Vai Sp?nijai beidzot ?aus algriesties
I f ? k t s k t e t s (DIO.  PaOJa- iif nad^ af Mgif Apvieaoto aidlu ^ p^Miiki koniillft ar U b?Ubn ?u, 11 9rel m U aUnrotfca noiaiia ^ ddbita 9ar UN IM. f. rmia-
a?ttrikli aiHeknet ar Sp?aila oa a^v tai 9iedaa<iii fteipiavtlilud^ lipiiainMMi^ MMpm?ni BmO Ji?iifta noraidigl Iteia PadMo lavtettlte m ia gal?ti, lafiiniiiiaa aprtadaa miiafcKrt inakii, ka ipjntiai laika baidiol km?r ?aut itfrkgtta*'. Par UN Hnnma aieel- tas iMlitia m vte DknvidaiBeri* kaa vaiflk? M aH A8V. Vien?gi UflikrUialla alieWt deklarija ka ^^^?MmMmmM i t f u ? | ? i | M Valftk. kai vaia aHialunfti atlabalaiin ar kt ttarlll franka vti?Mio, ka nav ?ipkl pmifnKki ar Mbdjn pmta ni lai pM laiki ii^ asI diiiiitteni akfemMea Madrldl.
RapretUat pret Sp?niju ieroiinfija gan tikai IM6. gad? Apvienoto n?ciju pilniapuki, bet t?s bija k?da Pots* damaa konferencei l?muma sekas. Stil{lni nevar?ja samierin?ties, ka ndt>Ua piepUdIJiea kMreiz?Jais ?a^i* na pare?ojums: p?c Krievijas Sp? nija bOi pinn? komOnistiskfi v a l ^ tifopi, PUio?u kara laik? lo m?r )^ nebija viu?juli realiz?t ^ ne sp??u komOnistl, ne internacion?l?s brig?- (tefi ne no Krievijai atsOtItie pilso?u ftfia spedilifli. Ari otrs pasaules kajri ieeer?t?ijam m?r?im nebija ye- dli ne soli tuv?k* Sp?nija v?l vien- mi&r bija brfva no komunisma un gindris neaimiedsam? t?lum? no boileviku ietekmes kairas. Bet Franko bija vienU^ laiists, kas bija p?rddvojii k i ^ Un Sta?inam tOli? bija ari attic^ cig? formula pie rokas: Franko re?ms apdraud pa saules mimi* TrOmens un Cer?ils bija gan pret iemaisIlan<M Sp?nijas ifkl?j? politik?, bet beidzot tom?r piik?p?s, lai gan par Sp?nijas ne- Itr?lit?U kara laik? rietumu sabie drotiem nebija daudz ko s?dz?ties.
Ir nenoliedzami ka Spinij? tieftfim valda autorit?rs re?ms. Bet autori t?ri relbni valda ari Jugoslavij?, par Padomju savien?bu un t?s satel? tiem nemaz nerun?jot Un t(n?r Uto p?rst?vis s^ pie Apvienoto n? ciju^da. Interesants ir tas apst?k lis, ka Dienvidamerikas valstis visu laiku franko rdim? nav niskatlju-
vien l i d t ^ m^ft?m n?kana pie varas nav slikt?kais, kas ip??u tautai var?ja atgad?ties.
Tfdoi ieskatos laikam ir ari Sv? tais T?vs jo l?dz im tas Franko
Gnas ar? Indo?ih?, 5urma un Malaj?
Sittgapnr (ck).  K<^Ja ir tikai viens sektors visp?r?j? br?v?s pasau- Ies aizst?v?ftau?s front?, - k?d? BBC pol?Usk? raid?juma Izteic?s britu konservat?vo p?rst?vis Idens. Sl fronte, nor?d?ja Idens, no Korejas sniedzas p?ri Malajas pussalai, Indo ??nai un T?lajiem austrumiem Hdz Balk?niem un V?cijai Zi?as no
vald?bai arvi^ izr?d?jis vismaz lab v?l?gu neitralit?ti Pie tam var dro- I pie?emt, ka Vatik?ns par apst?k
?iem Sp?nij? ir lab?k inform?ts nek? ^ku?a rietumu vald?ba. Liekas, ie Sp?nijai labv?Hgie sp?ki ir tais eskatos, ka palreiz?jos apst?k?os ?zt FrankO'm>zIm?tu tikai dot ko
munistiem jaunu iesp?ju uzkcmstru?t v?l vienu ,tautas demdcratiju''. Tas noz?m?tu pal?dz?t sp??u UOtai b?gt no vilka un uzgr?st to virsU l?dm.
Franko sacellan?s laik? Sp?nij? vald?ja komOnistiM, i s. t^autas Mont?s" vald?ba. K?dos apst?k?os
toreiz Sp?nija jau bija ncm?kusi un  ^ V A ^ I T H P - dkt?l demokr?tija bija p?rv?rt|isies ^^^!^JI^}:J:^^^^
p?r?jiem Sls frroitef sektoriem ?rij? Uedna. ka ari tur d?as ir piUia spar?.
Nla?ieiloiiiMO deporfr 6l|is Bulgirlla
komunistisk? diktat?r?, to vislab?k raksturo kato?u tautas akdjas vado ?a 2ila Roblesa 1931 g. 16. J?lij?, divi dienas pirms Franko sacelan?s, sp??u parlament? tdktf runa: Vald?ba savu sol?jumu atcelt iz?? muma st?vokli un izbeigt preses cenz?ru nav tur?jusi Vaiiz?touma st?voklis ir var?jii pasarg?t Sp?niju no anarchijas, no mor?liska un ma teri?la sabrukuma? Uz to atbildi dod sekojoa statisUka: p?d?j?s 27 dien?m nodedzin?tas 10 bazn?cas, no slepkavoti 22 cnvOa, smagi Ievainoti  224; mestas 74 bumbas, rad?ti 15 tener?li un 129 da??ji streiki... Ja pilso?a dz?v?ba ir nodota ,a>istol?ro'' var?, tad nav J?gald?s, lai tauta ti c?tu demokr?tijas UMimn a^l*"
K?ds b?s is UN pilnsapulces l? mums attiec?b? uz Sp?niju, to v?l nevar paredz?t Bet pozit?va rezul t?ta gad?jum? rietumi neb?s zaud? t?ji Jo aiz Firenejiem st?v 29 labi aimi?cltas un apbru?otas div?zijas, ko var?s iekaUcul?t tais sp?kos, kas aizst?v?s Eiropu.
rald Tribune korespondents zi?o, ka Bulg?rijas ma?edonieu iedz?vot?jus no Jugoelavijas pierobeas deport? un n(netina Austrumbulg?rijas s? d?s, kur lldz im dz?voja uz Turciju izdz?tie turku taut?bas iedz?vot?ji Jugoslavijas  Bulg?rijas pierobea ir viens no b?stamajiem apgabalian, ko Maskava, izmantojot sev uztic?go sate l l t i^u. Sofij?, var?tu izv?l? ties varb?t?jam triecienam pret mar alu Tito. Starp trim valst?m  Ju- goslavlju, Bulg?riju un Grie?iju  sadal?t? Ma?edtmija visu laiku ir bijusi sasj^?juma un nesaska?u centrs Balk?nos. Pareiz?j?m depor t?cij?m nov?rot?ji min divus iz skaidrojumus: vai nu I^ askava tur- iHna savu politiku izv?kt visus ne uzticamos elementus no satelltvalstu apgabaliem gar Jugoslavijas robeu, lai nodroin?tos vart>?t?ja n?koa konflikta gad?jum?, vai ari Sofija cenas att?Un?t Bulg?rijas ma?edo nieus no Tito propagandas tie? tu vuma, kas atkl?ti un slepeni {Mropa- gand? Bulg?rijas un Jugoslavijas
i ma?edonieu apvienoanos.
Ttuiaens grib sasaukt kongresa irkartiju
sesiju ?VattBgtona (Dy.  Prezidents Tr?
mens pag. ned??as beig?s paskaidro ja, ka vi? gatavojas sasaukt kon gresa ?rk?rt?jo sesiju v?l pirms 27. novembra, lai tas apspriestu daus nddoklu likumus, k? ari tata ties?bu
Se?iranu A?askai un Hai^jas sanu Vina l?mumu sasaukt ?rk?r t?jo le^u neietekm?jot v?l?anas, kam j?notiek 7. novembri. Tr?mens ad dement?ja republik??u politi?a liforoMa Stasena apgalvojumu, kfi ASV vald?ba p?c v?l?an?m paredt at]dt komunistisko ??nu un i^t?tie par t?s uz?emanu Apvienotaj?s n? cij?s* K?ds holandieu lurn?listo prezidentam Jaut?ja, yai tuv?k? n?- kotim Eiropai gaid?nms nepatika- nas" ar Padomju savien?bu. J?s ne dom?ju, ka n?kamaj? ziem? var?tu b?t k?das politisk?s gr?Ubas,** atbU- d?ja Tr?mens. Beig?s prezidents piebilda, ka vi?am nav nek?das in form?cijas par otru atombumbas ^sploziju Padomju savien?b?. Vie n?g? un lldt im zin?m? eksplozija notikusi pag?ju? gada 23. septembri.
(TiirpinHums no 1. Ipp.) st?des v?l raug?s skeptiski uz o in form?ciju* L?dz im to nav apstipri n?jis ari ?ener?la Mekartura galve nais t?bs, lai gan ASV pretizl?koa nas dienests saka, ka ir ^oU Uela varb?t?ba", ka ??nas komitoisti Zle- melkorej? tom?r ieso?ojui Infor m?tas aprindas pielai, ka ^ i e  i grib aizsarg?t Suiho sp?kstaciju, kas atrodas pie Jalu upes ietekas un ap g?d? ar str?vu lielu dalu Korejas, Mand?rijas un Sib?rijas. Ja o sp?kstaciju ie?emtu UN viain>as, va r?tu paraliz?t bru?oan?s r?pniec? bu Ms?nd?rij?.
Interesanti konstat?t ka pag?ju?s ned??as beig?s Ziemelkorejiei s?ka atkal izr?d?t s?vu pietestn>tt UN vie- nn^?m. Daudzos frontes rektoros tiis s?kuas masveid?gus pstuzbruku- mus, apejot neais^arg?t^ dienvid nieku fiankus. K?da v?l neapstipri n?ta zi?a v?sti, ka komunistiem iz devies klenkt vienu d^u no sest?s dlsnirt4k0r^^ divUJas,
MMt Ifill i ^ i l lili ziliHilI Stokholma (md). Nobela pr?mi
ja medic?n? par 1950. g. pie?irta kop?gi slaven?s Minesotas Majp kl? nikas ?rstiem Filipam Hen?am un Edvardam H^dellam, kop? ar Ba- i^ eles universit?tes ?^mijas profesoru Dr. Tadeuu Beichtelnu, kuru p? t?jumu rezult?t? izdevies atkl?t jau nu hormonu chroniska reumatisma ?ndHanai, MorUaonu. VRadu?eI ba9i,?f?fttk]l?Jp[iu^ izv?rt?jot yaiiJkU t?stot t?l?k,'bQs iesp?jams pid?dz?t miljoniem ar o kaiti sirgstoo. Mi netie tr?s zin?tni^ sav? starp? sa dal?s ari 10.000 m?rci?u lielo naudas balvu, ko tiem ofici?li pasniegs Zviedrijas princis Gustavs 10. de cembri svin?g? ceremonij? Stokhol m?. .Uz svin?go aktu aicin?ti ap 100 v?l dz?vo agilko Nobela pr?miju laure?tu. Tai M? laik? pasniegs l gada pr?miju fizik?, ??mij?.un Ute- rat?r?, kuras piespriedie 9. novemb ri. Sis ir treais gad?jums ?O gados, kad Nobela prbniju medic?n? sadala tr?s person?m. P?d?jo reizi tas no tika 1945. g., kad pr?miju par peni cil?na atkl?anu kop?gi sa??ma s?rs Aleksandrs Flemings, Dt E. C&is un s?rs Hovards Florijs.
K?d? no tuv?kajiem Latvijas nu muriem sniegsim speei?lrikstu par Dr. Hen?a un p?r?jo laure?tu p?t? jumiem un Jaunatmto ?rstniecn>as l?dzekli kortiscmu.
DAOS V?RDOS Jaaau tfrStus sagaldfimu Auttnim
vSciJas vald?bas ietUd?t, Qici(miUx?usi rQpiiiccn>? un SD jkarUJ?. P m g u nSS* ti pa^droJuSl. ka U?iSanas tkarSot tpi. ii vecot komOnistus, kas nacistu ?iki emigrfiuii nevis u i Pad. savien?bu, ht\ ux rietumiem.
Sanfrancisko miris paaistamals skatu. . j _ . T 1 vea. lUmu, radio un televliiju aktieris
Indo??n? nopietni apdraud?ts bao- ^ Doisons, kai popuiiriatt ieguva kalas st?vc^lis. So nocietin?to pil- isn. g. ar tiimu Dleia dziedonis un dzie. s?tu ielenkui komunistu sp?ki, uniimu sonny Boy. SaltfMift dom?. ka i M to neizdosies ? .Pumpto pret padooiju reUrnu toaif baigona ^roa, J  ai w  , itonlerenc? ?ujorfi notur?t. Udz im fran?i Zieme?todo- j ^ ^ j ^  ^  ; ^ ^ a?enta siSS kin? bijui spiesti pamest jau 8 oe- vlrskls, kas pirms lO m?ndUem aisb?n to?i?u.. Idenkto Uokaju P^^b^^r-lSSiVcr^M gaiM ce}a. ? pit padomju re?mu noska?otajiem if
P?c tam. kad vald?bas karasp?kam dsivotijiem tom?r vajadxtu spscim B  S ^ - S ^ ? S A ^HiV^ ^ moriUsku atbalstu ai Burm? pag?juo V *rpus^ lal var?tu cer?t ua revoiadJuT f^ ^ i^^^i I l*^ v^l?1S5 P i n - l i spcittlnilo k o m a a i m ^ a kas atrad?s dumpinieku rokas Kopsig^^j^^i, ^ j^itia ir ari so. g. vecais ut pag. gada, st?vokli Bturm? uzskata I tuvleiu komunistu vadonis Vincents Aa* par nostebiU^ta ^^J^^.^^mmmM^ dslves dirdima, Be||lje da rakstura zi?as n?k no Malajas. k ^ ^ j ^ ^ _ | pf^ ^ pazemin?t P?c Daily Madi inform?cijas, 40.000 cibas ratojumu cenas, viru liels sabiedroto karaspu, no i Ang?a un DP vleti, k u Udz lim brita tiem 10.000 britu, pla? akcij? patla- Joall aoiargija noUktavas un mmtirui uTJ: r^ftiTm mlMM MnlfllftR t emr i - iek?rtojumus. stSsies p?rorganliitis vicu ban p?las satridct Malajas ^non- K^ ^^ vien?bas, ko apbru?o lautmUmlS stus. Iesp?jams, ka da?u no Korejai iK^oivt?itm. us jaunaj&m unUormiS dom?tiem pastiprin?jumiem nos?ta vlrmieku dien?tu pak?pes bOs atilmitts uz Mal.J,t Je?rorUU 5 teiku bUa p?rtraukuil dzelzce?a tatiktml starp Singapuru un Kuala Lumpuru. Ltm- Lj^gJ .rMSKiSS^uZ don? notika ani^u-amerik??u saru- rj?TpcHu-v?ca robetu. Ugumu parataitfk nasparASV pal?dz?bu komunistu jSiji o^riic?. Par u rauticiianu soS. partiz?nu satriekanai Malaj?. An- dien pau?oja var?avu raid?t?js, glija jau apr?li l?dza 5 milj. dol?ru P?e divu dienu Ug?m debat?m trane^ al#vumu Icaffl materi?los naClon?lsapulce pie??ma vald?bas Ukum- aizoevumu sara maicnaios. ? p^j^ tu par kara dlencsU pagarin?tanS
no 11 llds IS m?neiem. ZUoBl Berl?nes loolo?tskajam d?nam
uzd?vin?jis Indijas ministru prestdentt Pandlts Niru. Zilonis, k u p a l ^ ir tl kal seus m?neus vecs, maka 15.000 ^ laru.Us Berl?ni to p?rvedis padstam?
i v?cu H?genbek? lirma. Padomju savien?ba p?rtraukusi lab?bas
'Mip?cUM Joslas Au osum. Kop se?m
Kom'nfsrais ptino rsdlt IIJIa?f6doiill8s PSR>'
At?naa (md).  M ? r ^ virziena
Nepieredz?ts aukstuma vilnis
MUA 15 ORADU SALS
, 8 ^ *  m V i l rn^rn. y ? t | mi?tfiima vi?ius pag?ju?s ne- Oifaa Jaelgia i^mekMja vini Eiropu. No Francijas zi?o, ka austrumu Pire- neios Jau uzsnidzis pirmais sniegs. Bieza sniega sega kl?j ari Norv??ijas kalnu ceius. Oslo jau pag?ju?s ne d??as beig?s termometris nosl?d?ja zem nulles. Visliel?kais aukstums tom?r piemekl?jis Zieme}somi]a Tur temperat?ra ir m?nus 15 gra(U. Par ?niega segu zi?o ari no visas Rietum- V?cijas. Kam?r Svarcvald? un Sv?- bu Albos t? ir 5 cm bieza, Augba- v?rij? uzsnidzis 30 cm biezs sniegs. T?du aukstuma vilni jau kop vai r?k?m paaudz?m neatceras ari Bo- denes ezera apkaimes iedz?vot?ji Kcmstanc? pag?ju?s ned??as beig?s temperat?ra bija 0 gr?du, bet uz eze ra pat m?nus 2. Stutgartes metereo- loj?dc? biroja p?rst?vis dom?, ka aukstuma vilnis oktobri noz?m? vi sai bargu ziemu. Liel?ko aukstumu Rietumv?dj? sagaida janv?ri
plet?ai no savas okup?ciju Joslas Au strlj? tr?s rietumu losUm. Kop se?m
?oto sp?ku ?er*r?linspektora Venti- L ; ^ p?rtraukuas eiektrisks s ^ risa br??a rakstu, kur? zi?ots, ka ko* I pieg?di padomju raid?ajam, k u atrodu minforms pl?nojot rad?t ^neatkar?gu pritt i ktoiiL . Ma?edonijl padomju soci?listisko republiku". Atsaucoties uz }oU tica* uure?ts Dr. Ralfs Banes. vi? O^TkS? miem avotiem, Ventfriss zi?o, ka pl?- CUM P  valsta tiertb?m. na realiz?an? uzdota Jugoslavijas VM uangm VjujnUt?vm? ar lap?. emigrantiem Bulg?rij?. Jaunorgani-  ?  * < ^ . f f mm9^ valsti ietilptu tagad?j? Ma- ? * ^ v a | ^  ?edonijas tautas republika, kas ir mus par atherikl?u viedoku. viena no Jugoslavijas federiicijas se- sodijto ar a?vi LUM kara Mbuaais va s?m sasttivda??m, Bulg?rijas Ma?e- JMio?u Koi^^^^ ? u inv?ziju UL\U donija un Grie?ijas ^ e d c j i i j a ^ fIj? im nol?kam esot rad?ta sped-  .  ^ . ?la centr?la organiz?cija k?da jugo- U l^SiuUr^^
nietumv?cU?. slavu emigranta vad?b?, bez tam sal?dzinot ar ms. g. leddvot?ju skaits ?pas miUt?rs centrs, tuvu Bulg?rijas ' ^ ^ ^ ^ ' J ' ^ ^ S S L ^ ...^ . robeai ar Grie?Uu un Jugoslaviju. Bera^KSnSJ
,illOniHlBllll mus MVNMJI ? R'1SWMSSS?
Notverts kapteinis Treials Stokholma (U). - Attonbladet zi
?o, ka igau?u kapteinis BL Treials, kas bija izb?dzis Helsinkos no slim n?cas, notverts 19. (^obri k?d? Hel sinku iHiv?tdzIvokli, kur vi? patve ries kop izb?ganas dienas. Stok- holms Tidningen plai apraksta Treiala apcietin?anu. Apcietin?tas ari 6 personas, kas kapteinim pal? dz?juas izb?gi To vid? ir ari k?da sieviete. B?gana bijusi slikti saga tavota.
Somu policijas p?rvald? ieradies k?ds liecinieks un st?stijis. ka redz? jis Treialu sUmnlcas tuvum? idc?p- jam automobiU slimnieku a?^rb?, pie kam tas pazaud?jis savu rita kurpi. Liecinieks to pac?lis un pa sniedzis Trdalam automobili 'Vi? iegaum?jis autcrniobi?a numuru un v?l?k, izsol?t?s 100.000 marku atil- dzlbas pamudin?ta, nol?mis par sa viem nov?rojumiem ri?ot policijai. P?c tam policijai vairs nebija gr?ti izsekot Treiala turpm?k?s gaitas. T?da} mobiliz?ja visu Helsinku poli ciju un nosprostoja ce?us, kas ved ?r? no pils?tas.
Kapteini Treialu atrada pasl?ptu k?das vec?kas d?mas garderob?. T? esot cittautiete un }oti labi parista- ma somu kult?ras un m?kslas ap rind?s. Zviedru iaikr^oti nor?da, ka Kdconena vald?ba baid?jusies no ?r politiskiem sarei?ljumiein, ko var?tu izrais?t Treiala izb?gana, t?d?? ari labi sairotama polidjas liel? neat laid?ba nelaim?g? igau?u kaptei?a mekl?an?. Trdala apcietin?ana
mi'
 i M a a a a ^ M i
vai katra m?nesi...'* s s r a S  % . amvUc??u dtlna ai?k attIiUU un uO?*
, ku no par
r iku islaidls JOiUJI. p?r?ks ?trum? un 8ta rtlju superdilpu iab*
varot rad?t ari zin?mus iekpolitis kus sarej?ijumus, Jo b?anas orga niz?t?jiem bijui dei sakari ar so- d?ldemctoitu partiju un t?s oti- dozu.
Igau?u nadon?l? padome Stokhol m? nos?t?jusi Eleonorai R?zveltd te- legrammUi kur? l?dz UN cilv?ka tie s?bu komiriju nekav?joties st?tie sakaros ar Somijas vald?bu un aizka v e igau?u kaptei?a izdoanu Pad. savien?bai Treiala izdoana, pa skaidrots telegramm?, b?tu noziedz? ba pret azila un elemnt?raj?m cil v?ka ties?b?m.
Londona (md). - Daily BCail Udz- Aastriuj? paiaMfiai aptarita Jaun? str?dnieks sniedz pirmo report?u I '^o'ttjinutu Ukuma plemiroana. TO nftr tllrWn flAVtn v)rBi*mnl*{ni f^fv^ . P ^ ^ ^ ^ ^ aUgsUk? tleu pSC komOnlsttt S S L ^ ^ ^ T ^ , ^ plepru?jumaltalumtt rfvl. SIbas p?rbaudi Anglij?, kas skar ari dftTjo t u nesukanot ar utvenml i4eis loti daudzus latvieus  agr?kos V?-1 Pi^stelgums bija tu, ka par k?da komO* d i a i D P LnikrAkata iivevr Ira I T l r P ^ ^ arodbiedr?bu sekret?ra Juri ifi, aw iSiS?S^ J?^^ padomnieku ussttjto agr?kais Ir- l?dz im Uel?k? tlda vdda p?rbaude Uetu ministrs Dr. iveu; Bez tem Juri- Anglij? miera laik?. T? nebeigsies I diskus padomus komunistiem neesot tla* ?tr?k, pirms neb?s skrin?ts p?d?jaU i^L?S?SS^ .MS** ^ AngU J? dz?vojoais ?rzemnieks; Pir^ ^V^^^ J l T ^ m?e skriningi s?ku^^^ airas ?rzemju str?dnidcu hoste?os, dlclj?m par?d?an?s tur aizliegta, aen? kur mit po?i, uiUE?ri, ?edii, slovaki, h'^fe^i* ^ p?rk?pta, jo Jajm?
aurtriei, ukial?i un bulg?ri. ^ ^ ^ ^ ^ ^, Tas nebija it nekas,** p?e desmit b?tiiem un konurv?tiviem. suUdijis u-
min?u ilg?s p?rbaudes Daly Mati SfjJ^J-g?Jfl 5?^ ^^ lldzsti^ &jldcam iztdc?s k?da 29 g^^kSS^Sl S?lS'^ atk^^^^'Ha veca b?gle no Jugoslavijas, konti- vadR>u viet?, nent? m?s bij?m pieradui pie t?, ka ^ vsjbu dH m?s i K t A t i i a i t t iriTf iroff Z^l^ FUlpInu draudot noh?Ot komunisma le- S?a5 rSSr?* ' . ^oj mikl?u speci?la koml- K?ds agr?kais ung?ru lidot?js atst?- sija un niepraslja ?so mlij. dol?ru aisde* sta, ka vi? izvaic?ts par kom?nis- n"^!'' niipin?i? n?koo piecu gadu laik?. mu. Vi? paskaidrojis: Jemesls, ^ kaidinfi| un IIH b?skapu, k? aif ap k?p?c m?s esmn te, ir tiei tas, ka Sll'^ ni^ Sl^ Sr^ "..^ ^^ gS^"^."^, l !^^^"^ kom?niinu. plim^^^^^^ Bet tos j?s laikam gan t? k? l? ne- ii gadsimta jauno kato?u dogmu psr atradisat, jo ti^ visi pai sevi par j^evm?tes Marijas mlertgo debesibrauk-
nedeklar^." B?g?us rS?i ^i.ts pi,dii ottingenu zin?tnieks no zem?m aiz dzelzs aizkara s?ki iz- Dr. amerman?t, izciis speci?lists ai?- tauj? ari par vi?u sakariem ar r n^ ^*- dzimteni, vai tie rakstijui uz turie- ^^^^ agiu centurion tanku produk-ni v?stules, vai san?mu?i atbildes k?pin?ta par SS proc. file 90 t amfl- niA \A^mf^Zfni^^r^LIA^^h Ir plnnals Jaunais Unku pie ^oam organiz?cij?m pieder?jui modelis, ko k?da valsts s?kusi ratot - Ut i K? aizr?da britu laikraksts, skri- riju veid? p?c pedsj? kara. n?jamie visp?r pret nopratin?anu Sen?s ier iku pOsitu atliekas, k? si?o, iebildumus nece?ot, io gribot pal?dz?t izdeviu atkl?t Palutina, ang?iem tikt va?? no iekluvuin ko. V nodotu Ung?rijas mSlSiem ^K?uvuiem KO- ? pavald?bu vSi?UnU par vien?go ..tautu
Vlltnskls atkal s?k vasSt apk?rt nabaga Eulera balodi
Elrd?na slm?jums
frontes** kandid?tu sarakstu. Propagan du un lebatdftonas Ietekm?ti, le?mvot?jt vairum? nobalsoja atkl?ti.
Apcietin?ts franCn konsuls agr?kaj? Stenn?. tagad?j? polu S?eCln?. Dom?. ka t? Ir atmaku par polu vicekonsula ap* cietin?anu Tulflz?. P?c p?d?j? apcieti n?anas Francijas aizsardz?bu lOdzls k?ds polu konsut?u darbinieks.
Tr?s UN ratd?aju IsbflvI Ieteicis ?ene r?lsekret?rs Trlgve LI. Viens no ile atrutos ?ujork?, bet divi Zlemelamk?, un tie noraid?tu Inform?ciju visas passu- Ies valst?m.
PolItUka b?sla ties?bas Zviedrija devu- sl k?dam padomju tirdzniec?bas deleg? cijas locekUm. ku atb?ga ut Zviedriju .S s<>y;j. LleibrlUtelj? aina tlesn)iS ?Odsls Poliju ?ener?lkonsula vietnieka, ku neeen attc?p?s no amata.
S mOia?das peatetllna vleolbn nos?t?tu "^Angli ju tti Belgradl, lal apkarotu tur izc?luoa arlaka epid?miju.
artm?t firsemju str?dnieka nodarbina Stta nolemts Anglij?, iev?rojot turpm?- wJos iadOB sagaid?mo darba roku tr? kumu bru?obn?s r?pniec?b?.
PortfeU ar slepeniem dokomentlem k? d? taksometri Parte? pazaud?jis ameri- k??n pulkvedis Bekvl?s. Portfelis p?c M
?m atr?si 'staadim atrasta. Plelall. starplaika nofotosrafitt.
ica dokumenU
dDh ka Cltklrt; gaU?i P H ^ J ^ f ^
vldjig, .
'rijiul t??it IzUdzi?BJumu anerlldl^ ?u imd bwlhi plfbiu ttarpi. Pa i^^ preses mlinihijOTis.?At )Wna vSiianu tr vtsal nepaimatou j o ac' rikfi?l noi n^a iviediok?a w atka- puiies. Par to liecina ?en. Marlala
' presei snlefEtS intervija. Vienoianfi8 par Rietumvfidias apbru?oSanu ir
vl
Trigve Lf paliks  amats v?l? gidus Uktabesi (D).!- Apvienioto nld.
itt pilnsapulce odien ar 41 bals?m ptr nolemti pagairinfit ienerfilsekre- tlra Trlgves U trilnvaras vH 3 gidiem. Pret 0; prieklikumu bal- ^^vlenlgl padomju hlok4 bet 8^ urtjis 7 vm*. Nel?dz?ja ne Ma-
i?^strai^tlSlnska ts?aidr<*m gtt^ 1 taiSgadIjumS, ja Trigvi tl- le^es Padomju savien?ba v?nu i?- M*wiartones|idaAosies..LIp6c JJritt apgalvetol?m esot n ^ M antipStlas pret t?N lener?ls^ gam slSpjas tai ap?Sk^. ka v5 Bteteja visas sajras ti^ibas, lai a^ {u komanisiS agresiju bienvlf.
n loti
1 l2S. InoL'ff* ' '^^" baliS
leb stif JuSfis V mas uz gacl.: r?gul ??m grupa I^ma
VAI
Ievaiac