^ PAR CILV?KU BEZ SEJAS ^ ^ KOMUNISTU S?NAS AUG PEO GRAFIKAS
Vi?S bija k?uvi? par padomju a?entu, ;^ vSku bez aejas". Nepaklaus?bas
[juma vi?am piedraud?ja ar iz- "^ nu no partijas, un Cemberss .js^aigan ?sten?b? vi?am is nepatika. Tagad n?ca m?nei un
^ ?vi?og jaunajam pagr?dniekam i??veic da?di slepeni partijas uz-
Vi?a pirmais pien?kums bija *^ kurjera darbs. Kad lielie
"tO^ ii piest?j?s ?ujoirkas m& uzmekl?ja zin?mos stjuartus un sav?ca" no
I?0^xm^gja^ izskata v?s- t^mrli^ tus spogul?us, ko nog?
l^isj partijas slepen?s noda?as ^skl apstr?d?jot, v?stul?s Ieredzamu tinti rakst?tus bet spoguUos bija ievie- mm lentes . . . izcU?s
I d?? Cemb^ rsa sa?emtie Iek?uva arvien svar?g?ki
1 ^ aoveda jauno spiegu " Srzemju pils?t?s.
a&erik??u spiegu a?- Alders Hiss savu b?r*
iibu bija pavad?jis tipis- ?imen? Baltimor?.
26 gadu vecumam vi- 1^ ?o neat??r?s no jeb- V pietiekami tur?ga ame- leu dsHives. Sk61ai un >ja Jurisprudences studi- is universit?t?, ko AI- <nim laude, dr?z p?c tam
ism izcili spoo karjeru as dieoest?. Likten?gais ?fiS noveda Alderu Hiu kalp?b? n?ca 1929. a^d?
appri^ l^ j?s ar Prisillu Hob- tevflcigu un inteli?entu
_ | l l a . interes?j?s par ^o- i^^l^?m?mun 1932. gad? Jfl??i^ s^tu partijas Moming-
?simp arvien vair?k ie- BIU Ietekm?. Apm?ram J i l l ^ Hiss non?ca M Aid|f|6
p?rlif?sfn?t kaa darboj?s piln?gi
1 V?rs ar lab?m ap sevi liber?li
)mmk amerik??u ier?d- ,..cfip|ii&dd p?c pl?na un; ]K)dibiiiltu kilm?nistu ?-
fvartg^?s iest?d?s. Galve iS?m? nebija sp?egoSanai. ' l)effltr$fen?a 0 at^d?got'
fada^ ?ja ar! pan?^ii lai
iM?fsuil? un tie ieg?tu piln?gu -^^ J^ V v?ftlcUbas vad?t?ju v?ru
aprakut?t?s sastapa- ?Ki restor?n? Alders
ia" i?esp. Vitakers Cem- '>tl tuvi draugi. Cem-
His? ?imeni vis- m, bet ne reti ar? vai-
?edl??. Vi? iepaz?stin?- riavu sievut saukdams to ^jas darbinieces v?rd? 0i prec?tie p?ri biei
un?ja gan politiku, i, ornitolo?iju, savu
piitas un da?dus citus paa laik? Cembersa
^ Mi?tSnistu pagr?des grupas " " i i ^ pieauga. Taj? bez Al
kas darboj?s par padom- Smunicijas r?pniec?bas
iilad?s ar! k?ds augst?ks ..Jiitijas ier?dnis HenrUs un daudzi citi da?du minis- *" Maskava bija jau
;gu acu un ausu ;o valstu vald?b?.
T?^Sdien, 1950. g. 12. j?lij? L A T V I J A
i M E I BR?V?BAI Kam ir drosme pateikt, ka latvieiem
neliija tiesibu aizst?v?ties? Aiztec?jusi 5 gad! kopS * spaidu darbos, kad amerikSnt  apklusa js. pasameskarl?irties,Tai W^ U t ^ c 5 ? ^ * T ^ u Kurzeme ap divpa4nU laliami* ASvTrtl^rijranglS*^^ t?kstoi latvieu karot?- Ju sa??ma pav?li kapitul?t visn?v?g?k? Ienaidnieka priek?: da?a ka rot?ju padev?s g?st?, da-?a dev?s meos, la! izmis?go ci?u turpin?tu.
8i?08 5 gadOT ir v?rt?ta latvieu nostil- |a prJt karojo?m pus?m. Padom?u savie n?ba latvieSus uzslKita par saviem pilso- ?lon, bet rietumu pasaule par p?rvietch t?ip? person?m. K ? sevi?a grupa pie vil-fSJBi ^ a r ? i ? v i e n a l g a , vai tas^ butu auis- tfoiiios vai (rietumos  tiek izdal?ti bilui-Ikf tairavIrl.^^V?rt?juma rezult?ti i r ?ir kad Pad. sav. ties?s b l -|iQ latvieu karav?rus noties? 2$ g^dua
gr?mai?s Viena no Savienoto valstu vIdusskollU (Jttiiior Hlghschoplj vispla?k iletQt?W ?eoirafijas gr?mat?m ir Poresta stM^lJe Forest StttU) un Roja Ha?a moym. Hatcb) sast?d?t? ?eogr?fijas m?c?bas gr?mata t*^ Cb5tt pasaule odien" (Our \9ma Todl8y). jraun?kais izdevums lesplestsiti?. gad?. No gr?matas 13 noda??m aestft veh tita Ba??l!jas valst?m (The Baltie Countrles - a?kos igdevumos: The New BaltR ConamesK )5inoda?a aptver 25 lapaspuses, ppjttr?m Latvijai velt?tas 7. Rakstnrigi, K | f e i noda?? k ? Baltijas-valsts Ieskait?ta tn Somija. Teksts ilustr?ts. Uz Latvllu attilieai  Ilustr?cijas, kuras iiek?d? ?ai dljum? nav uzskat?mas par laimrgl tz* " meW?t?m: lab?bas p?auja (k?ds b?rdains / firletig ar garu, virs biks?m, kreklu, J?-4eml Jtrlevs, un 2 sievietes ir sirpjiem ?^tt j* 'W  littu seklu noslfiapa, s?levlp? te-?p?aij?iatnl?ce (blakus tai s52 Sflcl|l lirol ^nelatviska Izskata b?rns), l^ar lelmigii nevar uzskat?t ari k?du R?gas ilnnalas un Nacion?l?s Operas uzn^mt?
%?m?i, Igaunijai velt?t?s Ilustr?<?ljas <7) i ? p d z rakstur?g?kas un Iztelksihlgte^ Kipat Lietuvas (7), par Somijas uz??ma p|iiiij(Ji6) nemaz nerun?jot T e k ^ sac?ts, ka MSlmpatisklMi Igaunija i i ^ a t v U a bija republikas ar ?oti demo-^ t i s k t t ^p?rvttdes Idnbu i m i d o t u p?c M n c l j a s un Anglijas paraugiem, vado* i  darbinieki bija Jaunradoi, lahl izgll"
un no galvas Hdz^ k?j?in v?ri, Um faldija sekm?gi, vi?i daudz i^iil?i?s saVa!
vad?ba devusi vi?iem iesp?ju Uel? skait? les^tities darb? k? Brlt?iUJas saUsTtl Rietumv?clj?. Latvieu karav?ru v?rt?Sa-nu rietumos velc IRO p?c izstr?d?t?m m?raukl?m, ko sauc par IRO statusu, un w latvieu karav?ru Iz?iroanu br?vpr?t?gos un mobiliz?tos. Vispirms J?jaut?, vai latvieiem visp?r Ir .br?vpr?t?gie ? v?rda ?st? notfm?? , Kad im, gada 17. J?nij? kriev! Iebruka Latvija, pasaul? atkal atk?rtoj?s varas akts, ar kuru bija vienpus?gi p?rk?pti vlsl noilgumi Latvijas un Pad. savien?bas starp?. A r ?du agresijas aktu Pad. sa-vlei^ba bija nost?d?jusi sevi uzbruc?ja joma, jo saska?? ar mo. gad? nosl?gto konvenciju stani Latviju, Igauidju, Somiju, Poliju, Ru6i?nIJu, Turciju, PSRS, Persiju un Afganist?nu u^?bruc?js ir tas, kas lebr?k otras valsts teritorij? ar bru-?otle?i 8y^^ nepie|eico| karu". i l d  ar Latvijas ^Valsts va?as iznicina-Sanu 1940. gada vasar? blj Iznicin?ts ele ments. kura uzdevums sarg?t saims pll^o* ?us. Sle pilso?i ar to pau bridi blj padoti sveas varas nekontrol?jamai i lcibal . S?kot ar bridi kad II sve? v a r i , ?steno- jot savus strat??iskos pl?nojumus, kuros Ietilpa latvieu Iedz?vot?ju pak?peniska Iznicin?ana, sSka vaj?t atsevi?us latvieu tautas locekms, p?d?jiem palika divi Izv?les  klaus?t sve?s varas pav?l?m un Iet boj?, vai, ari pretoties, paredzot visas konsekvences. Lai pasaules sabiedrisk? doma ne?em ?aun?. Ja loti daudz latvieu uzs?ka Bktrni sevir alzarg?Sann pret uzbruc?ja vatm?elbn. Un t? s?k?s Jan iSM. gada august?, pak?peniski pie?emoties lld^ ar bo?eviku terora k?plnlSann. TleSl tad, k?d t?g?dSjals Apvienoto nSeljn loceklis J^ad. Savien?ba - n i ins. g, aa-Hust? starp Rlbentropu un Molotovu nosl?gt? l?guma pamata pieg?d?ja V?cijai miljoniem tonnu benz?na, ar kuru v?cu UdmaSInas maiveida' uzlirtikumos gr&va k?da cita Apvienoto n?ciju locek?a  Ang- Jas -7 vit?los centrus.
i^iL'?.?, JClnlj?^orelzejals Hitlera sabiedrotais ht) l?attijas vien deport?ja ' 6.000 cilv?kus, ?irot v?rus no siev?m un b?rnus no vec?kiem^ turpinot ofens?vu
J?nis Sttdmbl?
l?j?s ttkal aavn dtlvl, savu paUtfvIbn wyn neatkarigtt valsti. Ne v?cu varu balstot, bet mekl?jot iesp?jamo glSbinn no tmit?jas un tieas boj? ejas, latviS bija spiesti dnltles toreiz, t?pat k& odien, pret homflnlsmu. odien o ci?u pret komOnlsmu Jan or^ noz?m?g?k? politisk? vara pasauli  A8V. KiS\?* le?ionu? Tas rad?s no mo- SriSS?"' ^fF^ ^ mobUli?ciJn pav?l?ja v?ciei pret?ji sUrptonUskirai likumiem. Tiek diskut?ts Jaut?jums, vai l?ons bija latvieu Interes?s vai pre-til <fm rad?ts. Tie Ir sekund?rai dabai jaut?jumi. Pats pamatjaut?jumi skan l?-latviei ar savu autorit?U bija sp?j?gi uzsadlt tan? laik? apm?ram lie.Sl ?riplkii, vai ari . Ja d t l to dar?tu, vai latviei tp?tu i?da karasp?ka j^tSSanu piln?gi aizkavlt? N?Tne vlww, ^^ ^^ ^ latvieu sp?kos! T?pat k? LatvMai MblJ pa q?kam I. pasaules ka-ra s?kum? paUkt neltriOai, neningotlei os deklar?to neitralit?tei poUtikn* Protams-latviea le?ioni nesp?ja gl?bt neiesp?jamo; tom?r UtvleSu le?iona darb?bai ir savas lekai - tielas un iietleiaa. Mums Ir pazlsUms J?dzieni K n r t e -m e s c i e t o k s n i s . C??as eit notika no 1944. gada u . oktobra ffdi 1941. gada 8. maijam, kad Koneme bija atgriezu no ?rpasaules. Ucinot ai telp? l milz?gas kaujas, krievi te iesaist?ja vlsmai m k ? j nieku div?zijas. I94S. g. 19, Janv?ri no Variavas telpai krievi uzs?ka iz?irigo uzbrukumu Berl?nes virzien?. So uzbrukumu vi?i s?ka ar 130 k?jnieku div?zij?m un l?dz Janv?ra beig?m Jan sasniedza Kistrinn pie Oderas, bet apm?ram febru?ra vidfi visa Oderas ll?^lju. Tdllt?jai ofens?vas turpin?anai krieviem trOka sp?ku. Amerik??i un ang?i savu uzbrukuma no Reinas te lpu nss?ka mart?* Ja krieviem botu pie rokas febru?ra vidQ t?s div?zijas, ko vi?i zaud?ja Kurzem?, tad ar t?m
P?RI ROBEAI NO KARA Amm TELOlUBOEM ASI?AINA GAISMA AOST
2. CI?A AR TANKIEM
Srif 1 ?vH J^ .^ ^^ ^^ CflTla rietamiem.-varb?t^t pie Reinas. I^L^^h^}^ ! ! * K?da tad Izskat?tos Eiropa m l?dz ar to akos gados. Ja grib?ja savu dz?v?bu sa- - ^ lab?^ tad vien?gais fieJSI>i|a eimtiei par c?n?ties pret k?da no Apvienoto u loclk?lem. ;o nJtc ^ ad, savien?bu. tS 'nt^dSs 1 ^ lriVl?rlfIgle, Ims p?c IRO ? t ^ t u 8 ^ ^ ^ i a ^ ^ ^ e | a s karojui pret Blakus dz?v?bas briesm?m bo?eviku
torpln?jomfi lasiet: SPiBGAM PAMOSTAS
kuras m?r?is koncentr?t iecfaavot?jus ?pa?s lauksaim- is pils?t?s, t. s. agropils?tas".
? S?da pils?ta  kolliozs nodi- pie D?epras upes Kijevas tu*
T? nosaukta par Sta?ina lOzu i^ls?tu".
ciemu likvid??anu komiinistt pastiprin?t kontroli p?r lau- [VotiJim*.:^fid?laj? propo-
ShpUs m trt|tplbu starp iditfvcjtfijiem".
n i ^ a s pils^ l l i l p i?iet, ka galf
JiSflii iedz?vot?ju kon- |f>#dnieku pretestl- I tin partiz?nu izskau-
femes Industrijas Izveidoanai un ar sa* V i darhUv nesa; miera; un laimi saviem Jtodtni",. _ , ^ l ? % Jscis v?rdos pasiast?ts par Latvijas v?stiiH, nor?dot^ ka p?c atdal?an?s no Krievijas t? k?uvusi lauksaimniec?bas valsts. Atzin?gu^ v?rdus izpeln?jusies agr?rreforma. Izteikts apbr?ns ?trajai Jauno saimniec?bu Izbfivel, uzsverot, ka p?c pirm? pasaules kara valsts bijusi ?ptl izpost?ta, m?jlopi aizvesti, ^kas nodedzin?tas. Veselas 2 lapaspuses st?sta par Latvijas sasniegumiem. Apraksts par iJank-lalmnlecibas uzplaukumu ?oti objekt?vs; un mums glaimojos, t?pat par p?r?j?m raoanas nozar?m. Atz?m?ta ?r?j? un tranzittirdznieclba. Latvicru dz?ves vadmot?va esot: L?dz Dievu un str?d?l" Lauksaimniekiem ar valsts pabalsticiii sag?d?ta iesp?ja Iepirkt lauksaimniec?bas ma?nas, pie kam o ma?nu lielais vairums n?cis no Savienot?m valst?m. K? ?patn?ba uzsv?rta sievieu piedali-San?s lauksaimnieolbas un citos darbos. Laik?, kad zemei nolai?pltl Jaunie un sp?c?gie v?riei (nav gan tuv?ki apgaismots, k a s un k ? to Izdarijis), sievietes neSaubldamSs st?ju?s vi?u viet?. ^ Latvija bijusi paz?stama ari k? t?risma* zeme, sevi?i Baltijas Rlvj?ra - R?gas JOrmala^ med?bas, Vecr?ga ar sav?m Ipat n?j?m celtn?m on Iel?m, k? ari t?s kon trasts Jaun? mga  modernu celti^Ui ielu nn publisku pairku pils?ta.
tatTTleSu tauta ari daudz Interes?joties par m?ziku, koncertiem, d?j?m, sportu Vidusskol?s, k? z?niem, t? meiten?m! bijuas savas sporta komandas. Pavisam maz esot to latvieu, kas neprotot rak^ stlt un las?t. PubUsk?s Skol?s labi m? citaa citas Eiropas valodas n vairums lat^eSu run?jot vismaz vienu vai divas svevalodas. * ' Nedaudz teikumos atz?m?ts par latvieu valodu k? vecu ?rieu v?lodu, kur^ varot saskat?t pamatus daudz?m Eiropas valod?m. Nor?d?ts, ka sav?ktas Un Iespiestas latvju dainas un cita folklora.  Spilgtas nepareiz?bas saskat?mas apakS noda??, kas atro^ tikai 193^ . gada izde
cv-'*'"'
Jloi?d?tie, laikam saodui, ka at* rausimies un smagie iero?i un rezer- ves jau proj?m'', nor?p?jies oiur zo biem izgr? rotnieka un m??ina pa telefonu sazin?ties ar bataljonu. P?c ilg?kas zvaniianas tas ari aU^d St?voklis nopietns, bet lai turoties.
, J>arast? dziesma, tom?r.. ." un Krasts nedab? izteikt t?l?k, kad at spr?gst bunkura durvis un pa t?m iekl?p aizelsies, nokv?pis zemi s^ ?iests virs no rotas ezera gal?, un zi?o:
J^itnanta kungs, m?s atejam.** Ko Un ari mlnmet?jntekL" ,3et nanmet?li?** iP?UkaMd^ Bdokk^^ taisns un ids
tamilk TCOI kUeds, ^
In Jl^ lMls. t i ^ ir p a v ^ sa
vi?i bfltu Izmantojui apm?ram m?nea star|laUca llds rietumu sabiedroto ofens?vas s?kumam. Ir nep?rprotmni skaidrs, ka krievu un amerik??u sastapan?s neb?tu vis noUkusi Meklenburga Sakiij? un Sud?tlja, bet gan kaut kur it lpri t?-
Baltijas valstis nov?rojama pak?penis-
jo kolhozu apvienoana
vum?. T?s s?kas Jau aif apaknoda?is no sauknmo: Latvija a t g r i e  a s (retum Padomju savien?b?*'. T?l?k? tekst? las?m P?c 22 pitst?vibas. un neatkar?bas ga diem Latvija kdp? ar Lietuvu un Igau nljn atgriez?s Padomju savien?b?. Balti Jas valstis atdala p?r?j?s padomju repub Uk^s no J?ras, k?d?? t?m Ir priekSrocIbi b?t par eksporta-lmporta uztv?r?j?m Sl n l apgabal?. Latvijas ostas; - Liep?ja un Ventspils at?iras no n?r?j?m idem^ lu'ost?m. Jo Ir nealzsatstolas. K? neatka-riga n?cija latviei bija p?r?k vSjI, la nosarg?tu savu zemi pret stipr?kas varas Inv?ziju, bet k? padomju repubUka^t? ir loceklis sp?c?gaj? Padomju savien?ba." Las?t?jam un jo sevi?i skolnlekMn, kas nep?rzln patiesos apst?k?us, lasot os v?rdus lesplefas atmi?? - ka Latvija a t ? r 1 e z u s 1 e s Padomju savien?b?, it k? t? Jau k?dreiz bfltu bijusi Padomju savien?bas sast?vda?a un tajgad atkal labpr?t?gi tan? atgriezusies; un ka Latvija tagad Ir loceklis sp?c?gaj? Padomju sa-vien?b?. Izriet It k? radies Latvijai |oti izdev?gs st?voklis.  , j
T? k? Slnl pat gr?mat? Padomju savien?bai vemt? noda?? (14 Ipp.) piemin?ts, ka Pad. sav. sev. gan pievienojusi Baltijas valstis, bet ka ASV o pievienoanu naV atzinuas, tad negrib?tos tic?t, Ka augst?k plemln?Ue aplamie sl?dzienrbutu apzin?gi mums par sliktu dom?ti. S?let  tas i r tikai piem?rotas pareiz?s Inform?cijas tr?kums, pa kura nov?ranu b?tu J5g?d? m?su p?rst?vniec?b?m: s?tniec?bai, L N P , L C K . T?pat b?tu neptecleanU autoriem pieg?d?t rakstur?g?kus foto uz??mumus. Gr?matas titullap? autori ap-tim?tl k? piederigls St?ls -r Teadiers CoUege Columbia Unlversity, HaCs - State Teachers <?ollege Montcialr, New-Jer-*ey kur ari attiec?g? Inform?cija butu pies?t?ma. H. R i t u m s
varia laiks nesa virk?rtlgas mor?liskai moc?bas visai tautai. Bo?evika prcH^agan-da atkl?ti nopulgoja visas iatvisk?s gari-[?^ un materi?l?s ^v?rt?bas, nn atdSIvin?-Ja panslavlsmu^ kai^ - p ^ p?rv?rt?s par absurdu krievisku ovinismu,, un Ja 941. g. J?nij? deport?ja tikai 36.000 lat-vieSu, tad tas izskaidrojams ar lerobeo-t?in. transporta Iesp?j?m pirm? g?jien?. N?ko? oper?cija bija Izpl?nota un notiktu p?c m?nea. 1941. g. , 22,. j?nij? s?k?s v?cu krievu carS,  vair?k ^ek? gadu p?c tam, ka i bo?eviki bija okup?jui Latviju un kop atviesi bija partiz?nu kar? pret Pad. savien?bu. AteJoS?s krievu armijas nevar?ja aiz?erties Latvijas teritorij?^ Jo visa vi?u aizmugure atrad?s bl?v? latvieu partiz??u uguni. Ja latviei v?l grib?ja dz?vot, tad nedr?kst?ja ?aut palikt sav? zem? bo?evikiem, kas nesa tautai Izn?c?bu, b?stam?ka par Individu?lu n?vi. T? rad?s ts. ,.brivpr?tIgle<S kas nek?d? zi?? nav sal?dzin?mi ar plem. sp??u zll?s dl-vit l jai c?n?t?jiem. Notikumu Izv?rt?an? Ir ?oti svar?gi konstat?t faktu, ka latvieu tautai kar air PSRS s?k?s Jau 1940. gad?, t? tad gadu pirms bija s?cies v?cu-krievu kar. Apvienoto n?ciju pats noz?m?g?kais loceklis - r ASV - kopi 1S49. g. 17. J?nija nedz?st; Latvijas ie%uSanu Pad. savien?bai Liitvljas Iedz?vot?ji 0 Iek?auanu nekad nav atzinui un pretojunei tai Ierobiem lok?^ Attiec?b? uz PSRS Izdar?to varas aktu Uzskati t?tad vien?di k? lat-vlel(u tautdl un vi?ai p?rst?vjiem, t? ari ASV vald?bai. T?p?c neizprotama un pa-mdoks?la Ir ASV subsid?t?s IRO organl-ickcljas r?c?ba, kas kaisl?g? veid? mekl? lattleu br?vpr?t?gos*, at?emot tiem p?rvietoto personu statusa t?pat ikkatru atbalstu. Latvieu tautas on Latvijas vald?bas attiec?bu komplekss ar PSRS rad?s llds ar niomentn, kad bo?evika re?mi 1917. gada oktobra revol?cij? dzima. Pavisam ak?tas t?s k?uva ISIS. g. decembri, kad bo?eviku armiia Iebruka Latvijai teritorij?. S?k?s karS k a i beidz?s ar m?su U!2varu, bet bo?Sevlsma draudi nebeidz?s, past?vot ari zemes Iekien? piekt?s kolonas veid? (komunistu pu?s Igaunij? 1825. g.). 1949. g. 17. J?nij? s?k?s latvleSu-b<K?leviku jauni kari , kas mu g. pie??ma milz?gas dimensijas un beldsSs 1945. g. 8. maij?, bet mazos apm?ros Latvij? turpl-niis v?l odien partiz??u kara v e i d ? -pret to pau ienaidnieku. T? tad attiec?bu komplekss ir nevis dalu gadu, bet gan latt vlfcelas v?sturiskas paaudzes Jaut?jams. No PSRS i^ uses centieni p?rnest revol?eiju p?ri PSRS robel?m pie??mui vSi grandioz?kus apm?rus. V?rt?jot lat-vi(?5u attiecnias pret bo?Sevlsmu, tiek Izv?l?ti dai gadi no otra pasaules taMra lai-Ira. T?d? k?rU raduies sl?ds?enl Ir rupji k?lldalnl un netaisni. K? zin?ms, tad ASV vald?ba Hdz ^Slm nav atzinusi Latvijas Inkorpor?ciju. Latvieu karavin p r e t S o i n k o r PO r ? c i j a s ? v i k a r o j a a r i e r o ? i e m ' latvieiem p?rmet kolabor?cija un Ieanu kop? ar vfidelem. M?s atcera?nles k?du ?rk?rtigi i^f;|?" jas vald?ba noraid?ja 19. IT-Wi ^ d ? k? V?cu, t? Krievu pied?v?to palldribu. A b M is policejisk?s varai 1939. nd& nosl?dza
visa pasaule? Pasaule gatavojas iz?irtiei pret to ienaidnieku, pret kara latvju tauta einijn-tiei veselo vSstoriskte baaodiet laiko. Tapusi Atlantijai Savien?ba, top Eiropai Onlja. Un pienSki diena, kad paiaolel b?s J?atz?st latvldhi tautas un vi?ai karavlro smagiem asina upuriem par?d?t? l ldida-llba pasaules pasarg?an? no l a r k a n l i boj? ejas. R. Q. K f l r s
nSapititiil^ Ail p i t s l i M i iKiMiio metas lau*
U m sMAT mm, ito Jau kapi b(4^ 9evlkiifeil|^ savu ^imi m? ftaigurd  k?dai pa* vtsam nenoz?m?gai vietai  smne- Uetotamisidi^ un bataljonam.
S l t o l i l i l ^ Tkiki. k a t s l i l i i i i v l ^ T^^lovar salas?t, ir k?ds pusvads.
Velns un septi?i 1 m?mie,** Iftdis rotnieks, i^eraktiesr Xo lie gan domi, jau onakt sasniegt robdlu, ha, ha, ha! V?l jau ari mums ir patronesi"
Vlil izv?r?as pa kalna muguru un s?k ?emt gar esert malu n?koS?s sarkanarmieu grupas uz grauda. Pa pildin?jumudivpadsmit v?rus ar div?m patSauten?m  atiOta ari ba taljons. Tos Krasti novieto pt labi spraug? starp kalnu un mebi, bet komimnktu p?rce? us augstieni kldus 500 metrus aizmugur?. Visu to veicis, vi? ar Mazo atgrieas pie v?riem kaln?.
dk uz kuru galvu skait?s?*^ , visiem kop? b?s k?ds dudti^^
tuv?kais steidz aU)Ud?t M K a n ^ niet kfi briei, bija vlegU triplt, bet tad pag?ni ar" s?ka ierakties un nupat vairs neauj.*
Patiesi, pret? ir gandrik piln?gi Mu- sums, tikai pa ratam, ki sevi atgfdi- nfidams, ierejas lomet?js un vt?^ am atbild k?da no rotas patauterai. Turpret? karsti J^ ?urojim Iet ak me* a. Tur uzbr?koo lenaldnl^ a ^ * sta ari lidmalhas. Deg vair?kas si* das. Augstu ceUs l i ^ u un domu stabi un d^ >esis k|Q8t neskaidras.
tiK? us lietu v** Tikai gran?tu,*" vUri Joko un a m ^
deUgiem skaUem v ^ uz sauli, kas tais?s pazust aiz apv?rfc^ W bridis, un tad vi?as vairs nav.
Kr?slojas. Viri Jau dro?ki ilk ro* tities sava aizseg?s. Viens, kas vi ?iem nepat?k un mazliet itftrauc tl Ir sp?c?ga motoru r?ko?a bQ)ievlku pus?. Tanki, kas gan dts. Tmnfir klflst an^en tum?ki un tad Jau art pulkstens 22.  J?atraujas.
Rilta Skuji?a
V?STULE LATVUAI NO ASV
Vai j?s dzird?j?t manu vientu?o un kluso l?goanu Pensilv?nijas mema l?, kur simtiem lidojoie spoie ku kain?i (Fire fly) lipa man matos un pie dr?n?m? Vai j?s redz?j?t, ka mani pirksti pl?ca margrieti?as caur k?du dr?u ogu, un ka es ilgi st? v?ju piespiedusi vaigam s?ka b?r^a zaru, kas aug manas jaun?s m?jvie tas ce?a gal?? Mans gars bija j?su vid?. Vientu? un b?rs tas laid?s p?ri lielajai j?rai, iegriez?s m??o un tuvo cilv?ku pulk?.
J?, man ir ilgas p?c dzimtenes, man ir t?das ilgas p?c dzimtenes, ka ma n? mies? s?p katrs nervs, kad t?s s^ mani plos?t Un ?pai odien, m?su
gai?k? un kr???k? gada dien?, es c?n?jos ar t?m Jau no paa r?ta.
Kad dienas darbi bija beigti, va r?ju iziet ?r?. Mans gars aizmet?s t?lajos pasaules plaumos mekl?t sa vus im?os. Mana mila nol?got?s J? ?u naktis nosl?dza loku ap mani Es groz?jos vi?u vid? un nostaig?ju soli pa solim pa nosl?gto loku. Tur paas )inn?s: es esmu pavisam maza. Me
sargu m?jas meos aug papardes man p?ri galvai. Smaro naktsvijoles un mea rozes. Bet man galv? ir vaina dzi? no mea zemen?m. Liel?k?s ogas
llsumu. abas s?ka neprovoc?tu ka^ u, le- b f f i ' 19J9 g^ Tseptembrl PoUJS. v?l?k p?r?j?s Austrumeiropas valstis. Viena no gm var?m s?ka tottlo l*vleSatoutas Iz-nIcinSanu on turpina to vJodleiu Kas Sidroln?sles pateikt, ^ J a t j l e S u teuu^^ neblla ties?bas aizst?v?ties pret te? Pa- S s a  u t m n ? piemin adu tautas iznlcl- n?sSirnaXn?odSllst^^ Bet pa- sftni^ arvien V?l aizmiedz acis on aiz- pSi aSlftagl^^^ M^^^^l^^
igau?u, latvieu un Uetuvjo tautas bol- evisma valsti. Tautas nost?ju labi raksturoja v^a okup?las laik? raduties forinula: ,,We krieviem su?a n?ve, pie v?clem su?a dSve1r^ noz?m?, ka latvieu tauta ve-
Izcila urn?lista
50 gadu
Slnls dien?s SO gadu lUeksnI p?rk?pj viens no mOsu Izcil?kiem zi?u medniekiem**. Takstoilem trimdinieka laUJoli vi?a zi?ojumus par itarptaotiikiem noti k?miem, nezin?dami autora v?rdo. Jo Pauls Reinholds nav mR?Jls ska?umu on necie rekl?mu, Latvijas telegr?fa a?ent?ras firzemiu noda?as k?dreiz?jam re daktoram, lietder?ga ium?la Izdev?jam un railgam ium?llstam U . JOlIJi paiet 59 gadu, no kuriem tepat Jso gadi nodil vots Amerik?. Dien?m on naktim vi^ l?dij l i pie n dio apar?ta, stenograf?dams zi?ai, ko deva ang?u, fran?u, v?cu, krievu on po?o valod?, lai no t?m Islobitu noSImls?fco on, papildin?tu ar citu zi?u avotu In-formlclju, nodotu las?t?ju ipriedumam. Gandr?z fiziski neciezdami pavir?ba un nosod?dams patva??gu tulkojumu on MSP* tuvenu'* zi?oanu par notikumiem, Reln bolds Ir precIziUtes paraugs. Vi?am Ir liela m?ka bOt pedantiski predzam un tai pa? laik? zi?as pasniegt t?,,lal t?i bOta Interesantas ari tiem, kas neinteres?jas par politiku. Hggadlg? darb? gilt? pieredze un urn?lista asais ikats atkl?ja draa dig? saspn?juma s?kanos rietumu un austrumu starp? Jau tad, kad rietuma ?rlietu ministri Maskav? v?l skandin?ja gl?zes uz Sta?ina ,4almi un vesel?bu**. Tagad redzam, ka SI Inform?cija nav bijusi izdom?ta trimdinieku uzmundrin?-SanaL K?d? v?stul? vi? raksta: at nu reiz es ticu debesu un zemes valdniekam tad man ari J?tic, ka Vl?S vislab?k un pareiz?k? bridi nok?rtos ari bo?ievtima probl?mu  varbSt pat t?, k? nevteoi nevar palaik Iedom?ties.** Dieva doto ium?llsta talantu t l . Izkopis Udz tfdai piln?bai, ka tikai retais tam var l?dzin?ties inform?cijas iegflan?, sagatavoan? un pasniegan?. Nov?l?sim, Isl tagad?jais Detroitas autor?pn?cu str?d- j D   e  i R  n R nieks iesp?jami driz?k atgrieztos um?- f e n s i l v a n i j ? , A . KU * 1950. g. J??os.
pinot ir ap?stas, bet aii pusgatav?s smaro tik saldi.. . Tad es ieeju k?d? J??u nakti Lorupes graiii Sigul d?. Esmu ?imn?ziste. Un ii?su bari ?? Ir ar! k?ds z?ns  ?lmnadsts. Kad visi mei laim? Ugo!** Atbalsis svie v?rdus klinainos krastos. Mis esam tik jauni, m?s skrienam rok?s sa??ruies un r?pjamies st?vajos krastos, viens pie otra turidamles. Visu nakti deg ugunskuri Lofupes gravl Visu nakti deg mdni br?n?s ads z?na sej?.
Un atkal k?da dta i?li?u nakts Vidzemes pakalnos. Isi?i noreibui no m?lest?bas, ugunim un dziesm?m. Kas tie par ziediem, kas tevitl man? vainag?? Kas t? par aliOaidgu rel- blgu smaru? . . . Tad atkal dta nakts Alauksta ezera krast?, glezno t?ja Baltgai?a m?j?s. Bija norunits aizlej ari uz Skalbes Saulrietiem, bet ap pusnakti visas galvas tik karstas ka neviens vairs (^a nezin?ja. Tac sak?r?m milzu ugunskuru k?da pa kalna gal?. Un desmitiem lld2lgu ugunskuru m?s sveicin?ja no dtlem pakalniem. Sai nakti es apsvilin?ju savu t?rpu, jo liesmas skr?ja augstu un nebija daudz ^oSinieku, Icas lai d?s p?ri t?m.
J?, un tad v?l, un v?l, un v ? l . . Udz pien?ca tum?s, apsl?p?tu balsu piedungot?s J??u naktis. Bet ari t?s v?l nodzirkstija k? liesmas zem pel niem dzimtenes meos un pakalnos. V?l aizskan V?cijas nometn?s aizU-
..VldT" VIsL"
iJft.* rarlaldis skatu MknI kxdonl sa
st?juiem v?riem. rotoU m?j, m dr?mie st?vi usOk ^ t u . Aiz ttteii tie ptevienojas bataljonam un t?l?k pulkam. Blfiamo ugunsgrttL VUkni" g?s debesis mal kukuruinlkl un is- met gaismas nOFetes. B^eiriku Ud^ ma?nas g?jienu novira ari dienu, bet neuzbr?k. Masais Iedams aiz fot- ?ieka aizmieg un gandrb Iek?pj irt- vl, tikai virs no L vada pail pMHJI mirkli vUL aizvil] n?pirt to pie pleca m aizvilkt oe?a vid?; ^BiAiMito Rita, tad I negaidi vairs vstulllis\
Rita Ir Maz? meitene ^ IMtai, tum?m k? Alvi^stes dzelm?m aelm, mazliet uzrautu deguntt?u un p l * iem matiem. Kad JauiUesauktia vil atrad?s R?g?, vi?a bija atbrudnid pie vi?iem*
nMalien?s dcaiituk? t<|feiz vi?i bija sm?juies un viens par otru sa- centules, bet uzvar?jis bija Mazate. Tad vi?i nos?t?ti uz frontt. S?kuas n?kt v?stulltes. Mazam visvair?k un
 visas t?s no Ritas . . . Mazais Ir mazliet piesards. Mk?
wibija," vi?i turas prttl, JUU Jums vienk?ri netic?s.**
nNes?c nu lieUties.**
W v?l t? b?tu itridijulies Ilgi, Ja au prett ner?gotos l^ irkknms Iera
kumu gr?vji  pirm? apturas UnIJa. Virsleitnants Oaitars ar savas rotas v?riem paUek ce?a sektc?i, kam?r Crasts ar sav?jiem ?dzlet vair?k pa
kreisi Atn?k ari sedz?ji, kas blJuU visu laiku saskar? ar Ienaidnieku.
HBS saku, utis,** st?sta 1. vada t mipas komandieris kapr?lis THng- ris savam vadniekam vlrsniekvietnie- kamTIrumam, slaidam bauikanie- ^ nNiesam apskatfJuUee ne V??^ v t t a l z i ^ kad He Jau klil un ber vtes?. Ne mik karsti var lai riftu. Tepat aiz lauka Ierakis, noUdMel**
Vakart atved munldju, snuis da- Vu un dltu tupu. Tas atnMsIna noguruos v?rus un tie iflai jdm. Vien?gie, kam nav Ufika, ir sak?mie- k? kas nop?lu ar vadu IsvOkianu Udz dzi?ai tumsai Labi, ka nakts mleriga. Vi?i un ari p?r?jie brivo mai?u viri gul?jui Jo deSl un at-
Jau lab? biokgftu WWL V?l klusums.
gotie J??i, v?l man blakus so?o tu vas un draudz?gas sejas, l?dz  loks nosl?dzas, un es st?vu viena, pavisam, pavisam viena Pensilv?nijas mea mal?, un mazs b?rzi? dv<^ mo man sej? aizg?juo sv?tku kr??o elpu. Kad. kad es atkal atgriezilios burv? gaj? lok??
llstik?.
Pirms v?tras,** sj^e viri Udsis. B3mi* pie gaitarieiem Jau kor?? mlmnet?js un p?ris l?di?us artil?rija noUA priek? ari 6. rotai Tad -
nTinki,** rotnieks dziitl telefon?. ,JDaudz?" J)audz,** n?k atbUde. Atst?ju Mazo pie apar?U Krasts
aiziet person?gi p?rliecin?ties par st?vokli Vi? v?l nav ticis l?dz pi?- majamjmtautenes postenim, kad divi t?rauda kolosi draud?gi vadz? dami izlien no ieplakas, kas kr?miem aizaugusi un nmheio lauku no kal-
apst?jas. To, ?ic^ vien gaid?jui viri pie prettan ku elgabala mea st?ri, rotas pa? kreisaj? flank?. Spalgs ?viens, p?c dat?m min?t?m otrs, un nejaukos railz^us s?k laiz?t Hesmu n l^es. Oran?tu poz?m? torni sa?em ari treais, ta?u jo nikna k??st bo?eviku smago iero?u uguns. Izgaid?m gan v ievainoto, nedz krituo nav, bet 8voklls ik mirku k??st draud?g?ks, liesm?s s?da, kur bija bataljcmi, bet pie Gaitara dzird jau nUr-rif**
N?kamaj? numuri lasiet  L02U LIETUS
V