I
II
LATVIJA
Alombumba var nov?rs! treo pasaules kam mSFS KUPEBS lEmC IZNICINIT MASKAVU UN CITAS FADOMIU
LiEimserAs Bij. Savienoto valstu kara 1^ b?tu gatavi sekot vi?u piemStain, Pefs Kupers laikrakst? Continental''tad br?v?bas dr?z vien vairs nebtitu. Dailf Mail izUnS atombumbas pie-Mfltolanas Jau?jumu. Princip? pie-v?eiiodamiei iizskatam, ka atombumba iriiecilv?cisks ierddj^ ^ tikpat barbarisks k? k?das p?rliec?bas uz-nieiana ar varas metod?m vi?i Icm??tate, ka sabiedrisk? doma vien-ar sausm?fii atsai&usies uz katru Jauni2|udroto iznldn?ianas iero-ciy tauii vm ar laiku tom?r k?uvui parastt im atdti par ka?fi at?autiem. ^ a v n^etn?k cilv?ku noSaut/' takstft D6& Kupers, n&ek? nodurt; nav blNit?lOc uzlaist tam g?zi nek? uzmest uz galvas dinam?tu. Un vienl?dz barbariski ir sviest atpmbumbu, kas nogalina 200.000 d l -^mu, ?fi nomest 200 cix$s bumbas, kM katra iznidna pa 1000." Ja bifvlbas aizst?v?ana ar iero- $em ir nozii^ Eums, ko darfjuSi visu paludto krie^fikie viri, un m?s ne-
(Vitipln^ums no t Ipp.) ar ?rlietu un aizsardz?bas ^ ju, k? ail ar an e^rik??u augsto fani^^ V?dj? M i ^ Laik-rakslti kor^pond^ti saka, ka Eiro-liaikaiti dmid fiMetnas briesmas,
"dtidi TrOni^ ^^ ^ M laik?'^ ne-grozljis siivtts agr?kos uzskatus. |!(^ IItis??ii aprindas t?l?k n<nSda, ka t ?rlietu ministru konferenc?^ kas l?Us otrd^ pras?s iecelt 2!len^ktlantika telpai amerik??u ^?j^vilttiektt un kop?gaj? aisar-difiMui sist?m? iesaist?t ari v?cu bru^ sp^k?is. Tas noz?m? Rietum-vt#m r^iUit?riz?dju, lai gan ne-lAds v?di ften<r?l$t?bs nav pare-4tits. Saform?t?s Hietumv?dias di-^ a s biiS'pi4otas amerik??u virs-ikv?laieoibaL Kbnfer^c? bj^ tam v?cu polidjas palie-liil?Sanu. Ka Vaington? tieS?ib iz?irsies Btet?mv?djas liktenis, to preses kon. tereiusi apliecin?ja ari kanclers lisb^ieil, ku?m ned??as bija vidr?kto apspriedes ar sabiedroto i^ ittrtaHeii i^gai-di^ ka V^ingtoi^ pie?ems svarigus l?mumus attiec?b? uz Rietumv?ciju. Set ksinSr tas v?l nav nottdls, es ne-ko tuvft nevaru izteikties,'* sac?ja
& k l^ dsis par to vis^ pae?l?s^ Bonnas vald?bas ap-. Vair?k?s intervij?s ameri- ktou ad?u'a?entOru p?rst?vjiem Dr. Admuers uzsv?ra t?s draudz?gs il l ieiN^ var?tu n?kt atiii^ nunu Joslas tautas policijas. Sabiedrotie s?loun? negrib?ja ne (?i^?t pat par Bietumy?djas ?olid-)ais^i^^^^^l^^ nerun?jot nemaz par armiju. Tikai pirms ne-ditas. kad amerik??u augstais komi-l?rrllddojs fyija ieradies VaSingto-nlt lai p i k t o s ?rlietu . ministru koiiferte($* p?c apspriedes ar p r ^ -denta Trflmmiu vi? urn?listiem pa-b?iojl: ; ^ a t ? 4 keda met^ ari metumvldja var?tu aiz^g?- ijki^ Dinu v?l?k Mekloja domas ipstiirinfija ari ? r ^ s<ms, ?anoriz burtisld atk?rtodams vt?a v?rdus* liOlit?raJiem speci?listiem Jau s^ bija s k a i ^ ka bez V?djaa nav ies?jams aizst?v?t Eiropu. ?iet, ka ip tezi ?oti labi saprot ari pai V?-dei, m??in?dami t?p?c ,j)?rdot savu idu*^ iesp?jami dfirgiic i:^udza-J?s aptaJt ko izdlBriJusi v?c?ii pre-le un lurn?U^ Mtmidiiela^ v?deu vairums izsac?jies pret armiju. Daudzi tM atkl?U paskaidrojui, ka vi?i nevar aizmirst v?cu karav?ru diskri-min^anu, daudz?s kara noziedznie ku pr?vas un nehum?no apieanos gOsMc?iem. K?ds zviedru urn?lists par o jaut?jumu izteides vissljnolg?k. J^ edodot nek?du konkr?tu m?r?i, v?dei negrib?s bru?oties. Vi?i negrib?s rad?t savu armi ju, lai aizst?v?tu okup?cijas varu.*'
SB) partij? s?kusies iana
NO ABATIEM JAU'ATCELTI SESi PROMINENTI BJBDR| - PAREDZ IZSL?GT AP 25 PROC. FUNKCION?RU, KAS lE?JSM ATALGOTUS AMATUS T?d?? abmirds.ir i^dlvojums, ka atombumba b?tu nehum?n?ks kara ierocis par kuru katru dtu. Se nav at?ir?bas starp ?du vai dt?du bumbu, nedz ari t?diem ierodem, k?di ir piem., blok?de. Ta skan ne?l?gi, bet t?ds ir ka?ft, un vishum?n?kais, ko varam dar?t kara izcelan?s gad?jum?, 4r - pabeigt to, dk.?tri Vien iesp?jams. . Kar, kas patlaban att?st?s, nav tikai ci?a starp zieme?korejieiem u? zieme?amerik??iem* Tas ir ka? starp totalit?rismu un briv?m valst?m; tas saista ari mOs, un o saist?bu m?s nevaram ierobeot Sabiedrotajiem ir jauni un briesm?gi iero?i, kurus efekt?vi pielietoja Jau pag?ju? kar?, t? p a n ^ t? p?ki;iu izbdganos. Gan ari toreiz dai nepiekrita jauno iero?u laianai dari)?, bet neviens nevar pateikt, cik ilgi vilktos kar un dk daudz vair?k dz?v?bu b?tu zaud?jua sabiedroto armijas un flotos bez o iero?u pielietoanas. liekas, ka patlaban m?su ienaidnieku r?c?b? daudz atombumbu v?l nav. Bet vis? dr?zum? t?s vi?am b?s, un m?s esam p?rliecin?ti ka reiz vi?i laidis t?s dari. Vai m?s gaidl^ sim, kam?r vi?i dos sign?lu t?s pieUetoanai? Sis sign?ls ?S^ tikai tad, kad m?su ienaidhititi b?s p?rliecin?juies, ka vi?u k^jumi p?r: niedz m?s?jos. Vai m?s patiesi atliksim vi?u iznicin?anu! kam?r tie jut?sies sp?j?gi iznicin?t m?s? Vai esam pie pilna pr?ta? Dzird?ti iebildumi, ka Korejas pussala nav piem?rots placdaztns atombumbas pielietoanai So iebildumu motiv? ar to, ka tur, kur clii?s divi armijas, nevar uzmest bumbu vienai, nerisk?jot nodarit,otrai l?dz?gu po-stu Ari Korejas zieme?u ds4?, no kurienes krievi palaida s?srkan?s diordap uz dienvidiun, i ^ ^ ^ mierigie lauku iedzitvoil?i^ kuru iz* nicin?ana Kremlim . b?tu piln?gi vienaldz?ga. Bet ja Koreja ir nepiem?rots m?r^ ?ls, tod to nevar t e i k t i ^ Maskavu^ Arvien gudr?k ir t?iniSt sird! niek? locek?os. Sai mazajai bandai {dom?ts politbirojs), kas ?d?ii s?kusi, J?pasaka, lai vi?a to izbddi Un ja Kr^n?jEi viri to nedar?tu, vi?iem J i t ^ p ^ l i i ^ l ^ i B l ? ^ S e l f t i ^ ^ llis Idit si>m^ dzivibu gl?banai, to?u lai vi?i Mna, ka, notdktojam tormi?am jj^ iejot, vi?u lielpils?tos b?s iznldn?tiiii, sSkot ar Maskavu. T? var?ta nodibin?t mieru, un treais pasaules ki ? i Mtu nov?rsts,** saka Defs ^
B e r l ? n e (D). lUetnmberlInes lalkrakatt si?o, ka Jau tuv?kaj? n? kotni liksies (Pika pietoiktil SE> ?^eriUtlrlana. Partijas poUtbiroJ? pairels norit drudains darbs, kur sagatavo sarakstus un p?rbauda biedra re?istnii. Inform?tas aprindas Berl?n? izsak?s, ka noSEDIzsl^ne maz?k par 25 proe. funkdonfoi, kas ie?em algotas amatus. TIrlSana, paties?bu sakot, Jau sikudes. To ievad?ja SED oentr?lkomiteias pnbUc?tais Nojums, ka no partijas izsl?gti sei vatftim loeekp, koriem pied?v? sakaros ar amerik??u a?enta Noela Flldu. Izsl?gtais i? l?dzin?jais padomju joslas zemkop?bas ministrijas valsts sekret?rs Pauls Biferkenk agr?kais Berl?nes raid?t?ja efredaktors un Austrumv?djas inform?djas dienesta .noda?as vad?t?js Bruno Go?d-hammers, Deutsdilandsendera efredaktors Leo Bauers, agr?kais SED centr?lorgana efredaktors Leksis ?nde, bijuais austrumjoslas dzelzce?u ?ener?ldirektors Vilijs Kreikemei-Jers un Demokr?tisko sievieu apvien?bas sekret?re Marija Veiterere. Visi izsl?gtie pareiz atrodoties m?jas arest?, kur vi?us apsarg? valsts dro?bas polidja. Partijas centr?lor-0ns Neues Deutsdiland apz?m? tlri-imas par Jaunu fazl partijas v?stures att?st?b?". P?c p?d?j?m inform?cij?m ne?last?b? laikam kritis ari padomju Joslas inform?cijas dienesta vad?t?js Gerhards Eislers, kas sav? laik? ar po?u tvaikoni Batory izb?ga no Savienotaj?m valst?m. Rietumberllnes prese t?l?k v?sti, ka Leo Bauers Jau augusta beig?s apdetin?ts. Kop t? laika pazudusi ari vi?a sieva un sievasm?te. Der atcer?ties, ka Bauers sav? laik? bija
iniciators neskaiMlm?m atlaian?m Berl?nes austntrlajoslas raid?t?j?. Turpm?k?s atiaigaiM vispirms skarot tos SED biedPitf, kam bija k?di sakari ar min?tajiem seiem. Plaas t?r?anas esot paredz?tas ari padomju joslas kult?ras apvien?bas sekretari?t?. Par pirriiajiem gr?k?iem min rakstnieku Ludvigu Rennu, Arnoldu Cveigu un i^nnu Zegheri, Vi?i jau kop ilg?ka laika nav redz?ti at* kl?tib?. Parall?U im t?r?an?m padomju joslas valdllba aizliegusi ari v?cu reli?isko s?kti Jehovas liecinieki. P?d?j?s dfen?s apdetin?ti vair?ki t?kstoi is sektes dal?bnieku. P?rb?dz?ji Rietumberiln?, kuru skaitu v?rt? uz 200 cilv?kiem, st?sta, ka apcietin?anas ?ieliSiko tiesu notiekot nakti vai r?ta stund?s. PREZIDENTS TB?MENS ATVAINOJAS UN ATSAUC SAVUS APGALVOJUMUS Vi^ingtona (E). ^ Augusta beig?s public?taj? v?stul? prezidents Tr?-mens nosauca kara flotes k?jniekus par polidjas vienibu un deklar?ja, ka t? att?st?jusi t?du propagandas ma?nu, kas l?dzin?j?s Sta?inaL Sis prezidenta apgalvojums rad?ja lielu satraukiunu, jo apm?ram divas treda?as Savienoto valstu iedz?vot?ju st?v aiz flotes un flotes k?jniekiem. P?c apspriedes ar imviem tuv?kajiem l?dzstr?dniekiem, prezidents Tr?mens uzaicin?ja Baltaj? nam? flotos k?jnieku komandieri ?ener?li Kliftonu K?tu un pasniedzat vi?am ofici?lu atvainoanos raksta Prezidents atkl?ti no?loja visus savus nelaim?gos formul?jumus*', ko vi? bija teicis par flotos k?jniekiem. UN karasp?ks tom?r liz?jis savu
Tokio (E). Pag?ju? ned??a divu m?neu ilgaj? Korejas kar? bija viskritisk?k?. P?c Pohangas krianas un ?om??ist?? ?ielQ|eiislvas Tai^ ?u mmm Mmm^m^ pozi-dja k??s pavisam maza. Bet ned??as beig?s amerik??u, britu un dienvid-korejieu ka?asp3ca liel?s uzupur?an?s d?? komunistu ofens?vu izdev?s pa da?ai apst?din?t. P?d?jais ?en. Mekart?ra komunik? v?sti, ka zie-
Mm, iMt d^Miii skidfis BONNAS BALTA GRJUl^rA.PAR 15. OKTOBRA V?L?AN?M AUS- T?UMVAaJA RADIORAnriJUMl PADOMJU JOSLAS V?CIE
IEM
PAR KOMUNISTISKO ?INU 1ZS?IBSIE8 UN PILNSAPULS^ ?ojorki (F). Apvienoto nfidju ?ener?lsekret?rs Trigve U ar ?pau rakstu pazi?6]a komunistisk?s ??nas vald?bai, ka par t?s deleg?cijas pielaianu iz?irsies'UN pilnsapulce. Ja l?mums b?s pozltivs, vi? nekav?joties vdks visus priekdarbus, lai ?iniei var?tu piedal?ties t?l?k? Apvienoto n?ciju darb?. Inform?tas aprindas ?ujork? run?, ka britu ?r-jUetu ministrs Ernests Bevins m??in?s atrast k?du formulu, kas apmierin?tu abas puses. Londona jau ilg?-Ini laiku esot nodarbojusies ar jaut?jumu par komunistisk?s ??nas uz-?emtinu UN. No neofid?l?s inform?djas izriet, ka Lielbrit?nijai neb?to nekas Iffeti, Ja L?ksakses? ierasto MftotM t^unga p?rst?vji. Sagaida, ka par io probl?mu Bevins run?s
ul S ?rlietu nrinistru konferenc? Va-
Bonna (E). ^ Pag?ju?s ned??as beig?s Bonnas vald?ba public?ja Balto gr?mato^ par v?l?an?m pa domju josl? no 1946.-^ lS50. gadam. Dokumentu kr?jimi?t ?es aptver 60 lappuu, public?ti pier?dUJiuni par krievu metod?m ar torrora pal?dz?bu piespiest iedzIvotSJus ?bdbt balsis par Maskavai v?lamiefti kandid?tiem un v?l?k viltbt v??iinu rezult?tus. Balt?s gr?matos i^eii^ d? ministrs Jakobs iCaizers; nol?da, ka 15; oktobri austrumu Josls^ teibtvotfiji b?s spiesU balsot atkl?ti, bet. nodot?s v?l?anu zlitilt?s saskait?s slepeni. Sim v?l?an?m> tir tikai viens m?r?is ar SED pal?dz?bu uzspiest austrumjoslas iedz?vot?jiem komunistu programmu un pak?aut vi?us pi?ilgi Maskavas varai. * Pied okup?djas gad? nep?rproto-mi pier?d?jui, ka Padomju savien?ba konsekventi un pl?nveid?gi s?kusi sovj?tiz?t savu Jcmlu. 15. oktobra v?l?anas ir is pl?nveid?g?s darbn>as p?d?jais posms. Jo vair?k tovojas v?l?anu termi?, jo vaizfk pieaug terrors un nedro?ba. ^Baltoj? gr? mat? t?l?k konstot?St, ?a, neraugoties uz visiem draudiem, austrumu josl? klus? pretesUba aug. Jau 1946. gad?, kad notika paval^s v?l?anas, padomju iest?des viltoja rezult?tos. Ari tagad p?r?j?s paiiijas kop?gaj? sarakst? uz?emtos vien?gi formas p?c. Sal?dzinot ar iepriek?j?m v?l?an?m, CDU un LDP zaud? 111 mand?tu. Landf?ts fon Stendals k?d? san?ksm? pazi?ojis, ka uz v?l? anu lok?liem iedz?vot?ji mar?s sl?gt?s rind?s. Lai par?d?to Austrumv?djas iedz?vot?jiem 15. oktobra v?l?anu ?sto j?gu, Rietumv?djas raid?t?ji no 15. septembra vienu m?nesi katru dienu sniegs ?pau 15 min?u pi^ ogrammu. RIAS raid?s katru dienu pL 5.10 ar atk?rtojumu pL 12,15, Stotga^ 6.40 Mi?diene 11, Handato?gfi 19, B?den-B?dene 19.40 un Bremaaa^Oi
SPIEGI AR^ ASV TURBO IZNICINST?JU FABRIKAS Loandielosa (E). P?c tam, kad Savienotaj?s valstis vienu p?c otra apdetin?ja vair?kus atomspiegus, togad konstat?ts, ka izspiegota ari amerik??u turbo izi^cin?t?ju r?pniec?ba. ASV krimin?lpolicija pag?ju?s ned??as beig?s apdetin?ja avi?djas speci?listu Sidneju Vein-baumu, kas dzimis Krievij?. Vi?u apvaino nepatiesa zv?resto doan?. Pretomerik?nisk?s darb?bas izmekl?-la?as komisij? ar zv?resto vi? apliecin?ja, ka nekad nav bijis komunists. V?l?k tom?r pier?d?jies, ka Veihbaums sast?v?jis partij?. Tai pa? dien? amerik??u imigr?djas iest?des apdetin?juas ?inieu zin?tnieku Dr. Tsienu. Ari vi?u apvaino par sast?v?anu komunistu partij?. Dr. Tsiens vad?ja turbo lidma?nu noda?u pie Kalifomijas tedmolo?is-k?s augstskolas. 24. august? vi? v?l?j?s n??tlt uz Sanghaju 18 centneru svar?gu dokumentu, ko policija ap??l?ja. V a i Grie?ija jauna
pilso?u kara prieka Triesta (D). No Alb?nijas un Bulg?rijas sa?emta inform?cija, ka pareiz?jo vald?bas kr?zi Grie?ij? sav? lab? v?las izmantot komunisti, lai rad?ta jaunu pilso?u karu. Komunistiskais raid?t?js Br?v? Grie?ija, kas atrodas kaut ku.r Budapetas apkaim?, p?d?j?s dien?s nep?rtraukti p?rraida grie?u komunistu vado?a Cadiariadesa uzsaukumus saviem piekrit?jiem sacelties pret vald?bu un izbeigt st?vokU, ko vi? ap-am? par auteni pie k?jas**. Infc|r-m?dja par grie?u komunistu gatavoanos kaut k?dai akcijai sa?emto
me?frontes st?voldis togad k?uvis diezgan stabils, dienvldkorejieu div?zijas atguvuas iir? Jong?onas-Tai- ce?u, kas pMs mm^^^j^ naidnieka r ^ K i i ^ i l i r a l l ^ f i ^ ^
J am^rilc?lpi? ^ 0^1^ -^^01$% du 8 ?m pktii iSrrSvu?iu, ciut kuru aizmugur? bija ielauzies liel?ks zieme?nieku tanku skaits. Zieme?os no Taigu amerikb)! ievatSJui jaunu pretuzbrukumu. Si sektora dienvidu da?? Apvienoto tilclJn lidma?nas tom?r konstat?juas liel?kus komunista sp?ku koncentr?jumus, t? k? var r??in?ties ar jaunti ofens?vu. Zleme?-korejieu pan?kumi vien? zi?? v?-skaldrojaml ar to, ka p?d?j?s dienas Korej? lija nep?rtraukti lietus, t? k? oper?dj?s nebija lesp?janu piedal?ties yN avi?cijai Tagad laika apst?k?i nedaudz utlabojuie .^ ASV aizsardzIbJBis ministrija zi?o, ka l?dz 1. ' septmbrim amerik& l^ zaud?jui 8863 V?rus: 599 krital, 5366 Ievainoti, bet 2898 pazudui bez v?sts. Uz 25. augusta ASV zaud?jumi Korej? skait?j?s 6686 viri. Maskavas radio turpretim zi?o, k? amerik??iem Ir 15.176 krituie, 1736 sa?emti g&st?, bet 45.000 ievainoti 116 skotu oglraii
izsl?bti' Londona (E). K?d? Skotijas og?-raktuv? pag?ju? ceturtdien? notika viena no smag?k?m nelaim?m, k?das Hdz im piedz?votas. Nep?rtraukto lietus g?u d?? Sacht? ieg?z?s milz?gas zemes un dub?u masas, nosprostojot og?ra?iem izeju. 220 m dzi?aj? pazem? palika iesl?gti 129 str?dnie-Id. Gl?banas komandas nekav?joties st?j?s pie darba, lai atbr?vota iesl?gtos. No k?das blakus achtas spridzin?t?ji m ? ^ j a piek??t og?ra?iem cauri 25 ?tletru biezajai klintij. P?c 40 stundu nep?rtraukta darba klinti beidzot bija izspridzin?ta eja, kas satik?s ar og?ra?u rakto tuneli Bet tad notika jauna nelaime. Izr?d?j?s, ka 200 metru gar? telp? iepl?duas ind?gas og?u ^ e s . Pirmos asto?us og?ra?us izgl?ba pag?ju?s sestdienas p?cpusdien?. Vispirms dienas gaismu ieraudz?ja l$ds 18 g. V. z?ns, kura dz?v?ba bija visvair?k apdraud?ta un ko iesl?gtie Og?ra?i dienas gaism? grib?ja s?t?t pa prieku. Bru?ojuies speci?l?m sk?bek?a g?zu mask?m, gl?banas komandas locek?i l?dz sv?tdienas priekpusdienai i^l?ba v?l 108 og?ra?us. Smag?s saind?an?s d?? liel?ko da?u izgl?bto t?da? ievietoja slimn?c?s. V?l nek?du zi?u nav par 13 og?ra?iem. BBC zi?o, ka ie gl?banas darbi bija gr?t?kie, k?dus n?c?s piedz?vot vis? Lielbrit?nijas og?-raktavju past?v?Sanaa v?st??.
Tredien, 1950. g. 13. Septembtt DAOS V?RDOS ^^liiiskis vad?s padomju diM> ditt UN kopsapulc? ?ujork? sept^ bri, pd?ots Maskav?. ViinsMs jan piepras?jis amerik??u s?tniec^ vizu. Rietunivtdjaa aizdevumam- Jog^ slavijai i^ ekrianu devusi Btm^ vald?ba, un tam vajadz?gs vel tikai rietumu sabiedroto akcepts. Tito s?-i kum? bija l?dzis v?cu kred?tu mau nu un satiksmes l?dzek?u ieg?dei loo milj. dol?ru apm?r?, bet o l?gumu sabiedrotie noraid?ja. Pareiz runa par aizdevumu 30. mllj. dol?ru v?N tlb?. Pasaules liel?kais naftas vads, ko amerik??i Izb?v?jui starp saviem naftas laukiem Ir?n? ?n VldusjunL b?s vair?k nek? 1700 km gar, 77^ cm caurm?r? un sp?s uz?emt 5 mU], mucu naftas. Pa vadu, no ku?av^ atliek izb?v?t tikai 40 km, dien? VSN r?s p?rs?kn?t 300.000 mucu naftas, T? izmaksa ir 265 milj. dol?ru. Anglijas karalp??a apdonojmm AnstriUlj? un Jaunz?land? paredz?ti
1952. g. s?kum?, ja to at?aus staip^ tautiskais st?vddis. 1948. g. nomsk* bri paredz?to apmekl?jumu atlika kara?a nevesel?bas d?? Pa spiegam katr? nam?, katr? darbn?c? un pie katra darba galda var atrast V?cijas padomju josl?^ iz teic?s uz Rietumv?dju atb?guais agr?kais Meklenburgas ministrs V?te, Sarkanarmieiem esot liegta br??oa^ n?s ar v?delem, k? ari v?cu kalpo^ t?ju nodarbin?ana^ Suni pie traktora st?res dab?ja fo* tograf?t Kraist?^r?as preses fotogr?fi Jaunz?land?. Farmers Longstafs 8a vu 2 g. veco kokerspanjelu dau m? neu laik? iem?c?jis vad?t traktoru Korespondentiem kl?tesot, k? zi?o Dally Mali, suns izbraucis traktoigi cauri v?rtiem un novad?jis to p? ce ?a l?kumu. Sunim traktor? ieb?v?ts ?pas s?deklis. P?d?jais kalo|a priesteris, p?teis 2ans Tomass, kam v?l bija at?auti Maskav? vad?t dievkalpojumus, nu* pat izraid?ts un ieradies Par?z?. Vi?i st?sta, ka visu p?d?jo pusgadu MGB ier?d?i civ?lt?rpos Izspiegojui katra vi?a dievkalpojumu un pat loi??juB ap bi?tskr?slu draudzes locek?u gr?ks?dzes laik?. Cechu og?ra?u ra?ba krii, k?dj run? atzin?s ministru prezidents Za<i patockls. Vi? aicin?ja str?dnieku! izpild?t uzUkt?s normas, jo clt?3 Cedioslovaklj? var pasliktin?ties vi4 sa saimnledsk? drive. Agr?k k?di raktuv? viens str?dnieks deva 218 kg og?u stund?. Tagad norma nokritusi^ uz 172 kg. ^ Pai t m i e l ? m pagarin?ts kann l?aui# {^^ im kavlrlem* l i ^ vmm^Mm^^^ oktobiil A ^ k ? 12 m?neu viet? vii?^ em bOS j?paliek armij? 15 m?nei. B?vsMdnIeku streiks lUetumvS4 cUS izbeidz?s pag?juo sv?tdienu, Str?dniekiem paaugstin?ta alga paf 40 feni?iem stund?, bet Slzvig-HoW teln? par 10 feni?iem. Remagenai ??r?jtiesas l?mums b?s sp?k? Hda 31. decembrim. Draud turpretim iz celties metallstr?dnieku streiks He sen?, ja 8 dienu laik? vi?iem nepa^ augstin?s algas. Par 6 m?neiem pagarin?t aav d^bibu it k? nol?musi IRO, zi?o UP no Zen?vas. P?c agr?k? l?muma iRO b?tu j?p?rtrauc darboties n?kam?, gada 31. mart?. Ofld?la apstiprin?ji juma UP Inform?cijai tom?r v?l nai Us Paragvaju Izce?os 700 kalmlka DP, kas atrodas Rietumv?cij?. Pa* ragvaJleSu vald?ba katr?m 4 perso* n?m apsol?jusi 25 ha zemes, vlenii govi, vienu zirgu un lauksalmnlecl- bas piederumus. L?dz im kalmlkus nev?l?j?s uz?emt neviena valsts.
Slepeni atgriezies Braz?lijas komunistu Vadonis Luijs Prestoss, zi?o INS. Braz?lieu polidja dom?, ka vi? uztur?jies Padomju savien?b? un tagad atkal ieradies BrazUlj?, lai vad?tu komunistu pagr?di. Uz ielas Olm?c? nogalin?ts kom? n?stu vald?bas pilnvarnieks, kuram vajadz?ja uzraudz?t turienes biska^ ardildlec?zes darbu. P?c vi?a r?kojuma Sedhu slepen? policija pirms ^?ris ned???m apcietin?ja Olmlcas b?skapu monsi?oru Ze?u. Zfi milj. dol?ru b?rnu namam zie* dojis agr?kais ASV v?stnieks London? Kenedijs. Par ziedotiem l?dzek?iem ?ujorkas priekpils?t? Bronks? izb?v?s ?pau patversmi, kur? uz?ems 200 pamestus b?rnus. 800 iidn pag?ju?s ned??as beig?s no Budapetas dev?s uz Izra?lu. TaS ir jau ceturtais transports, kas ogad atst?j Ung?riju. Pavisam ung?ri sol?juies izlaist 3000 ?du. Jau 100.000 str?dnieku streiko So
mij?. Ministru prezidents KekonenS pariament? pazi?oja, ka Somija nevar?s pUdlt savas saist?bas pret Padomju savien?bu, ja str?dnieki darbu neatjaunos. 2 ameriU?a turbo iznicin?t?ji pag?ju?s ned??as beig?s nog?zuies pie n Geplngenas. Vi?i atrad?s ce?? no Firstenfeldbrukas uz Erlangenu. Abi pUotl nositules.
^5^J5J?* viss intendantfiras per-jra?is trijos sarkanarmljas pulkos ^stadon?tl Ung?rij?. Apcietin?tie Pfirdevul liel?ku kr?jumu Iero?u ^^komunistiskajiem pa-
izsl?gti un apcie] jugoslavijas P^ ^^ pagr?des
S?Jrtraukti apdraud?jui aienti un, SSaidas materi?U, kas pluda un S a Piast no Sofijas, Bukarestas Kdapeitas. Jugoslavijas pUro- S^ u kl?j lieli mei un a i n o kalnos vienm?r iesp?jams ajastg. kas oa kur?m var iefiltr?ties svesi Sienti. Drou un labu patv?rumd tie katrreiz atradui pie rum??u imH norit?tes, kas apdz?vo Kladovas, Go lubacas un Negotinas apgabalu. ari pa? Jugoslavij? tauta nfemi n?v tik saj?smin?ta par turienes r _ i?mu. Pareiz?jo st?vokli aspr?t?gi raksturojis k?ds it??u um?Usts: ,.90 procentu Jugoslavljas iedzlvo^ju ar maralu Tito Ir pret austrumle -r bet 90 procentu ar rietumiem pret
Jugi?sHvmid s?mw v6)u Upi V f e i ^ ^ aas n^SI^ S?i td^blbgilfitas di ferences. Politiskie nov?rot?ji Tri ekt? izsak?s, ka obr?d pret maral^,,
^ Tito darbojas piecas iev?rojamas pa-, grides grupas. Pirm? ir korhihformi' grupa, kuras galven?s m?tnes atrodas Pr?g?, BudapetS, Sofij?^ un Buka rest? un kas pav?les sa?em no Masr kavas. Tris citas grupas orient?tas .uz rietumiem un direkt?vas dab? no,
.Triestas, At?n?m, Romas un Gr?cas. Piekt? grupa ir gan liela, bet nav tik labi organiz?ta. Tie ir jiigoslavu zemnieki, kas ar atkl?tu darba sabo- tau m??ina c?n?ties pret ien?stajiem kolhoziem. No t?m grup?m, kas ori- e?tt?tas uz rietumiem, akt?v?k? ir ts. k?o?tu Krustneu (Krizari) vieniba.? SI grupas locek?iem ?r?j? noz?m? iri balts krusts, un vi?i paklausa agr?-1 k?s ustaas vadonim Antem Paveli- cam, kas no v?cu ?last?bas otra pa-
(Turpin?jums 8. Ipp.)
miniKiiiiininiiiJirjMi?t
Vair?Kesm ti S P'l"^ aP^<:?- lenca vSrn"''^'5" ^^a? ie dom? par m L " ko vi?j
? i d | a t i k T 4 S S u s ' ' K ^
dien ar Oueen "^ t^urt-tada?Tv?roli '^^ '^ ^ 1 "^- nui?skis. C I S " ""'"^ '^ ^^
ionas politisks; . Lon-
ProWs A r u S f " ' ^ ^ atrodas iivi reize, ogad iau
par k S K b i ' ^ * ^ ^ De- t notika Eirooas ^ ^'^moreiz