3 r
8 L A T V I J A NED??AS POLITIKA ?SUMA
Sestdien, 1^1. g. 3. noveialii
S?DZ?BAS N O V E C O ? A U U M ? T N ? M FRANCIJA 'Centr?ls ?oaniteja, k? zi?oja V . Ja- mimSr atkal da??musi vair?kas latvieu sQdli)a5' v?stules no veco lauu ni^ tn?m. Ffandj?. V?stu?u rakst?t?ji dz?vi aj?s no?aitn?s raksturo loti drCun?Si kr?s?s,, l?dz palidzfbu. S?ilas s?dz?bas no Francijas sai?em-t^ s jau agr?k, I bet toreiz jaut?jumu nofek?idrot un izk?rtot uz??mis s?t-
ii;'^ P. ^Grosv i^ds. K? redzams, st?-vojclis tom?r nav labojies, k?d?? j^tieligui apsveram?s visas iesp?jas rousuoliutieiem pal?dz?t, neizsl?dzot e^tet^^lu iesp?ju atgriezties V?cij?. . Sai jaut?jum? ICKV no jauna uz-?4m sfl?arus'ar s?tni, 0 . ?rosvaldu. : 'iPar 4t?yo?ii fkolu un izgl?t?bas jfiit?jumS zii?bja izgl?t?bas nozares , vad?t?js prot H. L?cis. Latvieu sko^ ?i^ '^ paik?peniska l^ikvid?an?s turpiii?s, i ;ka st? d^zami organiz?jamas papil-d]ii;Un sv?tdi?Bnas skolas. Ierosmi pa-p?liskolu organiz?anai izr?d?jusi ar? ; Y | ^ C A un,DV{ tas apsveicami, tikai < |a)r?las, l?i m?c?bas notiktu pec vis-?li??j?s programmas.. P?c liela izce-, (elan?s: akciju b^g?m ierosin?ts ap-. il^ ^t .^uni sasaukt' apspried? par izgll^
1??|^ jaut?jumiem visus V?cij? v?l a^^kups skolot?ju$ un m?c?t?j4$.' idft- Ierosin?jums tom?r praktiski , ?i? reaUz?jams,^ k?d?? LCKV ari ndij?ma'vjspfrms ar publik?cij?m pre-, aicin?t skolot?jus atsaukties un \ ^niikgi par^ievi ?i?as. Ja rastos ie-
i?ftlja;. var?tu dom?t ar? par k?das Wti?ksmes sasaukanai. Ar? past?v?gas" izgl?t?bas komisijas vai padomes i?^ i^ ahu rieatzin-a par lietder?gu. At-s^vi^os jaut?jiimps , iesp?jams kon-# l^|?iie pie speci?listdem^ ieskaitot t^jis,' kas jau izce?ojui. > ^ '.'Steidzami jaut?jumi ir m?c?bu pro-gtfmi?as izstr?d?ana un kop?gas . S(i|biibas^ gr?matas izdiosana dzimtenes Ait^Ibk,; Latvijas v?stur? uii ?eografi-) j^ jeventti?H art m?c?b?, Seit ptefiiicin? 'attiec?go nozaru- lietpra-- t?i^s,, jo viela ?rk?rt?gi j?kpn?peritr?: <\'V'/Jainums t?d?? ierosin?ja pi'etieka i p i u i u ^ atli?r?vo alkas uth pa t^^ t?v?bas, posmam, k? ar? Visp?r gr?matai izv?l?ties tidu vielu j?^?tos priekmetos, kas m?su jau-Alkajai paaudzei b?tu vissvar?g?k? fltimtisnes paz?>?nas un dzimtehies ml-IJEsItlbassekm?anai. .!iXPRETOJASi: A$IMILi^CUAS-,:UN
i ; . IZKLIED?ANAS POLITIKAI -,X./Silcie ieteica censties ..atdilvinSt ijilplb?s^; katr? izdev?g? jfidljum? Ifi-, dzot- v?l 'V?cij?' esoos rakstniekus, zin?tniekus, >r?y?6 un sabiedriskus, darbiniekus apciemot sko-iti^! ar saviem refer?tiem vai br?V?s plrhin?s.'dal?ties ar jaunieiem sav? pi|?e>dz? un XI siskm?t nacion?lo au-.drin?anu. Ar?;, turpm?k latvieu p?rst|v?bas org?niem nav j?kav?jas nost?ties pret asimil?cijas un izklie-d??ia>has poi?tiku,'k? tas nule jau dar?ts LCKy /vad?b?s viz?t? pie'UN b?^?u augst? komis?ra p?rst?vja Borin?. f Ja\ nav iesp?jamas nacio-- ri?las, skolas, tad j?izmanto v?cu skb- . 1^ 8, bet noljetder?gas uo nepie?ema-i?a ir-daiiviet; izveidot?s jaukt?s b?^ glu skolas, kur, piem., m?c?s lat-Vlii, igau?i un jugoslavi ar v?cu va-
1^ 'd?i k? m?c?bas valodu un atsevi-Ifl?m stund?m' skolnieku m?tes vaiod?. i lietuvieu centr?l? komiteja ierosin?jusi' izveidot JBaltijas tautu b?g? i ^ kop?gu ofici?ju p?rst?v?bu, k? a?ri' izdot, kop?gu 'inform?cijas bi?e-tfenu v?cu valod?, k?du jau izdod Keiluvieu centr?l? komiteja. Past?v i. atlf .ierosinajums par kop?gas m?tnes ^adianu. LGKV os ierosin?jumus p^ni?Cip?' pie??ma. P?rst?v?bas > rad?-, '^ki j?izstr?d? un kop?gi j?pie?em stii?tCiti. .Doma par kop?gas m?tnes rUtaimiatnietama neb?tu, bet prasa ' vl^?.'dai?^u zi?u v?kanu un s?k?kus a?pir??inus, . .B^?ltieu centr?l?s komitejas dekla-r?S?usas,; ka ir ar mieru pievienoties vi i e n a i da?do, b?g?u taut?bu kopl-gsii |>?rst?v?bai, uz baltieiem pie?emamiem stat?tiem. Patlaban v?rojams p^rall?lisms starp jau past?voo I?fGOP?RE un nacion?lo komiteju sakaru virsnieka pie IRO Dn 0 . I^ iirkmajera noorganiz?to jau8w p?r-siivibu; ' Lai sekm?g?k c?n?tos pret v?cieu, ^^rim?m?cij?m pret'b?g?iem, ?.Silde ie^ (>sin?ja baltieiem an in? zi?? ko-o l^lfn?t I sp?kus. Pie??ma priekliku-i?ujaiciii?t tautieus v?kt un pies?t?t L<|Ky juridasfcajai nozared faktu ma-jfe|itius^^ pair, .visiem v?cu pres? vai
; .'pT^tisk?dz! baltieu i hteii . '^isfcnmin?cijas gad?jumiem,
- Bennfii v?l Ja ANGLUi?L: Dramatisk?s dienas un stundas Anglij? ir gar?m. Tauta ir teikusi savu spriedumu un devusi iesp?ju Cer?i/lam seus gadus p?c sak?ves vel?an?s 1945. g., br?d?, kad yi?a kauju - laukos izc?n?t?s uzvaras prieki bija sasniegui augst?ko kulmiinaciju, tagad m??in?t uzvar?t a-?? mieru. Cer?lk, kas sav? ilgaj? politi?a m?? kurioz? k?rt? pirmo reizi par premjeru k?uvis k? pol?tisk?sk partijas vad?t?js, apzin?s, ka vi?u, vald?bu un visu britu n?ciju nesagaida vieglas dienas. To vi? uzsv?ra ai? pirmaj? deklar?cij? p?c konservat?vo partijas uzvaras, , ?iikdams atcer?ties saviis v?rdus par sviedriem, asar?m un asin?m vien?go, ko vi? bija n?cijai sol?jis, uz?emoties mdni^ tru prezidenta amatu p?c I^ enk?rkas. Bet Cer-?Hs i i p?rliecin?ts, ka vi?am ar savu nesatricin?mo tic?bu izdosies sp?rnot n?ciju iiz ?jaunu rosmi un jauniem pan?kumiem, kas; ne tikai da??ji atjaunos Lielbrit?n jas svaru un noz?mi j[)asaules pol?tilc?i bet reiz? ?aus tai k??t' par iz??r?ju faktoru ?sta, taisn?ga un ilgstoa miera rad?anai vis? pasaul?. Rietumvalstu galvaspils?t?s tagad ai liel?ko interesi gaida, k? Cer?ils savu m?r?i dom? pasniegt un cik lielas p?rmai?as tas noz?m?s Anglijas ?rpolitikas kurs?, kas l?dz im plaos vilcienos balst?j?s uz abain partij?m. Pietur?an?s pie ? principa visum? sagaid?ma ar? n?kotn?.' Bet Cer?ils, kas pats p?c kara beig?m ierosin?ja jaunu aktivit?ti vienot?s Eiropas kust?b?, noteikti cent?sies iz-bieigt britu attur?go nost?ju un pan?kt strauj?ku progresu ,Strasburgas paTlamenta un Eiropas ministru padomes, veidoan?. T?pat sagaid?ma nost?jas mai?a par labu Franko* un par sliktu Maotsetungsm. Cer?ik zina, ka vi?am- ir liel?kas izredzes ieg?t ASV finan?ti pal?dz?bu nek^ vi?a
soci?listiskajam priekg?j?jam. To vi? ar? nekav?joties pras?s, lai stingr?ka nost?ja Tuv?jos un Vid?jos aus-strumos neb?tu jau pa? p?cv?l?anu perioda s?kum? j?saista ar nepopul?riem jauniem nodok?iem pau zem?. Tas nenov?rami pras?s britu tuvin?anos ASV viedoklim vien? otr? principi?l? jaut?jum?. T?ds noteikti ir ar? ko?i?nistisk?s,??nas vald?bas neatz?ana, vismaz kam?r t? piedal?s Korejas kar?.' Ta?u llel?kjais Cer?ila eks^ perimenti, par sp?ti ASV attur?gajai nost?jai, liekas, b?s m??in?jums pan?kt jaunu 4 valstu ?rlietu ministru un p?c tam person?gu ,,tr?s lielo" Cer?ila, Trumena un Sta?ina satikanos, cenoties ?d? ce?? mazin?t starptautisko sasp?l?jumu. Atceroties Teheranas, Jaltas un Potsdamas Tjr??oan?s rautus, kuru rezult?t? Eiropa odien.non?kusi tik k??m?g? strupce??, p?rliec?gu saj?smu is nodoms nesp?j ierosin?t. Ari prezidents Trumens b?s visai gr?ti izkustin?ms no Vaingtonas, lai dotos, pi)em., no jauna uz Potsdamu. Bet vi? to noteikti dar?tu, ja ?d? veid? b?tu izredzes > nov?rst karu un rad?t pasaul? stabilu mieru. Cer?ilam ir lielisks politi?a deguns, oratora talants un milzu respekts Sta?ina ac?s. Ja vi?am dr?zum? paredzamaj? viz?t?. Baltaj? nam? izdotos p?rliecin?t Trumei?u un vienlaic?gi ieinteres?t ar? Sta?inu, atliktu vien?gi cer?t, ka izejas punkts sarun?m, lab?s tic?bas viet? vecajam, labajam t?vocim- Do'' oreiz b?tu rietumvalstu milit?rais, materi?lais un mor?lais p?rsp?ks. ASV; Pagaid?m, rietumvalstu centieni mazin?t starptautisko sasp?l?jumu tom?r koncentr?ti - uz UN, kas 24. oktobri atskat?j?s uz 6 gadiu past?v?anu un kuras kopsapufce 6. novembri< sav? jaunizb?v?taj? Par?zes . m?tn? s?k jaunu sesiju. Optimisma pilns uz to Viena DAAS SARUNAS AR BRITU VEL?TAJIEM
ce?? dev?s ASV ?rlietu ministrs E?e-sons ar ASV deleg?cijas loceklim, lai ?s ned??as nogal? jaiu, apspriestos ai Idenu un Siimanu. Ostas str?dnieki ?ujork?, kuru streiks joproj?m v?l nebija beidzies t? d?? ar? vair?ki ku?i no Eiropas ar DP bija novirz?ti u ??-orle?niu, ie??muma k?rt? nekav?ja o . prominento personu iek?panu tvaikon? America ^ vien?gi bag?a t?m bija j?uznes pa?m. Prezidents Trumens velt?gi bija m??in?jis pan?kt streika p?rtraukanu, uzsverot, ka tas divi ned???s ,4esaild?jis" preces' 300 milj. dol. v?rt?b? un draud paraiiz?t visu SaV. valstu saimniecisko dz?H streikot?ji neatk?p?s no sav?m pras?b?m p?c 15 proc. algas, pielikuma. No prezidentam tuv?m aprind?m zi?o, ka p?d?j?s ned???s- vi?a noska?ojums main?jies par sliktu atkalkandid?a-nai 1952. g kaut ar? pats Trumens ai jaut?jum? izteikties; atsac?jies. Iesp?jams, ka tam sakars ar tikpat klusi augoo ?enier??a Eizenhauera gatav?bu kandid?t. '?sten?b? l^ andid?t nev?las ne viens, ne otrs, bet abi saj?t pac' pien?kumu kandidat?ru Uz?emties, ja ar to var?tu aizkav?t iol?cionistu sp?ril?im piedero? re* publik??i^ senatora. Tafta k??anu pai prezidentu. Tafts nesen ofici?li apliecin?ja, ka to noteikti grib pan?kt. KOREJA? P?c pirmaj?m trim san?ksm?m ^pamiera l?ganai bija laibas cer?bas uz kara darb?bas izbeiganos vistuv?kaj? laik?, jo komunisti vairs nepast?v?ja uz ^ . platuma gradiu k? demark?cijas l?niju, un domstarp?ba '^ t?s nosprauan?, aptuveni atbiilstoi pa-' redz?j?m st?voklim front? groz?j?s tikai par p?ris kitlometinfem., Sarun?m turpinoties^ , ASV , t?l>a prieknieka ?ener??a Kolina uzskats .tagad ir,v t?s gan beigsies ar pamderu, bet ta[s v?l -pras?s labu laiku. C??as front? turpin?s. Notikuaj?s gaisa kauj?s pag?juaj? ned??? atkail nog?ztas vair?kas ienaidnieka tutbolidmainas.
V?tij as-austrumu josl? It tikai blef^ . Tagad to p?c a apciemojuma Pr?g? apstipdn?j ^prezidents" P?ks, at?aiijot ie jumus par amnestiju ieslniegt vado?iemv zemju vald?bu m galv?m. Ka zin?ns, glandr?z os amatus ie?em tika pric. simpatiz?joas per sonasj Mkiiie nedaudzie, ierosiaotk ieiiaidnieka atlaianu, ris?tu vi^tu. 24. oktobri, klongr ej^ t brIvdienSs l?dz 1952.
prezidents Truiiens; proklam?ja kara st?vokk starp ASV un V?dju. Ko aphndas sagai<iai, Ica Ai IVv aki?v?kn politiku ari A?ieamot ja^ jaut?jum?, iest?jotiek pat giai komisij?s dibin?anu pie?: l?dkgim so?iem, kas nc st^If ?a [vaTasv?arus konkr?t?k izv?? ? par vai pret viciiotas rad?aiiu um izsistif no to lok in?jos trumpjus k? ?s g?kajiem aizst?vjiem". domas
Mains;k?imi? saka: Es tailsoju par konservat?vajiem t?p?c, ka gribu str?d?t un k?;ut ko sasniegt Naudas v?rt?b?s ]!nazin?an?!^ ir vis^ b?stam?k? Iteta, ka valst? v?r notikt. Un visai faikii str?dnieku partijas valdi?ba tiei to veicin?ja. Biju kara laik? Grie?ij? un redzjBju, k? ?audis nes savas bezv?rt?g?s drachm'as koferos. Nekad, nekad infl?ciju!,Esmiu mazs b?vuz??m?js tin zinu, ko noz?m? c?Ti?ties ar da?diem ierobeojumiem, aizliegu-miem ,un Ucetic?m. Dodi'et man or?-v?bu, un es katram, kas v?las, celu majas^ " Mans otrs kadmi? st?sta: Bez aub?m, es atka? balsoju par str?dnieku partiju. Juins vajadz?ja b?t Londoin? pimus kara, lai j?s^ redz?tu, k?di izskat?s konservat?vo pol?'tikas rezult?ti. Bwiaxbs, nedro?ba par r?tdienu... Ak, negribas vairs nemaz atcer?tiesl Bag?to ?auu vald?ba ne grib?ja aizst?v?t, ne ar? aizst?v?ja mazo cilv?ku intereses. Bet tagad ^ tagad es= zinu, kur^ st?vu. Esmu kan-tines vad?t?js un zinu, ka ar? bezdar-ba vai slim?bas gad?jum? es neno-n?ku izmisuma st?vok?u Pirms ka?av turpretim, es dareiz nesp?ju nopirkt b?rniem pat z?baci?us... Cer?ils k? kara laika vad?t?js ir liels, bet m^ 'era laikam vi? neder!" Un t?das un taml?dz?gas, preti??bas iir gandr?z visos jaut?jumos starp vdeniem, kas grib risk?t, un otriem, kas,vair?k par visu v?l?s diotbuj starp priv?t?s iniciat?vas piekrit?jiem un tiem, kas aizst?v vaJjsts uz??mu-mois un pl?noanu? starp vieniem, kas v?las Lielbrit?niju redz?t stipru un respekt?tu, un otriem, kas p?c agr?ko
karu ausm?m grib mleni gandr?z vai par katru denu. T? iiav vienk?ra preti??ba starp* bag?tiem un nabagiem. Jo t?d? gad?jum? g-?n balsis 25. oktobra v?l?an?s neb?tu sadal?ju?s tik vien?idil Dal?an?s l?niju nosac?jusi cilv?ku daba, raksturs, intereses un dzi?as. Lai b?tu k? b?dams, konservat?vajiem par savu uzvaru p?c pirmaj?m saj?smas izpausm?m nav liela iemesla priec?ties. Neliel? parlament?r? vair?kuma strupce?, ar k?du ^moc?j?s Etlija vald?ba, palicis gandr?z tikpat nepat?kams Cer?ila jaunai vald?bai. Liekas taisn?ba Birmdngham Post kon-siarv?t?vajam redaktoram, ka str?dnieku partija gan zauid?jusi, bet Cer?ila partija nav uzvar?jusi. Tauta turkl?t sadal?ta div?s da??s t?, k? v?l nekad Krfi^ isais publicists Kin?slejs Martins savuk?rt piebilst, ka lail gan l?boristu vald?ba kritusi, tom?r s?tr?dnieku partijas vara Lielbrit?ndj? joproj?m paliks liela. Cer?ils neuzdroin?oties pieskarties soci?lai apdroin?anai un citiem labkl?j?bas valsts balstiem. Jo^ proj?m paliks degvielu, "dolaTu un algu , krize. ?oti > maldoties tie, kas dom?, ka ozdem og?u b?s papilnam, cenas krit?sies un visas lietas k??s skaist?kas! Gel, droi vien^ b?s gr?ts, bet Cer?ils m?s va(fiji8 jau agr?k ne pa maz?k gr?tu ce?u. Vi? noteikti mums st?st?s nepat?kamas lietas un pras?s smagus u p u r u s . b e t vi? dzi?? nopietn?b? vad?sies no britu tautas reput?cijas un interes?m," - raksta Daily Telegraph. V. Sk.
l?i'iribs. materi?lus ^ vajadz?bas gadiju-
PRIEKDARBI 18. NOVEMBRA ' , ATZ?M?ANAI , y Centr?l? komiteja jau ievad?jusi priekdarbus Latvijas valsts sv?tku atz?m?anai V?cij?. Bez svin?gajiem aktiem, dievkalpojumiem un san?ksm?m nometn?s, darba rot?s uc. m??in?s pan?kt ?paus 18. novembrim velt?tus raidijumus 5 liel?kos Rietum-v?djas un Berl?nes raid?t?jos, programm? bez informat?v?s uzrunas paredzot ar? latvieu m?kslinieku piedal?anos > resp. latvieii m?ziku ska?u plat?s. No daiem raid?t?jiem prin^ dipi ala piekriana ' j au sa?em ta. Darbu t?l?ku k?rtoanu uzdeva atsevi?iem LCKV locek?iem resp. ap
gabalu p?rst?vjiem. T?pat atsevi??m person?m uzdeva g?d?bu par piem?rotu rakstu vai inform?cijas public?anu v?cu un,^ cik iesp?jams, ar? ?rzemju pres?. No da?d?m vie-* t?m sa?emt? inform?dja liecina, - ka Latvijas valsts sv?tku atz?m?anad ros?gi gatavojas latviei un vi?u organiz?cijas vis?s zem?s. > Saimniec?bas un finan?u nozares vad?t?js V. Zdanovskis zi?oja par gada tre? ceturk?a budeta izpild?a-nos. DM 13.000 apm?r? noteiktais budets izpild?jies ar apm. DM 900 atlikumu. Par apgabala p?rst?vi Austrij? apstiprin?ja / Austrijas deleg?tu LCPV A. Egl?fcL M. C.
E?It^ TEt Sueoas kan?la josl? ?r?ji viss mier?gi, jo britu karasp?ks.tur kontroli pir satiksmi piekrastes rajonos stingri iav?s rok?s. Toties briest b?stami no--tdkumi pas? zem?j jo pretbrltu noska?ojums p?c Cer?ila uzvaras v?l?an?s v?l pastiprin?jies. Sevi?u niknumu pla?s ; aprind?s rad?jusi inform?cija par it k? past?voo slepeno britu-amerik??u pl?nu, p?c ?u?a ??ipte, situ?cijai k??stot draud?gai, 24 stundu laik? tot?li okup?jama. ??iptes valstu padomie reajjljusi, izstr?d?jot vis-p?dr?jas mobiliz?djas likumu, kam Ipirms st?an?s sp?k? gan v?l j?ieg?st vald?bas un parlamenta akcepts^ Pagaid?m c??as smagumu uz ^vlem pleciem uz??muies br?vpr?t?gie atbr?voanas" bataljoni. Rietumvalstis un Turcija tom?r v?l joproj?m nav atmetuais cer?bu l?dz ar cit?m ar?bu valst?m pieriin?t ar?. ??ipti' piedal?ties kop?j? Tuvo un Vid?jo austrumu aizsardz?bas sist?m?. V?CIJA: K?das p?rv?l?anu kampa?as ietvaros VTdenb?k?, Zieme?rein?-Vestf?l? Rietumv?cijas ministru prezidents Dr. Ad^auers bij-a izteicies, ka 31. oktobra konferenc? ar rietumvalstu augstajiem komis?riem* jau cer?bas pan?kt gal?go vienoanos par okup?cijas stat?ta aizst?anu ar jauno l?gumu. Sim pazi?ojumam sekoja sabiedroto iest?u paskaidrojums, kur? br?din?ts no tik p?rsteidz?ga un p?rlie c?ga optimisma. Adenauers esot l?gts min?taj? datum? vien?gi rezum?t l?dz in?jo sarunu rezult?tus resp. pan?kto vienoanos par. atsevi?iem punk tiiem, bet l?dz iz?ir?gu l?mumu stadijai v?l esot gar ce?; visp?r tos iepriek j?akcept? triju rietumvalstu vald?b?m. T? v?ca-prieki uz pavisam dr?zu okup?cijas re?ma izbeiganos atkal apsl?p?ti, ar? Par?ze uz. vis?m l?dz?g?m inform?cij?m rea??jusi ar ledainu un skeptisku sm?nu. To ties lielu progresu ?iet uzr?d?m Par?z? notieko?s sarunas par Eiropas armiju, kas, p?c pareiz?j?s inform?-djas, sast?v?s no 14 fran?u, 12 v?-deu, 11 it??u, 3 be??u'un 3 holandieu div?zij?m.. Ikvien? no ?m div?zij?m b?s miera laikos 12.000 14.000, bet kar? 15.000 v?ru. Jau pirms pusm?nesa bija^ skaidrs, ; ka amniestija politiskajiem ieslodz?tajiem
atomeluplozUas l?dz im no 16 Atomiero?u manevfu ietvaros Stalfi ASV.
pUtisko atent?ta serilsi upiiri kJitis ar? M g., v. Remons, kori?isfiri Kamhodfi, vien? no In^ io!
valst?m.', ' ' r Pkr "laul?bas sv?tumu liestfij?s.
Pijs? XII pla? rup? Itali^is sievi koiigresfi, noraidot jfbkfida veida kon?troli. , ,
P?c apcjemolumt Kan?d? prinee bete un Edinburgas hercogs Ugsd 10 mUl. dol. sadalei izce?'o?tfiju vi ko ASV kongress Sim m?r?im .at?i zum? paredz?ta jauna' 8ta?pta\iti
-irenco' B r i s e i ? . - ^ r - - ' ^ ^ ' ' ' '-'^ .^ ^^ Vsplrms Ir?nas naftas koklUktv
nod!)mayi6 jaunais britii) atlietu minis kas, t?li? p?c st?an?s ainatfi ' I Lon?onu britu v?stnieku T( sKeraB?
: S e p f a d U v : ^ ^ :':: . . {Niec?gs pagrieziens pa' hbl l v
stat?jams ' no ' neseno' v?l?anu r Komunistus Nacion?laj? padomi deput?tu viet? p?rst?v vais tikai I Zviedrijas vald?bai j^tvaincjles Ai ior& L?mans. kas k?d? runa sen? teicies, ka no Zviedrijas aisb?guSi
/lai izvair?tos no dioSas deport?cijas tenii L?mans esot uzzin?jis, ka ?d?ei? b?g?iem dod polltukas a
JUU' ka 30 no min?tiem igaiu?iiem v' ?2vl^dri?? . V
Politisk? b?g?a ties?bas Norv??iJ baifl l?dzis k?ds padbmju^ pi?lsbliis, ^ g?/is Norv??ijas robeu ?pie Kf B?gja v?rd^ neizpau.
Bezmaksas braucienus pa ASV nlbes un t?s satei?tvalstu. pi?so?ieii^ vald?bas r??ina pdr?dt 2 repubik t?tu iesniegtais likumprojekts! Ik ,g<^ uz?emtu uz laiku, l?dz 2 mi&neteti? du tUristu, kas vald?bai izmaks?tus par katru. L?dz?ga- kfirtfi' ASV ' ' vajadz?tu at?aut viesoties Pafl.. aavl| t? i|,veicin?tu sapraanos stelrp aai u? padomju bloka taujtfim".
P?c lielBji naHas eksp^ozlias. C l i naft^ laukos. Austrijas padomju j | aizdeg?s 5000 t naftas, pa?i. ies ap\:ietin?t 2 austrieus.' Komunistu Der Abend -eksploziju pieraksta ,|A tiem". ? /
Vismaz 10.000 bl?u darbojas !^iet| izkr?pdami iedz?vot?jiem naidu ai^ i ??u v?stul?m",. krustv?rdu un c tus sacens?b?m, foto/ palielin?jumu anu utt. Viena ?da banda ar |
^jiem?^
censibu ap 900.000 , iedz?vo apm. 3SP.000 marku.
Ap 1 inilii b?g?u no /pad;; neleg?li uzturas. Rietumv?cij? rijas b?g?u p?rvaldes iioda?a^lVadlil vigs. Da?a o b?g?u aiz?en^ot dar|' RQr? un Virtemberg?, kuk^biiis pafe vietot no Bav?rijas, LejaMawijas| vigas-Holteinas p?rce?amos v?ca:: I izraid?tas. ' I-847 milJ. franku aizsardilbat vi n?ko? gada budet? iepl??nojusi pret 720 milj, franku iepriek^j?/ga
90 jg. vecum? miris Zviedrijas prt lis, mituS? kara?a Gustava br?lis, ka noraid?ja pied?v?jumu k??t ? par karali.' Izbeidzoties llAijai starp Zvi? Norv??iju,, par 'Norv??ijas karali kli priiicls K?rlis, v?l?kais H ? k o n s . )
Par jaunu pretalkohola l?dzekli -^ tablet?m zi?o no ?ujorkas, tableti dien? par 5 cenUem,
le?e pacien
attur?tie no alkohola, jo kav t vai pil?m alkoholiska dz?riena pa?tri pieaug asinsspiediens, iest?jas grUt?bas un vemana. / 1 '
Vair?k desmit personu da?OJnSaa 100 da??ji zaud?juas redzi un v?l a saind?ju?s Atlant? noWeUlalkohor nas. To laidui apgroz?b? iifite?kri
l ? n o . streiku" uzs?ka fran?u pieprasot algas ^paaugstin?jumu, Str< muitas ier?d?i turpin?ja darbu, bet
.d?jam s?kumam iev?roja visiis mui rakstus, pedantiski p?rbaudot katru bag?as priekmetu un t? aizkav?jo?^ ?rzemju ce?ot?jus.
P?c autokatastrofas atguvis kust k?ds amerik?nis Alabamas tat?, n?us iepriek bija cietis paralizi.
tldz pamatiem nodega kficlas i Vursterheid?, britu josl?, kam?r steigu?s ugunsdz?s?ju vien?bas iz starp?gu ci?u, lietojot ?dens ??' nelaimes viet? ierad?s ari Kukshafi s?tas ugunsdz?s?ji, vursterheidieSi proj?m, paskaidrodami: ,,Sis i ir m' 'gr?ks" un v?rsdami ?dens str?klas n?c?jiem. Krietni izmirkt dab?ja tll?ji. 250.000 tautas auto" kop prodi jaunoanas 1945/ g.^ Izl^ iidusl Riet autor?pniec?ba. Liel?kaj? Rietumv?ci; fabrik? Volfsburg? raotie tautaf a m?r? maks? 4800 DM, un to>efc 26 valst?m. Pavisam Rielumv?cija m ap 9500 automobi?u.
Likvid?t Leipcigas pavasara -m turpm?k t?s r?kot tikai rude?os Austrumv?cijas iest?des. i
4V