Tredien, 1950. g. 13. septem?j?j fsevilkiem TreSdien, 1950. g. 13. septembri 4
i i
W PADOMJU SOTNIS mOVS-STR?D?JA
;U" RIC3A ju, T^ciju un Padomju savle* ,9l8 biogr?fijas Vetrovs ari da* bie?k var?ja konstat?t, \^ l^gas io^lli?ences p?rst?vji po iJil^.sti^d^os s?k argument?t vi* Smil?is u? dai citi. Vi?a U?a un t v a dau rakstnieku dai?darbos o^pArprotami pai^ ?d?j?s kom?nistis*
kai: t^dmc?^s M^va zaimoana, ?;?giiltois |r buru?iem", priv?t-tn^^?t^u noniev?ana u. tml. 'Tl'i?aueamaj? bau laik? }oti biei ni^ ttiEt ttdjas vies?bas pie viena vai 6^ rttlmieka vai m?kslinieka, aN Vie? iMMoties ar! Vetrovam. Zi* niit k?ds m?kslinieks uzrun? peaS0msi redaktoru, neb?tu sllkt? ja ei^ sarlkito m?j? kafiju un paai. dnfitu, rl ?daus krievus. M?s ted run?tu .pavi?am va?ird?gi: lai vini d ^ k .^dcto? baltieu intelli?ence!^ Un diem?l netr?ka g?j?ju uz ?d?m vies?b?m. VISINSKIS SA?EM GATAVU DARBU Vet?ova d&i^ b?bas rezult?ts atkl?s J?s p?c 1940. g. 17. j?nija. R?g? iera d?s iau noiifionstra pr?v?m plai iz* (?audzinitaia prokurors Viinskia Protams, taiviju vi?j nepazina tik* t)at k? nem?t person?li pavisam n i Gan,tika palaista k?da versija, it kS ?ig? biitu k?ds ViSinska studiju biedrs  jau min?tais Atis ?e* nl?S  lai nov?rstu uzmaiiibu no Vlsinska paties? inform?t?ja  Vet-rdva, kas visus gadus hijd c?t?gi stra* dfijls^un Vllnskim nolika, priekfi pllhigu ainu par apst?k?iem un per* sonfira. Bet sabiedr?bai vajadz?ja dom?t, it ?? ViSlnski inform? pai lat* ?ad VIinskls tais?ja Padomju sa* ^ p T j ^ t i c I g o un padev?go prot mmmm vf^^. tad leprieM lUtviefiu av?zes redaktori piln? skait?, ar pau BJauu k?iiva par Viinska vai-
:8Wtm.^ ^3et piemin?tie , .^.fi&?il klaja k^^^^^^^^^ . ?sti; 1ihi;^ }'au' t?d4 jgittia drie* d?j?; yi?ai? paifomju dziesmas un ru* tM ?sts B^kavas argon?. T?tad Jau Ilgstoi bija notikusi o ?auu ;p01itapm?eiba^ ^ Valdlban sast?d?anas dien?s jau duM atkl?ti s?ka par?d?ties ari Vetrovs, person?gi apmekl?dams m? jai visus ViSinska vald?bas minis* t?u?* kandid?tus. Ilustr?cijai t?l?k ci-tSsto^ v^ ^^ nd atmi?u z?m?juma, ko StOkholftias Latvju Zi??s 1948. g. 7. "^Ti^nunmr? sniedza agr?kais Sael-sekret?rs, demokr?tisk? centra
8, zv?r. adv. J. Breiks, kuram ? p i n ^ pied?v?ja zemkop?bas mi-mirtra posteni.*s ; ,,Ta^^to^ 19. J?nija prlekS-pU?ldlen?. S?d?ju sav? advok?ta bi-gatavodamies k?das pr?vas aiz-it?v?Sanai. Atskan t?lrunis, run? krieviski, prasa p?c manis. Izbr?n?ts Jaut?ju, kas par dar?anu. Run?jot no padomju s?tniec?bas,  vai varot t?d?4 atbraukt pie manis. Izbr?n?ts jaut?ju atkal kas par dar?anu. Pateikot, kad ftbraukSot. Ierodas k?ds p?gluma izskata kus* t!fits v?rs un st?d?s priek? par PSRS S?tniec?bas sekret?ru Vetrovu. L?dzu pies?st un Jaut?ju, kas vi?am par vajadz?bu. Apmekl?t?js aizbildin?s, ka vi?a dar?ana esot steidzama un ?oti svar?ga. Pag?juo nakti esot iebrauds np Maskavas padomju ?rlietu komis?ra pilnvarnieks ViSinskis uii pibot^ ^ s^^ ^ mani p a i p p i ^ Vetrovs aicina t?Bifbliiit^vijj^ u? s?tniecl-b p ^ g|?tbtf rin?t ko tuv?k, bet littiltedl^^ 8 ka P ^ Isl^ un atk?rtoti stei^ -Atceros,  biju satraukts, i?S. Beidzot ap??rbjos, _ pa k?pn?m. Redzu  pia njpi^ to (?lauma?a iel? 8), ar padomju karodzi?u. 0 ^ auto apst?jas pie padomju s?taaftK^as Antonijas iel?. Vetrovs iev^ mani tre? st?v?, k?d? pla5 istab?; vi? atvainojas, ka b?ot drusku J?pagaida, un aiziet. P?c min?u 15 gaid?anas ien?k sekret?rs un aldna sekot, noved vienu st?vu lej?. Liela Istaba, liels galds. T?l?t arr veras k?das durvis un ien?k veseli sei padomju kungi resp. biedri.'Vet?ova st?da mani priek?, noauj vi?u iv?rdus: Viinskis, krievu s?tftia Mg?, ?jjarevjanskis un p?r?-Jos, kuru v?rdus vairs neatcero^ nii|d8^apst^ pie ViSinska.. * '^Jtegad is Vetrovs k? 6. noda?as
vad?t?js l?dz?g? gar? darbosies" Ko- peiAfi?en?,, V. S^
i
'i
?
I
L A T V I J A
T ? V Z E M E I M B H ? V I D A I K?rlis Ulmanis (VI?A 73. DZIMUMDIENAS ATCEREI 4. SEPTEMBRI) Neesam v?l atmetui cer?bu nostaig?t atce?u uz dzimto zemi. T? ikdienas pat v?l aug un pie??m?s. M?s odien vairs neesam Bri sentiment?li. Bet K. Ulma?a dramatiski sak?pin?tais dz?ves nosl?gums, kas skaud?gi sekojis reti izcilam un veiksm?gam m?am, neatvair?mi modina r?gtas
nav v?l svarig?ki ir, ka tai nekad tr?cis tautas atbalsta. Katra ?da polemika un kritika var viegli pavedin?t uz aizdom?m, ka odien gribam b?t lab?ki un greizsird?g?ki demokr?ti, nek? varb?t paties?b? var?j?m b?t, un k? to pieglaud?gi demokrat?jam m?sdienu politisk?s konjunkt?ras ietekm?. Daudziem liksies d?vaini, ka esam s?kui neveikli taisnoties liet?, kur? neviens mums neko nav p?rmetis. B?dami sav? br?vvalsts laik? suver?ni, m?s bij?m ties?gi un br?vi veidot valsts iek?rtu un iekpolitiskos m?r?us p?c sava pr?ta un iegrib?m. Un par cik m?su l?dzdarb?ba starptautiskaj? forum? nevienu neaizk?ra, (Turpin?jums 6. Ipp.)
|?n9 Gbldma?a 75 m?a gadi Politi?is un deput?ts dro?bas p?rbauu siet?
Proi Alfr?ds Ozoli? jubil?rs
n. septembri latvieu veco str?lnieku t?vam un labiedrljkkam darbiniekam J?nim Ooldmanllm piepild?s 75 m?a gadi T ^ Vi?i lagaida ASV, kur kop? ar savas mdtiis v?ru LCK prieks?di BL Klarku no Svelnfurtes transitnometnes dev?s augusta *bei-g?s, lai jitmajos apst?k?os sabiedrisko darlm turpin?tu un iilq^t dedz?gi mudin?ti) tautieus k{?|#ot tautas vien?bai un dUIties par litvijas atbr?voanu, k l ^ t<^ J l f j a V?cijas trimd? pavad?taj? laiki^ l?b?dams gan LCP, gan LNP loceklis. J??a Goldma?a ril?s viscie?k?m sait?m saist?ts ar latvieu tautas un Latvijas likteni un v?sturi p?d?jos 50 gados. Sabiedrisko darbu G. sfik sav? dzimtaj? novad? Baldon?, kur dibina pirmo tautas bibliot?ku un v?l?k lauksaimniec?bas biedr?bu. Tikko sasnieguu 25 gadus, vi?u iev?l par Daugmales pagasta tautas vietnieka pulka locekli, v?l?k par Baldones pagasta tiesnesi. Dr?z vien darbs pa-1. septembri 55 m?a g a a piepU- gasta apjom? k??st par auru vi?a dlj?s ?ellistam prof. Alfr?dam Ozoli- milz?gajai ener?ijai un 1906. g. Bau-?am. Vi? ir viens no Latvijas kon-1 kas apr. latviei, kuriem vi? Jau serv?torijas izveidot?jiem un visu i ^l^^is paz?stams, Goldmani Iev?l par t?s past?v?anas laiku l?dz dzimtenes ? Provinces padomnieku pie Kurzemes atst?anai ar ?siem p?rtraukumiem gubernatora. Vi?a popularit?te aug
p?rdomas jo vair?k t?p?c, ka Ikviens priekstats par K Ulmani l?dztekus atg?dina Latvijas tapanu un uzplaukumu, bet, diem?l, ari t?s p?ragro pamiranu. Varb?t t? ir bijusi Visvaren? gudr?ba un brinums, ka, pirms tik?m padz?ti no dzimtenes, mums bija ?auts p?rbag?ti iepaz?t un izjust br?v?s un augupejo?s dz?ves pilnska-n?bu. Cik va??gas gan daudziem b?tu bijuas saites ar dzimto pusi, ja sveum? m?s tiktu izkl?din?ti dien?s, kad m?su.valstl.p??vajidlja politisko; partiju sa?ukums un ?rdoais ne-sp?ksl T?p?c lai nemet akmeni uz K. Ulmani tie, kas savlaic?gi un varb?t vair?kk?rt?ji tika izraudz?ti darit tautu lielu un laim?gu, bet to nekad un nepavisam neiesp?ja. Neaugl?ga ir ari polemika, vai K. Ulma?a vad?t? p?rejas iek?rta iemieso sev? demokr?tisma atzi?as, vai n?. Tie, kas lab?k p?rzina demokr?tisma ati?st?-bu un t?s novirzienus, demokr?tijas pamatprincipu ietvaros vienm?r atrad?s attaisnojumu K. Ulma?a vald?anas formai. B?tu aplami k?du norobeotu valsts iek?rtas veidojumu ieskatit par vien?go un neaizst?jamo ide?lu. Re?lpol?tiski svar?g?k ir, par cik atsevi?a valsts uzb?ves forma ?auj t?s veidot?jiem pozit?vi un m?r?tiec?gi realiz?t savu darbu valsts un tautas intereu lab?. Un
bija prorektors un rektora prof. J?zepa V?tola tuv?kais lldzdarbinieks, reiz? vad?dams ar? ?ello klasi. Latvieu m?zikas labo slavu Ozoli? spodrin?jis ar? k? Latvieu st?gu kvarteta loceklis gan dzimten?, gan trimdas laik? V?cij?. Nesen izce?ojis uz ASV, prof. Ozoli? ar? tur pamaz?m g?st atzin?bu un izvirz?s redzamo m?zi?u vid?.
augum? un 6 gadus v?l?k Kurzemes v?l?t?ji vi?u k? savu p?rst?vi dele?? Krievijas 4. valsts dom?. Ticis aj? forum?, nekav?joties iest?jas progresistu frakdjfi un uz?emas m?r?tiec?gu c??u, lai aizst?v?tu latvieu tautas intei?eses un sistem?tiski s?ktu graut v?cu muiniec?bas feod?lo varu. Pateic?gus apst?k?us iem nodomiem rada pirmais pasau
les kar, kuram s?koties, valsts dom? J. Goldmanis latvieu un ar? igau?u tautas v?rd? deklar? abu tautu nost?ju. Runa rada piln?gu l?zumu Krievijas valdoo aprindu attieksm?s pret latvieiem un igau?iem, Jo tiei ?s aprindas v?cu muiniec?ba gadiem i l ^ bija m??in?-
Z?llti. Ierosin?jumam krievu virspav?lniec?ba piekr?t , un t? rodas 8 latvieu str?lnieku pulki, kas v?tt-k?s c???s g?st le?end?ru slavu un k? nemirst?gi ieiet m?su v?stur?. 1915/ie. g. redzam Z?l?ti un Gold-mani darbojamies b?g?u centr?lkomitej? un valsts dom?, namit?gj prasot p?c reform?m Baltij?, Politiskie notikumi iegrieas t?m labv?l?gi, un
1917. g. k? UtvieSu pagaidu nacion?l?s padomes ?rlietu vad?t?js kopa ar saviem domu biedriem, starp kuriem ir ar? v?l?kais ?rlietu ministrs Z. Meierovlcs, iecer domu par Utvl;^ ju k? patst?v?gu, neaUcar?gu valsti. No ?s domas vi?i vairs neatlaias, bet dara visu t?s realiz?anai 1918. g. G. k? Krievijas satversmes sapulces loceklis izmanto o forumu, lai no jauna deklar?tu latvieu tautas politiskos m?r?us un protest?tu pret bo?eviku nodomu sl?gt separ?tu miera l?gumu ar V?cija T?l?k sabiedriskais darbs G. ved uz Latvijas tautas padomi un vald? bu, kur vi? uz?emas zemkop?bas ministra pien?kumus, starp citu 1919. g. febru?ri parakstot likumu par zemes fonda dibin?anu. 1920. un v?l-, iiz 1925. g. G. ir kara ministrs un jusi noska?ot sav? lab?. Reiz^ G. tan? pa? laik? ar? Latvijas satvers-iesniedz domei likumprojektu ar 200 U^es sapulces un v?l?k Saeimas de-deput?tu parakstiem par visu privi-| put?ts. l??iju at?emanu Baltijas muinie- j^nantojot G. popularit?ti, v?cu
I u I ^okup?cijas laik?, v?cu propagandas Ka lo?iskas sekas ai nost?jai un i^nTg r^tJa n?k Pie vina ar priekiU-b?n?k ierosin?juma dibin?t latvieu ^ utai lai t? v?l pla?k? veidi pie-str?lnieku batrijonus, ko G. realirt ^ | ^ p ^ ^ ^ savien?bu, kop? .ar oteu latvieu domnieku J.|g^ prieSlikum G. noraida, aiot-d?d?ms, ka iepriek J?atjauno U t v i -J?nis Sudrabi?i N ? V E S V I E S U L I S
VOLCHOVAS SEPTEMBRA KAUJU ATCEREI 1943. gada 2. septembri s?kfis pir
mais latvieSu lielais uzbrukums bolSevIku uz pijliekfitt izvlrzlt?n) pozicijftm Volctaov pret? Alkaaft* ram. Par itdia varon?ba taj? kau ju dal?bnieki sa??ma 113 apbalvo^ Jumu. Jau no vakara l??? smalks lietus. Uz rita pusi gan rodas cer?ba, ka laiks noskaidrosies, jo visapk?rt pie spokain? apv?r?a redzama ies?rta debess sv?tra. Liekas: tikl?dz nolls viss tumais m?konis, kas atrodas tiei virs galvas, par?d?sies  debess un saule. Un latvieu kaujiniekiem jau pietiek ar o cer?bu vien, lai gars b?tu mos. Tie zina, ka kaut kas gatavojas > oreiz no vi?u pau puses. Par pleciem k? meo?u krelles p?rk?rtas lomet?ju lentas piepild?tas spo?m patron?m, aiz z?baku stulmiem un aiz jost?m aizb?ztas rokas gran?tas, par kr?t?m p?rliktas autom?tisk?s pistoles un autenes, sagatavoti da?di spridzek?i dzelo?-
Prof. E. B1 e s e Jaoil darhl M lalodoHiiilli?
m otrs 1949. g. beig?s maSInrakstS klajfi
laists un baltu valodu studij?m zelt?ts darbs v9cu valod? ir mOsu tauUeSa Ben jami?a JSgera (dzlm. 1915. g. Liep?j?, ur n?lista Jura J?gera d?ls) doktora diser t?cija Verkannte Bedeutttng8verwandt- schaften baltiscber WOrtdr (Nepaman?ti baltu v?rdu noz?mju radniec?bas gad?ju mi), par ko autoram SLA pleS?irts doktora gr?ds. Darbam 191. Ipp., un satura sl?? tai visai interesants. Taj? izmantota ?oti plaa linStnisk? literat?ra un plaSi mate- rifiln kr?jumi, t? k? atliek tikai pabr?n? ties, k? un kur autoram Se trimd? izde vies sadab?t un konsult?t tik daudz dar bu par baltu valod?m, vi?am par sv? t?ba tas, ka tieSi O?Ungas universit?t?, autora, itudlja viet?, ir visai plaSa balto- lo?iska bibUot?k?, un ka daudz darbu vi ?am bijis pieejams vi?a skolot?ja nelai da prof. Ed. Herma?a priv?t? bibliot?k?. Katr? zi?? autoram pien?kas atzin?ba par lielo un nopietno darbu.
Apceramais darbs ir sUprl speci?ls un vemts Jaut?jumiem par dau v?rdu noz? mes Jeb s?maiolo?iskiem sakariem baltu valod?s. Darba pamat? autors Uek atzi numu, ka ide. valod?s visp?r?gi un baltu valodas it seviS?I ir daudz pUnlgl vien?di skanoSu v?rdu (homon?mu)^ kas atvasin?- U ari no vien?d?m sakn?m, bet kurus to m?r l?dz Slm neatzina par radnieciskiem nn nesaist?ja sav? starp?, t?p?c ka to no- s?me ir stipri da?da. T?, piem., Endse- Una un MHenbacha (EM) v?rdn?c? v?rdi danga un d ? c l s katrs sastopams sep ti??s da?d?s no valodniekiem Ilde Slm par nesavienojam?m atz?t?s noz?m?s. Ir v?rdi, kas sastopami katrs ?etr?s da? d?s noz?m?s; trij?s un div?s nesavienoja* m?s nodm?s sastopamais vien?do v^rdu skaits Jau ?oti liels. Autoram nu ?iet, ka S?di homon?mi visbie?k ir tom?r ari etl- molo?iski sav? starp? radi, t. i . , ka tie c?lusies no ska?u un noz?mes zi?? vienas nn t?s paSas saknes, un tikai valodas at t?st?bas gait? tie noz?mes zi?? tik t?lu aizg?jui cits no cita, ka tagad ne?iet vairs par kop? sader?giem.
Autors aizr?da ari metodes, pie k?d?m J?turas, lai pier?d?tu ?du v?rdu pirm- radniec?bu. Svar?g?kais te tas, ka Jfiizejot
no visas atUecIs? J?dziena apz?m?jumu sist?mas, t. i. J?sameld?jot valod? visi v?rdi, ar k?diem zin?ms J?dziens Ueii ap z?m?ts vai kas kaut k? ar to sakar?. Ja nu Sal apz?m?jumu kop? ir aM fon?tiski vien?di vai vismaz l?dz?gi, bet tom?r no z?mes zi?? ne glui saskan?gi v?rdi, tad var dom?t, k^ tie savos pamatos tom?r ir idenUski ?oti biei Udugl noz?mes sa kari nov?rojami ar? cit?s valod?s, un tie at?auj konstat?t Sals valod?s ari dau no z?mei li?? dies?an ati?iriga v?rdu pa- matradniecibu. Fakti k?d? cia valod? var noder?t par analo?isku atzinumu at taisnojamu ar? apceram? valod?.  J? piez?m?, ka absol?ti droSa 8! metode to m?r nav. l
Lai r?d?tu, k? saist?mi daudzi v?rdi baltu valod?s, kurus l?di iim tur?ja par neradnieciskiem un sav? starp? par ne saist?miem, autors vispirms apcer? vis da?d?kos nosaukumus, kas baltu valod?s saist?s ar J?dzieniem Udums, lieta, ti kums un p?rbaud?t. Vi?i dom?, ka iz protot So nosaukumu pirmatn?jo noz?mi, t?s sazarojumus un p?rveidojumus, k??st skaidra ar? daudzu Seit pieder?gu vien?du nosaukumu pirmatn?j? visp?r?g?, bet Udz im v?l neatzia un neizprast? pamatrad- niecfba.
Izsekot UlSk kaut ar? visp?r?gos vilcie nos atsevi?iem autora etimolo?lskl-se- maziolo?lsklem apcer?jumiem un att?lot kaut ar? pau interesant?ko no tiem ?s? av?zes recenzij? ir pUnIgi neiesp?jams. Var tikai teikt, ka autori savu vielu, k i saka, piln?gi p?rvalda. Nereti visai aspr?- tiga ir vi?a tagad?jo par daudzu v?rdu radnieciskiem sakariem past?voo atzi?u kritika, un vi?a ai zi?? Jaunie viedok?i. Nereti attiec?go v?rdu radnieciskie saka ri autora uzskatu gar? bijui konstat?ti Jau agriUc un tad autors tikai cenas drusku variet So sakaru motiv?jumu vai ari atbalstft Jaa izteikt?s atsi?at ar llds im v?l nemin?tiem valodas faktiem, it ?pai ar Jaoniem datiem no maz?k pa z?stamiem Uetutlen rakstiem vai no latv. tautas dziesm?m. Ne katrreiz gan  p?c man?m dom?m  autors Izpratis cit?ju mus pareizi, t. i. na kaNi reizi, k? man ?iet, cit?ts atuisno autora ?zskatus.
(Turpin?jums sekos)
stiep?u ogu un bunkuru iznicin?anai. lepIaktSi'iero?tf Md?s vai' atpie- dusies pret^ gWvJ?r mflui vl?!" gtfld?? Devl?os un vien? fnln?t??" J?, devi?os un vien? min?t?." Acis p?rsl?d pulkste?a ciparn?cai, bet pirksti cie?k saspie cigareti no kuras uz augu k?pj viegla d?mu str?kli?a. Garam uz vienu un otru pusi ?tri aizsteidzas virsnieki, vi?i draudz?gi uzsmaida v?riem, sasveicin?j?s, aprun?jas. Tad n?k ar? pats pulkvedis. N?k k? parast? ikdien?. Apst?-jas pie vienas vai otras grupas. Nesalst?" N?." ,.Jauki." Un aiziet un paliek nov?roanas punkt? pie blendes. Laiks s?k pamaz?m skaidroties. Migla gan v?l turas augstu virs kr?mu un koku galotn?m, bet no gaisa lietus vairs nel?st Uzdevums: lab? sp?rn? uzbr?ko?m vien?b?m  starplauks, k?dreiz?jie purva s?das tirumi, kas aiz-siugui kr?miem un nez?l?m, j?p?rvar ndz pretinieka ierakumiem  dai simts so?i. Kreisajam tikai dai desmiti p?ri z??ainam klajumam. Pavisam pirm? aizst?v?an?s l?nija, divi kilometru garum? j?pavirza uz prieku apm?ram 300 metrus un tur j?nostiprin?s. nS?kums.'* Protams." Tom?r ir tik sav?di gaid?t, gaid?t un just sirdi drebam, just sevi piln?gi padotu k?dai lielai nezin?mai varai, kas tevi vai nu iznes?s dz?vu cauri kaujas uguns viesulim v a i . . . ak, un katrs cenas atvair?t varb?t?j?s ?aun?s nojautas. K? Vi? b?s nolicis, t? notiks," k?ds saka, un vi?am piekritoSi m?j reiz? vair?kas galvas. V?l daas min?tes, Itad tikai daas sekundes. Laiks pati^m noskaidrojies, pazudui ari nfiigla, un tikai retumis uzpeld k?ds s?ks m?kon?tis un nobirdina pret sauli mirdzoas lietus l?ses. Artil?rijas virsnieki st?v pie saviem apar?tiem, ari sakarnieki  vi?i le t?l?t aiz pirm?m ??d?m un ier?kos l?nijas. T?s gan sasit?s, bet tad vi?i str?d?s ar ,4Do-ru". Pai v?ri Ir kS uzvilktas atsperes, lai, kad gais? uzvisies sign?lra?ete, p?rk?ptu aizst?v?an?s l?niju un dotos uz p r i e l ^ Beidzot pulkste?a r?d?t?ji nost?-Julea tiei uz devi?iem, bet mazais sekunu skait?t?js veic savu beidzamo apli; sedesinit reizes nesteigdamies vi? notik?. Un tad s?kas. Oalsu piepilda sav?da alktona, ?? k? j?iat mazliet noliefcas kokii zari,