V?RDOS f^lantika pakta v  -bu programm?. ^ Wi k?ds ?echs,
m iest?des nekp*g uz V?ciju, ies Austrijas amerik^ 4iW>?Wtft viss mfetM ptls Icom?nistu ief ttWiiecibas misijas va.
Jw tur tikko ieradS^ Xim nav cietusi ^
loilovaki^ vald?bu i preildents Zapotoo. Joku SM??ksm?. Ce. icom?nistisjc? vald?ba
1^ poUtikil v?kum?" IM iedzivotfiji interesg^ iktL kontrol? un krlti- ,,^^fWtekstilr?p, ri0.000 franku un dC ?ain aiz uztraukuma
iv?tcelnieko .^ ^ v?tajfi pusgta jrt?j?s sv?tce?nieku iu-v Tradicion?l? ce-''id Emirs Sauds , ^ , I t a s a u viet? maz* MiamedS?U sv?tn?c? I p f i t mejnais akmens,  ^ ^ e s a t sa??mis ^ ^ievart^ garant?t IPlir komiskajiem ^fpivi^nlbas spiedle-'^ ^?|i?|Wetu' ministrs, l i l i t r i j ^ policija liip^jaiiiest?d?m. ien?ks britu,i _ #ati8u Josl?, ieg?s U z s t ? s tr?s liel-Aui^ trumv?cijas In?s piespriedusi
is technl?lm L?-0 sabot??, jo LI- Hs k?ds g?zu ?e-piecus citus s dien?s uz-pils?tai ?aknovai. 'tu saplos?jui un ievainojui. Poil-IfleviM nogaJte?t tikai
' dekgfioUa iei?g-it?niju. Iel?gumu lui britu-?inieu sa-ko London? nobada. LielbritSnij? kbm?nistus. punktus Sav. n?tun no jliiau?dlencl?^ Lidma-
bja 1941. gad?. lei Austnunv?ci-Ihinistru prezidenta chta vad?b?. Buka-itinistu apsveikui vald?bas locek?i. Sa-parakst?s ar l?gumus,
pivus ierosin?jusi Ibasllga. Go-sv?ts dz?vnieks, vi?u i:dcauanu va Ja indiei atsac?tos komunistu un notikuas Jap?na. vkoniOnis^^ okup?ja 0 un atsac?j?s to policisti levi?ilnoti un vad?t?ji apcietin?ti ta ieee|oiantt Kana-imlgr?cijas de->ri Smiss. Vi?8 V?ciju, Franciju, ttabrit?niju. Kait iece?ot?ju skai-
160.000 gad?. turpm?k b?s vis?s Imsaules mal?s, droja ministru pre-Vi?S piebilda, ka ir pien?kums sarg?t [dara citas tautas. Si tr?lleu armiju pa-iem brig?des korpu-iu l?dz 50.00tf v?riem. tagad pie?irtas viet?m. Vi?as var?s rezidenta, t? parla-I. kursu kop pag?ju-im s?cis iespiest Idjas armijas laik-Stripes. p?d?jo 10 dienu lai-[trastas k?d? og?u s?-?oslovakijas. Sis s?-l?ts v?cu stikla fa-
ies l?dzin?jais filnvamieks Hofmans. id?s karitativo or-Ibin?ja Forda man-viet? par ERP slts vi?a vietnieks
LATVUA Latvian New8paper Nr. 75 (419), Sept. 30, 1950 Publisher and Edltor: Valde m?r Lambergs, SdiwMbl8di GmUnd, DP Camp ArtUlerie- Kaseme, Phone Schw. GmUnd 2159. Printer: Remsdruckerel Slgg. H?rtel & Co, Schwfibi8ai Gmiind, Paradiesstr. 12. Publis- hed twice weekly Clrculation U.OOO.Sponsor-Intematlonal Re-
fugee Organlzation.
:iJ\TmN NEVVSPAPER
Nr. 75 (419) Settdieii, 1950. g. 80. sepi Unik treldienas un sestdienfts. Izdev?js: LatvieSu Centrfilft Ko* nateja. Galvenais redaktors: V. Lambergi; galv. ^<l-?S .^** CuUtis. Redaktori; A. Bolteins, P. Klfina, B. ?lseUs. V. Le- Bl?l, E. Raisters. L. Svarca. Austr?lijas redakcijas vad, A. Smita (Law1ey House. Canber- ra,A .aT.. Australla). Redak ciju adrese: aU) Schwttbiwh OmOnd, DP camp Artinerle- Ksem^ tfilr. Sdiw. Gmttnd SlSS
Bedels Smiss vad?s ASV ideolo?isko ci ?u pret komunismu K? jau Latvijas Seibredaktora V. Lamberga ievad? M?su laiks n?k (72. num.) min?ts, ASV vald?ba iz??rusies uzs?kt ideolo?isku c??u pret komunismu. Sim m?r?im rad?ta jauna apvienota ASV zi?u dienesta un pretizl?koanas iest?de Gentral Intelligence Agency, par kuras vad?t?ju iecelts bij. v?stnieks Maskav? Valters Bedels Smiss. Smiss labi paz?st komunismu un t? metodes, jo ir pamat?gi izstud?jis ?e?ina un Sta?ina rakstus par komunistisko ideolo?iju, c??as metod?m un m?r?iem un k? v?stnieks guvis pieredzi Padomju savien?bas politikas praks?. Sakar? ar iecelanu Smiss devis Interviju ang?u laikrakstam New8 Chronicle, kur?, cit?jot ?e?inu, n?k pie atzinuma, ka nav nek?du aubu par to, ka Kremlis gatavojas karam. To pier?dot Padomju savien?bas milzu armija, bru?oan?s un komunistiskais pasaules uzskats ,ka starp komunistisko un kapit?listisko pasauli nevar b?t nek?da izl?guma. Nevienam dom?joam cilv?kam t?d?? nav nek?du aubu, ka Padomju savien?ba karu pl?no un t? ir sp?j?ga kapu vest," teicis Smiss, kupa uzskati tagad liel? m?r? ietekm?s ASV ?rpol?tiku.
Min  n m IRO ?ENER?LDIREKTORS KINGSLEJS ATKL?J
VECO DP MITNI BERCHTESGADENA
8li celtoes v?l ilgi stilvls ki aplieoinijumg labai gribai un sadarb? bai," te?a mO ?ener?ldirektors Donalda J. Kiagslejs, kas bija ieradiet no Zen?vas, aitklSiot m?tni luter??u DP vecajiem ?aud?m Berchtesgade- n?,  pirmo ?du iek?rtojumu amerik??u Josl? un UeUko vis? Rietnm- v?cU?. Svin?b?s bes mO ?ener?ldirektora piedaUJ?a ASV augst?s komisi jas un armijas, IRO, Bav?rijas vald?bas, Luter??u pasaules feder?cijas un v?cu luter??u leM?J?s misijas p?rst?vji, ardiiblskapa vietnieks ameri k??u Josl? pr?v. J. ?ttllltis, m?tnes pirmie 37 iedilvot?ji, no kuriem 30 latvieu un dauds viesu. Ar pr?viem materi?liem ildzek|iem p?rbfiv?t?s un uzpost?s m?tnes, kas iek?rtotas pat visai komfortabli, apliecin?ja, ka eit veikts tie?m liels un m?lest?bas pilns darbs, radot iesp?ju sirmajiem t?viem un m?t?m  liel?ko tiesu vieniniekiem  pavad?t mierigu muia v?kam/Par vi?u labkl?j?bu un aptee?Sanu r?p?sies laipn?s un ?akl?s lekg^?s misijas m?sas, kufas tieSS p?ni?? ari m?tne nodota. Ievadot atkl?anas aktu viesiem pilnaj? galven?s ?kas gaiaj? svin?bu telp?, IHO direktors amerik??u josl? Filips E. Raians nor?d?ja uz br?a noz?m?gumu un uzsv?rai ka prpjektu bijis iesp?jams ?stenot tikai amerik??u augst?s komisijas, IRO LWF, Bav?rijas vald?bas un Iek?j?s misi* jas cie? un labi organiz?t? sadarb?b?. M?tnes paliks v?l ilgi p?c tam, kad IRO, kas pas?kuma veikanai dewsi l?dzek?us, jau sen b?s aizmirsta.
Jauns padomju, Iriks ?ujork? Maskava grib run?t ar onu
nsualii Eiropa DUS (S
MA?IKA ZIM?C3IE" VARDI ,,MIERA PARTIZ?
NIEM" PARKA A V M J A - AR! i^EMLIM SAVA SESU PUNKTU PROGRAMMA ? U J 0 r k a (D).  Padomju pavienibas ?rpolitika vienm?r bijusi tik elast?ga, ka t? pratusi pieslca?oties Icatrai situ?eijai u? katram apst?klim. Ja Maskavai k?dreiz vajadz?ja apsl?pt savus ?stos m?r?us, politbirojs r?dija laipnu seju, un pat Sta|ins ??ma mut? tik izl?dzin?t?jus v?rdus, k?dus b?tu var?jis teikt Jebkur rietumu valstsv?rs. Prakse tom?r allai r?dija citu. P?c daudziem r?gtiem piedz?vojumiem demolcratijas tagad m?c?ju?s vairs netic?t Krem|a sol?jumiem un apgalvojumiem. ? atzi?a ieg?ta pav?lu, bet ne par v?lu, lai st?tos pret? komunistu agresiJaL T?p?c Vaingtona un Londona par vienk?ru politbiroja propagandu uzsluita ari Padomju savien?bas past?v?g? deleg?ta UN Jakoba Ma|ika v?rdus, ko vi? teica amerik??u Merilendes miera komitejai Jaun? padomju propagandas akcija s?k?s ?ujork? pag?juo pirmdien. Ma?iks p?k?i atst?ja Apvienoto n?ciju pilnsapulci un dev?s uz savu biroju Parka av?nij?, kur vi? pie??ma Merilendes miera komiteju, ko Savienotaj?s valst?s d?v? par t? saucamajiem miera partiz?niem". Nevienam amerik?nim nav nosl?pums, ka ? organiz?cija Iet Maskavas pavad? un visiem iesp?jamiem l?dzek?iem aizst?v un propagand? komunistu Idejas. Miera komitejas p?r^ st?vjlem Ma?iks paskaidroja, ka vl?is past?v uz tie?m Savienoto valstu un Padomju savien?bas vad?t?ju politi?u sarun?m, lai Izl?dzin?tu d?er rences, k?das past?v abu valstu starp? un stiprin?tu pasaules mieru. Amerik??u laikraksti zi?o, ka sarun?s ar mlera partiz?niem" Ma?iks bijis ?oti laipns un pozit?vi atbild?jis uz visiem vi?u jaut?jumiem. Padomju deleg?ta ierosin?jums par tie?m sarun?m Maskavas un Vaingtonas starp? rietumos uz?emts ar visai dal?t?m, j?t?m. Ari London? jau pirms k?da laika sa?emta Inform?cija, ka* padomju deleg?cija Apvienoto n?dju sesij? var sag?d?t
(Turpin?jums 8. Ipp.)
?ujorka (D).  Atlantlka pakta padomes ?rlietu ministru konference ?ujork? beidz?s otrdien. Tai pa? dien? public?ts ari ofici?lais komunik?, no kura izriet, ka apspried? nolemts dibin?t starptautisku armiju, kam b?s j?aizsarg? Eiropa pret eventu?lu uzbruc?ju. Paskaidrojum? t?l?k teikts, ka konferences dal?bnieki vienojuies ar? par kop?gu virspav?lnieku, kuram blakus st?v?s ?ener?lt?bs. Taj? ietilps visu slg-nat?rvalstu p?rst?vji. L?dz virspa-A ?^lnieka nomin?anai aizsardz?bas armiju organiz?s Atlantlka pakta ?ener?lt?bs. Rietumv?cijas milit?ro sp?ku iesaist?ana kop?gaj? aizsardz?bas sist?m? v?l nav izlemta. Par to spried?s Atliantika pakta sign?t?r-valstu aizsardz?bas ministri p?c m?nea. BBC korespondents zi?o no ?ujorkas, ka padomes l?mums par v?cu armiju ir zin?ms kompromiss. Francijas ?rlietu ministram S?ma-nam par to dots laiks p?rilecln?t savus tautieus. Katr? zi?? par v?cu div?zij?m neb?s runas agr?k, ?ek?m neiecels virspav?lnieku. Vaington? un London? starptautisk?s armijas dibin?anu uzskata par vienu no svar?g?kajiem notikumiem p?c otr? pasaules kara. Politiskie koment?tori aizr?da, ka demokr?tisk?s valst?s pirmoreiz! atteiku?s no vienas da?as savas suverenit?tes un pak??vu?s starptautiskam iest?d?jumam. INS efkorespondents Kingsberijs Smiss, atsaucoties uz inform?ciju no Par?zes, apgalvo, ka Atlantlka pakta signat?rvalst?s 1951. gad? stacion?s Eirop? 45 div?zijas, kas aizst?v?s divi aizsardz?bas l?nijas  pie Elbas un pie Reinas. Sal armij? ietilps amerik??u, britu, fran?u, holandieu, be??u, luksemhur?ie-Su, norv??u, d??u, it??u un varb?t ar? kan?dieu vien?bas,
IRO ?ener?ldirektors Klngslejs izteica prielw, ka var piedal?ties m?tnes atkl?an?, jo uzskata o darbu par iev?rojamu labas gribas apliecin?jumu: Dom?ju, ka ie lab?s gri- bas fakti nav j?aizmirst, un ? ceremonija ir pier?d?jums, ka ar? aj? destrukt?vaj? pasaul? iesp?jams veikt pozit?vu darbu. Te j?s odien neatrodat naida, bai?u, draudu un neuztic?bas, eit Ir rad?ts kas cits -nUera sala. Dom?ju, ka tas, kas no ejienes Iziet, Ir ?sts iedv?smojums visai pasaulei." T?l?k IRO vad?t?js piesk?r?s gr?ti izvietojamo DP jaut?jumam, pasv?trodams, ka tiei p?d?j? laik? sastapis daudz?s valst?s atsauc?bu un sol?jumus pal?dz?t risin?t o probl?mu, ?sum? pakav?jies pie darba, ko veikusi un veic IRO aj? laik?, kad sintaktisk?s sadarb?bas tikpat kft naVfc i^nerSldireictbr^ nbsl^gimK teica: f,TfidQ SIs dtetjms svlnibas savi zi?? simboliz? visu IRO darbu. Visi, kas aj? darb? piedal?juies, Ielikui taj? ari da?u sevis. Bet p?ri visiem l?gumiem, tic?b?m un taut?b?m neaizmirs?sim v?rdus: Cieniet t?vus un m?tes,  un to m?s ar o iest?d?jumu ari esaih darijui. S?s celtnes v?l Ilgi st?v?s k? apliecin?jums labajai gribai." To teicis, IRO ?ener?ldirektors atsedza pl?ksni, kur? iekalti m?tnes veidot?ju iest?u un organiz?ciju nosaukumi.
IRO vad?t?jam pateic?s 70 g. v. Iem?tniece latviete enija Rudz?te, pasniedzot ziedus, k? ar? m?tnes tie? vad?t?ja. Iek?j?s misijas m?sa Klotllde un k?da m?su p?rst?ve. Augst?s komisijas p?rst?vis . Hjuers, kas ari pats pie m?tnes projekta str?d?jis. Izteica p?rliec?bu, ka ? diena Ir ce?a stabs ne vien IRO, bet ari okup?cijas varas un Bav?rijas vald?bas darb?. ,,Ceru, ka tie, kas eit dz?vos, b?s laim?gi un dom?ju, ka ari augst? komisija un Bav?rijas vald?ba b?s apmierin?ta ar o darbu."
(Turplnfijums 2. Ipp.)
ASV iznicin?t?ji dze nas paka? lidojoSiem
??vjiem Sietla (U).  Pol?r Blafas pils?t? 19. septembri simtiem iedz?vot?ju redz?ja pie debes?m lidojam nosl?pumainu priekmetu. 4 milit?r?s lid-mabias dzin?s tam paka?, bet bez pan?kumiem. Nosl?pumainais priek*^ mets izskat?jies p?c mazg?jam?s b?odas un virz?jies uz dienvidaustrumiem. Civil?s gaisa satiksmes darbinieki Malden?, 28 J?dzes no Sietlas, sav?do lidojoo ?ermeni nov?rojui no p l 4 p?cpusdien? l?dz tumsai Izn?cin?t?ji pac?luies 30.000 p?du aug stum?, bet nav var?jui nodibin?t kontaktu ar nosl?pumaino priekmetu. Kad par o lietu Jaut?ja attiec?gai iest?dei, atbilde bija strupa: Kaut kas, ko ?aud?m palauz?t galvas."   MMiiizi?nMtiii-
iiii n irm ii!nii Londona (F).  Nakti uz pirmdienu Vorkopas og?raktuv?s Zieme?an-glij? notika smaga katastrofa, kas apm?ru zi?? l?dzin?j?s 1947. gada nelaimei V?l nenoskaidrotu' iemeslu d?? k?d? Sacht?, kas atrad?s 800 me^ r tru zem zemes, izc?l?s ugunsgr?ks, kuram sekoja eksplozija. Tai laik? og?r)Eiktuv? atrad?s 193 str?dnieki. 110 og?ra?iem ar smag?m apdeguma br?c?m izdev?s savas dz?v?bas il?bt, bet 83 palika Iesl?gti pazem?. Darb? nekav?joties st?j?s gl?banas komandas, kas p?c p?ris stund?m atrada tris p?rog?otus l??us. Otrdienas ritfi raktuvju va(Uba gl?banas darbus tom?r bija spiesta p?rtraukt Laiie*
Iflto, A. Li^>i?
P?aujas sv?tkos Dsdttti?s lapas Jau atkal v?sta
mdenL Tas liek mums kaut ui bri di Mi sveuma e^ os apst?ties un tav?s p?rdom?s aiziet uz zemi, kuras rudens sv?t?bu m?s katrs tik bag?ti gadu p?c gada esam sa??mui. Tas aidna mfis sasaukties, lai kop? r balto ar?ju, kas Sib?rijas tundr?s vergu gait?s iet, kam dzimtenes p?r* baud?jum? no savas zemes atmet ti kai pelavmaizi, un to Indr?nu t?va un m?ti sveum?, km nav vairs sa va arkla un aram?,  gar? kop? sv?t?tu P?aujas sv?tkus.
Un ejot atmi?u ce|u, m?s zin?m, ka rudeni klusi k|?st m?su lauki Tuki st?v Ubibas z?rdi, lieiDinot, ka Iruv? darbs padar?ts un zemnieks
var bridi atp?tina^ rokas un v?rot Dieva sv?t?bu kl?ti, kflti un pagrab?. Sviedriem vaig?, bet cer?bu sirdi tas pavasari kaisa s?klu t?rum?, izl?g damies VisuvareiUl sv?t?bu. Zei?e k?p, un b?ris sprausl?dams iet pa vagu, Jo zemes dvaa ir sp?c?ga. Se kodams arklam, zemnieks noreibst no ils dvaas un iet p?r zwni it k? k?da mistiska sp?ka vad?ts. T? ir rad?anas mist?rija, un zemnieks ir t?s IldadaVbnIeks. Zemnieks ir tas, kas pal?dz plepUdlt DIeva-RadIt?Ja fribu. Zemkopis Ir granda s?t?bas plepUdIt?Js. T?p?c s?jot vi? J?tas k i dievkalpojumi, vi?a seja ir no pietna un graudus kaisot, roka ku stas II ki s?jumu sv?t?dama. Jo kat r i radHaita ir. uzupurttan?s. Ari grauds nes npu?l Jo taS' Iet boji, lai rad?tu Jaunu dz?v?bu -* daudzus Jau nus grandus, ko apliecina rudens plinte apeirk?t
Bet pie apcirk?iem stivo^ mums ttod?lsd^^ Tasji-'
Jogv#t robeotu u||ts t?l?lni ?adittt a h w i ttF iist?d^ i?meO?a^ U 9$ ?mmiklf?^MBmmM?Wmim nft?iratt-og?ra?us vain tiir ndddai Mlbtl ' ^ ^ " " gl?bt un tie uzskat?mi par aizg?juiem boj?.. M?nea l a M t?'jau I^r otria smaga nelaime britu og?raktuv?s. ?ENERKUS FEANKO APSPRIE AS AR PORTUGAIJSS MINISTRU
PREZIDENTU SanUago (D).  Amerik??u zi?u a?ent?ras v?st?, ta pag?juo pirmdien Sp?nijas pierobeas pils?ti?? Santjago de Kompostela ierad?s Portug?les ministru prezidents Salazars. Vi?u sagaid?ja ?ener?lis Pranko, ?rlietu ministra Artaho un divu ?iili-t?ro padomnieku pavad?b?. P?c ?sas uztur?an?s Santjago visa sv?ta dev?s uz ?ener??a* Franko vasaras m?tni Inform?tas aprindas Madrid? izsak?s, ka abi valstsiv?ri apipriedi-sles par eventu?lo Apvienoto n?cl?u l?mumu izbeigt Sp?nijas boikotu. Ofici?li deklar?ts, Ica ministru prezidents Salazars ce?o inkognito. Beidzot atkal
gaisa transporti uz ASV
Ipasa komisija A S V komunistu ?e^istrelanai Vaingtona (E).  Savienoto valstu tieslietu ministrija nol?musi dibin?t ?pau komisiju, kuras uzdevums b?s kontrol?t komunistu aktivit?ti un raudz?ties, lai vi?i re?istr?jas policij?, k? to paredz nule pie?emtais valsts dro?bas likums. M i nistrijas budeta noda?a pareiz apsprie l?dzek?u aslgn?anu un attiec?g? person?la kompl^t?anu. Ties-Uetu ministrs Mekgress preses p?rst?vjiem paskaidroja, ka jaun?s komisijas darbs pras?s ilgu laiku un daudz l?dzek?u. Ja komunisti Jauno likumu m?Sn?s sabot?t, tas paredz l?dz 10.000 dol?ru Uelu naudas sodu un 5 gadu ieslodz?jumu ^ detum?.
P?c vair?k nek? 6 ned??u p?rtraukuma beidzot atkal atjaunota DP Izce?ot?ju  gr?tnie?u, z?dai?u un veco cilv?ku  p?rveana uz ASV ar lidma?n?m. Pirm? lidma?na no Mlnchenes uz ?ujorku start?ja 26. septembr?, 28. sept. ce?? dev?s divas, bet n?kam? paredz?ta 3. oktobri. Katra lidma?na uz?em 60 personu, t? k? ar iem ?etriem transportiem b?s p?rvesti gandr?z visi, ari vair?kas latvieu ?imenes, kas Mlnchenes emigr?cijas centr? uz doanos ce?? gaid?ja ned??as un pat m?neus. Tom?r Ilg?s gaid?anas d?? daudziem gaisa transporta kandid?tiem v?zu deriguma izbeigan?s, b?rna piedzimana un citi iemesli rad?jui jaunas gr?t?bas, un vi?iem izce?oana v?l aizkav?sies uz ?s?ku vai ilg?ku laiku. Rakstur?gs aj? zi?? gad?jums ar 79 g. vecajiem J?ni un J?li Snl?lem, kas Mlnchenes emigr?cijas centr? dz?vo jau vair?k nek? 4 m?neus. Vi?us bija paredz?ts p?rvest ar lidma?nu, ku?al vajadz?ja start?t 24. septembr?, ta?u nezin?mu iemeslu d?? lidma?nas min?taj? dien? nebija, hei bija ceribas to sagaid?t n?kamaj?. Tom?r ari 25. septembri lidma?na nelidoja, bet dev?s ce?? tikai 26. septembri pL la Taj? pa? dien?
Snl?u p?rim izbeidz?s v?za un Hdz ar to ari iesp?ja tikt uz o, m?neiem gaid?to ilditia?nu. Tagad vi?iem no Jauna J?atk?rto visa p?rbauu proced?ra  iesp?jams ari CIC un medic?nisk?s p?rbaudes -kas ?pai Snl?u vecum? var rad?t atkal jaunus sare??jumus un izce?oanu galu gal? padarit pavisam neiesp?jamu. Pareiz liels emigrantu piepl?dums ir Gron?, Jo septembr? uz ASV g?jui tikai 3 ku?? bet transporti no Izce?oanas nometn?m p?d?j?s ned???s bijui pr?v?ki nek? agr?k. T?d?? tagad iebrauc?jiem Gron?, kur laiks v?s?ks nek? dienvidos, uz ku?i nereti j?gaida 1014 dienas, kam?r v?l pirms m?nea j?r? var?ja doties jau otraj? vai treaj? dien? p?c ieraan?s. Transports ar vair?k nek? 500 izce?ot?jiem  liel?kais kop divi m?neiem  pag?juo tredien uz Gro-nu dev?s no A^chenes izce?oanas nometnes, aizvezdams liel?ko tiesu ukrai?us, po?us un Jugoslavus un t i kai p?rdesmit latvieus, jo p?d?jo ,4esalkuias" gad?jumi nevis marin?s bet gan vairojas. Agr?ko divu transportu viet? no Blinchenes ned??? tagad uz Gnmu dodas tikai viens.
J??ot, tikdaudz sefts ir las?mas im zfiffliattis. Ndpiel^
IMIS laUu, kidi? m?s twi4 p?rdz?vo* jam, ?icm P?aujas sv?ttdem Ir uzU>* ds savu z?mogu. Cilv?kiem Ir bal les no nikotnes, Jo vi?i Ir iebied?ti S?ioties pie P?aujas sv?tku galda tik dfiudz siria Ir r?pju pilnas, ?n aols laskatinuM bailes par savu rft diena Jo 20. gadu simteni no slU kuma l?dz m?su dien?m Ir vald?ja^ ias baflei 3i?u gadu simtenll'' saucas ari Uds no Iev?rojam? ani?v dzejnieka W. H. Aulen'a p?d?jiem darbiem.
Bet Ir kids sengrie?u sakim^rdl ka cilv?l?i ir viegli paz?t p?c vi?a ?nas, p?c t?m bail?m, ba?m un zu* dlian?s, kas vi?u ki ?nas pavada. Bail?gie tip?o neki nesp?jot, un art uzvaras gad?jumi tib tom?r skaito- Ues zaud?t?ji Jo dievi neesot vii?^ n pus?. np?o uzvar?s tas, kas nevairi- sles gr?t?bu, bet kas Dieva uzlikto nastu liks uz saviem pleciem un c? n?sies tflik.
Ari P|aujas sv?tku don to ap stiprina. Nevis apcirkni atst?tais, bet rilpigl saglab?tais un v?l?k zem? s? tais grauds pilda savu uzdevumu.
P?aujas sv?tki Ir pateic?bas sv?tki Pateidba Visuvarenam Jau tai zi??, ka viss, kas m?s esam un kas mums far. Ir Dieva mums nov?l?ta d?vana. T?pat Vi?a priekii zemojoties, mums Jizina, ka m?su tautas sasnie gumi m?su garigle un fldskie sp?ki Ir mantas, kur?s m?s esam Iedzimusi, kas Ir mfisn t?vu t?vu kr?tas.
P?aujas sv?tki Ir der?bas sv?tki starp latvju tautu un zemi Un pats Dievs sv?ti io der?bu. Kas savu zemi m?l?s, to vi?a m?l?s. Kas savus sp? kus tai atdos, tai zeme d?v?s savus sp?kus.
Latvju zeme Ir Dieva zeme. Tilcai latvju tautai Dievs to ir v?l?jis. Tur m?su t?vu t?vu kapenes, tur vi?u sviedri kak? zemes p?d?, tur m?su asinis Ir skalojuas un v?l odien skalo Daugavas abas malas. 8l zeme prasa stipras rokas, asu pr?tu, dros m?gu sirdis. Tie nepiedeSami, lai var?tu atrais?t m?su zem? lemitoos sp?kus, lai plepttditu t?s Iesp?jas, ko DIevs-RadItiJs ar o zemi mums Ir devis.