1^ |!
L A T V I J A Tredien, 1950. g. 12. j?lij? m
141111 TiiH
rijas baltieiem krievu rok?s vm sastopas
Laikraksts sniedz sarunu ar p&sH^ tamu krievu pretest?bas kuMibas vad?t?ju, nenosaucot tom?r to v?rd?. Par H S kust?bas nost?ju prcit Baltijas taut?m vi?S starp dtu deklar?: MJH atztttam, ka Baltijas valstis kom?<* nisms izvarojis tik pat brutlU k? sa* v? laik? krievu tautu. M?s noliedzam l?das varm?c?bas un nov?lam Baltijas taut?m atg?t peln?to br?v?bu. Tikpat loj?lu izttir?Sanos m?s gaid?m ari no baltieiem, kas b?tti dro?k? ??? patiesi drau<izigai sadaibibai p?c bd?tertku g?Sanas. Ar to m?s saprotam, ka Baltijas tautas nean^a?sies Krievijas tautu savstarp?jais attiec?b?s, t?pat k? m?s nev?lamies anga-?ttes Baltijas taut?s.
Austr?liei ir konserv?tM, t?p?c ari aizdom?gi pret iece?ot?ju da?diem ierosin?jumiem^ Tom?r k?dreiz?jais Bo^au pagasta sekret?rs J. V?tols ?Caiib?r? pirms k?d laika iz* m??to?ja Jaunu celt?u apmeanas vddu, pielietojot Austr?lij? agr?k sveius pa??mienus. Apmest?s m?ji?as izskat?s tie?m Jaukas^ un daudz austr?lieu nor?da, ka ari vi?i grib t?das. Tagad V?tols saist?jies pie k?da uz??muma un par sevi?i labu atalgojumu apkalpo ari austr?lieus. Kan?das latvieu laikraksts ^iedz Vancouver Sun zi?u par visu pa-sauli aptv?i^Ju kommstu pagr?des organiz?ciju, kuras m?r?is ir piev?kt ptlW5WSt ^ I ^ P ' ? f ? ^ dzirdfitc^ Sarttanaj? p n l . J?rnieki paskaidrojui, ka past?v ?paa meln? liste, p ^ k i f as ?omu-nlst?i langstfefi piev?c satu^ upurus^ Ki4a kufe ini*r6zls i M i J r f * t ^ burtiski izteicies: JGs vrat netic?t bet es esmu reOz?Ji?i piet?iekami, tei zin?fait 1 E?cb^iem jSk?us?. T?ii?, J?rnieku m^es ir saist?tas, Ja kad pr?sa, ko tie red^Jui > Sarkanaj? Kto?."
Aizmirsta kaste b?nijios  Klaidonis grib nopeln?t 10.000 kronu
24 STUNDU LAIKA J?P?RV?RAS PAR CILV?KU BEZ SEJAS MKROnubiS SPCULIS0S - KOMUNISTU S?NAS AUG P?O
PL?NA UN GRAFIKAS Stokholma (vv).  Zviedru ier?d?u nobddibas d?? padomju konsul?ta rok?s kritui slepeni zviedru ?rzemnieku un darba tirgus k<ni-
v?l?k atteicies dokumentus nodot Bet tad Jau bija par v?lu. Klaidoni izsekoja Udz neaizsl?gtajai e k ^ kur, k? dom?jams, izdev?g? br?di iijas dokittnentl par baltieu b?g- krievu a?enti izmekl?jui vajadz?go] }iem Zviedrij?, bokum^tos bija un p?c tam Ipazudul atz?m?tas b?g?u dz?ves vietas Bal-i saruiA ar m?su laikraksta lldz-tijas valst?s un Zviedrij?, atz?mes str?dnieku, zviedru darba komisijas! par dzimten? palikuajiem piederi- vad?bas virsdirektors C. W. Kurt-giem utt. Kad pirms k?da laika zviedru dar-)a tirgus komisija p?rc?l?s uz jaun?m telp?m, vecaj? ?k? tika aizmirsta kaste ar arch?v?tiem slepeniem dokumentiem. Ekfi, kas st?v?jusi neaizsl?gta, p?c k?da laika patv?rumu atradui dai bezpajumt-nieki-klaido?i. Aukstaj?s pavasara dien?s, mekl?dami kurin?mo, klaido?i b?ni?u telp? atradui aizmirsto dokumentu kasti un t?s sa-. lidja m?su l?dzstr?dniekam pa- _ turu s?kui feUetot malkas viet?, skaidroja, - tai Kdz im v?l neesot L ^ ^ e d i . Ta?u kada dien?, p?rskatot doku-noteiktu zi?u, ka slepenie doku-' mentu saturu tuv?k, vienam no menti nok?uvui svea konsul?ta ro-claido?iem radusies ideja p?rdotjk?s. tos padomju konsul?tam. Vi? stfi-  D * n r o m  i . mHm K D I M -Ies ar krieviem sakaros, un tie par L^^^'J^^ ^^^^ dokumentiem pied?v?jui desQK ,^^ P^^^^^ trikth i r ronn T o ^ , t r M  - fnoini?, rad?jis sautumu. Cik zin?ms, dokumentos bijuas a t z ? t a s lielas da?as Zviedrij? dz?vojoo ad reses. Ja t?s b?tu non?kuas krie vu rok?s, baltiei var sagaid?t Jatmu m?j?s braukanas" akciju k? v?s-
;Qkstb kronu. T f^iu p?c kfida$ sa-ikan?s ar vienu no krievu a?eh-tiein^ dokumentu p?rdev?js laikam ^vas r?c?bas noziedz?bu un
44 K c lietuvleSu dJ?tlem, deport?cijas Lietuv? notikuas ld45. g; septembri, 1040. g. 16. febru?ri, 19411. 19. decembri; 1948. g. 22. m a i j ? ^ 1949. g. 2im. mart? un j?nij?, f ? s i  ^ ^ Juas nelielas IJIVD vien?bas, ka^ l i ^ radu?s pitms tam. Dai ciem?t^ giir Baltkrievijas robeu un austrumu Lietuv? palikui piln?gi bez iedz?vot?jiem. Tur vieta krievu kolonistiem sagatavota. Katru m?nesi tiek deport?ti arest?tie no cietumiem, kas atkal ?tri piepild?s. Kop?jos iedrivo-t?ju zaud?jumus kop 1^ 40. g. Lietuv? var l?st uz 700.000 vai 23 proc. no visu lietuvieu skaita. Dom?jams Latvja depori?cijas organiz?tas H- d23gi.
Pieaugot motociklu ?panieku skaitam, baig? progresij? pieaug to lat vieu skaits, kas non?v?ti satiksme nelaim?s. Patlaban ir zi?as par 8 latviet?m, kas p?d?j? laik? nosituSie motociklu klizm?s. Tl?ipat var pus l?dz droi teikt, ka 60 proe. no m?su motociklistiem bijusi dariana ar anirtu ties?m par da?d?m satiksmes klizm?m M. og?ra?u hostel?, kur dz?vo 11 latvieu, ir 4 motociklu ?panieki, ?s? laik? 8 n6 tiem Jau p?rcietui negad?jumus un atbild?jui par tiem ties?. Mekl?jot p?c c?lo?iem, liekas, ka vairums katastrofu notikuas b?stamos pagriezienos. Jo AnipJj? ce?i ?oti Hkiunaini, auri un kalnaini. Nav pierasts ari pie kreis?s puses satiksmes. Visp?r, motocikls ang?iem nav popul?rs So pau iemeslu d??, Jo ce?i gandriz vienm?r slapji un slideni. B?tu j?padom?, vai latvieiem neatteikties no ? nedro? satiksmes l?dzek?a un m '^Vl?t saviem ietaup?jumiem citas iegulc^nas Iesp?jas,
Nesen to?kual amerik??u autoru RalSde Toledano un Viktora LMkija SrtLnaU JNodevIbas s?klas (Seedsof Treason), ku?fi plai aprakstlU Uelft- tt Slefianls 5?iS Savienoto v^stu v?stur?. Pa^ gada l>els ^^ f. '?!5^ ^ ' ASV sabledrtDu un preal dzi?i fj^- Si amerik??u .mfel8tarsplega Almera Hiaa tiesas procesa, kura gait? atkl? t?ba uao?n?j? par neparasti plaSuspie- ^ ttSSrSs p?d?jo 14 gadu laik? bUa pak?peniski IzaUdEis pat augst?kaj?s Sv iest?d?s. Sniedtom Latvijas las? t?jiem turpin?jumos sa?sin?tu Tole dano un ?asklja gr?matas tulkojumu. 1934. g. vasaras beig?s k?d? promi-mans izteic?s: ^T? ir neticama nolaid?ba no m?su ier?d?u puses, ka ie dokumenti aizmirsti** vecaj? ^ ?k?. Valsts dro?bas polldjai, kas?nent? Vaingtonas restor?n? sasta-o gad?jumu izmekl?, v?l nav zi- ps ?etri vIrL Vfajd ierad?s pa vie-n?ms, k?di ddounenti ndk?uvui Lg^jmn^ ?t k? nejaui, beidzot nos?-krievu rok?s. Mazs mierin?jums Lig^ pie kop?ga galdi?a, labi pat?lu no var?tu b?t, ka tie nebija aktu?li, pgrgjo pu^dlenot?ju dzirdes loka. Jau Dokumenti raduies v?l pirms iiabu ?rpuses ? ?etru v?ru grupa izska-komisiju darb?bas pfiric?rtoanas ap tij?s glui neparasta. Vispirms tur 1946. gadu.** Zviedru dro?bas po- k i j a plec?gais J. P?terss, kas atg?di-" * "  -  ??gstfides mierigu s V?rs, p?c rp profesoru TreSdf bija
Vi? bija k?uvis par padomju a?entu, cUv?ku bez sejas". Nepaklaus?bas gad?jum? vi?am piedraud?ia ar Iz* sl?ganu no pariijas, un Cemberss padev?s,lai gan ?sten?b? vi?am is solis nepatika. Tagad n?ca m?nei uu gadi, kuros jaunajam pagr?dniekam bija j?veic da?di slepeni partijas u% deviuni. Vi?a pirmais pien?kums bij i vienk?rs kurjera darbs. Kad Udie v?cu tvaiko?i piest?j?s ?ujt^ tkat ost?, Cemberss uzmekl?ja zin?moi komunistu stjuartus un sav?ca" Q0 tiem da?das nevain?ga izskata v?ig tules un l?tus spogul?us, ko no||i^ d?ja uz partijas slepen?s nodA?il m?tni. ??miski apstr?d?jot, V?s^ Sp atrada ar neredzamu tinti r a k s ^ ^ zi?ojumus, bet spogul?os bija ie#it totas mikrofilmu lentes . , . Izd?tt inteli?ences d?? Ceml^m sa?emttoi uzdevumi dr?z k?uva arvien svar?g?ki un biei vien noveda jauno si^egil ar? da?d?s ?rzemju pils?t?s. Otrs liel?s amerik??u spiegu eteganti:{ ras varonis'* Alders Kiss savu b?iw itami va- n?bu un jaun?bu bija pavad?jis tlpls* ' 1 ^ ?toien? SaMmo?rL Apm?ram l?dz 26 gadu vecumam vi* ?a dz?ve ne ar ko neat??r?s no jeb* kura parasta, pietiekami tur?ga ame* Ip i^rik??u jaunieu dz?ves. Skblai ir
mm un koledai sekoja jurisprudenoei gtu(U - - - , Sanmaa vadi^ uz??m?m t??u veid?, tfi ari ar tieiem ?pme- ko p?r?jie Jau pazina k? komunistu oers beidza cum laude, dr?z p?c tam kl?jumiem. Sie apmdd?jumi nav hnteraadon?les i u g ^ o p?rst?vi s?kdams savu IzdH spoo kasrJAnt gaid?ti un ?oti nepat?kami padomju Amerik? Vi? n?iSja ar vieglu ?r- ASV vald?bas dienest?. liktenljj?iAl a?entu Mel?s uzb?z?bas d?? Ari zemnieka akcentu, partUal, P?terss Pag^eziens, kas noveda AlderuHiiNl> I pilsonisk? zviedru prese sautusi iz- teica, esot padomi Jauni, bezgala in- komunistu kalp?b?, n?ca 1929. |H?; I sak?s par dokumentu aizmlranu**;?teresantl pttni un uzdevumi saviem kad vi? apprec?j?s ar PrlslUuHob^; BEZDARBA PABALSTI jAftonbladet raksta: ir nosod?ma vainirtonas niek?t?jlem. Esot Jfiuz- soni. Jaunu, pievilc?gu un tciteli?eiittt
A , i inmn h i i  n i . r i . . 5 , ar slcpculem b^Hauns ku?g ldrteni. PrislUa Interes?j?s par i f o ^ ^ ' t e t S l i * ^ ^ ^ ^ nozaud?iTa ap- aw)^^eK^^ probl?m?m un 19 gadi ?o'darbi pihridik k? be^Uirbt jod?io draud atsevi?|:u dlv?ku person?go ASV vald?baa dienest? Viena noM^^^i^ soci?listu partijas Mon?ng* fSfSi^^^ s?dL v ^ ^ SaloTvei^ ' d?? gan,a daudzsolo? vlra^ ^^^^
? e S ^ ? J w i i ^ S ? i ^ ^   ^ ^ i ^ - - ^ ^ . IttajaKlvitStll^ par da?do ^ balstu ^ ^ m , i | b l ^ ^ ? ^ ^ ^ ^%kai%^lms gMir^^^^-V *| BoifliflS Vdbtifll ^ ItfidsT esot M ? n u s i I ^ ^ ? s a m n?T ?IMaskavas uzdevum?. V?rt ar
Dkadiosriibitooi lUadSJte Al^ ^^ ^ mwmnm ? j  ^ fSisiSS^J^isofh^^ Dulcln??a ao sevi J ?ttttejl^aiAs?u?puiM^ ^ p ^ n S KitloiSttt&ttdttf, sarilnltl iMii). j- lXfc kar? ar vi?u agilka to|otofmodaifka*?*a*Kw ine iime^ P^""^l*s * , 5 v   u , i  ^  -^ ^^ ^ KrAnr5m imigraiiKas" noaiomaiu Komunism i acs. ka tttipto^^^ velt?ts J8O valstu.tra??dijai l e - S ^ ^ ^ ^ ^ f ^ n ^ v ^ L ^^^i^^o? pims darba attiec?ba tebeijpUnls^visi?^^^ nlrmalfi dais^iSr^nJoM^*^^ kom?nlstokaj?em materi? l iem.visas svangajas lestaaes. uaw  m?negii. .N?retibiiagtaumi,ibJUtt^ S^a^^ pien?gi Hto paaride^ ^ ^ ^ ^ nebija spiegoSai? SSS^r^ lefUtr?an?s . atbUd?? Vii maiAto; Tad a^ ^ ^^^^Iru?liS^^^ aizdomas, un tie Ieg?tu pUnftii ?t Nomefei^ ti laikof bUa to?das 4trtW|. Aprakstot o zemju T qA<itangan?8-konfliS VaSinetonas S?kum? aprakst?t?s sasUpla* iSS.J?SS^ySL J^ ^nL '^^ ^Mff'l^ ^^^ sovJetlz?Sanu, ievadnlete8i.,fi^ ^^^^ rJr^ o C ! n?s Vaingtonas restor?n? Aldieif Toreii t?m buasavs pamats a? papUdde-1 -i*.,^;MiK.*ix--* if^storan? istenra Pinnsakums _ wrjr. v?miitt.tasvi8satttecigi J?paskaidro. Jia pieskaras an masu aeporicl??inj?^r g^^^ij ffii|M^op^^; g^^ resp. Vltakers CeraF nevar pan?kt taisn?ga atrititt?iamv, j l - kas sk?ruas simtiem t?kstoiem ie- k?uva ?oti tuvi draugi Cem
r?kas reizes ned???. Vi? iepaz?stin?m ja ar Hlsiem savu sievu, saukdams to slepenaj? partijas darbinieces v?rd? par L?zu. Abi prec?tie p?ri bleii stund?m ilgi p?rrun?ja gan politiku, gan ar? literat?ru, ornitolo?iju, savu
L?gamam pw Alfu apm?ra ngaugstin?- n ^  o 7 % i f ^ . i ^ kHB?^ ?|Pg ip||IlimWiW^ Z patliioliiB MnenlanM dlBi. M io ter-  . J , H  . . Lia^ZA^ arvien pla?kas ASV valsts ier?d?u S!e"&rL^.lS'JirM:lP vairs tikai viena piektda?a. , ^ , aprittdasi Pie tam d?vain?kais bija
otrs galvenais iemesls, k?p?c Alfa - Ar? urn?ls East Europa Baltijas tas, ka af?ra bija zin?ma ari ASV J5oP**^Jfav vien?ds, ir W- kongresam^ vald&ai un pat paam lS5"vi?^^ gar?ku rakstu. |pSS;^bJ^^ Ja v?ca darba p?rvaldes lerdd?d un Izde va pierakst?an?s z?mes (Meldeaarte). Ga- drjnmos; kad betdarba oetll? pabalsta SnLl'^^^Ht^^^^^^^^ Skalas ^ ^ " ^ ^ dazosvardos ar diviem galvenajiem jaut?jumus. TaTpa? laik? Cember^ a is af?ras varo?iem. vad?t?s komunistu pagrides grupas Vitakers Cemberss, kura dz?sl?s noz?me arvien pieauga. Taj? bez Al-VATIK?NS IERADUSIES P?RB?DZ?JI NO LIETUVAS Vatik?ns (LV). - Reuters zi?o noliek holandieu, v?cu un fran?u asi-?deraHisa, kas''darboj?spw^ (AU) sa??m?js leprieki nekad V?cij? algota darba nav str?d?jis, vi?a Alta lieluma nosaka p?c t?s canrm?ra ali?as Ue-loma vi?a ozdbt? profesij?, ka vi?i pel-  ?i5^ ^ AM*S n^^ ki*uS^ ^ ka tur tikko leraduSlesI^. bija uzaudzis mier?g? lauku?nieku ASV munirijas rtj^^ SSdS?rialu?^ ^^ ^ b?g?i no Lietuvas, atvedot l?dz draudz? Lo?gaUend?. 17 gadu veco komitej?, atrad?s ari ^ 1 ^ ^ Itaienei ar viena b?rnu ned?- daudz dokumentu un citu materi?lu, pa^^ekli vi?a vec?ku klus? m?ja ?rlietu mlnistr^as lerldoll^iHilS lad?^Va.^! mS?i*Sin^ ^^ Lietuvu, p?rb?dz?ju grup? garlaikoja, un p?c ?sas ?imenes sc?- vedlijs un daudzi dti misi0^ jlMudi'^ V^^^^ 18 personas,  bet 16 b?g?Us nas" vi? aizb?ga. M?neiem ilgi triju darbinieki. Maskav?^^b^^ Jl paU?ojoma sa?emianu resp. pirm?s nau- krievi sag?st?jui un no?vui. Gar cemberss ar pie?emtu v?rdu str?- ier?kojusi br?ni??gu actt 1 ?W TJSt^^St^^^^ ralSTeHvIsu Lietuvas robeu uj^ ^^ ^^ " ^ ^ ^ l ^ " l u ^ ' ^ '^^ ^^^^^^ ^ var?s grorft. n?jumi un ier?kota 10 km plata n?- darbn?cas, pec kam nok?uva f
Beidzot n?k priekss gad?jumi, karos, ves josla". Uz Padomju savien?bu r^ ^^ l^^ ^ ?^, kur dz?voja no?lojami rat.?.o*lMau ^ m * : b T l k okupSclJas gadu ma\r^^m^l^ fran?u kv^M?. Sekoja tei muita nekTAiii, Mdn p?c So b?g?u zi??m deport?ti ap vair?ki m?nei ce?u str?dnieka darba,
plMlktM ?a?t^pJc L jmii. Art IM^ ^^ - " - f S ^ m *trb.* ^ sPcIa ra>"t?r? un politisk? pie- vaidei. iiknms paredz, k ttdoa (aAju- testiba, un visas lletuvleSu nekom?-"'L^'I?S'J' pimtaJm tep. pl. nlstlsk?s partijas apvienoju?s kopl-  o " S  . . ^ A u ' r r o a " " datbjm un c??ai Lietuvas atbrl-
Biag. Inr. J. K i n e l a |vosanas komitej?. j Bro?ra par deport?cij?m
INFORMATION SlSSSESifiJSSS
(Izn?k ang?u valod?) R?gas pamatskolu un vidusskolu pavasara p?rbaud?jumos ogad piedal?j?s ari komunistu partijas un vald?bas p?rst?vji Audz?k?iem ?zdeva Ita?p dtu ?dus domrakstu tematus: $ta{|ina l?dzdal?ba padomju liter?t?-ifi; Padomju savien?ba  pasaules Holera sarktaj?; M?s esam lepni par padomju literat?ru. R?gas 23. pamat^ akoli 7. klases meiten?m p?rbaud?juma temats skan?ja: ASV ir bag?ta zeme, bet miljoni cilv?ku tur dz?vo pusbad? un bez pajumtes.
Antibo?evlstisk? n?ciju bldca (ABN) latvieu sektors izdevis M. Gaujmaliea bro?ru Depori?cijas Latvij? uil deport?to latvieu liktenis. Tan? att?lotas 1940./41.jg. deport?cijas un ?ekas terors, atz?m?jot, ka no deport?tajiem atpaka? atgriezuies tikai dai. To vid? ir lidot?js R. Celms, kas, cik dom?jams, tagad sti^d? ?ekas dienest?, un dzejnieks Atis ??ni?, kas bijis k?dreiz Viln-ska skolas biedrs im kara laik? piedal?jies Maskavas radiofona raid?jumos pret v?cu iebruc?jiem. Var?jui atgriezties ari b?rni, kas deport?cijas bridi nav bijui vec?ki par 16 gadiem, k? ari ?audis, kas Sibirij? izr?d?juies par padomju patriotiem. Par p?d?jiem J?dom?, ka ari vi?i var kalpot ?ekai. No karav?riem, kas arest?ti Litenes nometn? un p?c tam deport?ti, nav atgriezies neviens, iz?emot ?ekas a?entu Gusevu. P?c Latvijas otrreiz?j?s okup?cijas
Latgales deport?ti ap. 60.000 cilv?ku un k?di 40.000 v?l pieteikuies briv-pr?t?gam" darbam Padomju savien?b?. No Kurzemes deport?jamie izraudz?ti ts. filtr?cijas nometn?s un vi?u skaits var b?t v?l liel?ks. Fi l tr?ti ari m?su le?ion?ri, liel?ko tiesu izs?tot g?st? uz KomI republiku pie Uraliem, akme?og?u raktuv?m Maskavas basein?, T?lajiem austrumiem vai pie Zieme?u J?ras. P?c trim g?sta gadiem liel?k? da?a le?ion?ru atbri-vota, bet virsnieki sod?ti ar spaidu darbiem uz 510 gadiem. Da?a at-brivoto v?l?k apcietin?ti i m deport?ti Deport?cijas turpin?ju?s visu laiku, bet sevi?i 1949. g. pavasari, kad t?s realiz?tas masveid?. Izs?t?to vairums novietots Je?lsejas, Tomskas un Krasnojarskas apgabalos, k? ari Piemelos Archan?e?skas, Uralu ?c. novados. Bro?ra beidzas ar aicin?jumu  st?st?t to nesaulei un nedus?t, t? pa-deport?cijas s?ku?s no'Jauna, un ir ? kalpojot m?su taisnajai lietai. Lai zi?as, ka 1945. g. no Vidzemes un'st?st?m, lai br?din?m! Tp.
bet beidzot Vitakers tom?r iz??r?s doties uz koledu. Tiei koleda bija vieta, kur Jaunek?a v?trainais gars s?ka koncentr?ties ap radik?l?m politisk?m idej?m, it ?pai k?das draugu grupas ietekm?. Tom?r ar? koled? Cemberss Ugl neiztur?ja un kop? ar k?du klases biedru 1923. g. atkal aizb?ga  oreiz uz Eiropu. Ce?ojums Cembersu v?l vair?k ie-
N?kamaj? turpin?jum? Itf l^ KAD SPIEGAM PAMOSTitt SIRDSAPZI?A Padomju savienlbai^^
na kolhozir plIseUH v^^ojums i;emDersu vei vairaK l e - . Pf^omju savien?b? s?kusiesJ^J vilka komunistisko aprindu un ideju P^st^a kuras m?r?is k o n c f ^ j lok?. Tikko 22 g. veco amerik?ni lauku iedz?vot?jus ?pa?s lauksgf^ dzi?i ietekm?ja apst?k?i kara saplo- niec?bas pils?t?s, t. s. agropiWW|;i s?taj? V?cij?, Be??j? un Francij?. Iz- Pirm? ?da pils?ta  kolhozs Vfm? misum? m??in?dams rast k?du pie- bln?ta pie D?epras upes Kijevas turas punktu, kas pal?dz?tu atrisin?t ^um?. T? nosaukta par St pasaules probl?mas, Cemberss t?li? i^oiu n i l s ? t u " p?c savas atgriean?s ?ujork? nol?- ^^^^^^ P^ ^^ ^ ^  ma iest?ties komunistu partij?. P?c Ar ciemu likvid?anu kmni nenoz?m?g?ko s?kuma uzdevumu cenas pastiprin?t kontroli p?r veik&mas partij? vi? diezgan dr?z ku iedz?vot?JienL Ofici?laj? |tf- Ltl'"''!, 'ff^^^^g^ndi pasv?trots, to ?s pils?tai reiz? nodarbodamies ar dzejo?u un . .  ^ , J \^\7A^1X*^. ^^Jltu,. past?stu rakst?anu. Brauk?dams ap- P^ !^ ^^ ''^l^^^.!^^ . k?rt redakcijas uzdevum?, Cemberss P^^*" ^ ^^ uku ledrivOt?JlOT iepazin?s ar savu n?koo dz?ves bied- k? pirm? lauksalmnledbas p ri Esteri Semicu  revolucion?ri no- dibin?ta tiei Ukrain?, ?lct, k a # ska?otu jaunavu, kas tai laik? vad?ja venais iemesls ?dai iedz?vot?ju W k?das tekstilfabrikas str?dnieku centr?anai ir pagridnleku prct* ^ ^ k u . bas kust?bas un partiz?nu ^ 1932. gad? Cembersa dz?v? pien?ca Sana. plrmalis ?sti likten?gais bridis. K?du . . . ^ I - A aenu vi?am pa telefonu piezvan?ja ^apieam?, ka ari Baltijas ^ viens no partijas vado?iem, un 24 P?ciej? laik? nov?rojama pak?pj stundas v?l?k Cemberss bija p?rg?- ka l?dzin?jo kolhozu apvienos?^ jis Amerikas komunistu pagrid?.-aizvien liel?kos centros.
flnas
It