L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 14. oktobri
cqas
40^ 000 ameri?S?u?iu p?rso?ojui 38. platuma gr?du picmi^^ Vonz?nu -Kar Korej?
t a ^ ieg?jis iz?^^ Toiklo 0K Fis ki?pnigU?o pirmdien 40,901 vli? stipra
ito iiMJa armija sirtfja 88. platnmi^ gradii, kari Korejft iegSJIs i^mm iladi n sprie oe lien mililirislC M ari pon^ i i ?QJ^^ m kamfiiiiatiskla ?inai
mlhOma^ i?tainwa posi Ib ?fl' pMd?oJvmi Feidngas raidltfA Ika ?^buMi tauta neno-
IIIAiid^ kaa pai?eta iiorisfoSlaa '^^ S^^
S l?ja?Kni iii JsUariMIai iH^miAniti ari Kore^ siem a^ieiFa ??9^^ ar VJmiidimfaa radN^ starp MKKlimta^ieh^ lidi pedSJam i^ ram im ne-
i.-
IDoMjai notikumu norisa p?c nepilnu divu dienu d?fim t>^ a. Apviittioto nidju i^sapulces i e ? t e kom&nistu ostu V?Bi^^ lielbritflidjaf u!i septi-?un satiksmes centru Vonzanu. Ka-
Talstu iniera Mdca?tOram ieris?ts, lai p f i m r ? t i i p ^
j?balso par PIRM?S VEL?ANAS PEC PADOMJU TIPA
V?CU TAUTAS REPUBUKAS VIENA GADA BILANCE - DEGOSI BURTI VESTi PATIES?BU
0AZOS V?RDOS TCraada rflpnieclba nadon?ltist britn
valcHba nol?musi n?kam? gada 15. te, bru?rl. Sls rikojums skars 82 sabieilribaa
Par ?.4M-samazin?jies bezdarbnieku skaits Rletumvficij? septembri. NodarbU n?to skaits, sal?dzinot ar leprlekfi?j? gada o pau m?nesi, pieaudzis par 1,1 nm. Jonu.
Austrijas miera ilgumu apspriest tJH l?dz austrieu ?rlietu ministrs Gr?bert kas pareiz uzturas Vaington?. P T M sniegtaj? Intervij? Vi? Izteic?s, ka Ba. domju savien?bas sabot?as ??[ ?rUeta ministru padome So Jaut?jumu nekad &e
;<^ |L Jat?i pirmdienas nieka pretest?bas centrus, uzbrukuma grad? bi|a pb??-^ ^^g dev? t?lfik uz ieme-
amorikfi?tt viegb^s dom, ka ait Oteiiilvas ?a?asp?kfijUN ka?asp?kai un dienvldkoreJiefSu
kavalerijas oper?djiis nopfetni apdmud Pjong-
Berllne (P). 15. oktobr? Au- strumv?cij? notiks v?l?anas par vienu vien?gu sarakstu, kur? galve nok?rt domin? SED resp. komunistu partijas kandid?ti. S?s b?s pirm?s v?l?anas, kas organiz?tas p?c pa domju parauga 1946. gad? LDP un CDU divi treda?as iecirk?os v?l dr?kst?ja nomin?t savus kandid?tus. Rezult?t? abas partijas ieguva vai r?kuma Lai ?du nepat?kamu situ ?ciju nov?rstu, Austrumv?cijas ko- mOnistisk? vald?ba CDU un LDP at??va no kop?g? kandid?tu skaita katrai tikai 15 procentu. Padomju re?ma lutin?tai un visiem varas l? dzek?iem aizsarg?tai SED teor?tiski ir 25 procenti kandid?tu, bet faktiski nesal?dzin?mi vair?k. Jo tautas vie n?bas partiju atbalsta daudz un da ?das organiz?cijas, kas paties?b? ir tikai komunistu pied?k?i.
Lai nov?rstu vien?g?s baas, ka ie dz?vot?ji v?l?anas var?tu boikot?t,
SrtSS?? hL*SSlS^S^^^ T?pat k? S i tas notika Latvij?, ari Austrumv?-S !^la2^l!Sl !^fe j?p?rbauda, vai
rtttlBtl8^,^^ti^Mttfc pie katra balsot?ja v?rda pie- . ^ J ^ ffi^*" .^^^^^ Ifttenis pa dalal P*nofote, Jo Ul lkt ivitrl?u, kas noz?m?s, ka pil-
^-^?^'^jffi* savUpi^?kumu Izpild?jis*" Un SliSrt^4 '^ ' ' !MS:i!?^*^^^ ^ PJomJu? tom?r komfinlsU nav viiai dlrol ari VMUgM pia^a tl? ??dgi lo-? savien?bu. tagad. P?d?j?s dien?s pirms v?l?-
' ^ i i ! ^ ^ ^ Austrumv?cij? plos?j?s mil-Jg^Wpt~, ttud?ji^ to;^^ p ^ ^ tenert^zigg tmors^^- daudzus cilv?kus ap- 'S^^'SJ^^'^S'S^ J^^^f''"^""^^^^ daudziem bija j?dodas uz Ah^f^''^^ ^ 'i^^ ' i * ^ " fconcentr?djas nometn?m tikai par l ^ f S * 5 r ^ ^ S P ^ U ^ ^ " . , |8Jnt<toa ;^ kau}w v i ^ izteiktu v?rduT
W i " ^ ^ ' l ^ * - S u ? g a p a v ? l e liel? Ned??u pirms v?l?an?m Austrum-t^ ^^ '''^ '^ ^ MIWl25jo Sta?ina V?cij? komtofeti ar lielu pompu m?-^ ,.J'1*1$5'S28.,^ ^ leso-hinaja nosvin?t tautas republikas ^^S^HJ^f^^:^^ ?ittera an?ija. KS viens, t? viena gada past?v?anas sv?tkus. V i - ^0ttietoalgak; i r ^ ^ d ^ ^ gaid?t?s pacil?t?bas
^ I^S'^^i^'^'^ Izmantojot br?vo die- itK^?Mvu'^diMdiUe^
r?pniec?bas izst?di S ; ^ g a f hmU''!.^ ^^ ^ aiensainciis, oper? bija redzami bkal tie, Ku?u mdijas gaivaspUseta jaundems. Uesmai st?voklis pras?ja rilcUt saj?smu un aprljuSas vair?k nekS oo veikalu, ncKi. Mdevibu WoroJu savien?bai Au- rot?iiud6]iimm eSrta?.Hn tautas reoublikas viens doton U4eviiimi Irtna n?i. rtrmv?tt?as IJ?iras^^^i^^ Jivn mnsl no savienotajam vabam. KiiTmi gads uzrada baigu bilanci -y"?diba pSrsUvls merSn paskaidroja, ka apcietin?jusi 28.000 cilv?ku, tautasr^Btnleclskalallgvuna ar padomju Mvta. tiesa Piespriedusi 38 n?ves sodus un nJbu vei nav para?uHta. inlormscu M r^,?^Wv^m>An rietum? ,300.000 KndonM,turpretniecl?a, ?a ?ibm pl. pavisam 52.500 l^au ^ei'"''*'^^ robe? Jau plenSknSl pirmie krievu ea< v?cieu mekl?jui patv?rumu netu- g?^j^i. , mos vai Berl?nes sabiedroto seikto- pad?mjn manevM d8| pagaioU nedm Ms T?D?c nav b^ums, ka jau vai- ksdu laiku fclja legta Mtik?ae at B .
f^^Z>^^^ZZ\^tJr.ntiicin Hnl. Potsdama miera Ilgum? ptted(a r?k ndri? 250.000 austrumberffillesu JJS{j,e^ tenantoja arkanarmljSi piesafijusi savu septembra p?rtikas simttv?cMll nn tt|l aiztur?ti v?leanos^p^ br?v?m un denirt^^ valstis kpmjinistiem.m^i^ tisk?m v?l?an?m. Maz bdz?ja u^ gj^ p organiz?ciju locekl?m. Grotevola sol?jums izdot pret iem uetus noiSii Angtijaaf p?ia^ii kuponiem z^es. Piecu gadu laik? oresdje, nokr?sodami leias unj?^uj^ teftS-Dte^ kad au- naa. totvainais Uetus tom^ikSrir tpS tas ir P?TOaw ?ott ierobeotu laukunpiu p?ris ilmtti ii|a strumjosl? kaut ko dod uz kart?ti, piatiim? un garum?, viens n ^ k ^ kuras der?gums notec?jis. drojumiem ir t?ds, ?a spicigs v?JS nopij^
toties labi izdevies lUetumberl?nes ds. un lesviemsuetus br?zm? o^^ laikrakstu redakciju kop?gais pas?- Krievi a^ elkuSlerpledaUtt^ ^^ ^^ ^ kums Morm?t auitrumu sdcto^^^^^ dz?vot?jus par pasaules patiesajiem nas m^starsacikst?m. notikumiem. Potsdamas laukuma p|[ri(as pre?u racioa?iana atkal sagiit mal? elektroinenieri uzst?d?ja 25 m d?ma Ung?rija, zi?o jugoaiavu komtu^ augstu dzeb5S konstrukciju, kur? ie-tu^ JP J^^ ^^ ^^ ^
. i l i r lAii^s 9ivn or^}?m Ung?rij? stc?la tikai mart?, mont?tas vjdr?k nek? 2000 spuldzes. ^^^^^ b?skapi un Prerovasdieei. Tumsai lest?jbties, t?s iedegas, k?u- zes preifits kop da?m.dien?m pa?^ m d?mas par burtiem, kas savuk?rt sa- bez v?st, zi?o^ Vatik?na raimtaji, P I . vienojas teikumos., Jau P ipa j r va- ;;SMS?aSJqMg: kara austrumjoslas pus? st?v?ja tuk- a n j ^ cietuma vai koncentr?cijas ain stoSiem berllnleu un las?ja ugunl- metne. gos paties?bas v?rdus". Nel?dz?ja S!.? S5tt '?'J,*SL.?5^^ Iri komtoto uzsttdlt^^^ kas m??in?ja degoos burtus ,tapzu-1 mii ar to, ka komonisti sa?em paviiei M binfit". T Berl?ne c?n?s pret kom?- cituriene un nodarbojas ar valsts gratt. n?stu tenroni, ko Vislab?ko Ue-^^ aauMInm ieg?d?ja AUI. cibu nodod sdcoJoSs anekdots: trijai komanW taSpUtais
Divi Austrumberllnes iedz?vot?ji Uel?Ue darba trauc?jumi notika agr?ka, st?v pie oga un lasa uzrakstu Go 3 Hennana O?rtnga i ^ c ? s lanc?.^ = home. ,JCQ tas liozlm??" jaut? viens. L S f ,.T>srak8tIte.angUskl3no2lm?^Ej^[
^ VISOS M t X
mm
S K S - 4flum( un vi?i par. ^ jauttju*^-j^ yj .
visplnns tots aPM
atball* art Pfc^iM^
^?rttbii. Bet^^ tesp^TOS, viss vieto lai apmekl?tu izautas pirmais. ?ims n Sungs uzsaukum? kom?-
aini kfirt?Ni
nistu annijfim.apsfdljls, ka ,J^ niiSu ??tauta Srts varotfisjai 5 c i p r neho- ^^dzlsies vienisldd|i^^ ?^ ^^ ^ ir tikai soUiums, tad j?aub?s, vai kas bfls l?dz?ts. Jau tagad Apvjlenoto n? ciju^ avi?cija \m S?lastlbas grauj komtoitii satiksijoietf ce?us, dzelzce?-
;domju avteniba even- S . j S ^ . L ^ ^ f ' , PJgngjongas - bfita a* mieru fmt ^ ka-
Sta?inam j?iz?iiais; piair di?k tat?m vai
m?j?s," atbild otrs. Tavu mu???bu, niedbai, poiidkai un k? tad to s^rat?s krievil" sautis n^digiem ^mentiem.
* Specliii britu v?iftilek^ ttevleg tH
Ci
vismaz 1 miU. tonnu 16bn)as lopbarnSt 237 no Ceciiofiovikljas izraitftiM^ffl^
?enas ieradu?s BaVIrlj? ar vtiuia^ blJuS? konventa iek?rtu. ^
Partzear-^elce ItrvUdenu imtnrliii slavenais vijo?u virtuozi. Jehuda^M^^ chitss, kad pitmiafttjig; ka bagiiSrSkii trilkst divu ?eiMzst?Jamu vl?& vIJolu,^ imstradlvar?ja un viena Oarneri fostnu' '''^^^^?^MS^$Wil^ pavadot
M f djc tas n^ #^^ **f^
V?JUMU A?mdmi ftudenm turpmik <l>lii A8f k0nmni8tu 1 ^ Dcfferfoni so(dllo zinfi^ u akotai i^ujork?. M i i i
augusi saimniekus ar savu sare??to strukt?ru, un poUtisko nolar?su.S? nek?das aptaujaa^ ^^ n^^ ^ jteiied l ida t^ depresija, kas radusies neuztic?bas Uai,tilai^^^^|^^ d^,<fraud izv?rsties P a r ^ l ^ ^ a r S ! ! ' ^ ^
, , . , sainmiec?bas chaosu un krizi, t? v?l tas 8 per^^ u savien?bai p?c slavas pilna- Jas, ar daudziem piem?riem par?da vair?k sasp?l?jot tagad?jo nopietndci?tumsods, p?r?jiem 12-22 gadi. Note
padomju ?rpolitikas un propagan- lekik>l?tisko 8 Krievu tau.|JtteeMt^ das divkos?go sp?U. Vi?. starp citu? ta nogurusi, notrulin?jusies un izmo-ISSC B S M
PADOMJU ncTTOdiai 1m"*AU^MTM. 1^^^ ttvokli var gl?bt viertgi J?In?sI |J*y?^ Krievu trimdinieku laikraksts
Stt i S i S E M ^ ^ ^ ^ iekpol?tisko dz?vi % f t n ^ ^ T?p?c vai- c^ t , ka Ko- Padomju savien?b?. Raksta autors,
^m^eiaaiaiS^^anai^* Pa- kas tikai nesen p?rn?cis nb Krievi- bat i?ulara ^ ni'UedStfiS ^^^^ . - ^ - - . - a t f ^ f f i f S S u ^ K ^ !^ ^^ ^ H S S ^
12? im daffltS? P?*^^^ atst?t <tes divkos?go speU. Vi?. starp citu ta nogurusi, notrulin?jusies un iznio- g J^ '^ ?? B^S^^^ ^ llblfiSattal^ AOot [raksta: |cita, t^ ^ d s ? ^ u^ ^^ Ar miera maskar?des
hos Kremlis non?cis
mm:,
Ides neizdoSa- viss, tfi nesp?j; vaira panest sa- y"5*W'?>,Wto "mierii^ armija ?oirt*, lotigrat? unlsprindzi?ju^ui, k?di u z l l * pa-|'5--,^^^."-^J^g^
padomju lidma?na tipi ?S un novirz?t t?s no darboan?s ce?a,Ij?, kas pamezfim p?riet ari ps^ ^^ ^^ tad^Maskavai atliks tikai divas ie. apar?t?, sevi?i zem?kaj?s orgatd- SSei^ ^^ ^^ ^
^ Izt^fifei^* V^^TT isp?jas: vai nu Izbeigt diktat?ru vai?z?cij?s, kam tiea saskare ar ma- zi?as ari par daudz?m cit?m padomj rpaimt uz muziC* laikitn kai p?c kara Itvadlia komanlstlskfiiItV.w^i* \^ U^^?^\.^A^,J: Li^Ju-*^ -liiSr
linmk^'^^?JnimL^^^^ at-?domju re?ms/ i i d z ar saimniec?bu?Siltosi^^ ffiKtlSsiMiSl-^^^ piemfelirietumu d ^ ^ non?kusi piln?g? depre -^L.ka? bftt^l j?piepriiia padomju aimliiui itvfikiiaiiKK ki6 Austrijas. Un
" JSeutei^ m bet Stepina?u tom?r
neai
Ipcai&oja iR?titers,^ ^^ 1 ^
I p ^ p ^ K a ^ ol; j ^ t ^ ^ pliBil tam, k? rea?? l ^ v i uz rie- tmmi ene]#sfku nost?ju. P?c UN taplpeka ieieanas ZiemePcotej? p^? l i ??m?i^ pav?rot id?-
sievieu sejas
(mdV. T Vieni no JugoHavijas ^ ^ ^ ^ BbnlJa^ercegovinas re- n i ^ i ^ ^ ilevlew
^ufpij^ yalkfitiejaa pl?vurus. ?ntjpAi^ r?pubum Ap ^M?l muhnft^fo^ JS5I l j i l* ne turku laikiem paU-?ttp J?i^iCiJi. dtldl t?m draud cietuma
I mSneilam vai naudas sods l?dz IMWtoara, toui a atbUst str?d- m??ca 9 minelu algai/ V?rie?us, kss savas i m s vai nieitas spiedis n?s?t pl?vuru, w ar c^ietumu vai piespiedu darbiem dt I gamwft^ yal^ audwi sodu Ud^ gnaru. Nl?oKe likumi p?r?j?s Jugosla- vijas da??s skarai ap pusmiljonu s^ ^^ Ko vlias JFugoslavlfas iedz?vot?jiem ap 10 proe; ir muhamedfi?L
D?vl?M, kal VfdStiilecI*
Kas b?s Trigves Li p?cnieks
,JJlkisa (D), -r Pag?juo ned??u ? j ^ b a s padome sl?gt? s?d? apsprieda IS^^UiP Apvienoto n?cUu
kandidat?ru, Jo Trigves U^ptovam l ^ ^ n?kam? gada 15. Hbru?il. Pirmaj? s?d? kandid?tu v?rdi nittka min?ti. Jugoslavljas p?rst?vis ie- | ! ^ U sav? atbUdl- gi?i posteni patiek v?l daus gadus, lai gail VloS Jau agr?k deklar?ja, ka vairs
^?as Inu?idldet Jakobs Ma?lks pazi?o- 1 vfi^ Ir pret ^pilnvaru pa?arl- ivu Ndcidus konkr?tus l?mumus plr-
iM4l aNt^a^pliVinai
_ _ _ _ _ _ _ , u n t ? saim-l Hd a^afiln?m Sktpy?SuJS'^^ piln?gi i S ^ a r j ' ^ ^ a ^ eiropi, ?sie. g, notleg?jot Zai^baii archi- domju savien?ba nav karam gatava, sakon^romit?ta^ no t?s zudis viss bu, to norm?li var?tu ieg?t tikai p?c | b?skapu idola^tt 6tei^ ^ palikusi tikai ruoi? va- S^ '^^ *' |o vi?am Jllzlet cauri parastsli
dQ unganjaa Iuter?<>u bMtapa brdas, i^ "*** "f^?atu no tett- izdev?g? situ?cij? tie var sabrukt, jot?ju, tad Vl?, saska?? 6r notelKumten, ?ag taga<!t aflatttt no detiimi, im kardi- ?a un so?ot?ja" apkampieniein un I Tauta iek?ji piln?gi izveselojusies A S V pavalstnieces vin, var?s atgOt ta^i^ffi^S'iKi^.SfStiraH'^^^ sta?inlsko ,AalmIgo un no komtolsma slim?bas. Bolevisms P'?^^^.M Nesen JugosUvUft at?auts atv?rt no jau- Cisku ozlvi. Ka var s?t?t uz fronti ? interes? un nevilina. Vispasaules iiedb?m objekts bijis ap 26 m ga?S, atga* "S-SJJ^ *^ '^ ^^ ^^ S? * ^ tagad miera laik? oku- komunisma visv?j?kais loceklis pat- 2^ *** udojoSu udmafitnas pilksni bi
t S ^ ! ] ^ ^ l^l^ist P t^ no laban ir pa t i^p idomju^a^ jev? divl^mas P ^ ^ t ^ zaud?ana spiedusi partijas Letek^^^^^^ S5L?S!S?' JSSni' S ? ^ ^ ?f apar?ts str?d? ?oti vad?bu; p?rk?rtot savu propaganda SieS D ? / ^ ^ ^ ^ ?SStom?r^^^ dirdrt?vas,IT?s Vien?gais m?l?ds Ir nodroin?t Snlf^l^apwfttW TllO lomer _paUCiS ciets. K?WASVROn*li.Ditf ot. fS n/%8V 1 M - ^^^xty^xt^Ji\u^ru,. i^r . Ibibft maina krSau n n flUkrlTAnBfl i i
hrnimrvVi .A^^^^^^^ i-emaKais panijas apa-iftjem?a varasv?ri un padomju pro- w uiJ. doiaro tmmsoo t t?raufl?p? ffllMKda'StM'5^ vairs n ^ ^ vai ari t? tr Jaun? .,tttoUtarlna" Pate npn?ds masu ietekm?. T?d?? domju savien?bas varembu un tau- 5S,w?a,^^&*?a,'*uto^^^
^ ^ l i n o no tondona. k?d. b n u f a i s f ^ ^ " ^ ! ? " ' ptanainit tas vienot?bu ir Okal blefs, kam var ostai W v w S " ! M ? ' g X W b ^ W a n f ^ t a l ? ^ ^ ^ 2n8ko partijas or- notic?t vien?gi nezin?t?ji un naivie ir vair
- - - mieru a i^vSt Schi- ga?izfidju sekret?riem. Saimnie- no rietumu pasaules. Pa? Krievij? fJ,^ " Tivi? Srt^ ^A^m^ ap.-|ci*fi8 iest?d?s un pat partijas apa- komunistu ^paganda nosauc iMT ^^'^
rata valda sl?pta opoz?cija im pre-lmokratiskos rietumus par izn?c?bai ns aptaujas lapas un s tlmetnes MJt tesfiba Krem?a rikojumiem. T?da i nolemtu iek?rtu, kas rauntSo kri^ es T*!*'''''*" " Bletumv?cljas deleg?tteia, SrlM-S""/ Tlft *^**? ^X?.^l^^. s g ^ k W sss gonju vad?t?ji darbinieki, ministrus | v? nekaun?b? komunistu propagan- da par vienotu Eiropu... ieskaitot. Neuzticamo skaits ari pa- da iet pat tik t?lu, ka t? apgalvo, it L iV^l^ ur?na atradnes Bulg?rija uzg?- S dz?vKei i^^^^^^^^^^ -
1 ^ ^ kolhozos nep?r-1gal?g? post? un mekl?tu p?rtikas! Gr?matu par Korejas kam raksta KeW , K ^ ^ ..v?cijas milit?r? desmitiem t?ksto-? paliekas atkritumu kast?s, lai ne-
SS3?HVkt5 iS^ ' i^^^ P^^*^ komunistu vagaru, kam mirtu bad?. un' kilhozu Ar re?ma ?ob?anos iekien? iz-. Kas ?sti noticis ar Annu Paukeri. -^^Af^lJSL^^M ^^^^l Kolhozniekiem at- skaidrojams ari tas, ka bo?eviki no- veT^" p?L '^a^tott '?^^^^
~^inuj . ,uni f^6t t j [^?^^^ blakus i^??kumus (niec?- dom?jui mekl?t jaunu izl?gumu ar P^J^^est?. Rum?nijas aruetu kastr? " ' 'nav redz?ta atkl?t?b? kop? J?lija, kfid?l ?o??5. ka vi?a kritusi politbiroja ne?-
f^5* Paufeeres v?rds tr?kst aif p* reiz?j? padomJu-rum??u draudz?bas m- '*f^P^*^**^*^ru sarakst?. ArUetu mi- mstrija paskaidrots, ka Paukere esot a^t- va?ln?jum?".
nEs^zinu, ka kar? var gad?ties k??mes**, ^ ^ c ? s britu premjers Etlljs, koment?jot ASV atvainoanos par neJauSu britu ka rasp?ka bombard?anu Korej?. K?d? kau j? Mezopot?mU? 1916. g. ari kaptei?a Bt- ?;|a vad?t? rota iek?uva smag? britu a^ tilerijas sprost?, un, britu ?vi?a S?c^* ^ ^ c r t s , EtiiJ pavad?ja sUmnlc? P*
j s^r^ io aaspUSjumu. P?c apsprie^? dm Mekart?rs no prezidenta sa??- ? n^ a^ augstu i ^ h ^ ^ J
i ; Itam?r TrOmens apspried?s ar \ ner?li AW^rtiteli^ Velkas ^ h\ \ vienoto i i ? d j u k i i t ^ ^ V iStz?jii^ s atkai?isf p r i ^ , P?fc l<
dit^ as ie?emt^mai di^!i^(fi , tfarodas tikai fOi?m no tl?ss galivaspU^?tas |*jo!)joh|as. iSSk?i;d. ang?i tm?*urt^ \x ^
iein?s ^0 km att?lum? no t?s. Pie Ud?a^^:i^^ atkal
pec?ga komunistu avi?cijaidari23 f i e n t f ^ ? : Uto^ ( Mtdienu nbpleta virs Kimpo li< > t o a d i v i l ^ nekfidub zau?ilju^s. K?db dS iddnle?a lidaimit?ts nO^?n?ja ui^ ^ teukt fmeri???u i v i ^ ? m ; Pai^u^ ?8s ne<||?as l>eigfia!37 te rid??ari 41000 tada^ ku^l Pi Mipsourii atkl?ja sp?d?u K J J ^ ? ^ austrumu^ gtoasp. Simpo tuvum? ajMuslni- *s velt?kas ?cmt?nistu ? t o ^ njas.
las n
to vald?ba bOtu ar b?skapu SteplneCu litos aizv?kt vi?u no Jtt?oteiHjas.
Fran?u okup?cija rietum- v?cieiem izmaks?
Bonna (md). Itletum\ . ka?n
York Herald Tribune fr<mtes zl?otSJ Margarita Hlgtose. Gr?matu papUdinU frontes fotogr?fu uz??mumi.
?p7i7.2 tol. TuTMlt teSeu par nuengas sadz?ves espej?m tedevuml;partregda}ttpleauguH, pMroir!^ stradat Ari un m??in?jumus im nol?kam iz- sabied?oto^MUjumiem to lesp?j?ni sa- i ?jpnlec?bas str?dnieki samazina ra- mantot naiv?s starptautisk?s auto- "S? U ^ ' S ^ p ' l ' ^ ' ' iS"^? pirm? ce- rit?tes. Bet tas nenoz?m?, ka Sta- S a W S t s t o f ^ k t o u l ^ P^ ^ izpild?jies nevie- lins b?tu atteicies no saviem agre- slu. okup?cijas izdev?imii kopsumma to-1 rupmec?bas vai transporta no- s?viem milit?riem nodomiem. Vi - nota^iS,,'"^'?Z!*S^'IK. ^?^- r"^- PJam tikai nepiecieams laiks, lai os ^IStHK'te?iiSrbt?^if'il,iS].T ..Var apgalvot," turpina Michai- Pl?nus sagatavotu un tad p?k?i re- ua uilaboltt?nlem, kuras v?l?k nodos at- '^s, ka padomju saimniec?ba ie- ?liz?tu, kad rietumu uzman?ba b?s paka? v?ctdUen, 1 g?jusi depresijas laiki?et?, J? p?r-liemlddp?ta," ?ai
f ^ t B S " NO POR?ALAg U B Z ' l .
: salSm, k? t?l?k
