ie- left
Sena^obijas draudze A S V enerfci^ k? ^ m?c?t?ja P. ?irsona v a d i ^ i
ijampied?- J !^ ^ ^ ^Wiw4? j y u ^ ^ jtfltL Kad f ^ ' ^^'"r ros?g? d?mu komS^
^ de l Tagad tas darbs i r p ^ e S ? : raksta komitejas priekiniei m^i
ienes t rMb i i i Jte^SLS?^
l^-rTiau*
pl?kan? 30. septTkft >u komitejas t^ j !
mi- rfna, toj^
m
lian , vir- *
rtiff I* art
pafi ?4^ Agda
8ti|?|ras
' Ai?, JW * W zlsi, ka
? t ^ i ia l ptvasaiif i l i n i s Us Q02a ilhisu ?i^M ? l j ^ a l i i i 8lM f..
pHUem l a u t i i ?fi- J?Mitu slnlt tSI^ fla-
par vl?lei?j, Nrn
I ACip?}^ ko Maiilo valii niir lavas * paaai ge j,^
laUifl tlei.  temim vm te- l avu liel? ?ffm^
l#uSi.
l ^ s i m tfci! J | | * ? . darbos a _ . M?lfcstibu. T i ?ltvi?as ?u
; M ? ^ . 4 f | ^
^^^^^
gcffedta, 1990* g. novembri L A T V U A
Iztur?sim uzvar?sim
"4
Sto dzejnieka v?rdi biei n?k pr?- ^ par m?su tautas trimdas gait?m
ija bus neatkanga ^ JL.'iSiS. * " ItoM P.M un pa-
h ? ' ? ' ^ ! ^  ' ^ ' ' " 18. novem- Uem iev. ka am ne ?kai ttean.
A^v j Feidmams nodeva presei ?-  - **" du pazi?ojumu:
odien, l a novembri, Latvijas ne
dz?vot kultur?las valsts dzivi Udzigi cit?m Vakareiropas teut?m. ogad l in i dien? m?su tarkanbaitiaitanali karogs plivo brivi tikai ?rpus Latvi jas, jo m?su dzimto z m i okup?
doai?jot un str?d?jot sabiedri^o dar- ^^^rlbas pasludin?anas dien? visa tm latvieu tautas tagadnes druv?, ^^^ju tauta k? br?v? pasaul?, t? - . ^  Ja pametam skatu m?su cieanu la i - < ^ t ? zem? vai nebr?v?b? vienojas ? karan^to. Sveia vara va^^ k i p?d?jos desmit gados, tad varam n^ <>P^ W l?gan? par m?su zemi un^^"l ^tv ju tautai savu valsta Idrtr- teikt, ka savu iztur?bu, s?kstumu un tautu un piemin m?su varo?us kas nesaskan ar m?su tautu ga* ipSm e  m pier?d?jui Tagad st?v PriekS 32 gadiem izc?n?ja m?su br i - ^ ^ b r i v lbu Izj?^ So nedab?go pridri flirs jMuievums ~ uzvar?t! vibu, k? ari m?su valstsv?rus, kas latvju tauta n ^ br ivpr i - l l ^ j r ^ sirdis un dom?s ir ciea toreiz tautai r?dija cclu uz ncatka- gi nepie?ems, piriledba. ka m?s uzvar?sim, bet cik ribu. Bet it sevi?i visu latvju do-
SLliJf'v?f^^i''^ '*'' Pie / 5 e m ' ' d I u S j i t litus ainflt v?l nevar. t?kstoiem mocek?u, kas atdeva sa- Karavado?i, ejot kauj? pret? uzva- vas dz?v?bas, vai d?ta un v?l tagad
r?tn?s, lai* tiktu iev?rota vis- cie zem sveas okup?cijas varas t l - -  , ifcigr?ld discipl?na. Neviens kara- kal t?d??, ka tie k? IsU latvju patrl- ^ ^ ^^i^ Krievijai. So vannldbts ak-
. ierindas, vai oti nevar?ja un negrib?ja padoties tu neatz?st b r i v i pasauk. V a m U k i Bfl lai pl?ktu sev sevi?us laurus, sveiem iebruc?jiem pasaule lielvalsti - Amttrilns Sa- ^.J?^.)^ gudr?ks par novembri Ir la ivi i . -  i I vienot?s Valstis - t?li? p?e Padom-
fa vien?^virzienrSin^m?su di,| ^ t t "^ fi^ .^ ..^ .^ ^^ ' mljusl v?l odien. T l d ^ Vaing ton?, t?pat k? Anglij? un BraiUiji.
Visiem zin?ms, ar k^Uem ottala- niem varas un spaidu Udzd^lem pa domju imperi?listi olnq)i)a U t v l j u priek 10 p d i  n un kl tika Insea- n?ta m?su zemes j^evieiMiana P a -
laikos m?s ari nevaram dt?di, is pats prindps mums j?iev?ro sv?ti, jo ari m?s esam karav?ri c??? par Lat vijas brivibu un n?kotni.
Paldies Dievam  tagad?jai m?su d?ai mums i r ari sabiedrotie, un t? ir rietumu dvlliz?t? pasaule. Ja n ^ v?l nevaram akt?vi str?d?t l?dzi E i  ropas ?nijas sabiedr?b?, tad t?p?c.
1950. gada 18. novembr? j(H;>roj?m darbojas Latvijas piln^a-slgas s?tniec?bas. Latvju tautas d?anas un muma nodarit? netaisn?ba i l n ima Mva j a l pasauld: par to raksta preaa, to pla<^
min valstsv?ri sav?s nmis U N | ^ .  , ,^ , Ievadot \m. gadu. m?s teic?m:hapulc?, kas patlaban no t l ^ ?ujor ka m?su zem? valda sveinieki, un is b?s visai pasaulei IzSklrigais gads, O e n K ^ t l s k i pasaule i M M m - no mums to ?ir dzelu priekkars, ievad?jums boj? ejai vai aug?mcel- t?s N?cij?s akt?vi dn?s par taisn?bu Bet t?di neesam m?s vieni, t?das ir an?s. 8 l gada otraj? pus? jau m?s un brivlbu, st?jot^ pit^m komd- divpadsmit un v?l vair?k valstis. zin?m, ka t? pasaule, kurai m?s t i - nistiskiem uzbruc?jiem pat ar ka?a-
La l k? austrumu briesmonis do- cam un piederam, nenolaidis rokas sp?ku, k? tas notidc patlaban R m i i . datu SMkaldlt m?su ?ermeni, tom?r ^?vi boj? ejai. bet ies d?? par aug-1 U t v i j a un latvju tauti pi idi lvo ir skaidrs, ka tagad vi? to vairs ne- ? ?mcelanos. Cik vien dlv?ka pr?ts gr?tus laikus. Atoatiaimlai tomir
sp?j izdom?t un aptvert, v?l nav par ka m?su pag?tni ari bijui tikpat v?lu, un taisn?ba uzvar?s. tumi laikmeti, un tomir m?su titt-
Sar^,: Imles tagad nodarit nelabo- ta cauri vis?m gr?t?b?m noniea pie jamas k]?das. Par realit?u nelzpra- savas neatkarigas valsts. Mis t i d ^ anu m?s vair?kk?rt esam maks?jui svin?sim m?su 18. novenUiri sav?s ne tikai ar sp?ku skald?anu, bet ari sirdis ar nesalauamu t ldbu un ea- ar savas tautas sirds asinini Vai ribu, ka brivibas saule atkal atepidis m?s visi saprat?sim, kur un kad s?k- m?su daudz deUiaI tautai M i i asies m?su piedal?an?s tan? c???, b?s im brivi, Latvija b?s naatka kas n?ks? Kaut maz?k b?tu svin?gu riga. un skalu v?rdu I gada 18. novembri, bet vair?k dziju p?rdomu, ko darit un kad. un ko nedar?t!
ogad, 3t. reisi atskatoties 01 Latvijas valsta dibin?anas dienu, politisk? att?st?ba pa saul? liecina par k?da Izi?irl fa pagrieziena tuvoanos. Snie- diam las?t?jiem m?su s?t?u un bijuo valstsv?ru domas Sal ilmig?j? laik?, kuru notikumi n?kotn? r?d?s, vai un kad va r?sim svin?t 18. novembri ai* br?vot?j? dzimten?.
mm Pe i tea i ih
SveSnlecIb?, t?pat k? t?vu zem?, latviei 18. novembri vienoti l?gs: Dievs, sv?ti Latviiu. Divi miljoni
^n?kfl. Vi? var uz laiku krop?ot ? l?ganu  balsi un ?nk*os, virs ze- m?su tautas ?ermeni, bet t?s dzlvibu ? mes un debesis . pacelsies l?dz Ue - vl? nepa?ems un t?s garu neno- lalam Dievam. Divi mlllonl l?ganu m?ks. Jo tagad l?dz ar mums Ir Jau  ne par vienu no mums, ne par Tc?- mlljonl un atkal miljoni, kas grib du grupu, bet par k?das izn?c?bai
^ atbr?vot cilv?ci no vi?as v?stures t l - nodotas tautas glSbanu un atda^anu r?nnijas. lalm^^'ni un br?vai dz?vei
Sal m?su br?v?bas sv?tku dien? Lai pal?dz Dievs m?su ^uta l atkal v?lreiz ap?emsimies sadoties rok?s I brival k??t, mums visiem atrast n?-
utv??ta sttatt Z l e n ^ i m t i l k M ?ivte. Vaum Valsts sv?tki nebi?viba un trimda
un iztur?t l?dz m?su br?v?bas v?lrei- z?jam saules l?ktam.
Dievs, sv?ti Latviju!
neaSjt. ?Uvla UelbntinUa
kama?fi cin? savu ?sto vietu, atgriez ties Latvij?,  tai str?d?t, un t?vu zem?  ne sve? mal? mir t
O tav? , novembri.
Alfr?ds Valdmanis. nnaneu ministrs Nenolaist ci?u karogu
Latvijas valsts neatkar?bas laik mets s?k?s }oti sare??tos p?ckara apst?k?os. Iero?i rietumos tikko bija apklusui, bet austrumos joproj?m plos?j?s pilso?u kar. Kad Somija, Baltijas valstis. Polija. Uk?^na. Baltkrievija, Gr?zlja un AzerbeMa- na pasludin?ja sevi par neatkarig?m, Maskava pret t?m v?rs?s ar iero ?iem. Jaunaj?m valst?m rietumos no Padomju savien?bas smag?s d??s iz dev?s iebruc?ju padz?t. Baltijas val  st?m briesmas draud?ja ari no rietu miem, un I ci?a div?s front?s pra t?ja lielu piep?li. Redz?dami, ka at kl?t? c??? Baltijas valstis pieveikt nevar, lielinieki main?ja taktiku, no sl?gdami ar t?m vispirms miera l? gumu. Ta?u p?c tam Maskavas orga niz?tais sacelan?s m??in?jums Igau nij? 1924. g. neizdev?s. T?pat jau ag r?k neveiksmi bija detls komunistu sacelan?s pas?kums Lietuvas armi j?. Nebija t?tad Izredu uzspridzin?t Baltijas valstis no iekpuses. T?m tr?ka komunisma d?glim labv?l?g?s vides  proletari?ta. T?d?? bija ne piecieams veicin?t Baltijas valstu industrializ?ciju. ,
Jau miera l?gumos ar Baltijas val  st?m Maskava t?m bija ier?d?jusi l i - n?mas saimnieciskas priekrodbas, sa?emdama k? kompens?dju nu8 tranzlttarifus. V?l?kos Ugumos is priekroc?bas b?z?j?s uz ts. Krievijas klauzulu, kas nosac?ja, ka priekrod- bas muitas un d tu maks?jumu zi??, ko Padomju savien?ba pie?ir Bal t i  jas valst?m, nevar tikt attiecin?tas uz k?das dtas valsts raojumiem, un otr?di. Palielin?dami vai saaurin? dami, vai ari gadu no gada main? dami savu pas?tin?iumu raksturu, lielinieki jauca m?su saimnledsko dz?vi. Reiz? ar to ie pas?tln?jumi un transits bija ierods Baltijas val  stu izsp?l?anai vienai pret otru, fa- voritiz?jot d tu uz dtas r??ina. Bet par sp?ti tam Baltijas valstis saim nieciski arvien vair?k noetiiln?J?s,
sevi?i p?c tam, kad V?djas notiku mu Ietekm? t?s 1934. g. nosl?dza ts. savstarp?j?s sadarb?bas l?gumu, ap ?emdamas koordin?t savu ?rpolitiku. Praktiski l Ilguma noz?me pier?d? j?s, kad Maskava jau 1934.->39. g. grib?ja pan?kt savstarp?j?s pal?dz? bas ilgumu ar Baltijas valst?m p?c tikko parakst?to krievu-?echu un krievu-fran?u l?gumu paraugiem. Ta?u Baltijas valstis Pad. savien?bas prieklikumu solid?ri noraid?ja.
Izdev?g?ks bridis Pad. savien?bai rad?s 1939. g. vasar? sakar? ar Hit lera kara pl?niem, radot b?d?gi pa z?stamo Ribentropa-Molotova 23. aug. nol?gumu, kas Baltijas valstis node va Maskavas iespaida sfalr?. Milit? ro bau ier?koanai p?c devi?iem m?neiem sekoja piln?ga Baltijas valstu okup?dja. Min?tais nol?gums Iznldn?ja Baltijas valstis un Poliju, likvid?jot pretkom?nlsma d?glim Im- m?no aizsardz?bas valni starp aus trumiem un rietumiem. Un ja odien l i rmet sabiedrotajiem, ka tie ar Maskavai dot?m koncesij?m Tchera- nas. Jaltas un Potsdamas nollgum< sagatavojui ce?u lleliniedsma uzv^a- ras g?jienam rietumos, tad nedr?kst aizmirst, ka uz hitlerisko Vfidju ai zi?? gulstas tikpat liela atbild?ba.
K? redzams, Pad. savien?bas poli tika pret Baltijas valst?m vienm?r bijusi agres?va. Un ja lielinieku u l  tim?t? Baltijas valst?m 1940. g. j? nij? tika i^rmests, ka t?s vddojuas sazv?rest?bu pret Pad. savien?bu, tad ar tik smiekl?gu Ieganstu nav Iesp? jams kaut cik attaisnot Baltijas val st?m nodarito vardart)Ibu.
To paturot acis. lai m?su tautas lielaj? dien? no Jauna apliecin?m savu ap??m?bu nenolaist ci?u ka- nm, kam?r neb?s satriekts ?zi?tis- kais imperi?lisms un m?su tajjtei nodroin?ta paUekama vieta brtvo demokr?tisko Kropas tautu s ^
flnan?a miaiftn
ogad latviei spiesti svin?t savas valsts neatkar?bas dibin?anu dknu jau vienpadsmito reiti nebrivibi un trimd?.
Otrais pasaules kar i l i v i r t i a par visbriesm?g?ko notikumu UdtIin?Ji cilv?ces v^tur?. Ki v l e n l ^ Iegu v?ja in? kar?, ki tagad IzriiBJIes, bijusi tot?liar? komunistiski Pa  domju savien?ba. P?c p i rm i pasau les kara ai valsti] vergoja tikai iiO miljonu da?du tautu piederigo. bet tagad zem is varas smok jau vitna treda?a cilv?ces. Tas var?ja notikt galven? k?rt? gan t?p?c, ka dalu Ua- lo demokr?tisko valstu vad?t?ji gan kara laik?, gan ari vis? Udtiniji 8 gadu ilg? Apvioioto n?dju organi z?ciju past?v?anas laik? p i r i k pie k?p?gi iztur?juies pret Pikkmiju sa vien?bas komunistisk?s tot?lit?riU varas virskundz?bas nc^ ?kiem.
No m?su dzimtenes deport?ta jau apm. vi^a treda?a iedz?vot?ju, t i - pat no Lietuvas un Igaunijas. Dzim ten? palikuie ir nesp?j?gi kaut ko savi lab? darit Vloj igi m?s, kas, ^   .  ^ H - S Ugad esam IzkalsIU pa daifid?m pa- ^.?^fliiT^Si*! trS saules zem?m, un atn)damies brivu tautu vid?. var?m ko veikt ^ f* rg^^ verdz?b? iedz?to tautieu un m?su J ^ J P ^ "  ^ nebrivfis dzimtenes lab?. Visur u n P ^ ^ . ? ^ L . * ? ^ J ^ ^ * ^ . ?!"
Musu pien?kumsnoorganiz?t latvieu GdzdaEbu gaid?maj? c?na vienm?r ar priekz?m?gu st?ju, ne-, - -^,.1  . - , . #  4 . i , *<u .  i i  . .
dj?m, paudIMm br?vaj?m L j ^ ^ ^ ^ ^ kas nolaaudia un par t?m nctaisnib?m tm va rm id - "^rr^^ nui, imp^uo  
saules kara Uelajim drupinu Un t i -
bfim. k?d?m pak?auta m?su zeme un tauta. Vis?m v?l briviij?m taut?m j?zina komunisma rellma virskun dz?bas nol?ki pasaul?. Brivajai pa saulei kop?jiem sp?kiem Jisaslejas pret ^ varm?c?go totalit?rismu, kas jau 33 gadus dlv?ces taimlbas un brivlbas tiesltni prindpus nUdlJIs k?j?m.
Ja ?d? vienpr?t?b? ap^msimies un vienm?r un visur v e i k t o os sv?t< pien?kumus, U d v?lamie pa n?kumi neizpaliks. ?das patriotis kas ap?^ibas a i ^ r o t i 18. novembri ogad svin?sim ari m?su vaUl i S2. dibin?anas dienu cer?b?, ka augstais Likte?u Lto?js sv?t?s m?su ap?? m?bu un liks plepildlUes m?su 1 1 ^  driz atkal atgriezties m?su palu briv?, neatkar?g? valsti
Sv. Omind?, novembri.
ptnnajS Latvl|fts valdlM
18. novembri? Korejas kar Itgijis Jauni fai i .
Mmtir is d?as A ^ i nav vitti j it konfUktl ar auru politisku nodmi tis Ir atklita politisks un militirs konflikts starp dhrlcm lieliem pa saules blokiem. TleaMd un pc^ItlM tas nav v  treais paautos kari, Jo komunistiski ?Ina taji o f idi l l v i l ntpiidalis, bel tikai f a k t l ^ tm Pa domju savkmlba taJi ari ntpledalis ofidiU un tieil, bet to atbalsta ar savu tedmiku, vad?bu un p^omu Bet vai Ugi var?s vilkties ASV un UN bru?oto spIBni mil l t ir is operi djas pret ?inieu armiju bez oH- cUUa un lOaa kari AzIJi? Un vai irpus Ueli AiUas kara var?tu palll^ Padomju savlaniba un vlaa Eiropa?
Kom?olsla o m r a ?bm pUaonu kari , kas rsaitltijis pag?jui gadi. Ir p l m i s % l r M pasaules v?stures notikums. Komunisti uzvar?ja ?loi nevli ar komOnlstisko Idd^oMo,
b i lga lvmi i k i r t i Upic, ka ?/? vfiktt prata manevr?t ar a i^ ik is ra vol?djas, ar muiinieku acmes dali* anas saukli Nadoni l i vald?ba ne* apr?ta amniadbas, ??nas galvenis iadilvotiju ?iras, vajadi^m. Ala- raujot ais atvis tamniadbu masu un InttUl^ooas aprindas, ??nas komu nistiski fivol?dja k?uva par l x ^ * gu nadonilu faktoru, ?ini un liar svarifu ravol?dimiru faktoru v l a AzIJl Dab?gi, ka^ uzvaras paapd?a un dinamiska trauksmalnlba i r ; ta gad ?iniiiu komunistu noska?as raksturi i^ Ittlmas. Tia Jutis a id - ni t i ar varu palldiit KoreJaa, Indo ??nas, Indijas, Burmas un c H l m AtUas komunistiem, vetkli pir?amot panizlitisma saukli prtt baltajiem: J lz i ju i r i i U m r
Aiz is grandlozis poUtiskis sp?tos st?v M a ^ v a , kas komunisma uzva ras j icni Azij i sareda c^u uz ko- l?nlsma uzvaru pasauli. Paliekot
pati kidu laiku o f ld i l i irpus ida kara, BCaskava oer ar savu v?rt?go atbalstu padarit ??nas komunistus par saviem vasa?iem, pilnl?d iegrem d?t ASV ??nas kara Uetaji purvi un lids ar to dab?t sev, bddzot, vtoglu tospiju M a r o l U r o p u kontlnenUlo datu. Nek?da tuka virdu spito, ne* kids kompromlas nevar izbeigt Ueio konfUktu, kur i saduras kom?nittll- kto austrumi ar demokr?tiskiem rle-
fftmitoajums a. tpp4