L A f V U A Tregdien, 1950. g. IL pfctobti
1950. g. l ^ : ^ .ktobr!
nurfda pretim Tavas ads
Ko skuni?s romantikas trimdas
Anilavs Eg??tis Amerika jau ?enes pie spalvas, bet Veronika Janelsijia
sar?kojusi izst?di T? jau visai bagSt? oregonieu rakstnieku saime nesen atkal palielin?jusies. P?c vienas ned??as vieso- N tuaa, nesaiidlBlfl vi??i gaida: Gan oke?ns tos plai pliism? rdda.
Eglitis ar dz?ves biedri gleznot?ju Veroniku ^ahelsi?u vienpr?t?gi atzi- mfls.
Al> Maigiki, kas bfis ar mnms kasbiis?
 t 
S  ka ^ miljonu pils?ta vi?iem Gan ddve trauksmaini, kas aizraus 1^^^,. ^^^^^^ ^ ^^^^^^ ofidfilo gala m?r?i  S?lemu Orego-n?. Kad tiekamies, Egl?u p?ris tikko iek?rtojies jaun? m?tn? un ?sti latvisk? mier? apsver pl?nus n?kam?bai ,J?as nekait, dz?vo tik nost/' saka ?imenes galva, vaic?ts k? kl?jas. ,JBlropa to-Spaidu k?rt? 1937. g. likvid?tie I m?r ?iet k? m?-v?cu rotarieu klubi faktiski visu jas." Rakstnie- i laiku turpin?ja past?v?t slepen?b?, kam paemci nek?- ^ m 1946. g. atjaunoja atkl?tu darbi- du konkr?tu pl?nu bu. GrOti n?c?s idcarot atpaka?uz-1 v?t nav. Vi? vis-?eroianu pasaules apvien?b? Botar;^ p?nns ,inor??in?-bitemattonal, ko v?cu klubi pan?ca sies ar Iv?biem'*, IMIk g Tagad?j?s Rietumv?cijas k?dll dti?i str?d? territorijfi sen?k past?v?ja 27 klubi, pie sava Sv?bu no kuriem 25 atkal ofici?li atz?ti, un {kapri?o, ko i^ dos dibin?anas stadij? atrodas v?l sei. atsevi?? gr?ma-Eiidr?iskais govemors, adv. Roberts t? un t?l?ko nb-Hausmans, Stutgart?, piedal?jies S. g. teiks liktenis'S ar pavasari Detroit? rotarieu pasaules tikko jauamu kongres?, un turpina t?l?k v?cu klu-1 smaidu piebilst bu organiz?anu. asais v?rot?js, ta-Pirm? pasaules apvien?bas v?cu ?u sarun? izma-t b t a r l ^ 71 distrikta klubu prezi- nams, ka visteb-dentu un sekret?ru konference noti-?pr?t?k vi? ttirpi-ka 17. un 18. sept. Bi^ d Emsas dzied-]nttu str?c^t rak-nHecIbas viet?, piedaloties 60 deleg?- stniec?b?. Un k?-fifto un p?rst?vjiem. Konferences I d?? gan n?, ja p?c paa Eglla do-techn^o pusi sar?kot bija uzdots m?m Ai?erik? ir liel?kais tirgus Vist?Eidenes klubam, un to vad?ja blj/| rakstiem k? nekur citur pa-RlgM rotarieu kluba prezidents, zv. saul^ ? adv. V. Volts, ?as tagad ir Visbade- Noteikt?k? virzien? jau iezlm?ju-nei kluba valdes loceiklis un klub- ?s Veronikas Jslnelsinas m?kslinie-meiitars. Konference apl?koja v?- cisk?s gaitas Sav. valstis, kad ?s cu rotarieu klubu darb?bas un sa- rindas sasniegs Eiropu, vi?as bag?-dzlves jaut?jumus un l?ma par t???- tlgais un augstv?rt?gais gleznu kl?sts kiem soliem is pasauli aptvero?s | jau droi b?s ce]? uz Oregonas gal-savienlbas izveidoan?. Patlaban vis? pasaul? darbojas
vas pils?tu Portlendu, lai turpin?tu S?lem? atkl?to patst?v?go izst?di. S?lemas pils?tas galva, kas izr?d?jies ari par turienes m?kslas salona ?panieku, sol?jis jaunatbraukuai latvieu m?ksliniecei savu atbalstu. T?pat viet?j?s preses v?ri par?d?jui lielu interesi un atsauc?bu. Jau t?li? p?c atbraukanas tie interv?jui, fotogra-' l?jui un plai aprakst?jui simp?tisko m?kslinieku p?ri, kas nav palicis bez pozit?vas ietekmes ar? uz iecer?tiem protretu pas?tin?jumiem eksistences nodroin?anai.
VI lti tomCr saUt?ml sav? staipft, _
!Tit;w^tA rLietuv^ vi?tu Plem., vai par somiskas cilmes vfflL* Baaene> I * / v  . s . 4 n . . M c  ^ . .  .  C H I  * I M M A ^ S M . U . . if
Darba aators Ir Dr. h. c. Remons ^ , - , _ ^, ieins <Raymond Schmittlein), fran?u ge-1 birisk?s cilmes vietu v?rdiem UetuvS un ner?lis un palaik visas fran?u Joslas kul- Latvij?. Ur?lu apvid? un t?laj? SibirUi t?ras Uetu galvenais vad?t?js. P?c 1930. g. 1 ir upju v?rdi, kas atg?dina balta um^ vinS daus gadus uitur?jies Kaun?, bet I upju nosaukumus, piem., prdSiem ir OM! apbrauk?dams visu Lietuvu un pamat?gi v?rds Angerapp, k?da Angara ietekotUs iepaiddamies ar t?s vietu nosaukumiem pajas ezer?, Engures ezeru sauc v?c. un pa?m viet?m, iem?c?jies ari liet. va- Angersee. Ar tiem saskan Angaras iS? lodu. V?l?k Udz 1939. g. decembrim 8m. v?rds, kas ir Jenisejas austr. pieteka, tS uzturSJ?s BIg?, kur darboj?s par skolot?- gar Irkutsku. Autors pielai varbfitibtt, b ju fran?u Ucej? un bija Fran?u instit?ta k?dreiz da?das somu un pat alt?jiegf p?rzinis. Vi? prot ari drusku latviski, ir tagatkSlbirij? mttoS?s ciltis drivojulast! liels baltu tautu draugs un ari trimd? I gad?ja baltu terntorij?, un ka no tiem stipri atbalsojis da?dus baltu inteli|;en- laikiem te v?l uzglab?jusies senie ivelk tus. Baltu pirmsen?u probl?mas apcerei priekSbaltiskie, tagad?jiem Sib?rijai ao. vlto paredz?jis velt?t ?etrus s?jumus. Pir- sankumiem l?dz?gi v?rdi. JT?aub?s, vii mals no tiem ir m?isu priekS?. pa gadu t?kstoiem Sie senie nosaukniBi
Gr?mat? daudz s?k?ku v?sturiska un tom?r neb?tu aizmlr|rtl un vai tagad?jiem archaiolo?isku karSu. Pirm? noda}a vel- somlskiem vai altajiskiem nosaukumiem ttU paz?stamo klasisko rakstnieku  Pi- l?dz?gie upju nosaukumi baltu zen?s It eja (in g. s. pr. Kr.), Pllnija Vec?k? tom?r ar Siem svezemniekiem saUdzIni,
Adurdongas autors ar rom?na ilustr?t?ju jaunaj? m?j viet? Oregon?. ^Visvair?k man tom?r ?l skaisto meu, ko eit p?rv?r neskait?mos, neviena nelas?tos laikrakstos," ?iroties saka AnL Egl?tis, kas, apmierin?ts ar jauno m?jzemi", tom?r ciei tic lielajfim atgriean?s br?dim uz to zemi, kur v?rt?go koksni izstr?d? latvieu gr?mat?s, urn?los un av?z?s. ASV, septembri. C .
KULT?RAS CHRONIKA 7118 klubi ar 842.000 biedriem. Mo bijuiiieni R?gas un liep?jas ro-1 (Turpinsjums no s. ipp.) trieiiem vair?ki Jau uz?emti V?ci- ra ritu?a asarain?m ac?m. Un kur tad Jas i m i ^ V rotarieu klubos k? piln- plaukti ^^ a^ un ties?gi locekli ? kupl?m b?od?ta, sudrabpt?m t?jas
I turz?m tin dlraib?m ziep?m! Augstas sk?rd? bundas izdzisuiem, it k? k?ru m??u nolaiz?tiem uzrakstiem, gla-
fjiite ttt^dMi^ tu A  v sukrenes: gan caursp?d?gas cit- viS^lift^^ voingtS >n^  ^ a s , gan roainus piparm?t-as laliisiit biedr?bai r?kotaj? Ausek?a {ru Spilventi?us. Un tai k?rb?, ko zl- pleail(^ vakari. ?n?ja par?d?t kato kn?pa Pasaules
Redakdial aleifltits k?das Kan?das dri- ? Gal?, bija saldumi ?aukstoos papl- vlbas apdroiiiiiianai sabiedr?bas m?neS-lros. Apl?k<^anu peln?ja atvilktnes ar S!f*5 *^ **?'iS!***^ JLl^ ^^ mannu, spo?ko risu, bal-TiJrt^ '^ ^ l^^ ^ Un te,^l?toi M s pavliaitt tiin t^ott ] ^ sauja roz??u no paas Kalifor- NTHmljumt ss lappuiSi... uz pudel?m^ l^?* iii svitt i^ da larlkojTO^ 1 ^ 8 cepur?m, koka ^pe?u^sa- aUdlIa sakrlifi m?kslas iist?de, kur? derigajiem p?riem un pu?ainajiem l^ s l^al?s datitoi nldja glesnot?jt, to vl- galvas lakati?iem. T?li? aiz petrolejas mucas visu sienu aiz??ma bilde, kur balt?s tas?s k?p?ji br?na kafija. Var?ja taisni saost, dk labi t? smaroja, at? bUd?, aiz muu ??r?jiem, zeltmataina tautu meita sniedza papirosu k?rbi?u ikvienam/kam t?das vajadz?ja. Tik laba bija Mi?e?a bode Pasaules Gala augu vasaru. Sievas n?ca ar zeme?u un melle?u
vasara
dfl aif latvieu autort. Tuv?ku inform? cija par isstfldl laiegiim k?d? no n?ko- lajlsm mat?t laikraksta aamuriem,
BarllBl vica fttpnieelbai tsstidei tvsres atidita flesaa skate, kari rediasii BtiUass mSktlas at?seja d?rgumi, skaia m itilaas. Ste darbt kara laiki aos?dfttl kldb iMalas liU raktuvls, kar ameri- k|at tis atrada nn^ pinat nodoanai at> aaia? viea rokis, rlfija patanlei dands?t KtUifi liropi an Amerlki.
grozi?iem un b?ra t?s stopiem vasarnieku b?od?s. V?j no juras aizp?ta m?s memal?, s?d?t uz ka?p?d^ DLU pakl?jiem, roainiem un baltiem. D?mi no k?pin?m?m b?d?m c?l?s st?vu gais?: b?s lu?i! T? bija vasara. Rudens atn?ca, kad istaba bija t? piek?rta barviku krell?m, ka ciemi?iem vajadz?ja noliekties un saukt: Ei, vai k?ds m?j??'* Tad k?p?s ik vakarus s?d?ja kamzo?i: zils, dzeltens, okera un pel?ks Zilajam bija caurums elkon?. K?du dienu saimniece d?rz? sapl?-f pu?i m??u 4sthf. .^ T? ce?am," v i - 4i iejca. e^|zmit|tiet h?kamgad." ?ujorkas rudens lapu nep?mesu l?dzi m?j?s. M?j?s? Kaut kas ir noticis ar mani. Esmu k?uvusi llelpil-s?tnlece, t?p?c j?iet atpaka? pie debesskr?pjiem, kas, mani sagaid?jui tiek dro?ki un atkal n?k l?dzi. Eju dzi??k un dzi??k milu biezokn? Aug?, istab?, aizvefu logu, lai b?tu mlersi Rudens un miers, p?c nebijuas vasaras. , / Hudzon? peld ku?l^ un sauc.
Par b?rd?m B. SOVS SAVU SAGL?BIS, BET T?LOT?JI OBERAMERGAVA P?RSTEIGUSlfiS
a'g. t. P?? Kr.),' Tacita a g. s. p?c Kr.), mi (piem., Uet. upes nosaukumu 2ilmi nolomaja (O g. s^ p?c Kr.) un v?l?ko go- 'un latv. Zizma pie Elejas autors salldshii u v?sturnieku Kastodpra un Jord?na (abi ar Kamas pieteku Sesma vai liet MapL
no VI g. s. p?c Kr.), ar?bu v?sturnieka ? latv. Sesavu jeb Sesevl  autors nepUs Idrizl (Xn g. s.), skandin?vu sagu, k? ari min up?ti Sesve  Ja nemaldos,  kas tek vec?ko citu tkutu  anglosakSu un v?cu gar Cesvaines pili un ir Cesvelnes (ui v?sturnieku zi??m par aistiem un v?l?k parasti Cesvaines) v?rda pamat?, - |J au tiei par senajiem baltiem. Piemin?ti upes nosaukumu Sosva, kas ir PeCorti
ari arcbaiologu uzskati, pret kuriem an- pieteka. Saprotams, pai fi?di sal?diini, tors izturas stipri kritiski. Sai noda?? pa- jumi nav bez intereses kaut vai tikai r?d?s autora skepses pilnais apceres veids: I teri?lu kr?juma zi??: t? g?stam p?rskati sniegt zi?as par pag?tni iesp?jami plaSi, par to, kas Sai nozar? visp?r?gi sasto vispus?gi un^ objekt?vi, vairoties no jeb- pams. Ar kaut k?diem secin?jumiem to* k?d?m simp?tij?m vai ari no plaS?k?m m?r J?b?t ?rk?rt?gi uzman?giem, pozit?v?m v?sturisk?m konstrukcij?m ap ceramo cilSu un tautu lab?. No vis?m zi ??m par tautas pag?tni aatoram visdro- i?kfis fi?iet sen?s t? sauc. zemes valodas
zi?as; senie zin?mu novadu upju un ap dz?voto vietu nosaukumi, seni personu v?rdi un seni aizguvumi attiec?gaj? va lod? no sve?m valod?m, k? ari savuk?rt no attiec?g?s valodas kaimi?u valod?s p?rg?julies v?rdi. Vi?a apceres centr? Ir Lietuvas vietu v?rdi, bet tie ilustr?ti un, . . papildin?U ar attiec?gajiem latvieu un B e ^ ^ ^no priJSu v?rdiem. Pirmaj? pl?n? au- Jlem, labi p?rcletts n^ ^^ tor visur izvirza upju. p?c tam apdz?vo- J  -,?JX*J, tu vietu nosaukumus. oper?cijas. Vi? Ir stiprs k? v?rt?s,** tm
Vi? cenas Izprast tagad?j?s Lietuvas els slimn?cas ?rsts. Vien?g?s nepatiktai un Latvijas vietu v?rdus vis? to plaum? nas sUmnIcat person?lam sag?d?jusi 15 un dzi?um?. Ieana plaum? noz?m?, ka m? ratnieka b?rda, ko vi?i vatt? Jii vi? grib apcer?t visus vec?kos upju un W gadut, t?^ nosl?pjot ba?u r?tas teji, vietu v6dus, kuru nosaukums rada kaut Oper?ciju gait? m?ta t?dz?jusiei, ka sllm* k?du probl?mu, t. I., kas nav itprotaml nieto bfoda kav? uzlikt vi?am narkoni pai par sevi, piem., m?s ta?n nezin?m, masku. Sovs ?rk?rt?gi p?rtkaitiei, kad ko noz?m? liet. nosaukumi Nemuna Jeb I ?rsts ierosin?jis Sos liekot matus** no Nemuns (liet. Nemunat), Dubisa (upe, liet. sk?t. Tad neatlicis nekas cits, k? b?rdi Dttbysa), Neris Jeb VlUJa (upes), pUs?tas savald?t, to ie?ips?jot. P?c oper?eljat Sovi v?rds Kauna utt. Apcere dzi?um? turpret? atziniet: Griezuma t?pet nebija tik Ue balst?s uz t? uzskata, ka da?di upju un I lat, k? t?s, ko J?t tag?d?j?t, izpl?tdaml vietu v?rdi var b?t dai?du cilu un tautu | ?ipu no manas b?rdas.** dati, k?das da?dot archaiolo?ljat un v?t-1 Ndjaukl p?rsteigusies tie Oberamernu tur?s laikmetos di3v4)JuSas tagad?j? Lie- i vas Krittut cieSann tp??u dal?bnieki, ku tuvas un Latvijas territorij?. Nelaime nu | sp?l?m beidzoties UkuSi nodz?t b?rdas uA t?, ka m?s is tautas nezin?m un varam ga^ os matus. Gan ttridi par tp?lu turiSE tikai s?k?k t?s presum?t p?c archaloloj?- U?Sanu 1S51. gad? v?l nav gaUgi iiikirtt. jat u? v?stures no??dljum?em. T?d?JSals |aCu valda p?rliec?ba, ka t?s tom?raS nosaukumos J?lzSto vairM aianl,tatfu^ Ierosin?jumam Jau plekritit autprtraktturo k? eiropieu vai ta^^ izgHbas minittrt Dr. Himdb^ pieu (resp,aistu Jeb baltu), k? tomitM- mert, k? ari lekSUetu minittrijt u n w  "PJ'^**nT** garidanleclba. Lietu gaUgi izlemt v?sturiskie,-un k? ?erm??u (v?cu, skan- oberamargava^ ciema iedz?vot?ji vIsp?S din?vu un gotu) ri?ni, kas Jau Jauntts, ,5 nobalsoanS Interese par sp^n atiau^ nMSr^ ]!^ l^ ^^ ^^ taprotamaf ogSrta! ?Sis^a i^Na*^ * f .^liJ '^^ ^^^ vair?k nek? 0dz i cSLiS' ? M ^ ^ J^^^ Noti. nSSSfcSSfliffa^ K?iS'^ ^^ nSi^ ^ *ttot 85 uzvedumut nSkatIJuSlet Ml.W ugru cilu apdz?vot?s zem?s un ?erm??u l^ ?^?t^ *^*^ -^ " ^  ?erm??u apdrivotot apvidot. Sniegtie ^ngiijas. nosaukumi da?d?t Eiropai zem?t tie?m i ^ ir baltu noM^miem visai lldrigi un ble- starptautisko m?zfltat olimpi?di rtkot
PJ5ln ka o paraugu zalcburg? mu gad?, piedaloties 2t a?d. sniegan? au^rt uzr?da apbrin J?m. Paredzam? programma tadaUta val-
"va^^^M^fiS NeljMme ti- ,5^09 posmos, no kuriem ik gadu uzvedis ?JiUh^ ? *^J?iS}!S** Wf*JS^Ul S" tikai ?enu: vok?l? m?ksla, sakr?l? mtt- & - ^ i . T i i i ^ ' J .  ^SlT-Vi k? etnisk?s un instrument?l? m?zika, piederibas zi??. T? nu biei n?kas vienu nezin?mu nosaukumu Ieskaidrot ar otru tikpat maz skaidru, t?d??, piem., drou zi?u pat par liel?ko upju nosaukumiem m?s tom?r neg?st?m; Bez tam ne visu O nosaukumu starp? l?dz?ba Ir Jau tik p?r- m?rigl Uela, un var-rasties Jaut?jums, vai
Volta Disneja - paristam? amerIkS?a grotesko z?m?jumu meistara pasaku gr?* m?tas, kas Udz im vis? pasaul? izn?ku* ai 5 milj, eksempl?ros, ais Ziemsv?tkos piedz?vot ari v?cu izdevumu Runa ir par Sniegbaltitt un Bambi.
R O M ? N S (13. turpin?juma) At^fin komanda s?sties ma?n?s, un p?c br?a jau dr?fe-mlea p?ri tiltiem Jelgav?. M?s izUek tirgus laukum?, tur nost?jamies p?rbaud?, un p?c tam dodamies paka? v?cu viriniekam uz jstacijas pusi. Izv?rsusies virksn?, ejam cauri pils?tai Daudzi nami deg, .ari kazarmes Va??u iel?. Beidzot esam stacijas priek?, ,bet tikl?dz tur par?d?mies, kad urp kaiftdaml dr?a^ vapu?i^ *. Turpat blakus spr?gst tuv?k? gran?ta, jaunie ier?vui galvas plecos, bet turas du-fgi. N?k pav?le virz?ties uz tilta galu. Bet nu Va?ka ir m?s uztaust?jis un pie?vies. Viena lielgabala viet? plauc? Visa baterija, un kaucieni k??st ?s?ki un spalg?ki. Otr? grup? vienam no jaunajiem roka no plaukstas l?dz elkonim p?rgriezta k? ar nazi. Atpaka?! Bunkuros!" n?k pav?le, un m?s veikli sakr?tam patvertn?s. Dai ir. Ievainoti, tos nog?d? uz p?rsienamiem punktiem, bet v?cu virsnieks ar zi?nesi aiziet tiltu virzien?... Kad atgrieas zi?nesis, ir jau gandr?z satumsis, un mums klusu un uzman?gi j?dodas uz gaisa tiltu. ' Ar p?rskr?jie-niem p?rdr?am dzelzce?a slied?m un otr? pus? sakr?tam gr?vi. Bridi gaid?m. Klusums. T? tad neesam paman?ti. Man j?sako zobi, jo pap?dis un pot?te s?p necieami, varu staig?t tikai uz pirkstgaliem. Nu s?kam virz?ties uz prieku paral?li Elejas osejai, cauri d?rziem, p?ri gr?vjiem un ogiem, tad pa ce?a gr?vi novlrz?ml?s pa kreisi, l?dz sastopam rotu v?cieus. Pie k?da tilta mums liek nogulties, un eit grupu komandieriem izskaidro kaujas uzdevumu. Un tad s?kas. Abi v?cieu ?etrinieki palai va?? t?du elles bl?k?i, ka debesis ar zemi saj?k vien? vien?g? ska?u jtikll, un m?s metamies uz prieku, p?ri tiltam, un otr? pus? ux galvas iekr?tam gr?vi. Mums gar?m paskrien v?l daas rupas, tad visi Ir p?ri,, un uguns p?k?i nost?jas. Nu klusums ?jiet gandr?z ar roku taust?ms, tumsa p?c sp?do?s mun?cijas z?m?taj?m uguns pu??m divtik bieza, un sasprindzin?jums aug ar katru min?ti Tad trakais raganu katls 8?k v?rities no jauna. Lai gan esam o troksni gaid?jui tom?r ?etrstobrene rej tik spalgi, ka drebo?a Izl?st cauri visam ?ermenim un liek asin?m uztraukti sisties s?poaj?s bung?di??s, kas dinkst, it k? galva b?tu pilna telefona Hkpiilba Klusums p?c otr? br?ziena beig?m ir k? auksta
?dens, uz miesas uzmetas zos?da, un ar l?cienu esam ?r? no gr?vja. Gaid?m, kad p?r galvu nosvilps ienaidnieka pirm? k?rta, un p?c tam sausais Maka dukdukduk, bet dzirdama tikai m?su so?u dlpo?a. Tad klusums. Sls klusums ir v?l nej?dz?g?ks nek? k? kauju troksnis; v?der? iev?lies auksts kamols Un savelk musku?us s?p?g? ?okur?  vai tik neejam tiei lamat?s? Nek?. Klusums un tumsa. Pret debesim tU&o at?irams, sarkanas ?kas siluets. Kreis? grupa iet cauri d?rzam, dzirdama kr?mu v?ko?a. Es ar saviem z?* niem atrodos uz ce?a. Te ??dei pien?k ?ukst?ta pav?le: ,^ St?t!" Sakritam atkal gr?vi, un mana grupa sa?em pastiprin?jumu  vienu patSauteni ar str?lnieku. Sa?emu pav?li palaist gar?m visus v?cieus, un tad paam Ie?emt gal?ji labo flanku. Taust?damies im klupdami virz?mies uz prieku, tumsa t?da, ka dur vai ar pirkstu aci, un es savai autenei no?emu gran?tstobru un apmainu to ar durkli. Ceru tom?r, ka tas man neb?s j?lieto. Soli t?l?k Iekritu gr?vi un no jauna sagr?u savu plet?kuo k?ju, bet t? nu jau s?p t?, ka jaiimals belziens neko vairs nesp?j main?t... V?l metri divdesmit, un atduramies kaps?tas dz?vog?. Paldies Dievam  m?r?is sasniegts un ienald?lekjs nav man?ts. Pulkste?a spo? ciparn?ca r?da p?ri vienpadsmitiem, s?ku izvietot savus puius un v?l reiz piekodinu nek?dos apst?k?os neaut bez pav?les. Lieku z?niem Izgriezt dz?vogam zarus, lai b?tu skaidrs apaudes lauks, un tad alzllenu gar ogu uz kreiso pusi, lai uz?emtu sakarus ar kaimi?iem v?cieiem. Viss k?rt?b?  tie sav?s viet?s. Piekodin?dams z?niem nealzmlgt, v?l reiz nostaig?ju savu fronti un p?rskaitu puius. Ar ausm?m redzu, ka esam tiei tr?spadsmit, un mani s?k m?kt glui nejaukas prieknojautas. Paveros pulksteni,  Ir tleSl pus viens, \m tan? pa? bridi atskan ma?npistoles k?rta. Ar l?cienu esmu pie patautenes. P?ll staipa kaklus un m??ina tums? kaut ko saredz?t. Ir tikai tumsa. Noliedzis atbild?t ai aud?anai, lai nenodotu m?su atraan?s vietu, kop? ar zi?nesi dodamies Izl?kos. Alzlie-nani r?pus l?dz kaps?tas ogam, auanas trok?a virzien?, irio??jam visu apk?rtni, bet nek? aizdom?ga neatrodam. Lienam atpaka?, bet atsevi?as ?vienu k?riias nemit?gi kap? klibumu. Z?ni nervoz? un tikko cieas, bet m??inu tos mie-nn?t, ka ?v?ji ir k?da cita m?su grupa, kas p?rk?pusi ri-kojumu. Zinu tom?r, ka pa labi no patautejies aiz mums ir tukums  tur var b?t tikai krievi. Pulkstens r?da jau tris, un dr?bes k??st v?sas un mitras no^ agrin?s rasas. Ar? miegs vairs nav tik lip?gs, un kad paiet vel k?da stunda, debesis v?ras bl?v?kas, un no Ielejam ce?as migla. V?l bridis, un austrumu pus? pazib s?rta saules ripa, bet ai pa? mirkl? m?s p?rsteidz glui jauns un nedzird?ts troksnis: liekas, ka net?lu priek? k?ds milzu ofera m??in?tu iedarbin?t mOzu automa?nas motoru 
brrrr, brrr! Vecie pulkas moment? pieplaki^i pie zemes tikko pasp?ju uzsaukt jaunajiem, lai gulstas un nekustas, kad pate iev?los pusaizaugu? gr?vi, bet viss gaiss jau pilni nelabu garu  viss kauc, svelpj un ??c, zeme dreb un l?gojas, koku zari brik? un l?zt. Vel?nas, zemes gabali un akme?i kr?t uz m?su mugur?m, gaiss plkis kod?gu d?mu. Paiet tikai daas sekundes, kad viss jau p?ri un uguns beigusies  Va?kas nosp?l?jui im ritam uvert?ru uz Sta?ina ?r?el?m... Izr?d?s tom?r, ka visa sv?t?ba nobirusi k?dut piecdesmit metrus mums priek?, un ?embas lidojuas p?ri Neb?tu ie piecdesmit metri, m?su viet? b?tu vairs t&ai slapj plankums. Zinu, ka ?dai muzic?anai parasti seko uzbrukums, t?d?? turu visas patautenes gatav?b?, un puii k? l?i raug?s caur izcirptajiem dz?voga zariem. Aizs?tu zi?nesi pie kaimi?iem, lai tas uz?emtu sakarus un uzzin?tu, vai nav Jaunas pav?les. Kam?r vi? saliecies aizlien pa kreisi, atveru gran?tu kasti un galdu. Tom?r uzbrukums izpaliek. Ir tikai rieb?gs klusums. Redzu atgrieamies zi?nesi, un tas, pieliecies man kl?t, ?ukst: seranta kungs, v?cieu kaps?t? vairs nav, t? Ir tuka. M?s esam vieni." Mirkli man mugura k??st reiz? auksta un karsta  t?tad te nu Ir m?su laim?gais tr?spadsmit... Vieni, un, cik dom?jams, ielenkum?. Laika nav daudz, lai iz?irtos. ?trum? p?rlieku visas Iesp?jas, un tad klusu dodu z?niem pav?li virz?ties uzman?gi uz kaps?tas otru pusi, l?dztekus ce?am, lai apvienotos ar otru m?su grupu, ko ceru tur v?l sastapt, Izv?rsusies lienam pa lielo gr?vi' kas iet cauri kaps?tai, kad p?k?i k? p?auti nokr?tam zem?  gabali?u pa kreisi no kr?miem Izlien tr?s krieve?i ar patauteni, un saliekusies virz?s ??rs?m m?su virzienam. Uzman?gi tie sl?d mums gar?m, un nu jau var redz?t, ka tie ir mongo?i, gar?m ?s?m k? samiem. Pagriezui mums muguras, tie dodas tiei turp, kur ari mums b?tu j?iet. Pace?u auteni un laiu tiem paka? gran?tu  t? atsitas pret koku p?ris metrus no ?sai?iem, paj?k melni d?mi, uguns, un tas ar? ir viss, kas atliek no krieviem. Ejam t?l?k, visapk?rt ir atkal klusums un miers, bet m?su acis, ausis, rokas, k?jas, var?tu droi teikt  viss ?ermenis, tausta un v?ro apvidu, uzs?cot ainavu, kad atkl?jas acu priek?. ?ietami nevain?gais klusums sl?pj sev? visas iesp?jas  s?kot ar simtsbalsigo urrr?l un sal?kuiem biez?s ??d?s skrienoiem st?viem, kuru rok?s uguni sp?auj ma?npistoles, vai nejauki sp?d tievie ga?rle durk?i, kas Izlien cauri cilv?ka ?ermenun k? karsts nazis sviestam, - beidzot ar tanku vilm, kas k? nej?t?gu, pusaklu briesmo?u bars ve?as uz pneku, vemdams n?vi un uguni, un zem sav?m k?pur-i^ Siit^ ^^ ^^"^ ^ '^S? sama? savu rad?t?ju *  ^ CTurpln?jums sekot)
Stite Pfice v?l arvien;
^^^^--'"'^
fiifes pirmo rt?:^ %Ii ftitu f?^.^l SvtiH ^.BH pWl
Pasaules garak< apstati
loSlu konstat?jis, oi^ J g i^p?.i gal pastiepies augum? par ^ w viis belgslesl" , Teds vens saredz maz prieka S augumam piem?rotiem apier-?
Ar pieri sleni
< ^((h memi6l, allat pie- l _ U mlrau to Izdar?t, Ijet
tagad nu man. li la ba m&clba.*
.3?iu profMlja?" Apdroin?anai i l
biedr?bas dlreKton/* Drivrtas apdroll''
speci?li automobi?iem/* (al)) 
Bavlrljai pils?ti?as HoChitetei bl termeUttra paii?ojumit MGI nevari atbalst?t kunga Valtera Clzelera l?gu-i mu at?aut dz?vot m?su pUset?, jo mfi-| su kaps?ta ir par maiu, un l?diijf pats ta^ u drii miri." (ab)
KSds Str?d?gs poUs Pinebergai PP| nometn? sap??va nometnes apkirtni? nevienam nevajadz?gu sienu un lamt* ta to pr?v? kaudz?. Kaudsei vidO vi?i Ier?koja tuklu telpu, kuri leslo* dilja kasu. Kasa no Iekpuses griul? siena kaudii, Kad t? kaudii bHs ap< dusli kazu kausim nost un brauksim! mftjas,< saka poUs, jo vi?i eleli plr liecin?ti, ka l?dz tam laikam SU?ini ar visu savu valdlianu ieot boj? bes' 'ra.as)
Uz?em sveas asinis, lai var?tu atdot savas Somerieta ?O g. veca-' e o-^ fU^ S!? J?JL3am laikam ifdz m?-
raJ?^?Sln^^ W pikt?m dl T ^^l^^' uztur?tu pie dzlvibas k?- HMH i'^ ^ .^.^ "^^ "^^ ^^ ievietoto KetUnu
profesion?li aiini de- iPSiimSJ^ *''^ '^!^ ",' kura asins grupa ainim, Vina asinu fi. Anglijas, VIci ai, Dlenvidafrikai Auttrs!
imL.5r U.^ ^ viens var Dalldzfit S f^ i* Riari nododot ladu S u . I
HUMORS PIHMIZHJDKS P A N K A I