet? st?v?t?ji esot ^ paroc?g?ki aizsniedzami sitieniem un k?ju sp?rieniem.
'R?ta saules pieliet? Oranienburgas piest?tn? m?s 'no vilciena izs?din?ja un nodeva SS 'V?ru rok?s. T?l?t va jadz?ja nost?ties kolonn? pa pie ciem. Turpat uz perpna: s?ka ari
A i d a N i e d r a
Es m?lu tevi ta k? v?l nevienu, Par tevi dv?sel? man dziesmas
I dzimst Un manu aizg?juo, seno dienu Strauj, mekl?t?jas nemiers klusi
I rimst.
Es m?lu tevi t? k? v?l nevienu, Vai laime, nelaime, bet l?ksme skan. Un nemiers manu pag?juo dienu Bij sp?ks,! lai tagad piederi tu m.an.
sist Un sp?rd?t: k?j?m. Un tfeam  ciest dab?ja vair?k mal?j?s rind?s esoie. K?du vecu ?du, sirmgalvi, nosita pat zem?, sp?rd?ja k?j?m, la-
, Uzman?gi v?roju v?cu publikas Iz tur?anos. Daudzi vilciena pasaie ri bija izkf'pui no vagoniem. Cit i sab?zui galvas logos. Tur bija sie-, vietes, meitenes, jauniei,. sirmgalv- jl, Form?s un civil?. Saprotami, ka .mfviens, ja pats negrib?ja doties tie ?s briesm?m, nevar?ja mums pa l?dz?t. Bet velti mekl?ju o simtu cilv?ku sei?s ar? l?dzciet?bas iz pausmi. Kad zem? notriekto ?du siragalvi SS "v?rs sp?rd?ja, k?j?m, no pasaieru vidus atskan?ja pat uzmudin?jumi un smiekli. Kop ? p?rdz?vojuma 5. j?lija r?t?, ne ru-
:na;s, ne raksti, nedz cita veida ap liecin?jumi mani' nav var?jui p?r^ liecin?t, ka koncentr?cijas nomet?u zv?r?b?s bijuas tikai nacion?listu izdzimumu darbs," par ko v?cu tau tai nav pat nek?das mor?liskas at- biild?bas. '^':'r
Piest?tnes priek? gaid?ja ar bre zentu segts smagais auto. 'Visiem J
Tas tom?r bija tikai s?kums, ie vads nep?rtraukt? pazemojumu : un ausmu s?rij?.
Kad ekseki?cija bija cauri, m?s no veda uz citu baraku. Tur at??ma visas nvantas, ar? ve?u, nogrieza ma tus : m aizs?t?ja zem duas. Tad iz- sniedia str?paiifo arestanta . t?rpu, koka tupeles un nos?t?ja uz izol?ci jas noda?u. Izol?cijas noda?? bija vair?kas, dzelo?stiepulem; ieogotas barakas, kur?s uztur?ias soda rota, po?u mazgad?gie apcietin?tie, ?di un visi jaunpien?c?ii. Kdz tos sadal?ja p?c Gestapo nor? d?j urna Kad no k?uv?m tur, diena jau bija krietni p?ri pusdienai. Bloka vec?kais ko p? ar istabas vec?ko ier?d?ja l?vi ?as un izsniedza gultas ve?u  bal tu apakpalagu, r?tainu galvas mai si?a dr?nu un t?du pat palagu. Ve c?kie ieslodz?tie  m?c?ja m?kslu, k? pareizi j?apsedz gu?as vieta. Tas ne maz nebija tik vienk?ri Ieloc?tai segas malai vaiadzeja b?t tik tais nai un asi noliektai/ l a i no vienas uz otru gultu novilkta aukla. sakris tu ar segas^malu.   To var? japa n?kt tikai ar divu ?pau 10 cm pla tu un 80 cm garu d?l?u pal?dz?bu. Par labu gultas uzkopanu izs-niedza pat sevi?u godalgu"  vienu kau su viras,
Bloka vec?kais, inteli?enta izska ta v?cietis Roteigels  nebija parasts
ierindnieks". P?c komunistu varas nodibin?an?s Krievij?, vair?kus ga dus darboiies par V?cijas ?ener?l konsulu P?jterpill. V?l?k bijis reichs- ta^a deput?ts ; komunistu frakcij?. Vecs nometnes iem?tnieks, apcieti n?ts t?l?t o?c Hitlera n?kanas pie varas.' Atv?ris muti, kur? nebija vairs neviena zoba, vi? st?st?ja, ka tos izsitui nacion?lsoci?listiskie bendes. M?s gaidot t?ds pat likte nis. ?/"dzTqas briesmu lietas st?st?ja
 arv dai citi vec?kie iem?tnieki. P?c p?rdz?vot? un dzird?t?, visu
nakti nov?rgu negul?jis. Bija t?da saj?ta, ka esmu nok?uvis viet?, no kuras ce?a pie dz?vajiem atpaka? vairs nav.  Gtr? dien? biju atkal kungs par saviem nerviem. Apzi?a, ?a -nav c i  tas izejas iztur?t k? paciet?ba un gar?ga l?d-^svara saglab?ana, atdeva pasavald?anos. '
 A l f r e d s B ? r z i ? 
Turnin?jum? lasiet 20.000 CILV?KU VIET? NUMURI
1000 Skat?t?ju Gibral t?ra v?ro baltieu
P ? t e r i s ? r m a n i s
Calojums no cikla Vircburgas imp^resiias
Atkal ;n?gin?ju tur?ties vid?, bet, kad iek?pu, ma?n? jau atrad?s cilv?ks pie cilv?ka. : Lik?s, augst?kais v?l 10 personas var?s ie spiesties. Bet tad ma?n? iel?ca viens. SS v?rs. Sitieni, lamas,' k?ju sp'^rieni. M?s saspieda tik ciei, k? spa?us visus 83. cilv?kus vien? trans porta v???. '
'Uz plaajiem. Zachsenhauzenas koncentr?cijas nometnes dzelzs v?r tiem, pa kuriem ieg?ja simti t?k stoi, bet dz?vi izn?ca tikai t?kstoi, bija uzraksts  Darbs dara br?vu". No v?rtiem uz ab?m pus?m stiep?s augsts m?ra un plats stiepu?u ogs. A?>m?ram ik uz p?ris simts metriem pac?l?s sargu tronis ar lomet?jiem un, starmeiem.
Galven?s p?rvaldes priek? pacie t?gi gaid?j?m vair?k k? divas stun-
Atkal t? pati aina: SS v?ri gar rindu, laiku pa lai -
iezve?ot k?dam ar d?ri sej? vai iesperot ar k?ju. K?lab? M?s st?- v?ifam, cenzdamies pat nepakust? ties, lai neizpeln?tos sargu bardz?bu. Urii tom?r sitieni. Izr?d?j?s, ka pie uz?emanas sist sit visus p?c k?rtas, bet ir ar? t?di, kam l?dzi ?paas at- z?r?es no Gestapo. Tiem bez k?rt? j?s v?l rezerv?ta specL?la" sitienu
U
V?STULE LATVIJAI NO GIBRALT?RA
: Ce?? uz Austr?li ju baltieu basketbolisti demonstr?ja savas sp?jas Gibralt?r?. Lietu vieu- un ; igau?v? sast?d?t? vien?ba pieveica latvieu . sp?l?t?jus ,2410 (84). M?su vie n?b? bija Raiskums, : Svencis, C?rulis, Jan- sons, . Za?ums un St?ks, ' Uzvar?t?ju sp?li piln?gi vad?ja igau?u izlases basketbolists Vald?tie. Sac?kste notika tirgus laukum?, paa pils?tas centr?. P i r m s 80 gadiem tur atradu?s kar?tavas un izpi ld? ts ' p?d?jais publiskais n?ves sods. Laukumu sedza : as falts ' un groziem bija m a z l?dz?bas ar tiem, kas pieredz?ti starptautiskajos basketbola no teikumos. Sp?l?ja' a r i , emigrantu futbolisti , ; un zaud?ja k?dai bri tu ka?aflotes vien?bai 23 (01). Abus v?rtus viesu lab? ieguva bi j . Vi rcburgas basketbolists Raiskums. Baltieu galda tenisisti , to vid? latvieu Auzi?, Stakle un Serk?vs uzvar?ja Gibralt?ras Y M C A s vien?bu 43, bet ar viet?jo sp??u klubu sp?l?ja 44 i neiz?irti . Pirmaj? sacen sib? ar Gibralt?ras pils?tas vien?bu baltiei Zaud?ja 67, bet atk?rtojuma sp?l? uzvar?ja 75. D P achisti p?rsp?ja gibralt?rieus 91. Uzvar?t?ju sast?v? bija ar? latvietis Francis (Tlbingena). l laikrakst? Gibraltar C h r o n i c l e " lai ja pla?ks raksts par Balti jas basketbolistu ?o?mu p i rmskara Eirop?.
Gibral t?r? , septembr? ; . Sp. K l .
NEKAD NEESMU REDZEJIS TIK L?DZ?GUS CILV?KUS"
Island? nav tikai ledus un sniegs. T u r ie sp?jamas a r i sporta nodarb?bas. Sporta ?au-. dis jau zina, ka p?ckara pirmais Eiropas meistars lodes gr?an? bija islandietis G u  n?rs Husebijs. , , ls landes vieglatl?tu lepnums tojp?r i r dv??u tJr??i Klauseni^" saka V?ci jas valsts vien?bas k?dreiz izc i la i s futbola v?rtsargs F r i c i s Buchlochs, kas tagad tren? islandieu sportistus. Vi? piebilst : ,,?ekad sav? m?? nee'sniu redz?jis tik ?rk?rt ?gi l?dz?gus cilv?kus, k?di i r ie abi; s p r i n t e r i - " V i s s vi?iem, vien?ds, un salas galvaspils?t? Reikjavik? ne mazums smejas par da?diem starpgad?jumiem, kas notikui ar abiem br? ?iem. Pat m?te tos Bt?i? t ikai t?, ka vienam uz zoda i r maza r?ta. K a d valstu sac?kst? pret Norv??iju abi? br??i ieguva' pirm?s 2 vie-. tas 100 metros un,, pat pret. v?ju skrienot, sasniedza jaunu Islandes rekordu (10,6 sek.) , treneris BUchlochs steidz?s uzvar?t?ju apsveikt, bet tas smiedamies atbild?ja: But that was mv brother . H a u k u r ! . I was onlv second I" . Daus br?us v?l?k Buchlochs sa vus laimes v?l?jumus velt?ja H a u k u r a m , bet a t k a l : izr?d? j?s i nepareizi . .Spo,rtists, teica:.  J ? s jau  m?ni vienreiz apsveic?t, Buch- locha k u n g s ! ' E s j?^ beidzot aizved?u pie ?st? uzvar?t? ja . " Island? m?t ar? labi fut bolist i . Aptuveni par to sp?j?m; var spriest p?c rezult?tiem pret . Somijas valstsvien?bu. Islandiei pieveica somus tr?s sp? l?s : 20,
un v?l reiz 20, Agr?k sporta sar?ko jumiem visliel?kos gr?tumus rad?ja satiksme. A r ku?i vai auto no Reikjavikas l?dz zvej nieku pils?ti?ai Isarf jerdurai vajadz?ja braukt pusotras: dienas, bet tagad lidma?n? ce? paveikts vien? ptund?.  ^ :
(1. turpin?jums) Sakar? ar gatvi un soli?u pav?d
atmi?? maza liter?ra saruna. Ej a, staig?ju, redzu: s? sol? divi man svei nometnes latviei, kungs un kundze. Kundze saista ar skaisto augumu un seju, matu p?n?m. T?ri instinkt?vi klanos, sveicinu. Bet tad piece?as kundzes v?rs: vi? v^ ?- l?jies man ko jaut?t. Iepaz?stamies visi. Vi? saka: ..Man maza str?d? an?s ar sievu. Redziet, priek d i  viem gadiem vien? laikrakst? s?k?s un apr?v?s t?ds rom?ns Janka M u  zikants. Sieva saka: tas Anlava Eg- lla, es: Knuta Lesi?a. J?s jau nu zin?sit, kur tas autors."
Nu es varu sp?d?t ar sav?m milz ' - gaj?m literat?ras zin?an?m, svar?gi sac?dams: ,-Knuts Lesi? gan."
Kungs: Es jau dom?ju, jo viii ir m?zi?is ar?, ne tikai rakstnieks."
Es: Saprotu, ka kundze^ var?ja
K? DZ?VO URALU K?PNIEGIBAS PILS?T?
Ko liel? laidcuma Visus ieveda pla- ? tuk? barak?. Uz gara galda no s?d?s SS v?ri. Izsauca p?c rindas pie galda. Jaut?jums  k?lab su^ t?ts uz nometni? U n atkar?b? no at bildes  sitienu s?rija. Vis?aun?k M?j?s tiem, kas vienties?b? pateica, ka iemeslu vi?i nezina. Tos sita l?dz neisama?ai.
Nikn?kais sit?js bija arf?rers Bai- jerie. Sitot vi?a acis piepl?da asi n?m im gar biezo l?pu kakti?iem te c?ja slienas. Savas asin?m nota?? t?s rokas iet?rpis cimdos, vi? no k?pa no galda un teica otram:
,,,Sit nu tagad tu." Man t?s c?kas dauzot jau s?p abas rokas."
Tas notika V?cij?, kura liel?j?s, ka tai esot vishum?n?kie dz?vnieku aiz.sardzibas likumi pasaul?.
., Ja gribat nok??t Krasnokamsk^, no Maskavas pa dzelzce?u j?brauc ?etras dienas austrumu virzien?, tad, aipus Ur?liem, j?p?rk?pj Molotov? un v?l j?brauc 25 km uz dienvidiem, kur Kama, viet?m 700 metru plata,, ve? savus ?de?us gar krastiem, kas p?rpilnam piekrauti kokiem. Kok materi?lu te ir neiedom?jami dau- ,dzumi, jo Krasnokamska ir otra lie-- l?k? pap?rfabrika vis? Padomju Sa vien?b?, ar 12,000 str?dniekiem.
Vairums str?dnieku r?tos ierodas no apk?rt?j ?m s?d?m, daudzi; sas? duies uz vagonu, jumtiem un apli pui ap k?p?iem. Toties vi?iem ir viegl?k ?r':,,izk?panu", kas^ i r ?oti svar?gi-, jo vilciens te- pietur tikai tiei vienu min?ti. Tiem, kas ie k?uvui vagonos, ieteicams ai iz sviest savu pauni?u pa logu un v?l a?k paiem l?kt. paka?, lai manti ?as nenozagtu.
Pils?tas galven? iela viet?m bru??ta , ar kokiem. Citur gan gada laiki iel? atspogu?ojas tiei. Glavna- j? dorog? jau tr?s gadus gu? k?ds trieciena lielgabals; Dievs vien zina, k? tas atk?lies te, tik t?lu aiz fron tes. Tr?s gar^:' visi automobi?i met ap to l?kumu. Krasnokamska ir laba tiesa smago automobi?u,, bez tam autobuss bez s?dek?iem un veseli divi vec?ka tipa pasaieru auto. Viens pieder elektr?bas uz??muma direktoram, otrs : N K V D komis? ram. Ir ar? modema paskata slim n?ca, t?r?k? ?ka pils?t?. Sievieti ar cepuri galv? Krasnokamska neierau- dz?sit, t ikai galvas lakati?us un be retes, ko parasti n?s? uz pakaua, bet v?rieiem milit?ra parauga gal^ vas segas. P?r?j? garderobe: priek auti, ?ite?i, trin?u bikses un daudz vecu karav?ru kreklu, kas dab?jami par klaipu maizes no kara g?stek ?iem. ; Standartkurpes no linolejam l?dz?ga materi?la maks? 150 rub?u p?r?. Tik daudz nopelna pap?rfabri kas sai?ot?js vien? ned???. Ziemu v?ri) un siev?s, lieli un. mazi n?s? vat?tas cepures, vat?tas jakas, vat? tas bikses, vat?tus cimdus vtn filca z?bakus;, likvid?t? ?iru starp?ba iz pauas vien?gi kaokos.
Nu jau kofi vair?kiem m?neiem p?rtikas kart?tes  likvid?tas,. un valsts kooperat?vos p?rdod mantas, k?das kuro reizi ats?t?tas. Reiz asto ?as ned??as n'p vietas bija tikai gr? bas, bet. par to neviens ne?aunoj?s. Maizi parasti izsniedz uz??mumos,  tr?s rub?i kilogram?. Sviests mak-- s? 70, gala 40, c?k?irs 15 rub?u. Aug us te l?ga nepaz?st, vodka ir reta
n^nta. Galvenais ?diens  putra, k?posti un ogl?s cepti kartupe?i. D? ?u b?del? ielas mal? var da.b?t pirkt kvasu. Katri i ned??u pils?t? ir ba z?rs: katrs atnes p?rdot vai samain?t to, ko var pieciest. Tikai jaunu mantu - parasti neredz.Toties melnais tirgus paz?stams- Jau no seniem la i  kiem.
Stacij? vads.g?stek?u izkrauj ma ?nas, speci?linstr umentus z?mu?u r?pniec?bai. Bet' inspektors, biedrs na?a??ieks ir nemier?. Vil?am j? pilda norma, tas ir  vilciens j?iz krauj l?dz pl. . 12. ,i?emiet laxizni, biedr?i," salta ?a^a?nieks. Lauznis i r galvenais instruments Padomi j?  vad nu j?atver vagonu durvis, vai ar? j?salabo ujamma?na. U n tad viena ma?na p?c otras lido pie p? r?jo l??u kaudzes, pa?s beig?s iz  k?rtne v.?cu valod?: Str?dniek, darbs i r tavs  gods?". To nejaui pa- v?kusi l?dzi demont?as str?dnieki Elzenach?. L?dz pl . 12 vagoni
gan.
dom?t par Egl?ti, jo Lesi?a frag mentam zin?ma radniec?ba ar Homo Novus."
Visbie?k solu s?d?t?jos redzams vecs latvieu v?rs ar papl?nu baltu ?si?u, naga cepuri galv?. Vi?u gatv? var sasapt lab?: laik? ikdienas un nekad vi? nes? viens. Alla sol? blakus s? citi, vismaz k?ds otr.^ , kas klaus?s, ko st?sta tas ar balto ?si ?u. Jo vi? ?oti m?l ?sin?t, v?rdi rit un tek viegli, bez apst?jas vn liek:^s dom?anas. T? vi? tur s?  maz liet uz prieku vai s??us paliecies un run?, pats,, ?iet, t?ksm?gi ap reibis run?anas priek?. Balss vi?am svar?ga, paapzin?ga, pat dedz?ga.
iekas, nav t?das lietas, Kup? viii neb?tu zin?t?js, nav notikvmiu im situ?ciju, ko vi? neb?tu pi4'dz?vojis^ b?dams kungs katrai situ?cij.ii. J?, t? vi? ikdienas s? un st?sta un p?las kaut ko pier?d?t, klaus?t?jus p?rliecin?t, bet ie' ar? neko daudz Dret? nerun?, vair?k noklaus?s in- eresantos st?st?jumos,: autoritat?vos
spriedumos. Klaus?t?ji vair?k t?di, kas nav vairs jauni. Ja nav latvie u, vi? p?las vander?t ar v?cie iem v?ciski, un ar? tie klaus?s un run? no savas puses, iemezdami v?- bisko, visur lietojamo gel".
M?s abi vecie  es un nmlgais ar balto ?si?u  esam, t ? sakot, ?s gatves neat?emams invent?rs, gat ves tamgasti.". Citi tur reiz?m ir, reiz?m nav, m?s esam ik dienas neiztr?kdami, tikai run?t?js vair?k m?l s?d?t, es staig?t.
T? es staig?ju zem kasta?iem* un br?iem n?k pr?t? ce? man? dzim taj? pagast?,  braucamais ce? K n a - pes m?ju robe?s, ce?a gabals no meln?s sm?d?tes (tai atbilst meln? baraka) l?dz vecaj?m baltai ?m v?jdzirnav?m  ce?a gabals, kura mal? ab?s pus?s rind? auga lielas V?czemes apses, senus laikus K n a - pes saimnieka iest?d?tas. Apses, lias sve?di r?gteni smaroja. Tom?r kasta?i nav apses un gatves gal v?jdzirnavas nem?t?jas sav?m ga^ - ?aj?m rok?m, n?, atveras skats uz sve?m drup?m, sveu pils?tu, jau no Mainas tiltu. Staig?ju, staig?ju bet reiz?m ij man gribas aps?sties S?du un skatos. \
Vi?pus laukuma, vi?pus krasta Mainas ?de?i tikko saredzami. A i z Mainas vi?a krasta akmens valnis un aug? aizst?dz dzelzce?a l?nija Palaik no zieme?rietumiem tuvojas vilciens, dzirdama klab?ana un lo komot?ves nosvilpan?s . . . t? gau vi?a nosvilpjas un reiz? ar? br?vi un k? Vilin?dama, k? saukdama. Cik skaisti bija dzird?t t?du svilpienu z?na un pusauda gados! Lik?s: dz? ve tur saaic un aicina . . . un ar? k pa?lo mani: sak, n?c vien, brauc vien, bet bez gr?tuma un s?p?m jau nu neb?s . . . J?, rau, jau n?k v i l  ciens, gar, gar, k?du pusk?ometru vagons pie vagona. U n tad cit?ds
svilpiens, griez?gs un spalgs, iec?rtas manos nervos. Kad izlai tvaiku, tas notiek ar tik varenu.?!  ka vi sas apk?rt?j?s s?k?s skaiias piln?gi izgaist ai ?u?.
Aiz dzelzce?a l?nijas augst?k atkal m?ris,: aiz t? oseja. L?k, pa zemi aizlido limuz?ns putna vieglum? un paka? tam aiztark? motocikls, *it k? b?rdamies ?ertu limuz?nu.  Un tad pace?as v?na d?rzi aizvien kalnup un kalnup, sl?p? st?vum?. ^ Atsevi?i d?rzi vai lauki m?ra ogiem atdal?ti J?, tas ir ?sts v?na kalns uii, o v?r du pieminot, j?atceras Jaim? Der?b?. Tom?r, no t?luma skatoties, dai ie v?na lauki, ?pai, za?um? tum?kie, kaut k? liek dom?t par Latvijas kar tupe?u laukiem. Bet m?ra ogi atg? dina ko kaps?tniecisku. Un pa? v?na kalna gal?, vair?k pa labi. uz pils?tas pusi, koku ap?emts celtnes pudur?tis, stalt?kai celtnei logu rin das ik vakarus tik "skaisti sp?d tum s?. Man licies, ka tur dz?vot b?tu jauki. Kas tie par cilv?kiem, kas var m?jot tur? Varb?t tas k?ds v?na d?rzu p?rvaldes nams  nu. ko es v^ru zin?t? Bet tad labs draugs maa past?st?ja, ka t? esc?t kafejn?ca.
Ir ar? t?das p?cpusdienas un pie vakares, kad gatv? tom?r nav ne k?da dz?va kust?ba. Es staig?ju zem kasta?iem k?d? no ?m pievakar?m. Mier?gs, tuks. No krastmales k?pj pa valni ielikt?m k?pn?t?m mazs v?cu ?uika, monotoni, bez sevi?a uzbu din?juma salikdams om??, om??!"
 nezi* m?ti, neziv vecom?ti mekl?-
m
?a' Maskav vel S" rSu^Valstii f runas S'J*'". Zm, izteic?s BBC
W^lS&t, ka tr?s
s?flnoffto.Apvieno- Td? gad?,ntma
vai iesnieg'i'^ ^ ? ; pati i i^Joadomei vai U N
MP^?j^ g? neesot gai-
mm
Visapk?rt piap?ra fabrikai sacelti sargtor?i. Poste?os st?v sievietes formas t?rpos ar karab?n?m. T?s ar patrul? gar ie^j?' ,,un dzied?damas solo pa pils?tu. Ar? str?dnieku lie l?k? da?a ir ? sievietes .  vi??m ir vien?das ties?bas ar . v?rieiem, bet to ir pamaz. ? >;'''- f C ' - 
Bazn?cas Krasno?kamsk? nav, t?pa nav ar? sv?tdienks. Katram str?d? t?jam reizi ned??? ir br?vdiena, im otrdiena, t?m piektdiena, k? nu iz gad?s.  ^: 
T? par dz?vi Ur?lu r?pniec?bas pils?t? Krasnokanask? past?sta ,,Die Neue Zeitung" l?dzstr?dnieks Vladi - .idrs' Donskojs.
dams. K?pj aug? divi, tr?s latvieu -it^i i^j^ U I K ^  J t-^ , Mnlo- puikas, kuplas mammas pavad?ti,  "^^^T:n.faM rne-'Mi;jtbilde UZ nctumvalstu pc
''^ '^ S^^irili '^^ n?kam?s ap- t C ^ e d z ? t a odien,
o & a . v a s uz Pa-
?orespon-
piepras?jumu' apspn Tie smejas un atdarina v?ciet?na om??" t?d? pa? ska??. Bet m?te y-^\M-'^ ^vt^-- . - , _^_p,4.p,'v os apsauc: t? nevajagot m?d?ties. -Imi^ ^^'^ ^Ta^r^^ V?cu puika latvieus neiev?ro itin "-"-'Sc+mPki Dna prabijuM nemaz, aiziet, vienmu??gi bl?dams om??". Bl?dams . . . ?Me jau z?ns vien, reiz?m iebl?j?s ar? i aitas, kas pr?v? gan?m? pulk? gan?s z?l?te starp drazu un atkritumiem. S?s ai tas jau te bija no r?ta un migl?, pe l?ki b?las un nekust?gaSj lik?s gan k? da?a ?patn?ji sabiez?juasmiglas, gan k? noburtas, akme?os p?rv?r-
IVis v?stnieki bija pras ? jus i
Mka d?vaino nostaiu mil tar- Mtm apspriedes Berl?ne, ' '^c Sokolovska viedoklis ne-
0^ ar agr?fej?m norur ?3 Maskav?. Krievu atbilde. 4 iriaidrots, ka' SokolovS'kls
vi?am ;dot?s;ins^ ^ , , . i^'ljjufl no atbildes varot secin?t stas. Tagad t?s dzen uz' m?ju pusi, l^l^ .DecMaslfevas domam, vaini- l?n?m vi?as k?pj pa va??a st?vumu 'igliiarjiiu izjukan? i Berl?n? esot gatv?, bet priekgal? im g?jienam /^ Hii^ nvaMu milit?rgubern?tori.
i'i?mm no trini svar?gajiem pal?dz k?rtot g?jienu. Aitas sl?d man :;]:|jfiifiiiein-: par i^ erimes blo- ga??m uz ciema pusi, es j?tu vi?u i:r,0
daas tumbr?nas un ,melnas kazi- /.(*^^ ?as, dai?as un graciozas k? stirni?as. ' - g ^ i neesot pan?kta vienoa- b i v i lieli un gudri su?i klusi ganam
i
rakstur?go smaku. Un, ja v?na kalnu Jj?^ uzskatot, j?dom? par Jauno Der?bu, >gi tad aitu g?jiens sauc atmi?? Veco. .'j ?pai vecder?b?gs un patriarch?ls r? d?s gans, vecs, b?rdains, rok? gara n?ja k? zizlis. ,i
K?d? saulain? pievakar? g?ju uz gatvi, bet pr?ts nebija saulains. To- m?r gatve, ^k? parasti, sniedza savu i?r^ skumjo labo mierin?jumu. Aps?dos ':,"|| sol?. Tuks, neviena cilv?ka, pat '{?f balt?sainais, m?am mundrais run?- t?js nav atn?cis. Tikai lej? sporta laukum? d?ma audzin?t?ja darbojas ar 910 z?niem 910 gadus vecum?. V a i tie bija mazskauti? Mazpulc?ni? Ak, vai es vi?us varu izzin?t! Vi?i p?c komandas skraid?ja^ rota??j?s un tad vi?u vadone lika tiem min?t |J m?klas, vai k? cit?di gar?gi nodar- || bin?ja. U n beig?s z?ni kor? nodzie- d?ja dziesmi?u. Tas bija 'tik saska- ^ n?gi: kasta?u za?ais miers, novakara ;/|; saule, b?rnu vienk?r? dziesmi?a, r.o.^^? kuras skaidri sapratu .gan tikai bei- i ^ f t . dzamos v?rdus; tos z?ni spar?gi at- k?rtoja, k? jau nobeidzot:
Ja k?ds nevar pirmais k??t, P?d?jais aizvien var b?t.
Kas t? par jauku . nomierin?t?ju ri; filozofiju! Tie?m, nekad es neva- .^f r?tu b?t nekas, ja ne cit?di, es ta?u ; 5 | ' varu b?t p?d?jais, kaut pats p?d?- j?kai5".
(TurpmMc beigas)
' BBC
featc?lsapnrpari,;kQp?ju- va-
Ka ierad cek?i, ja ie- diplo ais, BerP v?st varot n?to lietpr
F ,sprie stund gube b?rts politis aizka apspn tisk< nas v piedal riem, ang?u Par?z? Vacij? t?j?m un g no
a
V?rkAmA CDV KONFE
W i
'm
Mtiju padomju varai V?d-'"^?n Mi. jani Ivair?kk?rt?- f t6 liecinai ari nesen?
fmci ?rfurte, kas ilea
overstjdemonstr?- tuipin?j i meta,
SLUDINAfUMI
DM 100 atl?dz?ba personai, kura var?tu uz r?d?t zagli vai vietu, kur atrodas radio apa r?ts VEFiri R?ga MD, 39, nr. 12678. Nozagts 31. august? Kleinkecas nometn?. Zi?as l?dz nometnes policija: (13b) DP Camp Klein- k?tz bei G?nzburg/Do. (103)
Latvieu gr?matn?ca K. GRAVELIS UN K. ERDMANIS, (14a) Esslingen/N., Wehmeckarstr. 1, pie d?v? : J. Rai?a Uguns un nakts (iesieta) DM 15.-^ Dr. phil. E. Turkinas Latviski-
angliska v?rdn?ca, maza form?ta, izdota D?nij? DM 6.50
A. Eglia Dievs, Tava zeme deg, kant?te,  Soikana ilustr., izdota D?nij? DM 1.80
Dipi. in. K. Kaur?ta Technisk? ras?ana DM 5.50
un citas gr?matas liel? izv?l?. Atkalp?rdev?jiem 10 proc. atlaide. (101)
Anoa Re?e no R?gas mekl? pieder?gos.
Adr.: 15. Warwick New Rd., Leamington
Spa., Great Britain.
' Ner?tu T>?>. r vi
.JLATVIJAS" ABONEMENTS, pasutinot laikrakstu pa atsevi?iem ek sempl?riem (Iidz 3 ehs. iesk.), maks? DM 3 . - m?nesi + DM 0,50 par piesO- t?ann; pasutinot koUekt?vi vair?k p8' 3 eks.  D M 3v m?nesi par eksem pl?ru; pasutinot uz ?rzem?m un maks?jot V?cija DM 3 . - m?nesi DM 0,80 paj pies?t?anu. Sludin?jumi maks? DM 0,70 par vienslejlgas nonpareille iespiedrindas aiz?emta telpu. Darba mekl?anas slndi- n?fumi par puscenu.
Abonementa pieteikumi. sludin?jumi, naudas p?rvetltuni un korespondence adre s?jama : Utvijai" (13b) G?nzburg/Do., Bflrj^erraeister-Landmannplatz 7.
Latvija izn?k tris reizes ned?l? otr dien?s, ceturtdienas ttfl Sestdien?s,
Uzlabot
Repub
mmmmmifmassmmsmmmt
Dzi?as s?r?s pazi?ojam, ka . g. 15. sept. tragLsk? n?v? no mums ??r?s m?su c??u biedrs
pr?vests" J?nis Briedis
Apbed?ts 18. septembr? Eslingenas kapos. Sapni par dzimteni pagalvi liku . . . ^
LatvieSu pretest?bas kust?bas daKbnieku apvien?ba
' Bet 1^ie N?ties p
laka pasa st?voklis, d?s, vai n?s."
^ ? ? r nevi ^a pier?-