izpe??a maz?k Stl finesi. No tiem ^ Zfl ^
200 marka? te^^?
tikai tnleklem vaiYrtvo^
- e k l e m , bet ari e  un pat bank?m ^
-^TA urn?lists nesen i. -^ tlera flafanniedbai Z
?salnmieclbas burvi" iS frt, ka V?dJas salmiiecS KlM Iesp?jamas S
Ja nemazin?s airos naudas apgrodbiL
a probl?ma r?da, dk vSs J Jome^ salmnledflk V'c^a- I ?  a n t l w . ks m pafoeiz sasniegu U
m raoanas, bet, pienu tagad?ja Rietumv?djai
Ja 88 n^J. div?ku, kamS apa?i 46 milJonL No ikta ?gu i r tikai 12 milj. TlS?
mk kfi viena ceturt? dala akt?v? raoSanas procesi urnu p?c var pieminat b ^Uj; iedz?vot?ju balstfii ux
itftt?ju, kas ir vair?k par df^to no kopskaita. Tai
r ar to, ka V?dj? pal. a seku d?? ?oti augsts pro- , sakrop?otu un darba ne* ugfft?ks par norm?lu ir ari u skaits.
Rems, ko uzskata par gairedz?g?kajiem ASV em reportieriem, nesen
Bletumvficiju un uzkavl- furt?. P?c vi?a dom?m niec?ba Jau $ai ziem? var M u kr?zi, jia tai nedos: t lielus pas?tin?JumuSi l) i pieejamus kred?tus, un p?rtrauks modern?ko uz
lemont?u. Viss tas J?dara, 8, lai nodroin?tu vScie-
u. bezdarbnieku skaits Rle- ir 10 proc. no str?d?t?-
i2 mllj. Sis skaits mSnesl i aug un paredzams Jau lasniegs apa?us 2 miljonuf ) gr?t?ku padara tas fakts,
|em nav nek?du ietaup?ju- p?rlaist gr?t?ko periodu,
m visi nov?rot?ji vienis iS ir v?cu uz??m?bas gars riba, vienalga k?, pfim- l?JSa ^ t l b a s un agri vai [t Vicijas raojumiem pa-
l atkal to vietu, ko ar itu skauda tiklab ang}!,
j?l. Sl tic?ba un paSpa?fi- s, ir ari galvenais balsta stabilit?tei. T?s augsta-
m par iemeslu pa dalal ienaldziba pret dol?ru, Jo
pareiz var pirkt KO
emisija Udz Slm bijajott un pareiz jaunfis Ble- pirmais uzdevums b?s
?gstajam komis?ram Me- improjektu, par llgtejmil- imlem r?pniec?bai. k8 ar pal?dz?bu slkr?pnleolbu
leklem. S?let, ka ang^'^ izl?musi n?kam?s ned?lM
% miljonus marku ?redl- laks?jumiem armijai xa
lus no Marala pl?na fon tam esot paredz?ts 
ht nodok?u p?rk?rtojumu, v?ciei maks? augs ako
)asaul?. Visi ienakum mark?m t? noslogoti 
, ka r?pniekiem nav ne a savu pel?u ieguld?t
faplain?an?. Ar o terpilditos naktslolcau- hk?fi nodz?vo un nodzer, ktu nodok?u inspektora'^,
hs laikam gan bus g?" e p?c luksa pec 6 sma
viena gada aikS _ Ludzas Rietumeiropas i j [mes. ar pa^^tu JaiduW L par t?l?ko nSkotni fo uzplaukumu _Riet"J. L r?pes. Repar?ciu J  [jp?cijas Jzdevumi,Jf8 fr?ti pieejamie kred.tiu; iem sevi uztur?t diez vai sp?s Pi^'^Scljas rgums un organ
pal?dz?bas no ar?,ga Is ari pec Marala P
U a m i_m g f . J f^,. s no spe?iem un v^^ Blbai un Reinai.
fifM^j^^n,^,. LATVUA 0
TiVZEnEI BR?V?BA! Lasitajs gaida
/fcvaaar redakcij? bija Iegriezies ?tootfijs Wnis Kalmlte no k?da ftanitt Joslas ciema, kur tuv?k? lat- j^gSu  ^ ^ e dz?vo iii lulometru
fllu. Vi?S' st?st?ja par to, k? glez- SO savas paz?stam?s latvieu rijas, II aizver logu sl??us, lai sve? ai nava fttpus? neizbied?tu vi?a dzim- ^ lauku Jitml?as; k? so?o pa^ vJictt demu, savu kurpju purngalos' llcgtfdamies lai sve? apk?rtne ne- ita^ntu to norelbumu, kas ar visu ?jilffiU rOgtenumu no paa atdzivin?- til fljss n?kdams, ?auj dom?s iz- ??i?lt b?rn?bas tekas. T? vi? mek-
atrod tm glab? sevi sp?ku, kas^ vajadzIgSt lai I dz?votu no odienas t r?tdienu. Un ap vi?u, t?pat k? $? daudziem no mums. Jau tepat Strop? savilkuies t? atmosfaira, ku- ?S gr?ti elpo latvtlei t?laj?s ze- jngi, T? ir vientul?ba, lai?? rezlg- Badja, i l dtives sp?ka laup?t?ja. Izplaukst viskr???k.
BaTglmot?js st?st?ja ari ko cl- (?^ proti  k? paiet ivi?a r?ta stun das starp pulksten asto?iem un des- i&ltiem, kad roka l?ga nece?as, lai la^ertu otu. Jo tad j?gaida pasts vstules, laikraksts. T?s jr saites ar l^asauii, ar latvieu sabiedr?bu un (g| dz?vi. Ads ?tri p?rskrien laik- l?sta slej?m, mekl?jpt to pau ipgku, kas citk?rt j?mekl? atmi??s latvieu riju skatot. Un dareiz, lai neteiktu biei, Ir j?vi?as. Kur ir tie ugonav?rdi, kas apgaismotu is no- gur()too9?s dzI^ e^s dpv?rimi t?, lai varStu alzl?kotles kaut vai l?dz pa jai tuv?k?s n?kotnes slieksnim? Kur ir tie pa??v?bas un mierin?ju ma vBrdl, kas ?autu tic?t ka ne v l - gas dienas tautas m?S Ir gal?? Un tie v?rdi, kas sasaista cilv?kus pSri j?r?m; kas ar! putek?os un dnipfis atrod pamatus Jaunai dz? vei; kas atvieglina sveuma dz?ves nastas un pateic t? sp?ka nosl?pu mu, kas c??ai par senajiem latvie te Ide?liem pieifeasto un visp?r?go Irau viet? dotu jaunu, patiesi sp? c?gu impulsu ^ kur tie ir?
Hdu ftav, vai ari tie atskan reti- un allktl, vai ar? v?ji isadzirdami. W biei Ir spriedums; kas aj? vietu?aj? IranCu joslas ciem? dzir dams tikpat kategorisks k? las?ms v^ stulSs no Anglijas vai Kan?das.
T? ir meda?as viena puse. T?s painata raksturs ir pras?ba. Pras?ba ar visai pietic?gu saturu: dodiet mums uguns v?rdus. Ne valsti, ne br?v?bu, ne atgrieanos, bet v?rdus! Tikai v?rdus, kas mums pal?dz?tu tict, dz?vot un c?n?ties. Bet ja pra- a, tad J?b?t ari k?dam, ;no k? pra- iit; pras?bai j?b?t adres?tai. Un adres?ts Ir tas, kas atrodas meda ?as otr? pus?.
Laika zobs 8o m?su nacion?l?s toves, o m?su gar?g?s satversmes a labledrlsko tikumu simbolisko ffieda?u Ir grauzis t?, ka t?s pirm?
gadu pl?sm? pras?b?m pieau got, k?uvusi arvien rdjefaka un skaidr?ka, bet otra  dev?ja puse nodilusi un pamaz?m sr^ud? kont?- ^ . Tie ir r?gti v?rdl kas neb?tu lasaka, Ja atmi?? neb?tu br?v?bas % laiks ar visu toreiz?jo latvieu Bitellektu?lo sabiedr?bu. Sie v?rcU outu ari maz?k r?gti, ja neb?tu at-
abu p?d?jo okup?ciju laiks un W tas kara posms, ktas sk?ra m?- ^ 2eml tiei. Cik vientu?a bija pa- ^Kusl tautai Dievs, tava zeme deg" W aplidoja pagastus, un tas bija S^orlz viss. pie k? toreiz, putek?u ?i pelnu viesuli, var?ja tverties  ^ Wja k? ?dens, kas atspogu?o uesmas un reiz? par?da debesis, at- gadinSdams, ka taj?s m?jo Dievs,
nu? ttvu karu r?bo?a rimusi. Otrais
f kfi alzslaucljis pirm? atrais?tos, oe?lisma svaid?tos nacion?li revo lucion?ros sp?kus, it k? apdz?sis c l - vas vardu ugunis, ar retiem iz?? mumiem it k? padar?ji!? vienaldz?- p rimtus un Isredz?gusi paus tos, J.^ "^ cilts ir neizn?c?ga tik pat ilgi,
m dz?vo tauta tie ir m?su ^?eUektu?l?s pasaules gara un J^ k^slaa dz?ves pravieM,,; valdnield ^ alpi. Piecus garus trimdas ga- Q3 sveniec?bas gaitu liel? saime Rad?jusi, b?dama k? miesa, kas ?JJ? blakus sav?m smadzen?m bez M'^^ organiskas saist?bas ar to, ^icedam?s pati savai sirdsapzi?ai
"^^^vidu?lajiem p?rdavojumiem, i^ gu, sakar?bas un noz?mi sa-
1^513^ ^ par?d?t v?sturisk?, nacio- aia vm visp?rcilv?cisk? ' aspekt? u^sies tikai reta spalva, v?rusies
tant ^ ^ ^ ^ ^ nerun?jot par s.r,^^.,^v?seles sp?ku organiz?anu, .^ ^^^^^ un vad?anu k?d? no- ^^a virzien?. Seit nav runas par
? ?estad?m vai citiem sabiedris- instit?tiem, bet par to br?vo,
? a^icigo un suver?no personu un
J?nis Klfdz?fe
Vi?a 20 gadu n?ves dienas atcerei uKlusl rokas uzliekam Brivfis Latve karogam: Topi, audzi, brfv? Latve, Br?vu tautu kop?b?! Tavi hljfim, tavi esam. Tavi Imslm mOIb?."
Ar ?du zv?restu Latvijas karo gam trimdinieks Rainis stiprin?ji m?s tan? smagaj? laik?, kad pirm? pasaules kara beigu posm? m?s v?l tikai c?n?j?mies par br?vu Latvi ju.  Zeme, ajme, kas t? zeme? Zeme, t? ir valsis!"teica vi? Jau toreiz, kad m?su zeme v?l nebija valsts. Un  Daugav abas malas M?am nesadal?s: I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale m?su,"  dzie d?ja vi? t?l?k sav? Daugavas" s?rdie?u dziesm?, kaut taisni tolaik m?su zeme bija okup?cijas varas vid? puu ?elta. Ar ?du pravie tisku tic?bu br?vai vienotai Latvijas valstij un pras?bu p?c t?s ar dze jas Iero?iem rok?s Rainis ierindoj?s c?n?t?jos par vlsias tautas lietu, un visa tauta nedalliU vi?u atzina par savu. Toreiz Rainis bija gar?g?.mai ze m?su str?lniekiem p?d?jo br?v? bas c??u laik?, kad tie g?ja pret Bermontu Kurzem? un pret komu nistiem Latgal? ar Rai?a Daugavu sav? karav?ra som?, ar tan? ietver to kv?lo tic?bu br?vai Latvijai  sirdi.
Rainis piedzima Augzemgal?, p?rtic?g?. J?, pat kundzisk? ?ime n?: vi?a t?vs bija vair?ku muiu nomnieks. No bi^mlbas laika zem apzi?as dzi?ajos nosl??ojumos no g?la Augzemes bag?tais folkloras p?rs. ?is sl?nis v?ra gados devis dzinumus daudzoi Rai?a darbu na cion?lajos mot?vos. klus? z?na at?irt?b? no g?j?ju b?rniem bija
J. Rainis
Prologs P?t, v?ji?i P?t, v?ji?i, dzen laivi?u, Aizdzen man! Kurzem?.. .
T?s gari elst?s sifri jautr?s ska?as. Kam l?dzi m?|u ];>Bsaul? vairs nava, Man miera nedeva tos garos gadus. Kur ir tas v?ji?ii, kas i mums reiz
pflstu? Kas dzKu dzimten? i m?su laivas? Ak, p?r?k liels Jiira, v?ji?i maass, M?s galdam, ka miis nestu, lielo
v?ju. Mums ir tas sol?tis gan, bet v?l nav
dots. K? kurzemniece sola, bet ne deva. Tad m?s ar dziesm?m remdam sa
vas Ugas. No dziesm?m laivu tais?m, ska??m
v?ju: Ar ilgu br??iem kopi sas?dui Uz t?vu sap?u m?j?m aizlidojam.
ari augl?ga zeme vlenpatlbas d?g?a nobrieanai l?dz absol?tas vientul? bas apzi?ai, kas klasiski dokumen t?ta dzejol? Kaln? k?p?js. Izgl?t?bu Rainis var?ja ieg?t pirni?irlgu bez materi?l?m raiz?m vai tr?kuma: R?g? vidusskolas un P?terpill Juri disk?s fakult?tes. Jaunais Jurists sa biedr?b? k?uva paz?stams ar av? nieka darbu, rakst?dams jaundibl- ??tajos latvieu kreis? novirziena izdevumos, kas pag?ju? gadsimta beig?s ievad?ja latvieu soci?lisma idejas. Da?a jauno stud?joo un stu d?to" latvieu apvienoj?s neleg?l? soci?ldemokr?tu partij?, ar? Rainis bija vi?u vid?. Saj? laik? Rainis iepazin?s ar Aspaziju, kas bija jau sumin?ta dzejniece. No koll??i?l?m attieksm?m ?tri izauga m?a m?le st?ba, ? 0 dz?ves posmu intfni? va? sird?b? atkl?j public?t? dzejnieku p?ra sarakst?an?s. T? apliecina, ka par d z e j n i e k u Raini latvieu tautai ir j?pateicas Aspazijai, jo t i  kai Aspazijas tic?bas balst?ts Rainis nopietni piev?rsies dzejai im ar? pats ieguvis uztic?bu savam dzej- ni*eka talantam. Cik liels bija is talants, cik daudzpus?ga vi?a izj?tu pasaule, cik plas vi?a gar?go cen tienu apv?rsnis, to gaii pier?da aj? posm? veiktie galvenie darbi: pirmais dzejo?u kr?jums T?las no ska?as zil? vakar? un G?tes Fausta tulkojums. T?lo noska?u" izj?tu skala no vistrausl?kajiem int?mo p?i-dz?vojumu vibr?jumiem, piem? ram. S?kie pirksti?i vai Zelta tvaiks, pieaug l?dz pastara baz??u varen? bai soci?lajos dzejo?os, piem. Pasta iga tiesa vai Pazuduais d?ls. Ar kon?enialo Fausta tulkojumu Rai nis plai atv?ra latvju rakstniec?bas tolaik v?l paauros logus uz Vakar- eiropas kult?ru.
(Turpin?jums 6. Ipp.)
person?bu kopumu, kuru rok?s gu? m?su kult?ras, m?su nacion?l?s dz?ves veidoana. M?su sabiedrisk?s un laikmet?g?s probl?mas it k? k?u vuas par politi?u, sabiedrisku dar binieku un karav?ru monopolu, un tikai retumis vi?u vid? ieraug?m par?d?mies k?du rakstnieku vai gleznot?ju. Trimdas sabiedrisk?s dz?ves sajauktaj? kor? gan bijis un v?l tagad ir daudz balsu, bet at skan?jusi tikai pavisam reta dzies ma. Nikl?vs Strunke reiz mudin?ja trimdas m?ksliniekus iem?in?t sa vos darbos laikmeta tra?iku, bet v i  ?a aicin?jums bija sacet-?ts tik ne izdev?gi, ka tam nerad?s sekot?ji. K?da polemika Zviedrijas un V?ci jas latvieu m?kslinieku starp? pie v?rsa gan daudz Intereses, ta?u at tiecas tikai uz glui lok?las dabas par?d?b?m.
Pa tam ir pag?jui gadi un izkl?st ne tikai tauta, bet ar? tie, no ku riem t? visu laiku gaid?jusi un gal da k?du v?rdu, tie, kuru viedoklim, spriedumam un nost?jai b?tu j?vei do sabiedrisk? doma. Daudzus no vi?iem m?s vairs nekad, patiesi ne red2;?sim, ne dzird?sim. Emigr?cija, eksistences probl?mas, dieni?? dz? ve  tie ir apst?kli, kas attiecas uz visiem trimdiniekiem vien?di. Un ? vien?d?ba tik svar?gi uzgulusies m? su sabiedriskai domai, ka no visa p?rdz?vot? nogurusi, t? tusn?dama, ?urd?dama un ?v?dam?s ilgi gro z?s un plok, uz atmi?u, nopi?tu, skumju un ?labu maisi?a nezin?mi
ilgam miegam iek?rtodam?s. T? ro das paradoks?lais st?voklis, ka dau labu m?su kult?ras dz?ves promi nenci gan pavada ziedi un reve ransi, bet pai pavad?t?ji paliek tuk?. M?lest?ba un cie?a, ar k?du latvietis kop sendien?ni bijis pie ??ries savam rakstniekam, gleznot? jam un m?zi?im  t? pirmo reizi tautas m?? paliek it k? vienpus?ga, lai neteiktu pievilta  taisni tagad, kad dz?v? miesa gaida dz?vo sma dze?u pav?les, kad nogurusi dv?sele gaida v?rdus  un kaut ar? tie ne b?tu ugunsv?rdi.
Bet v?l jau visi nav proj?m un v?l d a u ^ kas palicis sak?ms ar? palic?ju starp?. Un nevar ta?u b?t, ka m?su kult?ras nes?ji un veido t?ji b?tu k?uvui tikai par priv?t?s person?g?s dz?ves dz?vot?jiem vien, kam ar noris?m tautas dz?v? un dv?sel? tikai tik daudz sakara k? jebkuram trimdas gaitu min?jam. Un kaut ar? viedok?i krustotos un domas un uzskati sadurtos, vispirms ir ta?u svar?gi apzin?ties, ka latvlci- .^ u rakstnieks, gleznot?js un m?zi ?is arvien v?l ir tai viet?, kur tam J?atrodas, kam?r vien galv? un ?er menis ir viens, kam?r vien latvieu kult?ras un sabiedrisk?s dz?ves veidot?js iet savai tautai pa prieku.
Kur un k? to apliecin?t? V?l mums V?cij? ir viens latvieu
laikraksts un vair?ki cit?s zem?s. Bet latvieu las?t?ji tagad ir vis?s pasaules mal?s.
P?vils Klans
(1. turpin?jums). Grib?j?s steigties, tikt t?l?k pro
j?m no vietas, ko dai bija saukui par robeas p?rejas punktu. Kaut ?tr?k var?tu tikt k?d? vUden?, kas brauktu proj?m m Sejlenfes t?lltl
Sta?islavs p?rk?pa sliedes un steidz?giem so?iem g?ja taisni uz k?du vilciena sast?vu, Jo tur bija pamirdz?jusi gaisma r?ta ausmas mijkr??a. Laikam k?ds bija uzr? vis s?rkoci?u.
St?tl" asi noskan?ja k?da balss, un Sta?islavam blakus izauga pe l?ks st?vs ar auteni rok?s.
,.Atpaka?l" t? p?ti krieva balss pav?l?ja v?lreiz. |
Vi? met?s atpaka?. No vilciena sast?va atskan?ja b?r
na raudas: JM?mi?, m?nU?.. . Es negribu!
Es negribu, ka te tik tums . . T? pati s?k? balstl?a *p?c br?a: ,,Est! Man gribas ? s t . . . M?ml?,
k ? p ^ tu man nedod ?st?" Sie raudlenl bija latvieu valod?. To dzirdot, Sta?islava pier? iekri
ta droin?t?ja doma: Jau esmu Lat vijas pus?!
Sav? raudlen? b?rns vlsska??k bija izkliedzis v?rdu: ?st! Tukums Sta?islava pakr?t? piepild?j?s ar asu s?p?anu. Vi? ko??ja l?pas, rija siekalas im taust?j?s pa kaba t?m. Tur nebija nek?. Ac?s vi?am r?d?j?s lieli, br?ni maizes klalpL Jau pirms trij?m nakt?m vi? bija ap?dis p?d?jo garozu.
Vi? p?rvilka ar pirkstiem p?r ac?m un skat?j?s vlsapk?rtt te bija Iela, bru?a akme?i, ielas mal?s sa z?lui koki un t?l?k daas ?kas. Maizes klaipi bija nozudui.
Vai es Jau s?ku zaud?t pr?tu? - vl?S dom?ja, pieri berz?dams. Tad vi? paskat?j?s visapk?rt\ un s?ka pats sevi atk?rtot pav?les: Dom? skaidri! Jau ir gaisma. Te ir iela. Te nevar b?t nek?das maizes. Tie ir v?juma murgi. J l t i ek m?j?sl J? tiek m?j?s! S?c i^t! Ej l
Vi? sevi mudin?ja t?pat k? ta n?s reiz?s, kad og?u acht?s paze m? bija uzn?cis v?jums un grib?j?s aps?sties un aizv?rt ads, jo zin?ja, ka tie, kas t? bija aps?duies un aiz v?rui acis, otr? r?t? no achtas tika izvilkti jau k? l??i.
Visu savas apzi?as modr?bu sak? pin?jis, vi? paskat?j?s visapk?rt. Aiz slied?m bija tas garais vilciens, no kurienes raud?ja b?rns. Loko mot?ve st?v?ja uz to pusi, no kuras vi? pats tikko bija Ieradies. Lik?s, ka aiz o vagonu sien?m run?tos, vaid?tu un raud?tu daudzas balsis. Viss uz to pusi t? sav?di alca un dun?ja, it k? liels b?rinieku g?jiens b?dSs par k?du miruo sl?p?ti kunk st?tu un nop?stos.
Ar sitiena sp?ku Sta?islava no guruaj?s smadzen?s iekrita skaid r?ba: aizvedamo vilciens, tas Ir aiz vedamo latvieu vilciens!
Ball?s, kur?s dienu no dienas Jau gadiem Ilgi bija mirkusi katra v?l 'dz?v? ?na Sta?islava Sil?na augu m?, vi?u tagad satv?ra ar p?k?u sparu: Ja tie pamana mani im -ie met in? vilcien?? B?gt,s b?gt! i?lo- sl?pties kaut kur!
Vi? ?tri paskat?j?s apk?rt, ie sp?jas nov?rt?dams: kur te lab?k var?tu nosl?pties, ja vi?u s?ktu k?ds g?st?t?
Ap miesta ielu, kur?' vi?, steig damies, bija Iemald?jies, bija tikai retas m?jas ar dau ceri?u kr?mu, ?beli vai b?rzu pie st?ra. Iela bija tuka no g?j?jiem. Tie, ar kuriem vi? reiz? bija Izg?jis caur kontro* Ies baraku, bija liel? steig? nozudu i uz vis?m pus?m.
Sis tukums un klusums Sta?lsla* vu bied?ja v?l vair?k. Vi? s?ka skriet. Proj?m, proj?ml Kaut kur t?l?ki
Tikai daas min?tes skr?jis, vi? st?j?s. Vi?u p?r??ma nesp?ks, un ac?s atkal r?d?j?s maizes klaipi.
Varb?t vajadz?tu pieklauv?t pie k?d?m durv?m un pal?gt. Te jau bi ja Latvija, te j?u vajadz?tu b?t maizei. Vai tie, kas ar maisiem ro k?s brauca kop? ar vi?u vilden?, neteica, ka aiz robeas b?s maize? i i i i i i t i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i
ESLINGENA8 LATVIEU TEAT?A VIESIZR?DES
V
ar R Blauma?a noveles dramatiz? jumu Brinumz?me" notiks: Ans- bach? 16. septembri, Fibach?17 Valk?  18., Ingoltat?  19., M?l- dorf?20., Trauntein?21., Berch- tesg?den?  22., Mincben?  24 Augsburg?  25., Memlngen?  28* Kleinkecfi  27., Karlsr??  29 Frankfurt? - 30, Hanav? - 1. ok tobri un Vircburg? y- 2. oktobrL
Bet jau t?l?t ari par savu Jauno nodomu s?ka aub?ties un sabij?s. Vi?am lik?s, ka aiz katr?m dur v?m, kuras te vi? atv?rs, b?s po licija un uzkUegs: Stojl"
Vi? pagriez?s atpaka?. Atkal acts r?d?j?s maizes klaipi, un tie auga arvien liel?ki. Vi? piev?ra acis, sa koda zobus un raudz?ja norit sieka las, bet ari to bija maz. Kakl? gurk st?ja sausums.
?st! Vien?ga ko, bet ?st un t?lU! Ielas m a l ? bija kasta?u koks. Tfl lapotn? sp?d?ja za?ie bumbu?i. I^ta- ?lslavs pasniedz?s un ab?m rok?m sfika tos pl?st, tv?ra zobos un stel- dzigi ko??ja.
Pa d?rza v?rti?iem lz*)5ca Jauna sieviete ar za?u lakati?u galv?. Pa man?jusi sav?do cilv?ku pie kasta ?a, vi?a apst?j?s.
Vai k?ds pr?t? paJukuSal8?-i)ir- maj? mirkli sieviete padom?ja. Ta gad t?di te gad?j?s biei. Nopl?sis un b?lu mir?ja seju. Ar? t?di tagad te bija redzami Ik uz so?a. K?ds klaidonis no robeas vi?as pusest Vi?a Jau grib?ja pagriezties un olz-^ iet, bet k?da tuv?bas z?me vi?a seji teica: tom?r t?ds k? savu ?auo.- Vi? bija gara auguma, t?rpts gan iel?pain?s biks?s un sv?rk?. ?si apgriezti mati, augsta piere, aurftg l?dz kauliem Izdilusi un b?rdas ru-^ g?jlem noaugusi seja. N?. nevar?tu b?t, ka is no sveajiem  sieviete dom?ja. Vi?am augsta piere un lie las acis. Vairumam to, kas n?k no aizrobeas, Ir tik zemas pieres  turpat mati, turpat acis. Bet tom?f t? k? ne m?s?jais  k?p?c vi? tS ?rm?gi rij os za?os kasta?u ez?us?.
Tad vi?a izdzirda no ?l savfidfl cilv?ka mutes izskanam t?dus kfl v?rdus, k? guldzi^ius:
Vebil... vebil... velni..." Sieviete piespieda abas rokas pie
kr?t?m: tas nebija sveais. Lai Dievs ?l?gs! Kas ar Jums?**
pasp?rusi soli tuv?k, vi?a iesauc?s^ Sta?islavs satr?k?s. No vi?a no
krita tumsas aisjkars. Pac?lis galvu^ vi? redz?ja sievieti, k?du nebija redz?jis jau gadiem. Pirm? doma vi?? bija: laikam gan es izskatos briesm?gs. Ja vi?a kliedza t?d? bai ?u balsi Tad vi? atcer?j?s, ka ko ?? za?os kasta?us. Aizgriezies pro j?m, vi? tos Izsp??va un tikai ta gad s?ka sajust sav? mut$ s?rstoo r?gtuma garu un st?v?ja k? ne darb? pie?erts un nokaun?jies.
Ai!* vi? caur zobiem novaid? j?s un iesita ar delnu sev pa pieri.
Kas noticis? J?s esat slims." ,,N?, n?... Es... neko... Nekas nav
noticis... Es tikai grib?ju Iet uz v i l  cienu," vi? teica taisnodamies.
No kurienes j?s n?kat?" Vl?S neuztic?gi paskat?j?s visap
k?rt. Kas tur tan? vilcien??" Klus?k!" vi?a ?ukst?ja. Sonakt
atkal ??ra dlv?kus. Iesim t?l?k." P?c br?a vi? pateica: Es no Donbasa... No ogl?m...* Ilgi sabij?t?" Cetri gadi." Tagad visapk?rt paskat?j?s
vlete, lai k?ds nedzird?tu to. vi?ai sak?ms.
ArI mans v?rs... ir tur... kur... nek? nezinu... Iesim ?tr?k!"
Vi?i nogriez?s no ielas. Par?d? jusi Sta?islavam vietu, kur d?rza ogul?jos aps?sties un pagaid?t, sie viete aizsteidz?s.
Dr?z vi?a n?ca ar piena pudeli, sieru un klaipu maizes.
Ap?dit. Te neviens neredz?s.'* Vi? ?da un ?da. Niko ne dzir
d?ja, ne ar? saprata, ko vi?am vai  c?ja Vai teica. Visas vi?a domas un juto?u piepild?ja ilgi nejust? maizes gara, 
Kad necer?t? pavadone n?ca v i  ?am l?dz uz vilcienu, jau iedams, vi? s?ka grimt mieg?, un vi?a do mas un m?le vairs neklaus?ja ne k?d?m pav?l?m. Atradis vilcien? vietu, kur v?l var?ja aps?sties, vi? t?l?t iegrima smag? mieg?.
R?zekn?, kur Sta?islavam bija j?p?rs?as, vi?u atmodiln?ja k?ds skolas z?ns, ?ukst?dams:
Celies, celies! Tu teici, R?zekn? tev esot j?p?rs?as... Es zinu, pa z?stu  tu n?c no g?sta... Tu esi bijis m?su karav?rs..."
Kad Sta?islavs bija atmodies plll- nlgi, vi? grib?ja kaut ko z?nam pavaic?t.
V?l tikai daus mirk?us zens te bija. Vi? saVka savus r?d?t?ja pirkstus krust? pret sav?m kr? t?m un, Sta?islavam paskat?jies ac?s, izl?ca no vagona.
Sta?islav.s lauz?ja galvu: kn tas noz?m?ja? .Kas gan t? var?tu b?t par z?mi?
^ . (Turpin?jums sekos).
sle- kas