ieilgi ^ ka par ?ttttgl o- uz tu- netu- tfe So Pu- un Jft- Ijis neko _ ^ 8 juSies, Itia lapseni lu. B8tnu iB. NtHrtt nevienu no Tredien, 1950. g. 13. septembri L A T V I J A DP iekaro Bosto nu SKAT?JUMI 'S^ SK^ i^^ - DARBOS, , PtoSl izplat?tais Bostona, laikrafau T h . r^^, ^ ^ ^-t^l V A 1 A l b K A ? S SSk!"SdS*^ . ^ " fece|ol*"2SS a S l "^S*"' "^P^^ PMi oameSi, atrod! bgmiem. S?du mai?u darba Iesp?ju Dienvidboston? devusi Kebla lietus- C\m pret Herberiu Cukuru 50.000 kruizeni zaud?juma SPECIlLBAKSTS LATVUAI NO BBAZILUA8 J, Bankers atz?st, ka vair?ki biju-|ie.DP p?rsp?jot savus saimniekus amerik??us JaunangUjai tradicion?-U l^ paierosm? un uz??m?b?, Piem?t ? min?ta k?da lietuvju ?imene, ka Boston? tikko gadu, bet, citigi " ""^no sam?r? zemaj?m alg?m un Nez* vai k?dreiz Braz?lijas prese tik biei piemin?jusi latvieus k? p?d?jos m?neos. BrazUieSi, kas lab?k? gad?jum? latvieus pazina tikai v?rda p?c, tagad Jau noteikti zina, ka t? ir tauta pie Baltijas j?ras, kas p?rdz?vojusi komOnistu un v?cu okup?cijas, un ka Latvij?, t?pat k? dau- nieclbas ieg?anu. Lielu Interesi C. uz??mumam p?d?j? laik? velt?ja aii Braz?lijas prese. T? popul?rais urn?ls O Kruzeiro uz??muma darb?bu apnikstlja pieci lappus?s ar daudz ilustr?cij?m, kur?s redzami Cukura ?imenes locek?i darb? un par?d?ts afi, k? norit BraziUjas galvaspils?tas vijpaum? pietic?gu m?ji?u. T ? - I ^ art^ au tate?Z o i . ^ f"'^'?r>olot?ja,it?du\"aaS^^^^^ StrS kas tr?da ve?as mazg?tav?. T?s va- Kaut ari Boston? ir M k ^ f o s ^ k f , a'^ '^ M .^ "1?^ iajbnieku^S Ltn i^T m?te?u sabiedr?ba, kur patlaban lab?ko darbinieci. T?pat ar atzin?bu piemin?ti divi latyieu namdari, kas sal?gui k?du b?vdarbu un, str?d?dami kop? ar m?ti un meitu, sekm?gi paveikui to. Pirms divi gadiem tie ieraduies Amerik? ar vienu ro-kassomu, bet tagad vi?iem pieder komfortabli iek?rtots dz?voklis, kaut ar? pils?tas tre?s ?iras rajon?. ?? aj?, t? vair?kos citos gad?jumos atz?m?tas bijuo DP ?pai baltieu sekmes ang?u valod?. Visum? jauno iece?ot?ju gaitas Boston? hm? par ?aklumu, mundru garu un pateic?bu Sav. valst?m, kas tiem devuas iesp?ju izk??t no bada un bai?u atmosfairas un sarakstos re?istr?tu numuru viet? atkal k??t par individu?l?m person?b?m. Protams, ai ainai ir ari otra puse, Jo simtiem speci?lo profesiju iece?o-t?jti j?p?rvar vilan?s par to, ka vi?i Jau t?li? nav var?jui atrast sav?m dot?b?m atbilstou darbu. T?pat ir iece?ot?ji, kas non?kui izmantot?ju rok?s, it ?pai lauku apgabalos. Lai gan DP likum? paredz?ts, ka Jau pirms ieraan?s Amerik? katram iece?ot?jam vajadz?ga darba garantija, ta?u iev?roja?fiam skaitam iece?ot?ju. Boston? nok?pjot no ku?a, apsol?t? darba vairs nav. Se vainojams ilgais starplaiks, kas paiet kop galvojuma parakst?anas l?dz tai dienaii kad atttecjgf' ?lm?me vair Ierasties pie Laukstr?dniekiem doto imigr?cijas priekroc?bu d?? biei noticis ar?, ka lauksaimniec?bas darba kandid?ti nav palikui tiem paredz?taj?s far-m?s. Jo izr?d?jies, ka lauku darbam vi?i nav piem?roti. T?pat. Boston? atgrieas dai no tiem, kas farm?s laiku Jau nostr?d?jui. Jo ilgas p?c tautieu sabiedr?bas vilina tos uz lie- caur- str?d? ap 150 bijuo DP. Vairums izv?rtusies vardarb?b? starp tiem lietuvju, kas ari savas dz?ves vietas koncentr?jui ai pils?tas da??. Vi?u vid? Ir skolot?li, juristi, k?ds augstskolas profesors un ari bij. Lietuvas vald?bas augsta Ier?d?a kundze. Rakstur?gs naktsmai- dz?s dt?s v?cu okup?t?s zem?s, otr? iedz?vot?ju izpriecas latviea organi-pasaulos kara laik? smagas nedienas - - . piedz?vojui ?di, kas v?l arvien mekl? >^?gos. T? ?du uzbrukvmii v?rsuies ari pret m?su paz?stamo l i dot?ju Herbertu Cukuru, kas jau vair?kas ned??as ir Braz?lijas preses uzman?bas degpunkt?. Braz?lijas ?du organiz?ciju vado?s personas uzs?kuas plau apvainojumu kampa?u pret Cukuru, vedot to sakar? ar v?cu pasitr?d?t?m noziedz?b?m pret i-dlem \r?cu okup?cijas laik? Latvij?. S? kampa?a p?d?j? laik? k?uvusi tik Tiec nu gudrs! V?stule Latvijai no Austr?lijas Iece?ot?ji Austr?lij?, dz?vodami caurlaides nometn?, bez briva uztura ik ned??u v?l sa?em 5 il. Tas nu b?tu skaidrs. Bet nesaprotamas lietas notiek ?ime?u nometn?. M?s e pie??m?m da?dus darbus, un lai gan ?dam pie viena galda, ta?u ned??as maksa par uzturu" katram sav?d?ka. T? pats str?d?ju noliktav? mera DP, kas negrib dz?vot d?k?, darbu var dab?t, nopelnot pat drusku vair?k par minim?lo algu. Nav aubu, ?a, Iem?c?juies ang?u valodu un piel?gojuies amerik??u dz?ves ?^Si^ ^^ ^ :>^^ff virsnieks lule dLZl^^^^^ A^JA ISkas t?m var Izpeln?t pat l?dz 65 aktieri a^ ^^ ^^ dol. ned???. V?riei ^ I n i maz?k un, aktieri, agronomi, virsnieki un tirgo- str?d?jot gabaldarbu^ sai^ em lidz 45 dol. ned???. Ari Bostonas restor?ni devui darbu liel?kam skaitam e novietojuos b?g?u. T? Valdorfa uz??muma ?dn?c?s nodarbin?ti ap 40 latvieu, lietuvju, ukrai?u; un polu. Gan dienas, gan nakts mai??s tie str?d? par pl-kolo, apkalpot?jiem, trauku mazg?t?jiem un pav?riem. Uz??muma vad?t?js ar gandar?jumu liecina, ka gan- driz bez Iz??muma tie visi ir tirigi, akur?ti un apzin?gi. Viens no lab?kajiem darbiniekiem esot k?ds profesors, kas str?d? Valdorfa restor?na pagrab?, vad?dams mazg?tuvi. Protams ar? vi? cer? uz lab?k?m liet?m un kalpo ai pagrab? tikai, l?dz kam?r pllnigl Iem?c?sies ang?u valodu. Da?a Valdorfa uz??mum? str?d?joo Iece?ot?ju jau atradui lab^k algotu darbu Kllvlend? un Cl-k?go. . Vainitns latvieu; ka^ ' rfei^ or?no darb? s?ku?i? izjpelna 30 dol. ned??? bez liel?m izredz?m uz iev?rojam?ku algas paaugstin?jumu. Izv?l?juies kaut gr?t?ko, bet drusku^ lab?k atalgoto darbu slimn?c?s k? starp-pak?pl t?l?kai materi?l? st?vok?a uzlaboSanaLAri Se tie str?d? krietni, un slimn?cu person?la vad?t?ji tos slav? k? apzin?gus un Izcilus darbiniekus. Par gr?t?b?m, ar k?d?m J?sastopas daudziem DP, mekl?jot sav?m sp?j?m un profesijai piem?rotu nodarboanos, st?sta latvieu operdzle-do?a d?ls Zigurds Kakti? (Dor?es-ter?), kas bijis tiesnesis HIg? un ari viens no Izcil?kiem Eiropas paukot?jiem. Pirms vair?k k? gada Ierodoties Boston?, vi?a pirm? vieta bijusi kaps?t? par d?rznieku. Ar ziemas Iest?anos darbs Izbeidzies. Tad k?ds Amerikas latvieu uz??m?js aicin?jis vi?u m?rnieka darb?, jo o arodu Z. Kakti? Iem?c?jies V?cij?. Tas bijis lielisks darbs ar labu atalgojumu 1,50 dol. stund?, bet lldzls tikai tris ned??as, jo m?rnieku arodbledri-ba nav p?ekritusl vi?a uz?emanai savu bledrti skait?. P?c tam vi? brauk?jis ar liftu YMCAs nam?, naktis str?d?dams k?d? Celsljas fabrik?, lai var?tu savilkt galus, jo tam t?jl. Operdzledonls mazg? traukus restor?n? . . . baletdejot?js ber gri-das . . . ??mi?is str?d? par s?tnieku... L?k, parastais Iece?ot?ju darbs, ar kuru tie s?k savu Jauno dz?vi. Atskaitot nedaudzos, kam laim?jies dab?t technisko z?m?t?ju. Inenieru, amatnieku vai J?rnieku vietas, kur Ung?ru DP g?st pan?ku mus ar jaunaustr?lieu rapsodiju" Melbttjrna (dm). - Agrfikais DP, 4S f. vecali?bij. BudapHtat fllhamoiilskfi or?estra diri?ente Bela Doletko, kas ta- fad darbojai par virtuves str?dnieka Batherstas imifrSciJas centri Anstr?lljl, kompon?jis JaunaustrSliela rapsodlju**, kuras plrmateka?ojumu snledia Austr?li jas simfoniskais or?estris dir. Kravforda vadIbf? AnltriUeSii,. diri?ents Dolesko kompodcUa pil^o ^Itl da|eji dzSfdSJls 8. g. aprnt kSdS imigrantu koncerts, kur piedalijfis arf Dolesko sieva Marija Taubere, pazlstamfi tenora Ricbarda Tau- bera m?s?ca, Kravfords par kompoz?ciju bija loti sajttfminfits, un noorganiz?ja t?s ofici?lo premjeru. Vi?i paredz Dolesko spou mOzik?lo karjeru Austr?lij?. Bela Dolesko stud?jis milsiku Par?ze pie fran ?u komponista Morisa Raveia un kompo n?jis mOsiku k?dai Salas Oltrija filmai. Marija Taubere agr?k bija dramatiskais iopr?ni Bndapeitai oper?. Abi ung?ru DP iece?oja Austr?lij? pag. gad? no IRO no metnes Ba?oU, It?lij?* (apmekl? skolu) - 12 il. 6 pensi, 2 g. V. d?ls nemaks? nek?, m?sa (nestr?d? un ir ?sta nometnes iem?tniece) - 30 il. Str?d?t?jiem ir atse-vi?a ?damtelpa ar kl?tiem galdiem un apkalpoanu, bet ?staj?m iem?tniec?m ar b?rniem trauki J??em l?dz H. Cukura palkoaitrult? lidmaiana, ar kufu tas vizina brasiUetu puHUku. un pa?m j?mazif?. _ _ Nav br?nums, ka Jaunaustr?lleSi un maks?ju 25 il, sieva" (str?d? biei neizprot sav?d?s likmes un iz-slimn?c?) maks?- 28 il. 6 pensi, t?vs k?rtojumus, l?giem r?kodami demon-(vada auto) - 30 il., br?lis (str?d? i str?cljas un bada streikus. tuv?j? tekstilfabrik? un dz?vo un ?d; ^ , i T^ u. Se pie sievas) - 60 U., 8 g. v. meita' 3I. J?lijs Austr?lij? ir svar?ga die- j?uztur sieva un divi bernl. Darbiem na* beidz?s termi? Iesniegumiem ie- fabrik? apst?joties, Z. Kakti? noor-'^ n?kuma nodok?a p?rbaudei. Tas! ganlz?jls paukoanas stundas, cere- nnrifl t?- str?d?loSam j?sav?c no vi-!dams uz maks?tsp?j?giem studen-slem darba d^ ^^ ^^ ^^^ apUecibas par!ti^m Tsdl gan nav gad?juies, toti^^ rpriek?j? nodok?u gad? (no 1949. g. vingrin?juma sac?kst? uzveicot ^^ ^^ ^ 0 A V-T ! : losn tSn 4fln ^ nooelnito amerik??u paukoanas lietprat?ju, 30. j?n. - ^^ 50^ 5 Ji^ lfi^ ?/",^ ^^ ^^ ^ p?rsp?tais pretinieks pied?v?jis tam naudu un samaks?tam lenak^ ^^ ^^ ^ P P fj^ . J^ ^^ ^ ^^^^ dok?iem, un kop? ar P^ ^^ ^^ ^ ^ ^^^^^^ ^^ ^^ ^ t?m j?nos?ta attiec?g? tata speci?lai patlaban, nopeln?dams noda?ai. T? p?rbauda vai nodo^ ^^ ^^ ^^^^ ^^ ^^ ^ j^ ^^^g, apr??in?ts pareizi. Bet t?l?k intere-^^^^ ^^ ^^ j nepiecieamo Iedz?vi, santas Uetas. No ien?kuma nodok?a ^ pj^ j^ j^^ j^ Amerik? nav lielu izre-atbr?votas summas, kas izdotas arod-; k?dreiz atkal darboties tiesnea vair?k k? 100 demonstrantierai iebr?kot Cukura vad?t? izpriecu park? Riodeanelro pludmal?. Tur nopost?ts vi?a ?dens sporta uz??mums, nodarot zaud?jumus 50.000 kruize?u apm?r?. Ierodoties policijai, t? paguvusi apcietin?t tikai 3 iebruc?jus. Viet?j? prese piemetina, ka padomju vara Latvij? Cukuru ieskait?jusi par kara noziedznieku Nr. 17. H. Cukurs Braz?lij? ierad?s dr?z p?c V?cijas kapltul?djas, 1946. g. s?kum?, ka(!|tas apm?ram pusgadu bija uztur?jies Frandjfi. Riodeanelro tam nerad?s ne pajumte, ne darbs. Atlik?s vien?g? Iesp?ja uzs?kt kaut ko paam uz savu rolm. Miljonu pils?tas pludmal? vi? uzc?la d??u b?du, kur novietoja ?imeni sievu ar trim b?rniem un sievas Pagatavojis daas sporta laivas, vi? iz?r?ja t?s ?denssporta cien?t?jiem. Pirmos l?dzek?us im pas?kumam vi? ieguva par p?rdoto foto apar?tu. Jaun? veida pas?kums bnizilieos guva t?du piekrianu, ka uzi;^ ?mums strauji plauka. Bet tad s?k?s nedienas. Gruntsgabals, uz kura Cukurs bija Iek?rtojies, pieder?ja k?dam braz?lietim, kas padzina ros?go uz??m?ju no savas zemes. ^Tad C. p?rc?la savu b?du uz plosta un dz?voja tur, turpin?dams laivi?u iz?r?anu. Pas?kums paplain?j?s ar ?dens sl?poanas sportu, velkot sl?pes ar motorlaivu. T?pat moderniz?ja laivi?as, apg?d?jot t?s ar k?jminamiem dzin?jiem. Braz?lij? tas bija Jaunums un publik? modin?ja lielu interesi. Driz vien Cukurs iek?rtoja ari publikas vizin?anu pa gaisu, laiot darb? pala konstru?tu lidma?nu Visu So daudzveid?go pas?kumu apkalpoja Cukura ?imenes locek?i bez svea dai'ba sp?ka pal?dz?bas. T? Cukurs 4 gadus netrauc?ti dz?voja uz sava plosta, uz kura iek?rtoja sev un ?imenei ?rtu .apartamentu", k? ari b?ru ?dens im gaisa sporta cien?t?jiem. Ien?kumi vairoj?s, un C, Jau dom?ja par past?v?gu dz?vi Braz?lij?, Ievadot ari pavalst- Gandr?z k? ?den? Laivle'* AIres Hanteras upes krast?, Austr?lijas Dlenvidvcls?. B. A i r ? s uz??mums. atbr?votas . :cx : biedribal, dz?v?bas apdroin?anai ?rstiem un zob?rstlem.^ k? ari sekojoas summas par ?imenes locek?iem: par sievu 150 m?rc., par pirmo b?rnu 100 m?rc., par otro b?rnu 50 m?rc, bet par m?ti 150 m?rc. Visas ?s atbr?vot?s summas turpat sasniedz visas gada algas apm?rus, jo austr?lieu str?dnieks caurm?r? izpelna 480 m?rci?u gad?. Un ja nu v?l nodok?u gad? vi? ielicis liekos zobus, tad nopeln?t?s algas summa pat p?rsniegta, un visu gadu atvilkto nodokli str?dnieks sa?em^ at-paka?. A u ^ min?taj? gad?juma at-maksas Uelums ir apm?ram 40 m?rc. Tiec nu gudrs, k?d?? ier?d?iem vajadz?ja apr??in?t un PSrba^^t nodok?a procentus, lai tad pUnlb? atmaks?tu tos atpaka? ? Austr?lij?, augusta amat?, vi? atrod mierin?jumu paukoan?. Tas ir br?ni??gs sports amerik??iem," vi? teicis raksta autoram. Ja jums ir draugi, kas v?l?tos to iem?c?ties, sakiet, lai n?k pie manis." Veselu rakstu J. Bankers velt?jis latvieu urn?listu trijotnei R. Valdmantm, M, Svarcam un O. Akmenti?am, Iepaz?stinot las?t?jus ar vi?u p?rdz?vojumiem bo?eviku pirm?s okup?cijas gad? un v?l?k. Tas ir mums labi zin?mais st?sts, kura atsevi?u epizodu par?d?an?s plai izplat?t? laikrakst? ir atkal solis uz prieku amerik??u sabiedrisk?s domas noskaidroan? T?pat aprakst?ts So preses entuziastu izdom?tais laik- z?t? pas?kum?. urn?ls iepaz?stin?ja savus las?t?jus ari ar Latvijas valsti l^ ?d?jo gadu notikumiem un trlmdi-niek i^ Ukteni. Dr?z p?c tam Braz?lijas ?du organiz?cijas uzs?ka savu aps?dz?bas kampa?u. Tas urn?lam 0 Kruzeiro dev jaunu ieganstu v?lreiz atgriezties pie Cukura un vi?a uz??muma, oreiz jau stipri sensacion?l? veid?. Pa visu urn?la lappusi bija ievietoti Cukura un ?du feder?cijas dart)lnleka att?li l?dz ar abu partu intervil?m. Starp daudzaj?m Ilustr?cij?m bija las?mi virsraksti: Z?du feder?cija aps?dz Herbertu Cukuru p?d?j? kara lielajos noziegumos Braz?lijas autorit?t?m ir pien?kums lietu noskaidrot Nevain?gais aizst?vams, p?rk?pums sod?ms utt. Aps?dz?b?, kas bija iespiesta 46 ?du org(miz?ciju v?rd?, uzskait?tas jau zin?m?s v?cu vardarb?bas pret ?diem v?cu okup?cijas laik? Latvij?, Z?du apvainojumus J^m?ls l?dzsvaroja ar inform?ciju, ka p?c bo?eviku 1940. g. j?nija iebrukuma boj? g?jui un savai zemei atrauti vair?ki desmit t?kstoi latvieu. Cukuru urn?ls raksturo k? izcilu avifitoru, pieminot, t? lidojumus ?zij? un Centr?laj? ?frik? un nod?v?jot to par latvieu Undbergu, kam pieder?jusi goda vieta ari Starptautiskaj? avi?djas ligfi. P?ris ned??as p?c SI public?juma sekoja Jau min?tais iebrukums un Cukura uz??muma izpost?ana. Sprieot p?c viet?j?s preses atrefer?jumiem, demonstr?ciju atbalst?jui ari komunisti. V?l nav zin?ms, k?du vlnienu ?ems Hdu ierosin?t? s?dz?ba, un cik lielu v?r?bu tai velt?s Braz?lijas vald?ba. Izdoana kcmi?-nlsllskai Latvijas vald?bai Cukuram nevar draud?t, jo ari Braz?lija, l?dz?gi dt?m demokr?tij?m, nav atzinusi Latvijas iek?auanu Padomju savien?b?. Turkl?t v?l Braz?lija ir zeme, kur nedarbojas padomju p?rst?vniec?bas, un kur kom?nisut partija atz?ta par neleg?lu. B r a z ? l i j ? , august?. iiMMiiin^ No Tokijas Adelaid? pien?kusi zi?a, ka lidojum? uz zieme?nieku poz?cij?m Korej? nav atgriezies Dienvid-aust?lljas lidot?js Strots. Vi? ir pirmais adelaldletis, kas atdevis savu dz?v?bu c??? par brivibu, pievienojoties komunisma mocek?u miljoniem, strots bijis otr? pasaules kara veter?ns, ?etri gadus pa^dljts Jap?n? un Ziemsv?tkos grib?jis atst?t armiju, lai atgrieztos m?j?s. T? k? krituais plai paadstams Adelaides sabiedr?b?, par vi?a n?vi s?ro daudz ejienieu. J?tami audzis naids pret komunistiem. Optimisti kas v?l nesen asi kritiz?ja vald?bas nodomu sl?gt komunistu partiju, tagad apklusui Ari man? darba viet? radusies liela interese par komunistiem un vi?u ricibu Baltijas valst?s. Esmu Izdal?jis bro?ras ang?u valod?, kuras biju pa??mis Udz no V?cijas, jo tagad t?s v?las las?t un saprast visi. Neviens ari vairs ratmai-da par valodas k??d?m, k? itas daos raksts Bc^ tonas Zi?as, kas, J. Ban- aadijumos bija nov?rojams agr?k, kera v?rdiem run?jot, iev?rojamu . . . K-I*!. vietu sav?s slej?s veltijis priv?tajam A d e l a i d ? , augusta beig?s, karam ar komunismu. I Damlittis Ki cioB?l? fonda aicin?ju mam Skandin?vij? lalk- rakste Austr?lijas Ut- vietto JflUJ? st?lmiei tarpnliclbii fo&da pro- Eigandas marku liputl-n? Austr?lij?, sa?emot liel?ku vairumu LN? iz doto marktt To Ut l?U da|a tagad p?rdota, aa laikraksta apg?ds nosdtlJU LN? pirmo naudas p?rvedumu u m?rci?u II tt* linu. Senatobijas latvielu tv. lut. draudze ie guvusi savu namu. Oan nauda lim pirku mam plel?lrta ?au agr?k, t?du sarel?tto fomalit?itt d?| eeka parakstUana leiUusI turpat pus?du. J?atz?m? nama agr?k?s ibf Ipaniecei Perkinas prttimn?klana. U nUdIJusi iUfluiksn, kaut gan nav bijis ne k?du JuHdisku iaistfba, atskaitot mntUka nonmn. Starplaik? Ipaiumu eefi?i ellu- Us, un Jauniegat? nama apdroUn?lanai summa Jau p?rsaieds tS tmaksu. Kolorado Itaa darbu t?dt alnaals Ut- vielu mazpulks, kas nodibin?te pie Kolo- M o Springsas latvielu biedrfbaa. Pat mazpulka prieklnieku ImudalU V. 21- gurs, bet p?r?j? vad?b? - M. Orilvftf, A* Bem?ns un A, Blrripl. Melburnas latvielu ble- driba ziedojusi ArIJ?s inform?cijas fondam un LKP Skandin?vij? M M mlrdn?m. T?pat biedr? ba aietnijttil Utvielui Austr?lij? atbaUtltplkv. v. SkaUtSauka ndfto krtisttlva a krustmllv ikdjtt. Cerams, ka Mel burn? vien san?ks ap tflkstote atbalstftiji. , Nesen noeUgnstet Eleme|ivledrl|ai skau tu un Ialdu ttometna BkiilsnmL kas bija iff p?dlj? skaati n jiida vatfbat pl?- notajos nometnes taiflojamot, Saj? no metne piedal?j?s ap ifl latvielu Jaualeltt. Sl. august? London? notika prof. Dr. med. I. Alki?a godla?lana vipa le. gada dien?. Oavtlnlf ktt v?na mltekff^ apmek l?ja sittiU K. ZaiteI ar kundzL organlsldju p?rfavji, draugi un pa zin?t. Svin?go brfdi ie vad?ja J. cfrula klavio- ni nfisika. P. kdidiards sniedza p?rskata par gavi?nieka dz?ves gl?t?m, pan?kumiem medldn? na zln?t- nes darb?, k? arf aopelniem Lttvlju valsta cellan?. Sfltnls K. Zari?i Mv? ap sveikum? raksturoja jubil?ru k? UUna ce|a g?jeiu, kur? tscils ?nte un zin?t nieks apvienota ar ataasdgu sirdsdlveka. T?l?k apsveica no Latv. ev. lut bazn?cas priv. I. Bergs. kalpakleHem - A. Gr?- mati?i, LetonIJu - P. Beinbards, DVF valdes Z. Bukovskls, DVF Londonas noda?as K Strazdi?i, Londonas Utvie- l i draadiei - E. Slokcabergs, oa RIn- ciiibtrgi, Tautas augstakolas - I. Andi^ ttpf. Stan daudzajiem rakstiskaitem svei cieniem LBL Centr. valdes pr-dls A. J?- rums zi?oja, ka valde propon?jusi leveilt prof. Dr. med. Alksni par LBL goda blo- i i l OodlaSlaaas Izska?? IL Baklvlea m