\
1930. g. 23. nov3m')Hr Sestdien, 1950. g. 25. novembr? |S,^A. 30 M. Peu
1^  starpt. p8ita _  m^M. Bergholc l^fliire.,. P?teroni xo
itt^ T .^ Pav?pvie 1 rt mii^ c. w I i i . , M.
^ I: Ebkini 1 mJrc. L. l i ilL,  . Muzllcanu 10 i mlre. I iii*, A. Buk-
l^jMbiU^ 10 iii., E. K. ?ne 1 ?iirffr ! V d l a M i -  ftarpt, pasta lit DM 9, Pri A. Dargevlcs H r^tttorlel St?fpttit tauticii
divif iebriekl?JAf rel. mire. ?S iiU?l im 78 JdriCK: un Ar?j?s in-^tEpditolMdca, sirsn?gu pa-
mmm sevisi^ invalidu R. Zelti?u, Ies uz 1 i?d?nesi no mmM DM 29.-, lai tu vi?a Artava Latvijai
iel MBDAkcrjAi
taji dsf ,?siiit bes- lim Jaun*
lavt ^ktu?ni. Pabauta III Aav t l ^ kas pidijl ' SMlsik par Si nedi*
- (Arbetts. Tidiem
  ItlI?Sa DM Siil i atlHllIli ai Ita^ Ue. i , M vair?k l a i ttoflsai ptaniku bez-
^ " itosimi^ritiietimis) 1 naVUeinfls. vis-
hiii(Metai tto avim darba lUidb?n par Ispel* iddh^na pabaiiu
^ . . , . 1 0 Uf?to satakftes ^ lal&% un bl?eU Isee?oUU ? l ^ pabalst?t fMiasaKiIjtt-
apljMb pai^ emnii llds, l a i m pie 2i-S ned?lSm, [ lafba pirvi?de pabalsta I??I tais* ka4 no pikri
i^ saMOUas aktis par lirba llds lim ia-
attl Tomir daa- gaida ari ils?k
lltpiMilsasieiii gai- ?dro?, ka attleel-
i i i i i f atsiitlUBi mtaresijo* MIrvaldl par vilel*
landrls vienmS?r izrl fmk ]aa aosotftas, ttat Fa* k? M M V plenfiknias, kas
H i sa?Smm akt?m ne- ittdsl amigraiitl aizbrauc,
ka PaliiisbosteiM It V?dJI vispsr
? l tal* pabaula sa?lmijs ' pats nevar lerasUes,
iras pamata izmaksa
lititil. vai k?da no nev?r?ta pan?kt vli* im atsbraneot, na-
jvasot?m person?mt _ tavtniiktt nepaliek tttfa ato mflitt orsamz?-
InMi plen?kolds nanda iii? paficlin veco laa val ari dtiem latvle*
Sm ICatr? transttnomet* tHiHs, kam nometn? Ji;
kn fcas bOs ar ralem lanemt on p?rsatll ilibraiicCllem pia*
'u i r t t n a r s , AartcH?
iMiMi un vi?u no t?s i i -^?pri^istab?. Vi?a iz-it?a sterilizator?, taj? i ^JK?d?l padar?t lietas h?Ulve sag?d?jusi man jUMi totiea t? n?kusi par ^ Antufina zalonu, lai rmlitoa cUv?ks a6J*rsU kr?sl?! Un i j ^ a v l b a l T? rada atiibi? pie realit?t?m. i ? ? M ^ B?tu gan
'Ha policija apcietin?tu ^ pie manis? Gr?ti zil i Uh twn?r  D?nas irt?a ir, neplecieSama. - j , . . Cik nejaukir vi?S Mtt v?l izies l a b i . . . Es ?lMin vajadz?tu doties uz
velna/* G?ls vi?u p?r-Ir p?d?jais laiks, Rosa i ;  te mto atg?dina Iju j?s pamest." nek?da urka. Bet, no* dr?z nenoska?idrosies, es ar D?nu s?d??ja pie va-apgalvbja, ka esot asais skate ne??va meite* izklaidn>as mirk?us,
?a uzadm p?t^u asu n* i f  D?na beidzot jau-un p?c tam l?koj?s laiks." iet, ka es hej?tu J?su
Jta par ti); ka ?audis Irat?t savus zobus." I)
LNPL st?jusies darb? Par prezidija priek&edi iev?l?s
plKv. V. Janums _J _ _ _ _ * < 
NO LONDONAS Vienpadsmitais novembris nav parast? diena. T? sauc mums atmina gan lielus notikumus m?su zem?, gam pasaules v?stur?. Bermonta sakauanas diena pie R?gas bija taisni gadu p?c t? svar?g? bria, kad 1918. g. ap-Iclusa pirm? pasaules kara iero?i. Un tai pa? 1918. gada dien? bija noticis v?l kas ?oti svarigs: toreiz?jais ang?u firUetu ministrs A. Balf?rs v?stul? Z. Meierovicam pazi?oja, ka Latvija at-rita de facto. Un kad Londonas iel? lisi staig? ar s?rtu magoni pie kr?-
J ^ ^ . l  ^ < i i j a v?l?an?s par prieks?di iev?l plkv. J. Janumu. b%t Sti^di?u. A. Jerumu, A. Sj^?du. J. ttr^Ti A Podnieku."^^ i k<wUsij? iev?l A. Tomasu. P. Reln-
Vinie m veiaes V ? s t u l e L a t v i j a i no ASV K^orado Spnngs? ap 160 l a t v i s Daudzi Jau str?d? sav? profesij? un ieguvui labu v?rdu amerik??u vid?. T? archltekti
Interesanta sacens?ba
Kan?das laikraksti mndaor Slar raksta, ka starp ?uliundtadaB un ?ubraunivdgas provinc?m notiekol slkirla acenslba, ku?al itonajal li*
S ^ ^  ^ locekli S^uss un Z?bau-MdaUjui ?di: Urs nodarbin?ti sa-b ^ n r ^ H ^ " r Juridisk?s pal?dzi- v? sped?Ut?t?,ka. r e t f i T ^ H ^ ^ i J ^ ^ ^ . ^ ^ ' kas m?reetri latviei rete? ir ari ?ieks?a vietnieks, ap- .,lekarojui" Uel?-upes nozari - plkv. K. Strazdi?i ko r4l?mfUrnas kult?ras nozari ~ A. Jerums, info^
ifln, ar o simbolisko FkndrTjas i^e- m?cii^ T p J .Cl '^'^,^'^^^ i ^ ' ' ^ ^ " P^*^^ dtt Pieminot kritugo. ^IAUL ^}^J^LTJ^ ^  ^  ^ saimniecisko kur str?d? ap 700 dtt pieminot krituos, ai pa? dien? san?k jauniev?l?t? Latvieu nado-o?l? padome Lielbrit?nij?. LNPL locek?i sapulc?j?s uz s?di Daugavas Vanagu m?tnes z?l?, kas Hm gad?jumam par godu dekor?ta ar valsts karogu, ?erboni un rudens ziediem. Par sapulces vad?t?ju iev?l Dr. A. Silar?lu, par vi?a vietnieku  pr?v. T. Savicki, bet sekret?ru  Z. Bukovski. P?c pr?v. Berga sv?tlSa-nas v?rdiem un sapulces vad?t?la Dr. A. Silar?ja uzrunas, kur? vi? k? svar?g?ko uzdevumu izc?la kop?ju ci?u par br?vu Latviju, kl?tesoos uzrun? ?rk?rt?jo pilnvaru nes?js s?tnis K. Zari?. S?tnis uzsver, ka LNPL san?kana vi?u pilda ar gandar?juma saj?ta. Nacion?lo komiteju un padomju dibin?ana un darbs nes?s lielu sv?t?bu, par ko s?tnis p?rliecin?jies, apmekl?jot V?ciju. T? bijusi maz? Lat-vija, ko cauraudis ?sts latvju gars. Tagad ?s maz?s Latvijas dz?ve izce?oanas d?? pamaz?m aps?ksi Ta?u skepticismam nav vietas. Mums j?str?d? e t?pat, k? tas dar?ts tur. Galvenais  pie darba j??eras ar m?lest?bu un saj?smu. Sai br?val? zem? kult?ras darbam neb?s nek?du ??r?u. LNPL sa?em krietnu mantojumu no jau past?voaj?m organiz?cij?m. Nosl?gum? s?tnis pasv?troja lielo atbild?bu, kas gulstas uz katru padomes locekli: kam daudz dots, no t? ar? daudz pras?ts. Vajadz?ga droa sirds un gara vienot?ba. J?dara t?, lai ikviens ?ds m?su pas?kums b?tu jauns solis atce?? uz Latviju. S?t?a runu nobeidz valsts himna. Seko apsveikumi. No LCP un LCK sveic plkv, V, Janums, kas Ir ar? LNPL loceklis, no Latvijas ev. lut .ba/.nkas  pr?v. Bergs, uti Daudz ar! rakstisku svfe!cl(^U. ^
LNPI .^v?l?anu r?c?bas komitejas priek5??di8 sniedz zi?ojumu par l?dz.?inei?s sagatavoan?s darbiem, v?l?an?m un financi?lo pusi. Mand?tu komisija savuk?rt atz?st, ka visi iev?l?tie atbilst v?l?anu noteikumiem. Vien?gi plkv. V, Janumam dz?ves vieta patreiz nav Lielbrit?nij?, bet. iev?rojot v?l?t?ju gribu, komisija nol?musi vi?a iev?l?anu apstiprin?t. Kopsapulce tam vienbals?gi piekr?i
~ Skujevics. bet ad- cUv?ku. ministr?tlvo nozari un sekretari?tu M?ksUnleks An- " ^ T ^ t ! ? / ^ ^ : \^ bija N?ko? sesijas diena velt?ta statu- pirmais latvietis. w pie?emanai un debat?m par at- kas iek?uva iUmi-^^,!r^ Noz?m?gu sta- nieku saim?. Pa-tutu papidin?jumu izdara LNPL ieicoUes savai ap-m?r?u uzskait?, kur pau pirmo no- d?vln?tfbai, viS teic c??u par Utvijas br?v?bu un ne- loti iecienitsz?m?to
ru . filmu rad?anas Darba ties?bu un Juridisk?s pali- harb?. kur str?d? azioas nozare par savu galveno uz- ap 80 m?ksL Otrs devumu uzskata pal?dz?bas snieganu vec?kais darbi- oli - 2 un nieks ai uz??mum? ir Seks. kas
^It^?' '^ l!!'? ^ P'^P" at- str?d? pie filmu kontroles. Vl^a uz- & S^f ofici?lu a?ent?ru devums sak?rtot un re?istr?t atpaka? k n^ifnJ^?''I ^ K ^ x * ^T^^ ien?ko?s filmas. Treais latvieUs J. ku pal?dz?bu iest?d?s uti Valtenbergs, pimjs divi m?neiem ie Apr?pes nozare savuk?rt str?d?s lavas gaitas k? operatora izpa-cle? sadarb?b? ar organiz?cij?m un draudz?m, atst?jot t?m iek?jas rlc?-bas br?v?bu,, tom?r iesp?ju robe?s darbu koordin?jot un centr?llz?joi Iniciat?vu atp?tas nama ieg?an? veciem un darba nesp?j?giem, k? aH b?rnu vasaras atp?tas m?t?u, iek?rtoan? atst?j Daugavas Vanagiem, sadarb?b? ar LNPL un cit?m organiz?cij?m. So interesants A. Tomasa Ierosin?jums, ka DVF nol?mis ieg?d?ties lauku m?ju, kur var?tu dz?vot un str?d?t kar? cietuie. Ari eit tom?r nepiecieama LNPL pal?dz?ba un bazn?cas gar?gais un materi?lais atbalsts. Kult?ras nozare, kas lldlz im faktiski bijusi visa kult?ras darba iniciatora un dar?t?ja A. Jeruma rok?s, nerada tik plaas p?rrunas k? inform?cijas nozare, Se padome locekli n?k klaj? ar dat?diem ierosin?jumiem, k? ari kritiku par daudziem l?dzin?jiem inform?cijas izdevu miem, kas nav sasniegui savu m?r-
ar cementu, dodot darbu ap 100 str?dnieku. Priekiroka ^ t o l tt* faundlendaa pual, un a^ rt tia ealm* niedskis bdQvei ?mMUdir^ctoit Dr. A. Valdmanis e ^ pirlleciiiiti ka Vutaundlendas mmti^piiMba s?ks darbu pirm?. To Uedna ari tas, ka ?ubrauniveli^ fabrU Ir v kal pl?noanu stidlj?, kamftr Ifa faundlenda lo pomu Jau pavtikuiL Hambermuf? Jau nptavola Mhriatt* kums. un v?cu firma stijuilea pie fabrikas b?vdarblm Vufaundlan* das minis^ preildita Smt^ vuda un Dr. A. Valdmanis dHnimi Mfo^ ui V?ciju fobrikas Iek?rtas pirt?ll lanas un mont?las nok?rtoanai Fabrikas b?vdarbus ui vtdaa p?r rauga latviski Ini A, Leja. ?ETRI LATVIEI VIENA FIUIU STUDIJA
Ko artliSt: Seks, K, B?nk^ J. ValMbergi, l i . &rattCi
Filmaper?tors I. Valtenbergs darbi Kolor&do kalnos
Kraucs, kas sMd? pie optisk?s ko-? VSidOS VtUl^tt EllIMHHI p?jam?s ma?nas kam?r  k? ame-l ^mj^m * mBa?os p?jam?s dk??i saka  Iem?c?s valodu. Ta?u ari vi? ir apmierin?ti un priec?jas par brinl?o dabu un Kolorado Springsas pils?tu, kas drusku atg? dina R?gu. RfepM Mdledia l i k M l iaiii
. BrlM pUilta. Be??ij?. IM. f. Dlt Uelu atzin?bu ieguvusi Dr. BIr* Ln^T? Slirom kuitlbM
zi?a, kas stdld? par ?rsti B?nveras ^ ^ g|^| universit?ti kUnik?. Roilgl ie <3^ar- toUedC dlbl5- l>oJai dzied?UJa Ksenija Branto, l^asL^ ^ o^m^ Jau uzst?jujie, att^ l?t? koncem im iS^^^ZS^^ vair?kos citos sarikojumos k<^ kaa dam loti l a ^ leniltititt im Ie- iHanistt Delll - Grilvitl. DaUamat* mt?kuma ona?dtleUai darbi, nieks Pantagi atst?jis Kolorado ^ g ^ ^ ^ ^ Springu u? p?riet ui Flladem J^^^^ kur atradis nodarboanos savi arod?. K o l o r a d o S p r i n g s ? ,
novembri I. V.
K?di pilso?i vi?iem vajadz?gi V?STULE LATVUAI NO KAN?DAS
nite ari financi?l?s rOtlbai, un Jaunais akad?mlikals gds unlvml- tUu salmi iv^c Jaunu, aavdaMfu augstskolu, kas ii^Unii nropii akadtai?ui vienotis Eiropu nir?a Istmioianai
noteikti ua 40, ua vietu k ^ M l i propordonill sadal?tu vtiim Bro* pu Valst?m (protams, brivajim), I no Om rezervijol aif Austnimelr pu trlmdinlddem, S^ idente vedini nedril! pirsnieit 10 ?. tiem Jfttt b^guitoRi univerritittvitiMIi W. Rupja, u a pr<^ganda rett Imd Viodzoraa Paily stfir 21 augusta, nanv k?rU ?piais drimtii. Vienai Jjrtjti^jHtetimW^ oil taat Ietekm? ang?us; daudz dzH?ku ie- numiirt Kltaft k u te l e b M u l l ^ l ^ ^ spaidu atst?j vienk?ri fakti. Noza- piez?m?s, ko ejienes las?t?ji ~ un atlSrlbu s?kum?, mflsuJa?HI neat-?f^^ res vad?t?js A. Podnieks nol?mis varb?t ari pats autors  uzskata par piesaist?t ai darb? k? atsevi?as L^v?^?i i^diu smadze?u darbu, prle-personas, t? ari organiz?cijas. j^g^^ jj^^ ?^^^ paaudze k? ASV, Saimniecisk?s un finanCu nozares t? Kan?d? atmetot savu t?vu valodu vad?t?js sast?d?jis budetu l?dz . g. un lietojot tikai ang?u valodu. Vi?i 31. dec.. ko Ml pie?em. Ien?kumi sa- L^^ secina, ka ari citu taut?bu jaun?-fi!:!^il!x'*2^^^*.l^/* ^ We Kan?das pilso?i nelietojot vairs
i^ f S savu t?vu t?vu Eiropu valodas, bet s^r no iXiutx^ ^ j - p^!!?*^ - M?s tom?r
nesireikojam VGSTULE LATVIJAI NO AUSTRAUJAS Dienvidaustr?llj? ?auu pr?tus patlaban nodarbina streiki. Iezemieiem tie varb?t nenes lielu postu, bet jaunaustr?lieiem sajauc visus apr??inus uz ilg?ku lalkil. Nav v?l aizmirsies lielais og]ra?u streiks, kad daudzi palika bez darba, iztukoj?s Adelaides veikaU, un vis? pils?t? nebija atrodama t?felite okol?des. Un tagad atkal pien?kusi uztraucoa zi?a par dzelzce?nieku streiku Viktorijas pavalst?. Str?dnieki prasa liel?ku izpe??u, bet vald?bai, ?iei pras?bas r?ti apmierin?t, jo dzelzce?iem jau t? katru gadu piemaks? milzu summas. Streiks p?rsviedies ari uz Dienvld-austr?llju. Mallendas depo lokomot?v?m izdz?stas kr?snis un izlaists tvaiks. Lielaj? celtn?, kur vienm?r rit?ja dz?va un trok?aina kust?ba, iest?j?s neparasts klusums. Liel?s ma?nas st?v aukstas un m?mas. K?da no visliel?kaj?m r?d? krietnu robu, ko dab?jusi c??? ar ijrosirdigu v?rsi, kas nav baid?jies st?ties pretim ?trvilcienam. ?iet, ka ie melnie mili brinas, k?d?? gan vairs nav j?velk gar?s vagonu rindas, kuru saturs ta?u uztur cilv?ku dz?v?bu. Dom?jot par to. man izliekas, ka p?ri visai Austr?lijai ?auni smejas k?da Osaina seja. Cik ilgi gan streikos." t? jaut?
skait?t 5 proc. LNPL par labu. vi ar dt?m valod?m. S? un citu Administrat?v? nozare un sekr?t?- p^ J valodas glorific?ana ir ri?ta per savu uzdevumu uzskata saprotama, jo n?cija bez savas valo-sakaru uztur?anu ar padomes lo- dom?jama, un te Jau tik cek?iem, inform?ciju apmai?u ar ei m?l run?t par kan?dieu n?-latv. amatperson?m, kandejas noor- clju. ganlz?Sanu un galvenais - Latvieu Neiztirz?jot n?ciju probl?mu, to-re?istr?dju Uelbrit?ni?fi. Tiei p?d?- m?r J?konstat?, ka prieks par min?j? ir visai s?p?gs jaut?jums, par ko ir to ?du Jaunieu izridbu Ir p?ragrs, diezgan plaas p?rrunas. Ikviena Jo, ?iet, nevien? pasaules st?riU nesekm?ga darba prieknotdkums ir I viens ?ds nav atmetis un ari Jopro-visu tautieu apzin?ana. To veiks, J?m neatmet?s savu t?vu valodu. Ari izmantojot visu ricib? eso?s kar- Kan?d? n?. Par to liecina t?kstoSga-tot?kas, k? ari organiz?ciju pali- d?g? ?du tautu v ^ r e , k? ari Iz- . . . . . - Irai?a valsts rad?ana m?su dien?s, Sekojot plkv. V. Januina lerorin?- par to rilp?sics gan Vlndzoras, jumam, LNPL pi^em divi mol?ci- g^ n visas Ameriku sinagogu. To
TiftrS*^* karav?ru Uetfis. Pirmk?rt - gg^^^ ^ ?^^j^ Bemtelna raksts L m uzdod prerim^^^ the jews believe** um. Ufe ^ n a ^ ? i ^  ^ ^ ^ ^ ^"^bra numur?. prezidijam uzdots l?gt IRO - pir- "^ .f^ f^,^ 111 traukt to karav?ru skrin?anu, kas H tradlcijfin^ -JaV"^ "*^ aizst?v?jui savu zemi, c?n?damies cinatu par vi?a pag?tni Jaunaj? ze-pret komunismu; tiem bij. k?ravi- m? - ari no savas tauUbu un ?driem, kam IRO status at?emts, tas bu. T u nu biei notiek ari starp atkal atjaunoiams. latvieiem. Spilgtu piem?ru no ASV LNPL n?k klaj? ar ?pau uzsauku- P.^ i^*/^ !? ^ mu, kur? starp dtu teikts, ka nekas. J6k.Ponik^^ gan iWai^ ko vien esam dar?jui Utvijal, nav vair?k p?c r ^ humora, IS t^t^ 'lff^ velt?gs ..M?s savu pan?ksim ko|^ ar d?sics gan ASV. gan Kan?d? daudi^  vim veikala Uetfim, nav viOrs m?su tautieiem dzimten?, kas ar patiesu faktu. U i dk m?su lalk- * . .v-^t^^. milzu iztur?bu nes vi?iem uzlikto raksti slav?tu daa Amerik? sutapt? verdz?bas j?gu. M?s veiksim to, kas tautiea lauz?to valodu, vUd tom?r v?l nesen lik?s ndesp?jams." J?uzskata, par m?su n?djai zudu-LNPL pirmo sesiju iez?m?ja lieti- jiem. Pient, lietuvji. poli, v?ci, It??i
sfatis^ tai^ ^^ ^^ ^ ^SpatasiS^^ t?lojas k? P^ W^ * "^^ ^^^ gadi, pie kam studentiem pa- nabadz?bu zeme; tjet vl?^ iem Jiiedi tikai t?devumi par v?l nenoliedz savu Jut?bu un, tatie- ^ ^vokU. Kandiditu Sue da koties ar m?su migranti, p<^ labpr?t atsvaidzina savu .J^rOi?Jo-lidigm,^ oadonilajim M4mim, o** m?li Bet biei Ir gad?jumi, Inir unlverdtitim uti, ?tM mMkm Imigranti, ku Ieraduies idt l^ rms gidit ari par itipefkHJim. Ok it abin pasaulei kariem, lai laiki li-lnimi, Eiropu k^ edUtai iti^ enlB vl* da&ml no uvu sirds ne tikai savu dO baltieht iogad nav t i  | bata..,., t?viju, bet ari valodu, tfdbu un svar?gi, lai latvieu tlroDU kMIbu;^^ dzlmtai? mantoto tiirdu. h^tra m??initii Mm vietu lidnlt ^
Kad vienam no tidiem kifliln, ari mums. KoUedlu adme: i , Van I kur? es neJauM uzdmlju bljuio lai- S^ckpliati, Brugea, B^glgiii, i vieti un kam nu Jau aen ki iMterl f^idbtt plina, kura kvaUtM f i * ^ viiiaUrlbuti,p?cldi te vMiclIvfini,|ranti Eiropu unlv^tiia labiko"^ un angliski uzvirda p r ^ vil ka- Up^IHa virdi, aptver vMu, ku riiju te Jau i)driztali Midt, - Jau. $od i^d^tiem pivetai Eiropu UJu. ka<^ l vi? atitijii savu tivUu. *5JpflJw '^^ S?^ ,'J?!^ tu pastilstuTka vi?i ki ff^ifl^^ virsnidcs nectot vai?jis iaroierin?. i f T i ! ? !!Si7 S vSS^ S^Sl'I ties ar to, ka vi?u varot iesaukt tm^AimmZm^u^ %nw^?  IMM  . I P * ' * * * " gaum?), noucaldro un nottie tebi, par UMJuait?k^ viedok?a, litiiti dlvika bijis va?u Interes?tiu un p?c lat- L n sabledribu JidSiemi ^Oldu ao- vielu ietpiesti virda neilgojoties. To diUJlocoflsko teoriju slntljumi ua pau ce?u g?jii un uzv?rdu mainIJU m^na noapraust vadl?niju vienotii esot ari kida dU tautietis  vi?u mropu organizINtonai vlsia dilvu pari?a, ku Jau nu kopi gadiem esot inozarli. bag?u d?rznidci kaimi?u piliiti?i. | EIrcou kolkdu vad?ba uitMta Citi pazi?u esot pirc?luies uz ASV, holandieu profesoram HenMkam par tiem tad nu vi? ndti nezinoi Vi?a b?rni uol aiprec?julu un se vi pieskaitot ang?iem. Tidu piemi ru, i?iet, netr?ks visi Kanadi.
Iklus labot kan?dieus gadu sa tikt vis?m tauUb?m. Vi?u b?rai ls nav v^ pat ^olu gados, vairs nerun? vec?ku dzimto valodu. Bet
??bas un sadarb?bu gars, L o n d o n ? , novembri. gan zina, dk l i d u vi?u nadon?l?s grupas Ameriku kontinent?, un nav nosl?pums, k?du atbalstu t?s snieguas saviem tautieiem  p?<j^ j? kara un varm?c?bu uimriem; hei m?s esam vis?di izmin?juies par pa-ARI HOLANDES LATVIEIEM NACION?LA KOMITEJA Jam viens otram, jo katru nospieda . . iev?l?jui savultie^ latvieu "skaitu jaunajVkt^ tt-doma. - k? gan tagad dz?vos, jo   r L S S kSS noti- nentfi, bet pie ?stu skaidr?bu t? ir koSajadien? darb^ na^ Bet tad no depo vad?t?ja kab^ ka pa ^ ^^^^^ ^^^^ j ^ j ^ j ^ neta naca ne^ ^niditi pa ?ka^^^ vesU, ^okuriem bija J?iev?l 7. latvieu skaitu ari Kan?d?. Tiesa, ka visiem jaunaustr?lieiem. kam m o  ^ bet Kan?da prasa, lai jaunien?diji jo fit-darba ligums, Paturpina str?d?t, kaut P a ^ - j ^ ar 83 bals?m ie- ^ ^ ejienes angliz?to ?au-v?l?ts Udrfin?jaii Daugavu V ^ a ^ h^, masu, un n?koaj?s puudz?s tu vad?t?js E. Ozoli?i Til?^^rS; negl?bjami ari notiek. Bet ja das ^ ^ - - taut?bu
ar? ^ streikot?j? arodbiedr?b?. Tas bijj vald?bas r?kojums. Tagad str?d?jami gan ne savos arodos Jr^. k Ade tu velti vdti vl-
vajadzlgu ne po?u, ne idtrai?u, ne v?cu, nedz serbu aviiet, ne valoda pati, nedz ari vi?us Intmi^ ku no tiek vi?u biJ. dzimt^ i?f. Tie tad pU- nlgi atbilst au#i min?U redaktora IHiuIb?m un ir tie, ku ustida Ka n?du nidjii Tiem tiid ir viml- dzlgi, ku ritin?s Eirop? un ku tiir valda.
Neapskaudiilm vi?u 4aimi'*. Uelu notikumu savi??otaj? plan?ti ir kids puidcti?i, ko saucam par Latviju, ku dcsist?jusi t?kstoiem gadu un kam j?dz?vo ari nttotn?. M?s varam b?t loj?li pret Amerikas, Austr?liju vai Kan?du likumiem un ar savu s?ro darbu vairot o valstu labkl?j?bu, bet m?su sirdis ki pukst Latvijai, un m?ni m?le Ud neiHdc?it tavu do mu un J?tas iztdkt m?su paki dai ?aj? valodl
Vindzor?, tepten^ ra beig?s. a i .
Brugmansam, kam nodoti rdrtora pien?kumi, un studiju dindctoram prot Henrijam vin Ef^tenm.
A . i i Kaaate laifisie feta-
ba sinikssiS aaliaM ttaba eSriifit MT To- nm? tatvMs IMtfbe. brviliji tri Jtaais bM- ffta viMI M i i i s t t f i i
^ r t tebtts, itkieliff KHpi, ka^tris PaUtes^ bitin. ranseu.
t^mt^M?m V. II. 9mm (fanu. ia- ?^^m M te ea str?di fle tlHittesi ^rttfHmi, m t M t i jattapitais I M H * M ^ t k v t e ^ J i d ? ku aettek rtM
A UA MflisHa iicstoafita Itkim- Uti, iadvaa^sU aedMte&a iaiba a aiftob?i apfiic birts plnlftiiMi t- eteaSif Mttel8tflfiw & Btfem m iLIUisu. A PIt larrMNi taaftoUs BosMi M i f b i t t i t t i i a i t t ba^iltja ^likMici V. arftra, tte paSisI L, Kf^ ftpa m iiftf. B. lilUt
B^b?mblUs i (36).