papildu uztura, p?r?j?s PAfiClJAI p?M VfiRTiBAS pj?tlaa zudum? kara 'l&ioai ae Jau t?- i a i^est Het paireN J?I^vfiitini sarak^ tieiu bfii tsnldiiatt. ^i Ijpaialekuf, iMt i ima i vil valiti IB ItElktt^liroiitM' pa^mt i?tfit, tika nstprltftin?tf, bet i m a a us V?dj?, jBrtibam, I ? i ^ kttgt Viiu, kai pel *Wvaiili uu vflcn iioveaa VB V?cUut mfl tatrUas Uel?ko abrn^ ^ i ^ i t t , p i imit i l i ^ u? iteigfi Mbdola p?rkau* g i l l Btumi neka . 7, Ola^ tibek? !?||ialteka veco M | a | ^ K?ru |Wlr Itie no ii}fbiyal|ie.Lat* llttj^^lilM pil- lai* i i idi m t?lu no?r- tuad EitInS. i l r l lab? it?- va??tn kalpot sa ikni* N pie Sieivtgai ^etnoi llkvid??i- b l ? l ^ H U n ? KViSt UKTA I INI* |. i . v l m apgabiau llest?itt un us?l- , visni tautielus , apiln?t LatvUas ^darb?bas sable^ 'E?e)|?ni i?inna ^.a k i i aiKodaa _ u)a aoku^ vimti biglu idijumoi bU ir aptitt?ta un fabledrfik?i apsaimniekoanu neli- (U^darblnle- i t ^ e t o l a n u ?kot visas i f ^ K savlal- ' ine?to?juil l?^ Bagara il?i$ gadus ??r^ ttt m fit, t? ne- le ttttnlecl- l U a s v?lits nmilekuikor l '>)?iitt saglab?* bez re* Treadien, 1950. g. 12. j?lij? L A T V I J A 4 m?neus str?d? cits p?rk par jau m?ju velti, e par tautieu dz?vi Dienviddakola Latvieu pulcii?! Dienviddakot? Jau krietni pieaudzis un p?rsniedz 500. Izveidojuies tr?s galvenie centri ap Siuksfolzu (tata liel?- ?co pils?tu), Pjeru (galvaspils?tu) un Votertaunu. Pirmo soli tautieu apvienoan? veicis m?c. R . Krafts, IzSodot nelielo urn?lu Sveos ce?os, bez gar?ga un laic?ga satura l i p t t ^ sniedz ar i las?t?ju v?stu- jei, p?rlasot izn?kuos 4 numu ra todas iespaids, ka aj? tat? lat vis kl?jas visai gr?ti Dom?ju t o c t ^ k a ?sten?b? tas t? nav, la i ^ ari par sevi?i labu o tatu nev?rgtu saukt. K?ds tautietis par piectt ;m?neu darbu sa??mis 20 doL,. un i r ar? t?di, kas pirmos Cet- rus mSneUs str?d?jui glui par veitl Citiem turpretim laim?jies, tip, piem., k?da ?imene ar darba de- un citus speci?Hstus. Dai latvieu ?rsti dr?zum? s?ks str?d?t sav? profesij? Turpretim ziem? j?tams visp?r?js bezdarbs. Sa^edriskaj? zi?? ros?g?kie i r Siuksfolzas tautiei, kas jau noor- ganizeji^i vair?kus dievkalpojumus un nodibin?jui pirmo latvieu b edr?bu Dienviddakot?. Izn?cis pirmais inform?cijas bi?etena nu- murs, kas piejMras?ms biedr?bas se kret?ram Rug?jam: V M C A , Sioux Fails, so. Dak. Biedr?bas vald? v?l f'^^^^^l ^1 Krastl?S, Dr. M. R im- a, V . K ^ t o n s un P. Kalni?i Lat- vieiem tat? i r visai labs v?rds, ko apliecina ar! ejienes luter??u orga niz?cijas emigr?cijas da?as vad?t?ja Gandilz puseuBiopas imiB PIEZIBIES P A R D?NIJAS LATVDBSU EBOGRAaJU D t o i j ^ latjdeu skaits p?d?jos {noteikumi Ir stingr?ki Var s?gai- n^eSos^nenait?gi placis un palaik Ufit. ka p?c visu D?nij? v?l pal iku- tlkai nedaudz p?rsniedz 600. le- So ?imenes locek?u un pazi?u ia- m^is nemit?gais spiediens no saukanas uz Austr?liju un Jaun- XRO un d??u iest i iu puses. K?d- z?landl b?s izce?ojitfi 2S-30 proc relz?jo musu tautieu skaitu D?- D?nijas latvieu. ffir:.J?5!^ ' ^^^^ '^av iesp?jams. Kopenh?gen?, j?lij?, bet ?iet, ka tas bija ap 2000. D? nijas latvieu pal?dz?bas komitejas kartot?k? ?si p?c kapitul?cijas bija apzin?ti 1850 tautieu. Zin?ms skaits latvieu jau no paa s?kuma paUka v?cu nometn?s, jo brild?i?s, ka vi?us var?tu izdot Padomju sa vien?bai B?g?u tieksme emigr?t prom no D?nijas visu laiku bijusi Uela, ari neatkar?gi no min?t? iest?u spie diena. lemesU daudzk?rt aprakst? ti jau agr?k darba un izpe??as nedro?ba uc. saimnieciskas dabas apl?ses, antip?tija pret ilgstou dz?- A. Talka ^ n e d a u d z i e m , . H , a ^ i - Sn^ t^ ^n^l latvieus'vi d??u vid? un politisk?s nedn)S?- D?rzkop?bas izredzes Austr?lij? V?STULE LATVUAI NO BIELEUBNA8 viet?. Pils?t?s s?p?g?k? probl?ma ir dz?vok?u apg?de. Darba zi?? l a bas iesp?jas vasar? i r b?vniec?b?, t?pat mekl? ar? labus mechanl?us m i ' " i i i l i i i i i i i i ' kad biju mazs, tad aries run?ju latviski INFORJMAaJA NO OHAIO STATA Ohaio tata galvasr'^s?t? Ko lum- bus? (Columbus) 1948. gad? bija t i - kad tr?s m?su tautiei, bet ar laiku is skaits iev?rojami audzis. Jau pag. gada 18. novembra svin?b?s te bija ieraduies 15 latviei, Ziem sv?tku ;sar!kdjum? dal?bnieku skaits sasniedz 45, bet h g. janv?r? pils? tas un apk?rtnes latvieu san?ksm? kop?j.air amerik??u viesiem ierad?s 100 personas. A r patiesu gandar? jumu pitemin?mi vair?ki m?su lab i l i , kds Kolumbus?i sniegui at balstu rie vienai vien latvieu ?ime nei: amerik??u luter??u bazn?cas galven?s p?rvaldes direktors Dr. S? (Herlry F. Schuh), kura biroj? str?d? aW4ivas latvietes; t?pat presbite- "^^^u draudzes m?c?t?js Sandberns ime) un Preds Kolmens (Co- ), kura pirmais jaut?jums sa tiekoties i r vai k?dam atkal nav vjad??a pal?dz?ba? Vienm?r at- lazdamies ?atvlf? j id? un tal?dz?- dams tiem cik var?dams, vi? m?dz teikt: Kad biju mazs, tad ar? es run?ju latviski. Tagad tikai pie mirsies .. Maij? Kolumbusa tika nodibin?ta latvieu biedr?ba, T?s pagaidu val d? par prieks?di iev?l?ja Aleksan dru Raudzepu, par t? biedru J a n?nu Vit?ni, sekret?ri Veltu Egli, kasieri Em?lu Gulbi un biedrzini Margaritu Ginter l Biedr?ba piepra s?s vienu no L N P sakomplekt?taj?m bibliot?k?m, lai ikvienam ar? t?laj? Amerikas krast? b?tu iesp?jams g?t latvieu gr?matas veldzi. No e jienes izs?t?to galvojumu skaits i r papr?vs, t? ka paretkams, ka m?su pulci? v?l pieaugs. Kolumbusa, j?nij?. Vc. latvieu s?pju b?rns. Ja atskaita Westward Ho akciju, tad l?dz pag. g. vasarai D?nij? v?l nebija ieradu sies neviena pati no t?m daudzaj?m! ^IffT. ^T^^'f^ "^"i 1^ ,^ i r ' a r i T t v lS i d lWk ^^L^Tl^'' Austri as strtUj?. Taftu nav Jfiholalrokas un DP nometn?s. T?d?? a n pirmajos j?saka - nevar. A r m?su s?kstumu MOsu Auitr?UJas redakcija Kan* ber? lam?r? blcll sa?em V?djos un AngUJu tauUeiu vistulei, ku r?s Jaut?ts par latvieu d?rzkopju izredz?m Auftr?m?. AtbUdot Hm v?stul?m, todien lespie?am d?n* kopn)u speci?UsU P. Ben?a rakstu. Pirmie so?i vienm?r gr?ti T?p|t & o c ^ o . ^ ^ f "^^l"^^^^ I ^ ;^^^J^Hun labo gribu daudz kas iesp?jamt. D?nijas latvieu skaits Izbrauca uz pgc maniem nov?rojumiem dzl- ilSi^^"^; , 1 * Pn>u var peln?t labu naudu. Austr?- Ierobeot?s iesp?jas izce?ot uz uj? nav t?du d?rz?ju, kas m?t?jas i^SS^l'* un Franciju toiantoja sa- L a zemi" bez k?das v?rt?bas. Glui uz??mum? no lab?s m?c. Damt?i, Mr. " f ^ aizbrauc?ji par otr?di: da?s pils?t?s m?jasm?t?m Fjeistads ar kundzi, misfRasmusene, m?c. 0 zemju apst?k?iem sniedza diez- tiei d?rg?s saknes sag?d? vlslielfi- gan nelabas zi?as, un da?a no tiem k?s galvas s?pes. Te gan nav lesD?- pat atgriez?s atpaka? D?nij?. Z i - jams jaunatbrauc?jam da?s ned i l s nams skaits iae?oja i ^ Zviedri- s?kt audz?t d?rz?jus, Jo vispirms Jau ju. T? k? dab?t ofici?lu iebraukSa- J?tiek pie?v?s zemes. Tai vajadz?ga nas at?auju Zviedrij?, ja vien tur Uauda. Av?z?s gan katru diena Ir nav priek? k?ds pieder?gais, i r ?ott simtiem pied?v?jumu z e i m pirc?- gr?ti, tad lielais vairums aizbrauca jiem. Pat Uel?s Melburnas centr? tup nelegp, ieg?stot ofid^^^ pWu zemes gabalus var r?San?s at?auju v?kik. Tikai retos pirkt par apm?ram 150 m?rd??m. Ar gad?jumos ?dus aizbrauc?jus ats?- ?du pleWti*^ Jau o to var u u i k t ja atpaka? uz D?niju. Uz Norv?- Pirms?kum? maza d?rzniedbt?a var giju emigr?cija no D?nijas izr?d?j?s b?t UeUsks blakus pe??as avota. Pa< praktiski neiesp?jama. Ieskaitot teicottes ejienes klimatam, lesplja niec?go skaitu repatriantu, uz Eiro- mas 3 raas gad?. pas valst?m np D?nijas Hdz im pa-1 Pinln?tajfi zemes plattb? neb?s visam aizbraukui ap 40 proc. lat- gr?ti leiKst?t 8000 tom?tu st?du, vieu. Sagaid?ms, ka is skaits pie- Melburn? l?t?kie tom?ti iogad bija augs vairs vien?gi par daiem pro- U pensi m?rci??. Salldzinfilanai var centiem pateUct, ka laikraksts, piem?ram, Emigr?cija uz aizj?ras zem?m maks? S pensus, bet pastmarka iek- s?kum? bija v?l gr?t?ka, jo pirm?- zemes v?stulei 2H pensi Ja katra to- D. Boksruds un m?c. B. Krafu p?c diev kalpojuma Pier?. t?, jo tie iece?ojui ar da?du, organi z?ciju pal?dz?bu. Miss Rasmusena nor?d?jusi, ka m?su tautieiem nav vajadz?gs par katru cenu" censties palikt pie saviem galvojuma dev? jiem, jo ar? galvot?ju atst?ana (protams, pamatota iemesla d??) turpm?kajiem iece?ot?jiem nekait? ot. Nesen man bija izdev?ba pava d?t miss Rasmusenu 500 j?du gar? izbarukum? pa Dienvaddakotu, kur vi?a p?rbaud?ja gr?t?b?s non?kuo ?ime?u drives apst?k?us. Bija prieks v?rot, ar k?d?m simp?tij?m un pal?dz?tgribu l darbiniece m? ?in?ja visur izk?rtot da?d?s prob l?mas. Vi?a piedal?j?s ari latvieu dievkalpojum? Pjer? un aizvien Iev?l?ta Be??ijas latvieSu nacion?la komiteja Sinis dien?s Bel?Uas Utviell i t l iU pk?umim* lai vteoUddgii, aiikl?lfa un prapontaiil?a vIMSiaii?s lirasdil- l aavn nadonito kMBlIeiiL No 518 balillealiiJiMn v?l?an?s pMalli?a S85 vai 6U proe^ no 4 sankatn U kandid?ttftm fev?kil 15. k i tis Wa pMreMli ftatftioa* JannlevBiti ko- n l k l i aidi aan?ka a ism lai teiiidillo preildDa OD pimiivl LNP. No p l r n ^ saraksta iev?l?ti zv?r. adv. K. Gulbis, diplom tauts. A . Zno- ti?i, stud. J . Jerumanis, A. V?tra, stud. A . Caune, A. Bumburs un A. P U k s , no otr? J . Hpi?I un E. ?? ni?i, no trei? stud. K. Br ids. K. OsaU?i un 2. R?tenbadis un no ce turt? ~ R. B?ti?a. mag. iur. K. Lap sa un A. B?rzi?i VisUel?ko balsu skaitu ieguva zv?r. adv. K. Gulbis (198) un diplom. tauts. A. ZnoU?S 096). Be??ijas latviei, kas bija saskald? juies s?k?s biedr?b?s, kuru vad?t?jas personas dak?rt sav? starp? s?vi ap karoj?s, bija pirmie, kas apsveica L C P un L C K ?rk?rt?jos l?mumus par centr?lu nacion?lu komiteju iz raudz?anu katr? zem?. Latvieu ap vienoan?s Be??ij? gan s?k?s Jau 948. g., kad nodibin?j?s Be??ijas lat vieu orpniz?dju padon^, bet tan? )ija p?rst?v?tas tikai or^miz?djas, kas neapvienoja visus latvieus. T? p?c tautiei Be??ij? akcept?ja ieteik- ?s tie?s un visp?r?j?s v?l?anas, kas tagad nosl?gu?s un pUn? m?r? sevi attaisnojuas. ?etri saraksti, kas izg?ja v?l?an?s, nebija sast?d?juie p?c poUtisk?m parti?j?m, k?du Be??i jas latvieHem nav, bet galvenok?rt p?c iecirk?iem, lai nacion?l? komite ja p?c Iesp?jas reprez^t?tu visus latvieus Be??ij?. mSdr flnmolrist m? la ^t^^s^^M^^ i j a v^ B I U M U V O , J U i i u u m - zemes vescuiei m pensL la Kairs w PierL S l n ? S v ^ f ^ T ^ ^ ^ ^ ^ dotu t ikS 4 m?it?l?a| ra- S X l K i 4 a5'J^^^ ^ ' ^ ' ^ uz priy?t(^ $ Ini-[as,.tad ar to Jau pletieTlai>g?tu rudr^ dJaU^^ ^^ ^^ ^ pamata,>lai gan ce?a izdevu- savu kapit?lu. Bez tom?tu m?rces steds ^^^^ "^^^ P^^^s** ^^^^^s valsts. austr?Uetis nesp?j aiziet no galda L?dzek?u un sakaru tr?kums ?s ie- gandr?z nevien? ?anas reiz?. Aus- sp?jas v?l stipri ierobeoja. Aizj?- tr?llj? i r tikai 5 dienu darba ned?la, ras emigr?cijas veicin?an? un at- Sestdienas un sv?tdienas var velt?t balst?an? neizdev?s piesaist?t ar? d?rzkop?bai ari tad. Ja J?str?d? v?l liel?ko D?nijas latvieu organiz?ciju Siuksfolz?, J?nija beig?s. A. K. br?dina Otav? j?nija otraj? pus? notika - , i - i ^ . ^ -ii. plaa Baltieu feder?cijas r?kota sa- mtaistriias t^JJ^l^^ ^^^^^^^^ n?ksme un baltieu darbu izst?de.; stitejem tagad ptes?^ ^^ atbildes Ailstriliiia neatz?st Latiiias leKiaoSano fado?Rio savienli Imigrantu rekordskaits M?su AUSTII?UJAS REDAKCI J A S INFDRBIACIJA NO Ki l iNBERAS Atceroties deijmito gada dienu, kad bo?eviki ielauj?^s m?su zem?, vai r?ki Austr?lijfiis latviei nos?t?ja v?stules Austii?lijas valstsv?riem, laikrakstu redakcij?m ut t , atg?di not sarkan? terrora nedlv?c?bas Latvij?. Ministru prezidents MenziJs vi?am adres?t?s v?stules nos?t?jis t?l?k Austr?lijas ?rlietu ministrijai K? r , * ministru prezidenta, t? ari ?rlietu ?irana uz Latvijas kvotes pamata vad?bu, lai gan ai virzien? bija jau izstr?d?ti konkr?ti pl?ni. Ilgu laUcu par galveno D?nijas latvieu aizj? ras emigr?cijas m?r?i uzskat?ja K a n?du, bet par sp?ti vis?m p?l?m un izt?r?to lielo pap?ra daudzumu, ne bija iesp?jams pietiekamos apm?ros ieg?t Kan?das tautieu pal?dz?bu darba l?gumu sag?d?, k?d?? ar? pr i v?t? ce?? no D?nijas uz Kan?du iz- braukuo latvieu skaits i r niec?gs. Daudz atsauc?g?ki izr?d?j?s tautiei Dienvidamerik?, ar kuru pal?dz?bu, it sevi?i uz Argentinu. izbrauca diezgan liels D?nijas latvieu skaits. Tas b?tu v?l divk?rojies, ja Ar^ git?nas val(ba negaidot neb?tu gandriz piln?gi p?rtraukusi DP uz ?emanu. Savfenoto valstu DP l i kums uz D?nij? dz?vojoajiem b?g ?iem neattiecas, bet A S V v?zas pie- San?ksmes dal?bniekus, kuru vid? bija 200 latvieu, igau?u un lletu- Arlietu ministra sekret?rs atbild? apliecina, ka Austr?UJas vald?ba vieu un 650 k ^ a S , uzr^m?ja ^ V '^^ l^r^?^^^^^^ LRAHetvedis I. A n d r e j a , ang?u i domlu savienM^ Atbildes beig?s valote bridin?dams daudzos kana- teikta: viesus no komunisma bries-l >M y fu i^ Latvieu resp. igau?u un ?le- corporation ot the Baltic^Stetes Into S u S S rmS^^ the Soviet Union hasnpt been re- P M o ^ e A KviLf K^^ ^ cognized by the AustraHan Gover- Las IJL vai?S^^ ^^ ^ ^^^^ ^ ^ tml f'Z:^lt!TV^^^^^^ ful of the situation in these tries." D?nij? ilgst apm. 4 gadus; nedaudz ?tr?k to var dab?t Krievij? dzimu ie tautiei, kam izdodas piepras?t v?zu uz krievu kvotes pamata. Kad I R O p?r??ma ari D?nijas DP apr?pi, tiem beidzot pav?r?s pla? kas izce?oanas iesp?jas. A r I R O starpniec?bu D?nij? l?dz im iera du?s jau Kan?das, Jaunz?landes un Austr?lijas komisijas. B?g?u skati galvenok?rt v?ras uz ab?m p?d? j?m zem?m, jo Kan?das imigr?cijas tiklab o san?ksmi, k? ari sekojoo baltieu darbu izst?di, kas liecin? jusi par augstu kult?ras l?meni, Sa- ima programm? ietilpa ar? ,,1950. g. pirmaj? pusgad? Aust- clt? darb?, un 1000 tom?tu d?stu maks? ne vair?kk?3540iili?u.(K? zin?ms. I ili? i r 12 pensu). Izdevi^ nodarboties ari ar pu?ko p?bu. Atmaks?sies pat visvIenkM?- k?s pu?es. Saikltis Islandes mago?u Melburnas veikalos maks? 2 iUi?l T?d? sai?^ i r ap 30 ziedu. Ja d?rz kopim is sai?is J?atdod par 1 ili ?u vai varb?t pat v?l l?t?k, tad to-^ m?r palUu diezgan ar i o pu?u au dz?t?ja makam. Mazs zemes gabals, izmantots d?rzkop?bai, pat pavisam saudz?gi kalkul?jot, dos vid?ji atal gota str?dnieka gada pe??a Vajadz? gas jau ar i savas p?les, bet Ja ?i men? vair?kas galvas, tad viss pa veicams sam?r? viegl i Iev?rojot e jienes silto ziemu, daudzus d?rz?jus un pu?es var audz?t visu gadu. OrO t?k Jau ies?kt ar aug?koplbu. Tad nepiecieama liel?ka zemes plat?ba un ilg?ks laiks, kam?r kod?i s?k dot rau. Grib?tos teikt, ka d?rzkop?bas spe ci?listiem vai m??ot?jiem nevai l tu b?t nek?du bai?u doties uz Austr? liju. P?c oblig?t? daiiM l?guma cU- v?ks var darit, ko vien v?las, un tad vispla?kie oeji paveras ar i d?rzko p?b?. S l kontinenta d?rzkop?bas centrs i r Dlenvidaustr?Ujas pavalsts ar t?s jauko galvaspils?tu Adelaidi. M e l b u r n ? , m a i j i P. Bend i Ien?sta" Ameril