4 L A T V I J A Tredien, 1950. g, 20. septembri
Laivieiu preses balsis
vmmimit Dzejnieks AndrSJs Johanscms, kas
kopd ar prot Arv?du Sv?bi piedali- Jfis Penkluba starptautiskajfi kongre s? Edinburg?, savu rakstu par io no tikumu nobeidz ar ?du atzinumu:
EdinbUrgas kongress liecin?ja, k a vedU pasaules raksti^ecib? v?l ir zin?ms pagurums, vitalit?tes aps? kums un politiskaj? zi?? nevesel?gs liber?lisms^ Bija taisn?ba Glazgovas pils?tas galv?m Varenam, kad vi? par kreiso liter?tu netaktiskajiem uzbrukumiem A S V v?stniekam Dug- lasam un rakstniekam Serv?dam iz teic?s: JSs lab?k v?roju cirka lauvas nek? liter?ras un scn i^?las lauvas, kas gaSlaik redzami Edinburg?/* Ameri-??u liter?tdra, ?pai proza, obiid daudz kr?sain?ka un izdar?g?ka par to kas domin? Eirop?. Varb?t Ame rika ar laiku dos jaunus, sp?c?gus Impulsus a i l Eiropas rakstniec?bai, t?pat k? tas noticis politiskaj? dz?v?.
Stalins cer, ka vi?am nesod?tam izdosies rad?t v?l vismaz pusduci Koreju un pat liel?kus konfliktus, kas liks pamaz?m noasi?ot ASV un to sabiedrotajiem. Tad ?staj? br?d? sarkanarmija viegli paguruos pie veiktu. Bet ari Vaington? zina, ka Sta?ins ?sta kara baid?s. Visi dikta tori grib tikai laup?t nesod?ti. Ilg- sto^ t? kaut kas nav iesp?jams. V?l iek$n amerik??u sp?ki b?s trlsk?r- ioti, t?vocim Samam vajadz?s silto karu p?rtraukt jo tas l?dzin?s l?nai noasi?oanai, kas b?stam?ka par da l?m dzi??m br?c?m iz?iro? kauti?? aci pret acL
UTVJUZIhlAS Stokholmas latvli&u kreiso aprinr
du lailbraksts ievietojis ?du atz?mi; Zviedrijas latvieu soc-dem. klubs
s?cis Izdot savu Partijas bi?etenu kas pa liel?kai da?ai nodarbojas ar lekl?JieM partijas un administr?ci jas jisut?jumiem. Otr? numur? divi rindai treltltas ar! Latvju Zi??m, apgal^ojoti ka t?s ,slld t?l?k pa labi**. Pier?d?jumam min?ti ?di fakti: L Z ievietots laikraksta Latvi ja sludin?jums un aizr?d?jums, kur? laik? ietverts Stokholmas L A Z b i - lOJSi
LATVEHS. 1 V .
K? zin?ms; Austr?lij? visi ?akll b?v?jas. ?imenes m?ji?u b?vei pie sk?ries ari A . Prledltis, starp citu rakstot: Neesmu ardtiitekts, bet dom?ju, ka nek?da latviska b?ves iti la atjaunoiaha neizn?ks. Netiku t?du stilu LatiHj? man?jis, vismaz ne ?imenes m?ji?u b?v?, k?das te }?(^}. A r stilu var izn?kt t?, k? k? dam krievam Sidnej?, kas ilgi bija lap?ojis par m?ji?u ar tpmiti, bet iest?des ?du pl?nt) neapstiprin?ja. Manupr?t b?tii pavisam diezgan ar latvisku garu m?ji?as sien?s. Visiem, kas dom? par savu m?ji?u celanu, vispirms ieteicu pirkt zemi, jo zemes cenas ce?as. Pirms gada par savu apb?ves gabalu samaks?ju 130 m?rc, bet pirms diviem gadiem to pau b?tu dab?jis par 70. odien es vi?u var?tu p?rdot par 200 m?rc. B?v?t i? lab?k, nek? pirkt gatavu m?ju, Jo tad ietaupa t. s. atsl?gas naudu.
Trimdas L MCS E S A M J A U N U PROBL?MU PRIEK?
K?dus piecus gadus m?su trimdas dz?ves pamatvilcieni nemain?j?s. M?s dz?voj?m sav?s daudzaj?s nometn?s, bllv?ta un p?rbl?v?ta kop?ba ar vie n?m r?p?m Iztika, p?rvaldes v?l? anas, cigaretes un ap??rbi, skolas, koncerti, san?ksmes un f^rlnia?i bez
tuvum? nav k?ds, kam var?tu pal? dz?t vai vismaz atveldzin?t ar lat visku v?rdu? Un visam p?ri: m?s ta?u esam viena trimdas saime, vai ? vien?ba i r iedz?vin?ta, darb?ga, m?r? tiec?ga?
Ir j?atskarst, ka tagad katram vei - gala. Nometn?s viss norit?ja apm?- kurnam b?s j?ziedo laiks un l?dzek?i, ram vien?di katr? viet?: vien? na- Jo nu m?s esam pasaul?, kur j?dz?vo
apl?ot, kur nekas netiek dar?ts bez badzlbas pel?c?b? sapl?st k? Virc- burgas kazarmju drupas, ^ pretenci oz?s savrupm?jas Stutgartes Silen- buch?. Un tom?r im laikam bija k?da nep?rvarama nacion?la stingr? ba kl?t. M?s bij?m salied?ta kop? ba; nometnes k? mazi pagasti?i ar savu auro dz?v?ti, p?ri t?m liel?ki sadarba veidojumi apgabali, l?dz pat trimdas centr?lajiem org?niem.
Tad n?ca t?l?ka emigr?cija. Pa vienam, pa desmitiem s?ka drupt. Anglija, Austr?lija, ASV, Kan?da, Brazilija, Venecu?la... Bija s?cies Jauns laikmets m?su trimd?. Emi gr?cija jau ir tik t?lu, ka vairs nav veco sastatu koj^ Ibas dz?vei. Tikai maz?kums ir palicis V?cij?. P?r?-' jie i r zemju zem?s^ pie jaun?s dz?ves jau kaut cik pieradui un raug?s:
j V O R?GAS RADIOFONA:
Uz k?du jaut?jumu par miru?
k?das tad tagad ir m?su kop?bas mati ir reduc?jami l?dz ?etriem vis- saites, k?da b?s m?su kop?j? trim- svar?g?kajiem un neapejamiem. Tie
naudas un atl?dz?bas un kur pat laiks patie?m maks? naudu.
Ir j?atskarst ar?, ka pamat? visam ir j?liek k?das noteiktas vadl?nijas,' j^^jj^'^g?^g "n?antu sadali C??a no kas b?tu b?tiski pietiekamas trimdas g^^ ^^ j^ ^^ y?gs^ ?^ gg atrodas kolhoznie- kop?bas satur?anai vien? vienot? pieder visiem s?tas locek- saim?, bet kas ar? b?tu iesp?jami ? i j ^ j ^ dz?vojam? m?ja, zeme, m?j- efekt?gas iedarbes zi??,'jo m?s nee- ?^ p?^ p^ j^^ j^ ^larba r?ki, invent?rs. Ja sam vienk?ri emigranti, bet esam a^s pieder visiem s?tas locek?iem ?aunas varas no dzimt?s zemes pa- ?^ op?^ tad skaidrs, ka nevienam no dz?ti trimdinieki un neatlaid?gi ka- vi?iem atsevi?i nevar pieder?t kaut rot?ji par dzimtenes atbr?voanu un ?^ ?da s?tas ?pauma da?a. T?p?c ari iesp?ju atgriesties m?j?s. T?tad - "-* esam karot?ji, armija; tas vienm?r prasa organiz?jumu un strat??iju: pan?kt uzvaru ar maz?kiem zaud? jumiem, jo m?su zaud?jujni i r ar? dzimtenes zaud?jumi.
M?su trimdas organizatoriskie pa-
Bez kiievu vaoan ietas neKaiioiaii CIK PADOMJU PILSONIM VAR BUT PERSONI. GAS MANTAS MAIZES TR?KUMS LAUKOS UN GUR?U D?RZI?I PILS?T?S - KRIEVU RAKST. NIEKIEM J?SAVALDA R?GAS LITER?TI - PAT
LAUKU PARTIJAS ORG?NOS DOMIN? MASKAVAS VAGARI
das vien?ba, kas tn?s saist?s musu pamata pien?kumiem?
Nu vairs nekas nav t?, k? citk?rt bija: p?rbl?v?tie un saspiestie nu ir iz?aid?ti pa visu pasauli; d?kdie?i un laika iz?ied?t?ji hu ir stingr? darb?; nabagi ?u ir p?k?i relat?vi bag?ti; munui bija pat t?di latvieu DP", kas nometn?s piem?c?j?s kl?t latvieu valodu, bet pai latviei iz tika visus V?cijas gadus gandr?z bez v?cu valodas, nu tiem ir tikai svea valoda vien J?dzird un j?run?; ma z?s un sirsn?g?s latvieu skolas vairs nav, bet toties ir apbr?nojami lip?gs kovbojisms un sports un kino ieana un visas cit?das neraas b?rniem un Jaunatnei; v?l?anu un bloku un partiju un satversmiska rakstura str?du vairs nav. Viss i r groz?jies ?r?ji. Draud?gi r?gojas paz?mes, ka ar? iek? notiek p?rv?rt?bas: dz?ves dr?zma aizpl?vuro pamatj?gu trim dai, izkaisitiba at?aida iek?jo s?k stumu un latviskumu, tai viet? ieiet sveais, t?l?s dzimtenes v?zija k??st b?stama bl?va un neiedarb?ga...
Tikai tad, kad i^ agurst auss sve?s valodas, kad k? nemit?gs klauv?t?js p?k?i k??st dzirdama latvisk? sirds- balss, katrs p?k?i saraujas: kiti*>ir jS?a aiz vis?as ?s di^ ?zmas? K? m?s <l?ad turamies kop?? Ko dar?m Latvijai? Ko dar?m tiem, kas pali kui V?cij? un aizkustinoi atg?dina no veco ?auu m?tn?m, ka vi?i i r aizmirsti? Un vai tepat kaut kur
jau s?k izcelties m?su trimdas orga niz?ciju san?ksm?s, pa da?ai par tiem jau pl?no, ta?u tie v?l nav izciln?ju- ies skaidri, bet da?a ir pat v?l no v?rt?. Tas t?p?c, ka jaunaj? trim das posm? v?l nav pag?ts pietiekami dzi?i iejusties un jaun?s vajadz?bas saman?t.
Sie ?etri pamati trimdas kop?bai ir: 1. territori?lais trimdinieku or ganiz? jums; 2. politiska vienot?ba kop?jai c??ai; 3. neatsl?bstoa un vienota nacion?li kultur?l? dz?ve un 4. trimdas kop?bas saimnieciskais sp?kSi Sie pamati sp?j ietvert visu, kas m?su trimdas kop?bai j?mobili z?, lai t? b?tu kop?ba, kas iek?auj v i s u s im sp?j veikt savus nacion? los uzdevumus pareiz?jos apst?k?os.
Pirmie divi r?d?s k? ved un apni kui pazi?as, ta?u tie neb?t nav ap nikui ar savu re?liz?jumu. Pie tam jaunie trimdas apst?k?i ir rad?jui vair?kas z?m?gas par?d?bas, kur?m drosm?gi j?sp?j acis skat?ties un kas j?atrisina. ?oti s?p?gs jaut?jums jaunajos apst?k?os ir taisni latvisk?s dv?seles saglab?ana un pietiekama kultur?la rosme, ko var?tu saukt par latvisku. Bet ka mums ir ar? k?d
-^mniecisks sp?ks visiem k c ^ par to m?s v?l neesam nekS dzird??^ jui. Tau ar to atst?ts nov?rt? k?ds ?rk?rt?gs ierocis m?su pau salied? anai, sp?rnotai aktivit?tei un ar? c? ?ai par m?su brivibu.
N . Neikanietis
uz t?m nevar b?t nek?du mantoa nas ties?bu. P?d?j?s var past?v?t t i kai uz kolhoznieka person?go ?pau mu ap??rbu, apaviem, sm???ja miem pie?enumem, k?du m?zikas instrumentu utt. Kolhoz? ienesto mantu l?dz pusei no t?s v?rt?bas ie-
' skaita nedal?m? fond?, bet p?r?jo paju iemaks?. Izst?joties p?d?jo var sa?emt a1?)aka?, bet nevar mantot.
K?d? rakst? G?? teikts, ka Ran kas pat?r?t?ju biedr?bas veikals ne pietiekami apg?d? ar maizi ?audis, kas nav tiei nodarbin?ti lauksaim-
Asinis un zeme Ar ?du virsrakstu laikraksts New York
Times public?jis komunistu varas iegu vumu sekojo?s zem?s:
Lietuv? 24058 kv. j?dzes ar 3029000 ie dz?vot?jiem; Latvij? 20056 1.950.000, Igaunij? 18353 1120000; Austrumpolij? 73212 10.650.000; Besar?bij? un Buko- vin? 19360 3.748.000; Mold?vij? 13124 2.200.OOD; Ukrainas Karp?tos 4922 800.000; Kar?lij? 16173 476.000; Petsa- mo apgabal? 4087 4.000; Tanu Tuv? 64000 65.000; Sachalin? 14075 415.000; Kuri?u sal?s 3949 4.500. Kop? 275.369 kv, j?dzes ar 24.361.500 iedz?vot?jiem.
New York Times t?l?k piebilst, ka Bal tijas valstis ar varu nometin?tie tat?ri gruz?ni, bakirl uc t?pat ilgojas p?c savas zemes k? uz Sib?riju izs?t?tie baltiei. Ja reiz komunistu varas darbi sagr?s, tautas steig? pl?d?s uz sav?m dzimten?m.
PROPAGANDISTS PROPAGANDISTA G A L A
Mirdz rasas pilieni D A Z A S E P I Z O D E S C ? ? A S R A K S T O S L A T V I E U B ? G ? I E M
II i^ ivA mss Kan?das latvieSu laikraksts ievieto
rakstu Latvijas un Padomju savie n?bas tnierllguma atcerei, no kura nosl?gSanas 11. august? pag?ja 30 gadii Rakst? starp citu teikts:
L?gum? Maskava apsol?ja, ka uz m??giem laikiem atsak?s no vis?m suveren?m ties?b?m, k?das pieder?ja Krievijai attiec?b? ?z Latvijas tautu un zemL To pau pauda 1929. g. 9. febru?ra protokols, ko sakar? ar Briana Kelloga pakta sp?k? st? anos ^ parakst?ja Igaunija, Latvija, PSRS un Polija. Sal dokument? tika uzsv?rts; ka visu str?du un konfliktu nok?rtoana l?gumsl?dz?ju starp?, neatkar?gi no konflikta rakstura vai izcelan?s, nav mekl?jama cit?di, k? vien?gi miera l?dzek?iem. To pau apliecin?ja ari 1932. g. 5. febru?ra neuzbrukanas un Izl?ganas l?gums uc. dokumenti Bet pag?ja tikai 7 gadi, un Maskava ar meliem un draudiem Latvijai uzspieda bau l? gumu, un 1940. g. 17. j?nij? padomju karasp?ks okup?ja m?su zemi. S? k?s visliel?k? verdz?ba un posts. T? ir skumja paties?ba, kuru obrid esam spiesti atz?t: rupja un asi?aina patvaja aiz dzelzs priekkara, bet ?eit tikai hum?nas fr?zes un neva r?gi siltumn?cas ziedi. T?p?c m?su sv?t?kais uzdevums visur un vien m?r st?st?t, ko pai esam piedz?voju i bo?eviku okup?cij?.
K } ? ^ a tedmiska mis?k?a d?l ieviesu sies LaMJas 70. n-ri ievietotaj?s preses balsis. J . Zandera Anglijas v?rojumu d - t|lts paties?ba ?emts no Latviu Zi?fim, kam?r piez?me par Ietvju Zi??m, kas tam seko, pieder Latvju Vlitfam.
Ci?a ievietojusi k?dreiz paz?stam? Jaun?ko Zi?u reportiera un Kirchen- Steina kanclejas efa 1940./41. g. R. Springa gabalu J?nijs iet p?r lat vieu zemi. J?nijs iet p?r latvieu zemi. Cilc br?ni?i mirdz rasas p i lieni r?tausm?, saules pirmajos sta ros! V?j ?o liepu un ozolu kupla j? lapotn?, m?ko?u ku?i aizpeld de besu zilgm?. Skaista ir m?su dzim tene . . r a k s t a Sprin?is, un vi?a t? lojums var?tu b?t ari ?emts no Ap s?u J?kaba gr?matu lappus?m.
Tas bija dzi?i ?tisks un krist?gs rakstnieks, vai a r i Sprin?is b?tu k?uvis par t?du? Gandr?z t? var l ik ties, ja palas?s t?l?k: M?s m?lam dzimteni k? l?gavu, k? m?su. M?s nen?stam cits citu, bet gan cenamies pal?dz?t viens otram, lai katrs tiek uz prlekju. Bet to, kur mitat j?s, latviei ?rzem?s, tur jau fio b?rna dien?m m?ca ien?st, nopost?t, sag raut Tur cilv?ka dv?seli cenas sadu??ot, uzvand?t taj? visu tumo, dz?vniecisko. T?p?c atgriezieties..
T? Aps?u J?kaba stil? raksta R? dolfs Sprin?is, Klrchenteina zelta- mute. Negribas l?ga ai saldajai dzied?anai tic?t, t?p?c pa?iram t? paa C??as numura citu lappusi un las?m: Kad k?ds amerik??u izl?ks aiz p?rskat?an?s" ieb?za savu c? kas pumu Latvijas debesis... Ame rik??u asi?ainie nerri Korej? ar avi ?ciju grib aptur?t tautas v?tru... laup?t?ju un slepkavu banda... no ?lojamie mu??i..."
Saj? lamu v?rdu felerverk?" l? dz?gi Springa rita rasai izgaist ari v i ?a naiv? Idille, un k??st redzams, ka ari lielaj? dzimten? du??o dv?seles un uzvanda cilv?ku tum?s, dz?vnie cisk?s dzi?as. Vai tikai pret ameri k??iem?
Las?m t?Uk dt? rakst?: Kom- partija 1939. g. skrejlap?s st?sta lat vieu tautai, ka Ulma?a nodev?g? kli?e grib Latviju atdot Hitleram, lai tas ieg?tu izejas poaddjas karam pret PSRS. Budu bandas, aizsai^, policijas piki terroriz?ja str?dnie-
I kuSj lai tie klausa Ulmanim, bet tie
klaus?ja kompartijai un uzspieda bu du barvedim 5. oktobra bau l?gu mu . . . "
V a i Aps?u J?kabam neb?tu j?ap grieas kap? (itr?dl, dzirdot, k? vi?a p?ctecis ar nevain?gu r?ta rasu sedz ?dus un l?dz?gus melus, ka ar n a i viem spredi?iem par tuv?ku m?lest? bu un taisn?bu masko Latvijas atdo anu Maskavai. Katram skaidrs, ka Hitlers toreiz Latvi ju nemaz neva- r?ja ?emt pret?, ja k?ds ar? pied? v?tu, jo jau august? bija vienojies ar Sta?inu par Baltijas un Polijas sa dal?anu.
V?l t?l?k cit?ts no C??as: 01- denburgas D P nometnes m?c?t?js Abakuks k?uva par ang?u okup?ci jas varas Ier?dni luh nol?d?ja tos, kas atgriez?s. Vi?am dzimtenes nav, tas i r skaidrs, jo vi? to vair?kk?rt p?rdevis faistiem!"
. . . M?s nen?stam viens otru, teikts Springa gabal?, bet, k? re dzam, tom?r j?n?st amerik??i, ang?i, nomet?u vad?t?ji un m?c?t?ji, budi, aizsargi un visi citi, kas nav ar par ti ju un Sta?inu. M?s nen?stam viens otru tie, kas Kristus viet? piel?dzam Sta?inu," t? vajadz?ja st?v?t Springa rakst?, ja vi? g r i b?ja m?roties ar Aps?u J?kabu, kaut vai k? vi?a antipods. Tagad?j? ve i d? vi?a uzvilkt? meldija nav nekas cits k? mednieka m?neklis, lai pie vilin?tu un no?ertu med?jumu. Skumji, ja tas j?dara ar god?ga un skaidra kristiea masku. Bet ir jau piedz?vots, ka bende pie upura Iero das priestera t?rp?.
Beidzot k? gan ar Springa r?ta rasu un l?no v?ji?u liep?s lai sa vieno liekul?go mierm??u akciju dzimten?, ko tik Uesmalnl uzkurina C??a un dzejdaris Andrejs Balodis, kas r?m?: P?r Koreju sl?d melni sp?rni p?r Koreju k?pj kara posts, - tai degu l?dz es, dusmu p?r?emts, un saucu: Meln?s rokas nostl"
Ar? krist?gu cilv?ku dr?kst k?dreiz p?r?emt dusn^as un tad vi?am gribas saukt: Sarkan?s rokas nost! Nost k? no Korejas, t? Latvijas!
?ujorka (Im). New York Herald T r l bune l?dzstr?dnieks Mora zi?o, ka Pa domju '^kvienib? s?kta jauna, sevi?i pa stiprin?ta kampa?a komunistisk? re?ma propagandai pau m?j?s, nost?dot tam pretim kapit?listisko zemju postu un briesmas. Kaut gan Maskava piln?gi kon trol? visu presi un radio, t? tom?r atzi nusi par nepiecieamu apm?c?t vienm?r no jauna simtiem t?kstou propagandistu un a?itatoru, kam ?e?ina-Sta?ina m?c?bas j?izplata l?dz vist?l?kajai s?dai.
N?koSais m?nesis ?paSl b?ot velt?ts propagandai mazpils?t?s un s?d?s. P?c paas Pravdas datiem, p?d?jog divos ga dos vair?k par 170.000 personu apmekl? jui partijas propagandistu kursus. Pro pagandistu kopskaits ir vair?k nek? div k?rt liel?ks. Sin? vasar? tr?s m?neu pro pagandistu kursus beigui 45.000, bez tam 25.000 viena m?nea kursos apm?c?ti par s?du propagandistiem", bet septembra vid? s?ksies divned??u kursi v?l jauniem 100.000 mazpils?tu un s?du propagandis tiem.
Ar k?diem politisk?s propagandas l? dzek?iem r?kojas ie kadri, par to ?auj spriest padomju radio raid?jumi, kuros p?d?j?s dlenS? starp citu bija dzirdami ?di apgalvojumi: amerik??u Udojoie pi r?ti slepkavo nevain?gus korejieus; ame rik??u karav?ri inev^las ka?ot-savu slep kav?go pav??u dev?ju kalp?b?; Taidon? amerik??i noslepkavojusi un masu kape n?s apglab?jusi pOO Korejas patriotu, bet citur 1000 patriotu non?v?ti naiem un sasiet?m rok?m samesti j?r?. Tai pa? laik? padomju zemes pilso?iem st?sta par Ma?lka varon?gaj?m cI?Sim Apvienot?s n?cij?s par mieru, k? ar? par miljoniem visu n?ciju darba ?auu, kas parakst?jui Stokholmas miera pet?ciju".
niec?b?. To Izmanto t?jn?ca, kas cepj vair?k par sav?m vajadz?b?m un p?rdod maizi par spekulat?v?m ce n?m. (K? gan tas iesp?jams, ka ze m?, kurai Sta?ins nodroin?jis aug. st?ko labkl?j?bu, k a v?l 6 gadus p?c kara maize j?p?rk melnaj? tirg??) R?g? ?imenes d?rzi?u skaits ?rk?r t?gi pieaudzis u n sasniedz 56.000 pret apm. 7000 1938. g. Vis? Latvij? ta gad 250.000 ?imenes d?rzi?u (jo bez lem vairs nav iesp?jams iztikt, lai
nemirtu bad?). Vis? Latvij? pa atsevi?iem rajo
niem notika partijas organiz?ciju konferences, kas izraudz?ja jaunos partijas rajona komiteju sekret?rus. R?gas rajonos par sekret?riem Iev? l?ti Maladiovs un Gruzovs Klro- va rajon?, Iko??lkovs, Sabllns ua Aps?tls ?e?ina rajon?. Ludzas rajo n? par komitejas sekret?riem iev?l?ti ?ebedevs, Sinotovs un Kabenoks un Auces rajon? 3 loceku komitej? tikai viens latvietis K?avi?, bet p?r?jie krievi Radionovs un Zjablovs. (Vi ?iem tad ar? j?uzrauga, lai^ ciemu padom?s un kolhozos viss norit?tu saska?? ar Sta?ina gribu. J a tas ne notiek, tad katr? laik? pie rok^s ir milicijas un ?ekas apar?ts).
Latvijas valsts apg?du vada direk tors inkavecs, kas 1941. g. bija Lat vijas telegr?fa a?ent?ras vad?t?js. Vi?a darbu stipri kritiz? Maskavas^ laikraksts Izvesti ja, nor?dot, ka iz dotajos darbos pielaistas visrupj?k?s politisk?s k?tidas, daudzu autoru ma nuskripti aiztur?ti gadiem ilgi, un kad gr?matas izn?k, t?s ir jau nove cojuas. Sevi?i gausi izdotas gr? matas kolhozu celtniec?bai. Pravda savuk?rt nokritiz?jusi latvieu pa domju rakstnieku darb?bu, kur? ie viesies sektantisms un draugu b?a na. L a i lietu savestu k?rt?b? un lat vieiem par?d?tu pareizo ce?u, r?kots ?pas rakstnieku pl?nums, kur? pie- dal??ieis l i j a ?renburgs, Korabe??i- kbva;, Bru?ins u?^ B??akpVa.^ . vil . kl?tien?, latviei. iiokTOe?u^^ savstarp?ji apsp?aud?tles un beidzot pie??mui partijas dikt?to rezol?cl-' ju par uztic?bu Sta?inam un Kaln- b?rzi?am).
C??a raksta, ka Latvijas skol?s p? r?k l?ni aug komjaunieu skaits. T? p?c strauji j?paplaina komjaunat nes, organiz?ciju darb?ba, un tai j? aptver ar? jauniei, kas v?l pagai d?m ?rpus komjaunatnes. Maz v?l komjaunieu kolhozos (ap 10.000), valsts iest?d?s un citur. Oper? tikai 4 komjauniei: Strode, Svareniece, Lukjanova un B?inovs. Jaunatnes t e ? t r ? D a m b r ? n e un Vasi?evska, Dailes te?tr? Venta Vecumniece un v?l dai.
Komjaunatnes kongres? C K iev? l?ts par sekret?ru V . Kr?mi?, bet vi?am kl?t par biedru resp. otro sek ret?ru A?eksandrovs. 11 cilv?ku lie laj? komjaunatnes C K biroj? 5 lat viei un 5 krievi A?eksandrovs, Baranovs, Si?evs, Tataurava un Iva- nova. Vid? cilv?ks ar latvisku uz v?rdu, bet ieradies no pla?s dzim tenes. Rakstur?gi ar? da?u vad?t?ji Skromanis, Koro?k?vi?s un Proen- kova. P?d?j? vad?s stud?jo?s jau natnes da?u.
K? Laikraksts Socla?isti?eskoje Zem-
?e?e?ije (24. 8.) raksta, k a plato un gludi asfalt?to oseju starp Maska vu Rjaza?i^ Lukovicu kolhoznieki jau otro gadu izmantojot lab?bas ? v?anai. Desmitiem kilometru garu m? viena ce?a puse nokl?ta ar pl?nu lab?bas k?rtu. Laikraksts ?du lab? bas ?v?anas metodi sirsn?gi ieteic ar? citiem kolhoziem. J?pie?em, ka starp Maskavu un Rjaza?u automo bi?u satiksme diezcik dz?va" nevar b?t. Koment?jot o zi?u, Stokholmas Newsletter dzi?i noliecas krievu ?? nija priek?, kas savam garajam iz gudrojumu sarakstam pievienojis jaunu asfalt?to ce?u modern?ko izmantoanas metodi. Vien?g? nelai me, ka asfalt?to ce?u Padomju savie n?b? neganti maz, bet varb?t, ka ta gad, kad tiem rasta ?st? Izmantoa nas metode, ?dus ce?us s?ks b?v?t vair?k.
Zem virsraksta Augsta mor?le jau min?tais Newsletter noliek blakus divas sekojo?s padomju preses z i ?as, kur?m patie?m komant?ru ne- vajaga.
Padomju tauta atrodas uz nesal? dzin?mi augst?ka mor?l? un pol?tis-
ff*. F . 1 k? l?me?a, nek? vec?s pasaules tau-
tas," rakst?ts k?d? padomji?i'm?kslu un zin?t?u akad?mijas filozofijas in stit?ta rakstu kr?jum?, kas public?ts Maskav? 1948. g. _ \
Izvesti ja . g. 30. augusta numur? rakst?ja: Pils?tas (t. i . Gorkijas) tirdzniec?bas organiz?cij?s vairojas z?dz?bas un bl?d?bas. Tirdzniec?bas t?kl? iespieas hulig?ni un neliei. Tie ce?o" no viena tirdzniec?bas uz ??muma uz otru: apzagui vienu vei kalu, vi?i nesod?ti p?rvietojas uz citu."
Igaunijas komunistu av?zes, aprak stot daudz?s d?vanas, ko Igaunijas PSR esot sa??musi no m?su repub lik?m", ?pai v?r uzman?bu uz ? d?m d?van?m: Uzbekistana d?vin? jusi v?rt?gu gr?dsegu, kuras vid? it biedra Sta?ina portrets, bet apk?rt kolhozu ainas, Turkm??u republika ats?t?jusi lielu pano, kur? redzams biedrs Sta?ins un ap vi?u 16 republi ku ?erbo?i, Tadikistana d?vin?jusi pano, kur? att?lots biedrs Sta?ins, Lietuva ats?t?jusi biedra Sta?ina portretu intarsij?, un Baltkrievija p?rst?v?ta ar gigantisku biedra Sta ?ina bisti.
K?da gandr?z vai nebeidzama daudzveid?bai
- s i i5s dienas i z i ^ r v , , " nop?ta V^Zl latvieu ^rutlro-
^ vairs n ? S r v U pasaules laik? a^^^Jl Jir?k vai m-
respekt?ta i > ^
dlvaam IT uieva lu pasaules h i S ' u S k a f s a A slrdsapzP "9 ffadus j]gas vienal- iest?jies iSimn nost?d?ja
SAltid^-tS' ' tSS'S .babiro3a i a ^ - t ^ ^ k ? ^ loti aiz?emts un tade?
un ne cit?da. Plecus gadus i ^ ^ . ^ ? iTlk? pret vienaldz?bas mun apst?s ^ m e m o r a n d i , iesniegumi, b i ^ i ^ i pc taisn?bas un aps?dz?bas Pasa^? sirdiapzl?al, - viss tas, kas ruhaja par m?su tra?isko likteni, par vdst patvar?go aneksiju, par briesmu dar biem aiz dzelzs priekkara, par mus karav?ru patieso st?vokU. Un ta uzreiz Korej? bija kar, stulba biroj jaunkundze ieguva k?du nieku pra ta gaismas, resora vad?t?jam pek atlika laika iedzi?in?ties probl?m? un negat?vi ieinteres?t?s aprinda vai nu nobij?s paas, vai tika apzt n?gi nobied?tas. Pasaule visai skal drl ieraudz?ja pret sevi v?rstus t : paus stobrus, kas uz mums jau a va un ?oti daudzus no?va ped?M reizi pirms pleciem ar pus gadienl (atkl?t? c???). Ieraudz?ja un sapratai ar ko tai dar?ana.
Un paldies par to. Lai cik liela ir bijusi netaisn?ba un lal k?di i r zau d?jumi v?l arvien sp?k? i r sa- k?mv?rds: laMk v?J?k liek? ^ekad IfiTavimw ir^ p?r?fc iielg, lai ^ ?autu-ti? '^ s?t pag?tnes" k??dasL Un tam ar? nav laika. i -
Bet l atvieglojuma nop?ta vairs nen?ca priec?ga savi??ojuma pavad? ta k? vienm?r tad, kad kaut kas p?rstiepts un aizvilkts, kad gaid?s uA; cer?b?s un c?ni?os ielikt? ener?ija ir^ p?r?k liela; k? tad, kad lietus slaci na jau stipri saul? kaltuu druvu: lidz rudenim t? vairs nedos pilnu r a u. Bija br?dis, kad lik?s kaut kur atv?rsies k?da L??pl?a r?kle, ^ i rupji, bet no sirds iesauktos: pal dies, mani kungi, m?s iztiksim bez jums. Ja tas t? nenotika, tad var b?t t?d??, ka daudzu person?g?s gai tas patiesi bija jau Iz??ru?s cit?di 7 iau kop gadiem str?d? ^gl:.ja, daudzi Be??ij?, daudzi ap-j ??mui v?cu sievas, bet atlikuie ~ t no nometn?m izmesti, k? nek? savas dienas vad?dami ^ sen pazaud?jui
n^ '^^ T ? ' ^ ^ P^s^^^^s sirdsap. zi?ai Ja Ibsens dom?ja, ka ir launl Izmcm?t tic?bu: m?lest?bai, tad C demais karav?rs' un visi ie kas ar
r^?iat kollektivs ?aunums ir \^
nu es esm f v o ^ o J - v ? s u m u : vai
I? P5c, tiek S?rtPin\Pi^S- > cit? viet? - ! karav?ru J lenaidniek? T?ttif'*-*"' ^nt?clja l?dz ar.
nav lesD?iflm! ' a ^ ta- P^teiclbu S ' l ' ^ ^ . ^ t par ne- ra?bu T5 ?-P^^<^5iibu, ar
r e h a b i S c K " ^ ^ iemesla d?f P^Jum? bet U * ^ ^ ^ i Korejas latvieu P?rst?v?,? -'^ Sanizci?Q- 1'
"??^^ kas Ci?u izbeS "^rSana
