L A T V I J A TreSdien, 1950. g. 20. septembr?
Mums j?b?t galaviem
8PECIXLZI?0JUBIS I<ATVliAl KO ANGUJAS tat?t)?iB s?tnis London? K. Za
ri? Izmato katru iesp?ju b?t kop? ar tautieiem gan vi?u , san?ksm?s, gan sar?kojumos. Sinis dien?s, b? dams bredfordieu viesis, s?tnis at licin?ja laiku ari sarunai ar m?su l a i k n ^ a l?dzstr?dnieku, pieskaro ties pareiz?jam st?voklim un latvie u uzdevumiem.
,,Mum j?sagatavojas dzimtenei," S?tnis nor?d?ja, unl m?s nedr?kstam izpl?st. Ik jauneklis,.v?ts un sieva jS&oncentr? br?dim, kad dzimtene sauks, lai atgrieztos ?staj? stund?. Gan neviens nevar pateikt, kad ti n?ks, t i iu nsf^ j?aizmirst, ka brivlbu ne0|id?m tikai m?s, bet ari dtas tautas. Notikumi var s?kties ddz, bet var paie ari gads vai d?vi. Latvieu stfivoidii sveum? dak?rt ir lab?ks nek? dtu tautii trimdiniekiem, ku riem nav iest?des, kas var?tu izdot nadon?las pases. Turpretim latvie iem t?da ir, un Latvijas s?tniec?bas izdot?s pases atz?st
Sveum? da[vojot, mums a? savu st?ju un darbu j?pier?da, ka esam kultur?li rietumnieid. Anglijas darba ministrijai- a^uksme^ par latvieSu strfidnidtiem ir loti labas. Si& at sauksmes ari pal?dz?ja pav?rt v?rtus p?rmai??m Anglijas latvieu st? vokli pie 1951. t 1. janv?ra, kad latvieiem b?s dota br?va izv?le darbam. Viss p?r?jais nu paliek m? su palu rok?s. So izdev?bu var?sim izm?mtpt tikai tad, ja l^ ?sim pien?c? gi sagatavoti T?p?c j?m?c?s ang?u valoda, it ?pai agr?kajiem gar?g? darba dar?t?jiem. Bez t? nek?di rl^ kojumi, ne p?rmai?as mums nepal? dz?s. T?pat j?m?c?s da?di arodi un j?papildhia visp?r?j?s zin?anas. Ti kai t | m?s ^br?v?bas" v?rtus var? sim pav?rt platticus. Visiem, kur ta ieq;^ams, j?iest?jas arodbiedr?b?s. Protams, tb?s g?jumi, kur ?rzem niekus arMbiedrlbas neuz?em, bet ar? t ^ j?liogaida, l?dz rodas izdev? ba, un j8i)^ i)Wha no jauna.
P?d?j? laik? ang?u pres? skan br?- diniUjai baliiii ka augst?s vilnas cenai Austr?lij? var b?t par iemeslu beidirbam Anglij?, sevi?i vilnas p?rstr?d?anas centros. Person?gi ne ticUf ka ang?u v a l d ^ at?aus grimt viemtt no vissvarig?k?m r?pniec?bas n(sar?m. Laikraksti jau zi?o, ka n?^ koaj? gad? vilnas dr?nas b?s iev?<- fojami dfirg?ktft,.m laba ;i.uzval^ maks?ot rBO^m?i;d?u.T|iuti(^iem j?ceaa^Jp|?^jo^?MM[^% i ^ gr?ti ne vfi^ivefum?, bet jpr?ti kl? sies ari dzimten?. Dz?ve ir smaga, bet t?da t? ir visiem, trimdiniekienu Tai?u ar m?lest?bu un saderI?Su, Bt latvisku garu u? kult?ru to Var pa dar?t in^ll?ku ua skaist?ku,'' ir s?t ?a K. Zari?a doma sarunajB nosl?- |um?.
J?apbr?no s?toa sirsn?ba, paciet?ba un iztur?ba. NeKas v?l neliecina, ka vi? Jau d ? d ? j i s 70 ndu un tuvo jas (umanta jubilejai. Ne t?laiis ce? W> I^dpnas l?dz mazajiem un liela
jiem latvieSu centriem, nedz ari ga r?s stundas, kas pavad?tas kop? ar tautieiem, nesp?j nogurdin?t So m? su vec?ko diplom?tu. Ar savu kl?tie ni vi? ^ alla atg?dina, ka ci?a par Latviju nav rimusi. iGan ari London? darba tam daudz, ta?u dr?z vien at- k i l J?dodas uz Romu un Parizi. Savu ieraanos London? pieteikui b?skaps J. Ranc?ns un LNNP prezidija un IXJP prieks?dis J. Celms, k? ari LNP prezidija loceklis V. Basti?nis un LNP loc. A. B?odnieks. i Nupat Anglij? viesoj?s viens no m?su ie v?rojam?kiem v?sturniekiem prof. A. v?be, apmekl?dams latvieu centrus.
T? d?ia par Latviju ar v?rdu, rak stu un darbu zobeniem turpin?j?s k? e, t? p?r?j? rietumu pasaul?, kur vien pagaidu m?jvietu atradui lat vieu trimdinieki. J?lijs Vaivars
Skriean?s ar instrukcij?m PARSVMHFURTI
Amerik??u joslas izce?ot?ju i&omet- ne Sveinfurt? daudziem k?uvusi par liktenis atsl?gu, jo te ta(u notiek p? d?j? liel? ?iroana. Sai taut?bu un valodu j?kli visus vieno kop?jas- r? pes: cik t?ras esi uzglab?jis savas plauas, asinis un savu pag?tni. Si pag?tne biei vien ir viena no
atst?j LCK prieks?dis Haralds Kfarks ar i^&d. Bijuie vircbur- ?ieSi vi?u izvada dal?t?m j?t?m: ar prieku, ka is apd?vin?tais politi?is var?s t?l?k savu ener?iju ziedot Amerikas latvieu saimei, un ar skumj?m, ka V?cij? palic?jiem pie tr?ks vi?a padoma un pal?dz?bas.
REDAKCU^?
smag?k?m probl?m?m ne tik daudz Ko H. Klarks dar?jis Vircburgas centr?l?s nometnes lab? nav i ^ rakst? pasak?ms. Vi?a vad?b? s? nometne uzplauka par vienu no re dzam?k?m vis? V?cij?. Cilv?c?gi
ht i n irMM iMiniJi
Sinis dien?s IHO iest?des pies?t? juas britu joslas DP nometn?m tu v?kus paskaidrojumus par IRO ricl- bu eventu?l? kara gad?jum? Eirop?. Paskaidrojumos min?ts, ka dai OP laikraksti nepareizi atrefer?jui IRO ?ener?ldirektora izteicienus, i t k? ?a?a gad?jum? IRO visus DP neka v?joties nog?d?tu uz Ameriku. ?e ner?ldirektors ?di nor?d?jis neesot, bet gan izteicies, ka kara gadljimi? IRO dar?ot iesp?jamo, lai pal?dz?tu DP.
IRO iest?des t?l?k nor?da]^ ka ie sp?jam? briesmu gad?jum? visas p?rvietoanas, visus satiksmes l?dzek ?us uh ku?us p?r?eihs sav? kontrol? milit?r?s iest?des. IRO cer, ka aj? situ?cij? vi?a var?s milit?r?s iest? des atbalst?t, ja p?d?j?s atz?s to par vajadz?gu. lEE a?ent?ra nav
ties?ga vervel DP IRO Falingbosteles transitnometn?
izzi?ojusi, ka k?da starptautiska a?ent?ra INTERNATIONAL EM- PLpYMENT EXCHANGE, kuras s? deklis atrodas veic? un cit?s '^it*o- 1 ^ valst?s, nepareizi uzdodoties par IRO pallgorganiz?ciju un ar sludin? jumu pal?dz?bu da?dos laikrakstos verv?jot izce?ot?jus uz da?d?m pa saules mal?m, soloties apg?d?t tur ar? darbu. ^
IRO nor?da, ka Sai a?ent?rai ? dai akcijai nav IRO at?aujas un par visiem gad?jumiem, kur k?ds emi grants b?tu sa??mis vai v?l sa?emtu no min?t?s a?ent?ras k?du uzaicin? jumu, nekav?joties j?zi?o Falingbo steles transitnometnes komendant?- rasG", nozarei.
paam vi?as ?paniekam, cik tiem nosl?pumainajiem nezin?miem, kas pai tums? palikdami iesniedz politisk?s p?rbaudes iest?d?m anon? mus nomelnojumus par saviem tau tieiem, kuri tad m?neiem ilgi velti lauza galvas, vai tiek tur?ti aizdo m?s par komunismu, faismu, kara noziedz?b?m vai krimin?l-st'ku. Fan t?zijas lidojumi ir neaprobeoti.
Sveinfurt? parasti visi steidzas.
Steidzas, kam?r nok??st pie re?ist r?cijas galda, ?rsta kabineta vai ?damz?les durv?m, kur biei vien atj?dzas garas rindas gal?. Bet i st?v?ana nav garlaic?ga. Par to g? d? valodas un nometnes ska?runis. Sl m?zika ir da?a no nometnes sirds pulsa; dareiz t? apbr?nojami gai redz?gi prot pieska?oties izce?ot?ju gara st?voklim. K?ds cilv?ks, kur tikko bija izg?zies cauri" komisijai, ar mazu smaidu st?st?ja: Izn?cu uz ielas un pirmais, ko dzirdu ir m? su visbie?k sp?l?t? plate Sme jies, Pajaco! Tai br?d? v?l?jos b?t suns, jo sunim visviegl?k tikt p?ri oke?nam, atliek tikai samaks?t par braucienu lidma?n?.
Nometn? izce?ot?ji v?l sa?em p? d?jo gar?go bar?bu Eirop?. YMCAs siltajos m?jok?os ier?kota bibUot?ka, las?tava, b?rnu st?ritis. Te notiek ar? dievkalpojumi. V?l nesen te darboj?s 3 m?c?t?ji. Ik ned??as no tiek prof. X ili?a interesantie prieklas?jumi, uzst?juies daudzi aizbrauc?ji m?kslinieki, izvad?ti dzej nieki Zina?da Lazda, Teodors Zel ti?, Irma Sk?b?rde, urn. Alek sandrs Liepa. Nesen v?l nometnes iel?s pav?d?ja prof. Kakti?a intere sant? galva, dzird?ja vi?aspilgtos aforismus. Ce?a J?tls atrodas P?te ris Rolapa. Rakstnieks ?irts Sal- nais un reisore Lilija Salna nesen ieraduies no Vircburgas.
V?l atmi?? J?lija Druvas aiz braukanas diena, kad pulci? vi?a .d?ati^ und?^njlt^iu, ^;prie0?|<^mies par s i r M redaktora Spirgto'iikatu un cer?bu pilnajiem v?rdiem, atva d?j?s. Uz redz?anos Latvij?," bija Druvas p?d?jie v?rdi. L?k, vi? ie k?pj automa?n?, atskat?s, smaida. Blakus kundze, kuras r?p?ba un uzu pur?an?s vi?am Vircburg? pal?dz?ja uzvar?t vair?kas smagas sirds l?k mes. odien J?lija Druvas vairs nav, bet palicis vi?a tic?bas aplieci n?jums brivai Latvijai.
K?da cita diena. Sarkanbaltsar
kanu K)u un ne??u kl?pji V?ciju
vienk?rs un sirsn?gs, vi? bija pie ejams katram, kuru nom?ca r?pes. Bet vi?a paa s?pju b?rns bija m? su bij. karav?ru liktenis.
Spirgts, gadu nesalauzts un nesa tricin?ms sav? tic?b? Latvijas atbr? voanai ziediem rok?s st?v sirmais str?lnieku t?vs J?nis Goldmanis, kur U . septembri k?uva 75 gadus vecs un atskat?j?s uz 50 latvju tau tai ziedotiem darba gadiem. Pravie tiski skan vi?a v?rdi: M?s ne dr?kstam aub?ties. S?ksim atkal visu no gala. Uz redz?anos pie Daugavas!" Bet kad vi?a mazmei ti?ai Klarka Ilz?tei prasa: Kurp tu brauksi?".vi?a par?da maza kabatas kalend?riSa v?ka gleznu: Uz turie ni!" Z?m?jum? redzami R?gas tor?i un Daugava...
Emigr?cijas nometn? ilg?k uzturo ties, redz vibs laikmet?g?s b?das. L?k, liela ?imene, kas grib izce?ot uz Austr?liju: v?l sp?c?gi vec?ki, di vi d?li un meita ar ?imeni, visi pie m?roti fiziskam darbam. Tikai tre ais d?ls klibo, bet cit?di vesels un ?oti ener?isks. Vi?u tom?r noraida. S? d?la d?? V?cij? paliks, protams, ar? p?r?jie ?imenes locek?i. K? is puisis j?tas las?ju vi?a ac?s.
Cits gad?jums: jauns puisis, drou un atkl?tu seju, sirsn?gu smaidu s?d p?d?j?s p?rbaudes uzgaid?m? telp?. Vi? bezb?d?gi t?rz?. Tad vi?u sauc. Izn?kot tas p?k?i k?uvis kluss un nosl?gts, bet ap muti ciets vaibsts. Noraid?ts. Izr?d?s, ka par to jau nekli ies?t?ts zi?ojums, ka vi? br?v pr?t?gi kalpojis v??ja armij?. Es toreiz v?l biju p?r?k jauns. Mani ie sauca darba dienest?. Pie karoanas, diem?l, netiku," vi? st?sta.' So lie tu gan v?l izmekl?ot.
Dareiz l?dz komisijai non?k ar? bijuie karav?ri, kuri pa liel?kai da ?ai gan velt?gi te p?rbauda savu lai mi. Visos vi?u st?stos tikdaudz l? dz?bas: Toreiz ?ianu t?vu un br?li kj^d^riVI?te p|?ika Latvij? slima. Tagad ari vi?a ir kaut kur Ur?los vai ar? mirusi. Pats esmu ?etras reizes ievainots." Manu t?vu no slepkavoja," *st?sta cits, vai lai es toreiz par vi?iem b?tu Dievu l? dzis?..."
Dai piesak?s uz Koreju, bet pa gaid?m ar? tiek noraid?ti. Neesot instrukciju. T? tas velkas jau gan dr?z gadu. Cilv?ki skrien un stei dzas uz transitcentriem, lai tiktu pro j?m no V?cijas, un te atduras pret parasto iebildumu: Nav v?l In strukciju!" V. Mora
AICIN?JUMS K?DAI SADARBlB;vi Esam centuies m?su st?vokli apgais? .^
anglosaku taul?m gan ar ang?u vaiods izdot?m bro?r?m un iesniegt?m reioijl cij?m, gan ari person?g? saskar? ar SQ tautu vad?t?j?m person?m. S?da r?c?ba apsveicama, un t? j?turpina ar k?pin?tu ener?iju. oreiz tom?r J?run? par m?su St?vok?a apgaismojumu Rietumv?cijas va d?t?jiem sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem.
V?cu politi?i, c?n?damies par Oderas* Neisas l?nijas atb?d?anu uz austrumiem, t. i . par Pomer?nijas un Austruropr?sijas atgi?anu, c?n?s ar? par m?su lietu, Jo Austrnmpr?sija robeojas ar Lietuvu resp. Baltijas valst?m. J?pie?em, ka n? kotn? v?cu politi?u akcija pret Oderas- Neisas l?niju v?l pastiprin?sies, t?pat pie augs Rietumv?cijas politisko darbinieku ci?a pret bo?eviku metod?m un r?c?bu V?cijas austrumu Josl?. Nekav?simies de* klar?t m?su lojalit?ti ^aj? c??? pret bo?- evismii Oderas-Neisas l?niju! Dzi??k? b?t?b? ' ir ari m?su pirm?s l?nijas", Jo t?ri l-?lsk? sec?b? b?tu nepr?ts pie ?emt, ka krievi atst?s Baltijas valstis, ?e k?m neb?s atspiesti no Austrumpr?sijas UG. t?l?k uz rietumiem esoiem apgaba- Uem.
Tamd?? neskoposimies ar inform?cijas materi?lu sag?di v?cu politi?iem vi?u c? ?? pret bo?evismu. Visai pateic?gs un ak tu?ls objekts t?dai akcijai b?tu s. g. ok tobri austrumu Josl? paredz?t?s v?l?a nas. G?d?sim, lai SI Jaut?juma apskati ar v?cu politisko darbinieku starpniec?bu pa r?d?tos v?cu pres? un tiktu nolas?ti ra diofon?.
Mekl?sim draugus un m?su lietas aiz st?vjus vis?s pasaules zem?s bet neigno r?sim zemi un tautu, kas mums vistuv?k kaimi?os un kurai nenoliedzami m?su centieni saprotam?ki nek? Jebkurai citai Nemekl?sim vienm?r to, kas m?s ?ir, bet gan to, kas m?s vieno! Lai c?n?tos pret krievu imperi?listisko bo?evismu, noder?gs arvien b?s demokr?tisk?s V?ci jas atbalsts. J??em v?r? ari, ka V?cijai politiskais svars aizvien pieaugs, neizsl? dzot iesp?jam?bu, ka br?d?, kad nosprau d?s Jaun?s valstu robeas Eirop?, V?cija b?s atjaunojusi lielvalsts st?vokli. S?d? situ?cij? ari V?cijai var piekrist nodm?- ga loma Baltijas valstu probl?mas labv? l?g? izk?rtojum?.
L?dz im aj? virzien? dar?ts gau?m maz. Ja vien? otr? viet? pan?kumi g?ti, tad pateicoties atsevi?u tautieu ros?bai. Iniciat?va b?tu J?p?r?em baltieu centr? l?m iest?d?m, sagatavojot atbilstou in form?cijas materi?lu v?cu Valod?, ko va r?tu pies?t?t redzam?kiem v?cu politi ?iem, laikrakstu redakcij?m un radiofonu koment?toriem. Ikviens baltietis->polItisk8 aarbinieks aicin?ms pleUkt roku aj? dar b?, nodibinot kontaktu ar vi?a dz?ves vie tas rajon? aj? virzien? str?d?joiem v? cu politiskiem un sabiedriskiem darbinie kiem. Dr. D r a g ? n s, L?bek?
Nomet?u dz?ve SvABU GMINDE Slnls dien?s leradSs
ap 300 D P no likvid?jam?s aizbrauc?ju nometnes Hellbron?. P?rvietoto starp? 240 latvieu, bet p?r?jie UetuvieSi. Heilbronas Sv?benhofas kazarm?s latvieus J?nija s?kum? p?rvietoja no* Karlsr?es un vi?i tur dab?jusi nodz?vot tikai tr?s m?neus. Payisam tur bija nometin?ti ap 4.000 DP, to fl?t^? OO/UetUvieu u n i ,400 latvileSu un ?lgaU?U'.'JJometni likvid?jot; pott-gal vena k?rta' p?rvietoti uz fetllngeiiu, bet lietuviei uz Pforcheimu. Otr? dien? p?c latvieSu aiz?araiikSanas, k? dzird, palic?ji izdemol?jusi blJ. D P taut?bu kantlnes, pie kam nopietni piekauts un aplaup?ta igau ?u kantlnes tur?t?js. Hellbron? joproj?m paliek v?cu saimniec?b? iesaist?to nomet ne, kas novietota lab?s kazarmju telp?s, un tbc sanatorija, kuras latvieu grupai blJ. Heilbronas latvieu komiteja aizbrau cot ziedojusi 50 D M . Palic?ju nometn? latvieu nav, Jo tie sav? laik? p?rvietoti uz Bismarka kazarm?m Sv?bu Gmind?.
ESIiINOENA DP r?c?b? v?l paUkuSl p? d?jie 4 bR)ki ap laukumu starp Brelte un Tanenberga iel?m. Patlaban atbr?voanas stadij? bloks Stutgartes iel? 25-81.
VAIN?GS? AOATfiS SBISn aOMXN8
(7. turpinSJums) JUbert Devis!*' izsauca t?l?k prieks?d?t?js. Ien?ca jau
n?kais no labiem stjuartiem. nAlberta D?viss, dz?ves vieta Berkoma iel? 23, Kroidon?,
Unlversal Airlines darbinieks, vai n??" ,J?gan." Kad j?i uzzin?j?t par tra??diju, kas otrdien notika Prometej??"
nMi?els man teica vi? b?stoties, ka k?dai no d?m?m notidi kas ?auns*" P?amo stobri?u tagad savuk?rt pa* sniedza D?visam, Kas ari apliecin?ja, ka nekad iepriek to nav r^? j i s .
LabL J?s varat iet... Dr. Roder Braient, l?dzu." Kad ?rsts, t?pat k? iepriek?jie Uecinieki, bija pateicis
savu v?rdu un adresi, vi?u uzaicin?ja past?sUt, kas ?sti no ticis zinimaj? otrdien?.
l8i pirms Kroidonas pie manis pien?ca vec?kais stjuarts un Jaut?ja, vai es esot ?rsts?" ies?ka Dr. Braients. ,J:ad es to apUeclnfiju, vi? man pazi?oja, ka k?dam no pasaieriem nekl?joties labi, un es t?li? sekoju vi?am. Zin?m? d?ma gul?ja sabnikusi sav? s?dekl? un, k? es to konstat?ju, kop k?da laika Jau bija mirusi."
KopS cik ilga laika, Dr. Braient?" Vismaz kops pusstundas." J?s Iev?roj?t k?du niec?gu punktu pie vi?as kakla?"
.,J?." - .Jaldie8... Dr. Dems Vistler!" Policijas rajona ?rsts Dr. Vistlers bija kalsns v?ri? un Iz
teic?s l?di: Otrdien, 18. septembri, ?si p?c pulksten trim mani aicin?ja uz Kroidonas lidlauku, kur man nor?d?ja uz k?das vid?ja vecuma sievietes l??i Prometej?. N?ve, t?/es grib?tu apgalvot, bija p?rsteigusi vi?u apm?ram pirms stundas. Pie vi?as kakla es iev?roju apa?u punkti?u taisni virs art?rijas, un tas var?ja b?t c?Ues tiklab no lapsenes dz?Uena ?fi ari no SI man uzr?d?t? dzelk?a. P?c tam es l??u kambari izdar?ju pamat?gu izmekl?anu un n?cu pie a?i?as, ka n?vi izsaukusi asinsri??oanas sist?m? ievad?ta stipra inde. T? rad?ja t?l?t?ju sirds paral?zi tas noz?m? t?tad, ka n?ve iest?j?s uz vietas."
Vai Jums ir iesp?jams nosaukt mums o indi?" Ar lo indi sav? praks? es v?l nekad neesmu sastapies." Beportieri, kas visu laiku uzman?gi klaus?j?s, piez?m?ja:
^ d ? , ko policijas ?rsts nepaz?st, par sp?ti savai ilggad?gai prakse"
nPaldiea," sadja prieks?d?t?js. ,J.?dzu, mister Henrij Vintersp?n."
Uz So aicin?jumu atsauc?s slaidi noaudzis virs ar aizsap- ?ojuod skatu. Vi?u var?tu notur?t gan par labsird?gu, bet
par intelli?entu tikai ar gr?t?b?m, un publikai bija ne ma zums brinumu, uzzinot, ka Mr. Vintersp?ns ir vald?bas pir mais anal?ti?is un pasaules slavena autorit?te retu ind?gu vielu novad?. Prieks?d?t?js pac?la likten?go dzelksili un jaut?ja, vai liecinieks to paz?st.
JProtams. Man to ats?t?ja anal?zei." Un k?ds ir anal?zes rezult?ts?" Manupr?t dzelksnis s?kotn?ji iem?rkts kuraras ??din?-
jum? t? ir zin?mu iezemieu cilu bultu inde." Preses p?rst?vju spalvas aizg?tn?m skr?ja p?r pap?ru,
kam?r prieks?d?t?js jaut?ja t?l?k: Ja esmu j?s pareizi sapratis, tad n?vi izsaukusi bultu inde kurara?"
Nek?d? gad?jum?," pretoj?s misters Vintersp?ns. No I s?kotn?j? prepar?ta es atradu t? sakot tikai niec?gas at liekas. Mana anal?ze atkl?j, ka dzelksnis nesen iem?rkts Dispholidus Tvpus k?das ?paas ??sku pasugas ind?. S? ??ska dz?vo ?frik? un vi?as inde ir n?v?g?k? no vis?m. T?s iedarb?ba uz cilvSku nav zin?ma; ta?u ieskatu par t?s indes stiprumu j?s g?siet no t?, ka k?da hij?na, kam o indi ie?ircin?ja, nobeidz?s, iekams v?l injekcijas adata bija izvilkta. Inde izsauc t?l?t?ju zem?das asi?oanu un para liz? sirdi."
Val j?s esat dzird?jui, ka l inde k?dreiz b?tu lietota ar iepriek?ju nodomu?" Nekad." Es jums pateicos, mister Vintersp?n."
Serants Vilsons zi?oja par p?am? stobri?a atraanu, uz kura nebija nek?du pirkstu nospiedumu. P?c Izdar?tiem m??in?jumiem, dzelksni izdevies aizp?st 10 metnas t?lu.
,JMesj? Herkul Puaro!" Mazais ?rzemnieks lik?s visai atturigs un liecin?ja, ka
vi? nav iev?rojis neko neparastu, ta?u atkl?jis dzelksni, turkl?t t?d? viet?, kur tas var?ja b?t nokritis no miru?s pleca.
Gr?liene Horberija!" aicin?ja prieks?d?t?js. Un repor- tieri piez?m?ja: ,Ang?u aristokr?ta sieva k? lieciniece slepkav?bas pr?v?." Tie, kas savus zi?ojumus rakst?ja sie vieu laikrakstiem, turkl?t v?l piemetin?ja: L?dija Hor berija, kas pirms k?z?m sauc?s Cec?lija Blende, bija t?r pusies lielisk? meki? kleit?, maz? cepur?t? un lapsas ka oka." Publikai patika ? elegant?, mmg? jaun? sieviete, kaut ari vi?as liec?ba bija visai nabadz?ga: vi?a neko ne bija iev?rojusi un nebija miruo nekad agr?k redz?jusi.
Ven?cija Kerre, ko iesauca p?c vi?as, guva maz?k piekri anas. Par sp?ti tam, dai nenogurdin?mi jaunumu med nieki rakst?ja: ,J^rda Kotesmora meita ierodas ties? labi s?ta, vienk?r? m?tel?, t?das paas kr?sas sv?rkos un mo dem? sporta bl?z?."
D?mss Raiders - EHsa V?la cementa sabiedr?bas direk- tOTs r?kot?js t?li? j^c sav?m pirmaj?m atbild?m izpel n?j?s prieks?d?t?ja bardz?bu.
J?s s?d?j?t s?dekH Nr. 4, Uei priek? miruai, vai n??"
p?t?ja prieks?d?t?js, un misters Raiders t?li? iekaisa: Na, u? ja t? patiesi b?tu bijis?"
Mahs kungs, pap?laties run?t ar mani cit?d? ton?! J?s t?tad s?d?j?t s?dekl? Nr. 4, no kura j?s var?j?t redz?t gan dr?z ik vienu nodal?juma pasaieri."
Nepareizi! Es sav? pus? nevar?ju redz?t visp?r ne vienu," liecinieks paskaidroja. S?dek?iem ir p?r?k augstas atzveltnes."
Bet ja nu k?ds no pasaieriem b?tu nost?jies ej? starp s?dek?iem b?tu t?tad ie??mis st?vokli, kas vi?am at?autu ar p?amo stobri?u m?r??t uz miruo, tad to ta?u j?s b?tu iev?rojui?"
Protams." Vai k?ds no tiem, kas s?d?ja j?su priek?, piec?l?s no
savas vietas?" J? tas kungs, kas s?d?ja divas rindas man priek?,
dev?s uz tualeti." T?tad vi? att?lin?j?s no jums un no miru?s." J?."
Un p?c tam vi? dev?s atpaka?a tiei uz savu vietu?" J?," Vai vi? ko. nesa rok?s?" N?." Val j?s
esat droi par to?" PilnIgi." Vai bez tam v?l k?ds piec?l?s?" J?, tas kungs aiz manis. Vi? dev?s uz lid ma?nas paka?galu."
Es protest?ju," iespiedz?s misters Klensijs no sava sola uzl?kdams. Tas notika agr?k, daudz agr?k apm?ram ap pulksten vienu."
L?dzu aps?aties," prieks?d?t?js vi?u nomierin?ja. T? li? b?s j?su k?rta. T?l?k, mister Raider. Vai j?s redz?j?t, ka im kungam kaut kas bija rok??"
M3n. liekas pild?mspalva. Un kad vi? atgriez?s iedzeltena gr?mata."
Vai j?s pai ari pam?t?t savu vietu?" J?gan, es at??vos sev to prieku doties uz tualeti. Bet bez
p?am? stobri?a!" Mister Raider, j?s atkal uzs?kat o ?oti neaudzin?to to
ni!" sautis iesauc?s prieks?d?t?js. Starp citu man pietiek j?su izteicienu."
P?c tam zob?rsts Normans G?ls nodeva savu liec?bu t? viscauri bija negat?va rakstura. Un beidzot tika uzklau s?ts ar? sar?gtin?tais misters Klensijs, ko repoiitie?i apvelt?ja v?rdiem: ?oti paz?stams autors atz?stas n?v?gu iero?u pirk an?. Sens?cija tiesas z?l?!"
Kaut gan sens?cija, taisn?bu sakot, varb?t bija drusku p?ragra.
J?, s?r," sac?ja misters Klensijs spalgi, es nopirku vienu p?amo stobri?u. Un v?l vair?k odien es to pa??mu l?dz. T?d?? es ari izsaku visas?ko protestu pret aizdom?m, it k? tas p?amais stobri?, ar kuru pastr?d?ts noziegums, b?tu pieder?jis man. Te ir mans p?amais stobri?." - Ar drosird?gu estu vi? to nolika prieks?d?t?jam uz S^da. (Turpin?jums sekos)
1
Dziesm s?tnis K. '.c oar Uelakol
latvieS* "Vanagu un La^;'pie im| j S ' t f rit?nii? noda?as. I liilP
SsuSekl sav?s Anglijas turnejasj C S m?kslinieku vlesoto^^^^ jff t& biea, ka bredfonj^ ^^ ^^ ^ dot 'run??a par .^igas ga^u . ^ laik? e viesoj?s baletmeisteM Le?evskis ar deptaju J . Vest tad dziedone P. Brivkalne. pec kw bredfordlto iepriecin?ja L. Sepe pianistu J. C?ruli, kas koncerttume jai bija atlidojis no Zviedrijas. Saj v? laik? Anglij? bija popul?ra ari Bredfordas latvieu dejot?ju tru^ kas pareiz paput?jusi, bet Cer oil atkal atg?ties. Tas raksturo Bred lordas latvieSu kultur?l?s un sa^ biedrisk?s dz?ves ros?bu.
Liela noz?me ar? Bredfordas lai vieu skolai, kas sevi?i izpaudisie p?c 1951, g. 1. janv., kad Iftvi^ darba izv?les zi?? b?s piel?dzin?ti ang?u str?dniekiem. Lai ta nepaJik-' tu tikai ^t?a br?v?ba", nepied^vi ma ang?u valodas ud ziri?anas, jo ang?u darba tirgus "pras?bas if aug-| stas, sevi?i ?rzemniekiem. To iz-? pratui daudz jaunieu, kas skol?, m?c?s ang?u vak)du un tecbnisko zi- ? meanu. Ros?gais skolas vad?t?js B. 1 Innus plsno ar? par motorinenie?u, pulkste?u labot?ju un ??mi?u kur siem, ?anas klasi sieviet?m un bei dzot ?imn?ziju, kaut vai p?d?j?m klas?m, lai, jauniei var?tu nobeigt aizs?kto izgl?t?bu. Protams, var ru-' fi?t tikai nar m5/TV\Qm troL^att/^fl oidiit,u izt ' i i i iDu. rroiams, var ru-D?t tikai par m?c?b?m vakaros, jo visi audz?k?i un kursanti dien? no darbin?ti maizes darb?.
Skolai zin?mus l?dzek?us dod vie- ^j? pavald?ba, ta?u ari paiem -au dz?k?iem drusku j?piemaks?. Ar pateic?bu j?min Bredfordas pils?tas vec?k? un citu^pavald?bas darbinie- v?ci^-^^^l^T ^^gstsird?ga nost?ja!- Visp?r latvieu grupas attiec?bas ar ang?u vad?t?j?m person?m ir visla- S i^^ '^^ '^u-^ ^^ ^^ ^^ ^ latvieu t'^ t^ .^ P^v?taj? dz?v?. Se rakstoigs s?kums: Bredfordas iu tn i ' '^ ^^^^^ latvieu S o !
Varb?t v?l nav par v?lu UnUAS KONSIJLA AICINS-
JUMS KAN?DIEIEM
auganu un atalstit^'^* '"^^ 'sijas upurus - h i u ^g-
*avai p?r?k L T " '^^"^^na ^ Baltiias valstu ?'*."l> ^Jama fanu. aneksijas atzi-
^^n?s stabils un f?^^ gai- ^P-rmk?rt^" miers? ^ Rietumu demctoatii,!"'?- '^''^Jst?t
*t Balti^a^Ta", ??tat,es par krie^^J" ,f"^liju, un agrakaias robe?s otrkS^'''= "^"^
?^nu Balvas i^- SlT' P^ ^^ uli pa' Plai
pret cilv?cih,, , noziegu.