L A T V U A TreSdien, 1950. g. 29. novembri M?SU Ci?A - UZ LATVIJU IffL irUMIII irMMNl INNJ. JMWIM SPECULZZ?OJUMS LATVIJAI NO ANGLIJAS Uzrun?dams valstssv?tku akta da llbniekus Bredlord?, LNPL prezidija prieks?dis pulkv. V. Janums sniedza p?rskatu par latvieSu likte?iem nese* naji pag?tn?p pieskardamies ar! paS zeisijam st?voklim un n?kotnes izre* dz?m. JPirms nedaudz gadiemt** starp citu Met pulkv* Janums, l^atvieu jas izposWant un isnicin?lana* Plkv<
l?dz?gs ar l?dz?gu. V?cijas vald?bas vieiem. Kopskait? no V?cijas jau opoz?cija soci?ldemokr?ti ir daudz izs?t?ts 21.000 gr?matu, valstisk?ki nek? m?su soci?ldemokr?ti agr?k Latvij?, un prasa, lai sabiedrotie izveido sp?ku, kas notur fronti pie Elbas. Ja v?cieus grib tikai sedz?j?m vien?b?m, tad nav apr r??ina, jo izn?kum? bus tikai V?ci-t a i ^ Mv?ja lielas iz?iran?s priek?. Toreia latviei bija n e z i ? ? v a i braukt p?H JOrti vai palikt dzimten?. 211, k i t6iiz mums nebija vai*' dlbai vad?bas org?nu; nebija, kas pasaSu? ko dar?t, kur paUkt T?p?c otl daudzi palika dzimten?, cedb?, ka v?tfte p?rciMt komunistu varm?-dbu. 5 pag?JuUe gadi r?da, ka dzimteni paUkuo cer?bas nav piepild?juai* Ddmtini palikusi tautas di4t detuii vissmag?k un nesusi vis-Uelikoi upurus. Tur dzivajoi pali* kuo oeHbas liktas uz mums, br?vaj? pasauli nok?uvuajiem latvieiem, npie us mums gidstas liels pien?-kms: ilzlsld un garigi saglab?t sevi Latvijai ^ pal?dzot tiem, kam das nasta vissmag?k?. M i i eiam pak|auti vis?m trimdas briesm?m -~ izkllstam visos kontinentos, kur, asimil?cijai pak?autiem, gr?tai Meli nevesel?g? dsirb? mums J?dnaspar savu eksistenci. Lai p?rvar?tu visas is gr?t?bas, mums J?-tufas kop?. Tikai k? organiz?ts, vienots spAs m?s var?sim pild?t tos pien?kumus, ko mums uzliek liktenis. Daudzi saka, ka to Jiu dara s?tnis un tie, kas iev?l?ti; bet ar to vien nepietiek. Katrs n ^ esam trimd?, lai darin?tu br?vu Latviju, Katram ir savs pien?kums, katram J?pieliek roka. Ja centrs pratis vad?t, tad b?s ari dmrbl un pan?kumi, b?s ari br?va Latvija.'' Bakiturojot dz?vi V?dji, pulkv. V. Janums nor?d?ja, ka V?dJi paliks 8^ 10.00(1 tautieu, kufu Itte?oanu kav?s izikrin?ana, slim?bas un vecums, IMve V?cij? strauji uzlabojas. Dat?s nozar?s t? aizsteigusies priek? pat Anglijai, i^em., uzturvielu saimniec?b?. Visliel?k?s gr?t?bas ir darba ieg?an?. Str?d?joo sam?r? maz. V?cu^ iest?de pret balUe-icm nd t^u^as naidj?gl, bet daud2<rf gadljom^lrlietiomfiteai /: Virojol v?cidlu nost?ju prei sa biediottenl, Intermnti atz?m?t, ka v?dei oper? at gluU tiem paiem argumentiem, ar k?diem latviei v?rs?s v?cieiem okup?cijas laik? Latirijfi. Sabiedrotie iedom?j?s, ka v?ciei kritfs uz iero?iem, bet p?d? Jie ir attur?gi. V?cijas vald?ba pra sa Udztieidgumu ^n v?las ,nin?t k?
V. Januma p?rliec?ba ir, ka v?cu di-
JSLIS (13)
spiJrin?sanag instit?t?
U T V I E S U PRETEST?BAS KUST?BAS C ? N ? T A J ? ATMI?AS ..vair?k nek?^ m?nesi/;-^^
LCK V?cij? bija skaidrs, ka, tautieiem izce?ojot, agr?k vai v?l?k tai b?s j?likvid?jas. T?p?c ar? laikus aicina dibin?t latvieu p?rst?v?bas dt?s zem?s. Anglij? nesenaj?s LNP 'ucI^iBspektors J. iPselis, .^ani v?l?an?s Bredford?. liel?kaj? latvi^- R^ J^ ? ^ i j a Rigas centr?lcle- ta centr?, piedal?an?s bijusi diezgan ^ karo p?rveda uz Maskavu . . .^ ^ vesa". Nav zin?mi iemesli, k?d??!^^^ij^jgLubjankascietum^^ vizijaa tmnir b?s - gan idc?autas Us t?, bet Ja visi AngUJas latviei to sp?dzin?anas b?s iz-Rietumdr(qpas armij?. - > eit?di b?tu tik neatsauc?gi sava pien?kuma ^ bdgu?s. bet es r?gti v?los: tur p^-
nav i t l f t f t . kftl VAV a t i t l M nM>M kfw nilHffiana faH AnalflS ffiiitipfti nift sa ^VOJU Uk ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ "?^g g^ cerO- JO S?ki tie ?zpraS^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ nav spOca, kas var st?ties pret? ko- pild?an?, tad Anglij? tautiei pie sa m?niition. n9ii ne trani?i, nedz vas p?rst?v?bas neb?tu tikui Pulkv. ita?i.^ ^^ sarun?s ar bij. v?-1V. Janums atbild?ja ari citur izska-cu vlimiekiem V?cijai apbru?oanas; n?juiiem p?rmetumiem, ka no for- M V . VW . Harbu bet jaut?jumi J?tamt Uela attur?ba. Tie m?l? viedok?a vi?a iev?l?ana An- par visu J^ .^ ..^ ^^ ^^ ir k^^ vispliins prasa atjaunot godu un at- glljas LNP esot nepareiza, Jo vi?am |"wJf .^fa K i M m a s ! Un kad nu i p?rtraukt? nakti, un dienas' ?aUmu br?vot liiier??us. tikai tad tie gauvi v?l nav at?aujas uztur^Ues Angm j J^ jl^ ^^ ^^ ^ run?t Vi? to ari nenoliedza, bet noriidija. SSS^ SleJu^ ^^ ^^ n?- divi metri biezas, un pie augstajla Vlrtii apitik?Ui nopMit apsvept, ka at?aujas lieta s?ku k?rtot jau sen dom?Ujos noziegum . _ | ^ , _u LatvMhi CintfilI komiteja V?dj? un. kaut ari ar gr?t?b?m, ta?u no-
katram kr?zi r?gtas kafijas un gabali?u sausas maizes. Bet mums t? nebija pr?t?. Tikko durvis atkal aizv?r?s, Lubjankas moceklis turpin?ja savu st?stu, un es klaus?jos taj?, aizmirsis pats savas s?pes: Cik gan no?lojama var k??t cilv?ku dz?ve, ja vara non?k necilv?ku rok?s. Es b?tu laim?gs, Ja man ?autu nomirt e, dzimten?. Jo pat R?gas centr?lcietums ?iet kara?a pils, sali-dzlnot ar Maskavas Lubjanku. Tur p?rlaistie m?nei man aizg?ja ne- iz^kPml paroli, to tautieiem katri att?^^^l^ ^rt it i j , un a velt?s vlaai plOii tan, lai latvi)?l to va r?tu ail ii^terli Vldju ietateams at st?t art l o v a l ^ ^ ttem bflf J?zaudi panil^ ko efto i v t i l i ii mii vi?i nesa??mi un dtaBl??i maii b?s Jim^^dna darbi.
k?rtosies. Vi? nekad sav? m?i? neesot r??in?jies ar to, ko dom? sveas tautas, bet gan, ko v?las latvie- ?sabiedrotie r?koja konferences.un ti-Rakstur?gi, ta gr?t?bas tioe|oiani? e?ja, ka ar komunistiem pan?ks izll no V?djas sag?di tiei tie. kuru fumu. No iem sap?iem tie tagad n?kums b?tu to veicin?t, Jo IRO tur-' atmoduies un saprot, ka miera ne-pina skr?n?anu. Korej? amerik??i b?s. bet k?du dienu s?ksies kar. Anf* dn?s pret komunistiem, bet V?cij? glija, p?c run?t?ja dom?m, ir lam?r? daas iest?dei Pad. savien?bu uzskata droa vieta. Protams. J?r??in?s ar par sabiedroto un skrbi? tos, kas ie* naidnieku saskat?jui Jau agr?k. T?du V?dJi ir ap m T? k? izskrln?-ana no^mi izce?oanas ties?bu zau- karst? posm?. Daudzi dom?ja, ka d?anu, tad is Jaut?jums ir ?oti sva- Korejas notikumi izv?rt?sies treaj? rigs. Gr?t?bas ir ari izce?oan? uz pasaules kar?, bet pulkvedis tam ne Ameriku. S?tnis J. Feldmanii gan pan?ds, ka latvieu le?ionu nepieskaita pie SS vien?b?m, bet pagaid?m tas t? ir tikai ua pap?ra. DP komisijM V?dJ? daik?rt nav labv?l?gi noska?otai, Jo to sast?v? ir k?das Amerikas minorit?tes p?rst?vji, kas mums naid?gi, iedom?damies, ka le?ions piedaKJies ?du izn?cin?an$. NeUds pat pier?d?jumi, ka le?ions form?ts 1948. g., kam?r ?du izn?cin?ana notika 1941.-1942. g. Centr?l? komiteja r?p?jusies ari par latviea kult?ras v?rt?bu gt?-miatu sav?kanu, kuras tauUei izce? Ic^tn'^ tMJ?t V?cij?. Sav?ktas 2 lielas bibliot^as katr? 2000 v?rt?gu, da??ji v?l Utvij? izdotu gr?matu. Viena bibliot?ka dom?ta Anglijas, otra Kan?das latvieiem. Bez tam sakomplekt?tas v?l 19 bibliot?kas ar 1000 gr?mat?m katr?. 5 ?das bibliot?kas dom?tas v?l papildus Anglijas, bet p?r?j?s ASV, Austr?lijas, Az?entinas un dtu zemju lat-
Ss iepaz?ties ar is X X gadsimta in- kameras griestiem nepilnu kvadr?t- Srf7!d^ a akad?mijas moderno ka- pedu Uels gaismas caurums. Tas ie- Snetu un briesm?gaj?m ma?n?m, b?v?ts sUni uz augu u? met griestos
iiror kft anstrfid?ia mani, bija spokainu bl?vumu, no kura kamerai " * . L ! L n a f f l ^ ^^^^ T?d?? kameru past? u tauta, u? Anglijas latviei vi?u S S S ? i T S g&tS^^^^ v?l?juies redz?t sav? vid?. nSSi^ ko a t v K ^en spuldz?te, ko krievu detumnldd di-Run?jot par n?kotnes izredz?m, ft^^J^^^^ pulkv. V. Janums nor?d?ja, ka nesen oratin?ana. ?etri viri nep?rtrauktu Un fB es tur gul?ju salauztiem lo-faut?Jumu krustugunis m??in?ja cek?iem, un vien?g? dz?v? dv?sele, ko mani samulsin?t un piespiest atzl- Jutu fav? tjivum?. bija man kopa-ties. Kad tom?r neatzinos. manu n ^ pielUcta?a krievs. Taftu es nedrik-kreiso roku ielika sevi??s spU?s u? st?lu uztic?ties ari tam, kaut ari vi? s?ka to reiz? spiest un l?ni liekt, daudz neko neinteres?j?s par manu kam?r labo atiauza uz muguras un pag?tni. Ier?vies sav? kakt? uf Iegrieza . . . iB&m pavad?ja augas Galvenais pratin?t?js st?v?ja man dienai^ nep?rmijot ne v?rda. It k? nretl Un. l?giem uzmesdams skatienu b?tu dz?vs mironis. Neticu, vai vi?
kaTieS^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^ i S S l l k ^ ^ ^ ^ atz?ties, iztur?s asto?i gadus, nepalikdaSi r ? n ^ I ^ l i a l . bet viens no vi?a pal?giem pamaz?m par m??bas Invent?ru k?d?s detu-' piegrieza sviru, kas lauza manu ie- ma masu kapen?s.. . sp?l?to roku . . . ni?nea atical mani s?ka prati* Negant?s s?p?s s?ku kliegt Elles- n?t un moc?t Daudzajiem apvaino-malnu u bridi aptur?ja, un iztau- Jumiem bija n?kusi kl?t v?l jauna
uzlidojumiem, bet tie skars tikai svarig?kos centrus un pils?tas. Jau tagad aukstais tic. Padomju savien?ba pati v?l ne- ^ ^ , ^ . .^ rlb karot, bet uzdod to darit saviem j j i i i js k?"mficits papagailis atka? s?- i ips?dribaj'vi?i apgalvoja, ka Jau satel?tiem. K? fran?i tic?ja neuzva-*' i^ g atk?rtot vienus un tos paus v?r- pirms sarkano ien?kanu es esol
Eiropas padomes programma^ modernas kolonijas b?g?iem, kur kairs var?lu justies kS m?j?s Blmrtmrga 01). Eiropas padomes padomdoanas sapulce is sesijas s?d?s nodarboj?s ari ar b?g?u prcA>l?mtt. Par re?liem pan?kumiem ajt ?aut?jum? zi?oja fran?u senators ors Pemo. Vi? paskaidroja, ka Eiropas padome izstr?d?jusi piln?gi Jaunu b?g?u desinidju, kas pie?emams b?g?iem vis? pasaul?,, ieskaitot ari p?rvietotos v?deus: HB?glis ir ki trs dlv?ks, kas #evar vaV nevi?as atgriezties apgabal?, ko tas atst?jis."* Eiropas padome izs?t?jusi vis?m vald?b?m aptaujas lapas, kur?s katrai valsti} J?atbild, dk t?s territoril? visp?r ir b?g?u, k?d?s grup?s tie patiabam iedal?ti, kas da-rits o b?g?u iesaist?anai norm?l? dz?vi un ko ai liet? katra atsevi?a zeme v?l avlem sp?kiem sp?j darit Par l?dzin?jo Eiropas padomes b?jflu sektora darb?bu Dle Neue Zel-tung public?jusi plau interviju ar V?djas deleg?tu Strasburg? Dr. E. Grsstenmaleru, kas koj^ vair?kiem gadiem paz?stams k? n I^gs dnlt?js par b?g?u probl?mas taisn?gu atrisin?jumu. Gerstenmalers starp dtu piedal?j?s ari Apvienoto n?diu pibi-sapulei k? speci?lists b?g?u liet?s. L?ksaks?s? v?l Joproj?m apl?ko b?"tu probl?mu p?c t?m krit?rijam, k?das Izvefdol?s p?c pirm? pasaules kara st?sta Gerstenmalers. I z ^ -rigals Apvienoto n?dju Izpratn? ir Jaut?jums par b?g?a pavalstniec?bu resp. pasi. Tautu savien?bas b?g?u apr?pe p?c pirm? pasaules kara pie-g?la b?glu Jaut?jumam no bezpa-valstniedbas viedok?a, tas noz?m?, ka neviena vald?ba nebija atbild?ga par b?g?iem. T?d?? toreiz galven?s r?pes bija Izvddot Nansena pau Instit?tu un ar to salstito b?g?u tiesisko alzsardadbu. ^ T?d?? v?cu b?g?u lietu sped?lists apsvdc visus tos ierosin?jumus Ap-Jrieustejfo n?djfi?^ kaa ngajba^ta
vair?kk?rt pieteikto IRO darb?bas Ukvid?ciju. Ar I institiltf^ past?v?anu b?g?u probl?ma ari l?z prieku vismaz atrad?sies starptautiskaj? to-rum?, kaut gan l?dzin?jie UN centieni, kas galvenok?rt aprobeojas ar ties?bu Jaut?jumu, n?kotn? b?s nepietiekami Piev?roties Jaut?juma praktiskai pusei, Gerstenmalers saka: Munw Eirop? J?izveido praktiskas metodes un s?ki J?izp?t?, k? b?g?u probl?mai pie?erties pie paa kodola. Es ticu, ka is metodes un no t?m izveidoto pal?dz?bas politiku m?s iesp?jami driz? laik? var?sim p?rnest UN forum?, un tad Eiropas padomes b?g?u organiz?dia k??s tikai par Apvieno-talfim n?cij?m pak?autu Iest?di. M?su programma un pl?ni nav dom?ti ?iiur?m b?g?u grup?m, bet t? aptver visu pasauli. M?su b?g?u apr?pes noteikumi b?s vienl?dz pie?emami b?g?iem AzU?, k? ari Paies-tinas kara bezpajumtniekiem." Nobeigum? Gerstenmalers uzsver, ka Jaun?s b?g?u apr?pes programmas pirmais un svarig?kafs punkts esot sod?lals un saimnieciskais izl?dzin?jums: \) ar nometin?anu, kas saist?ta ar darba sag?di; ?) ar emig-r?dju ne tikai uz aizj?ras zem?m, bet procentu?U v?l daudz lid?k? apjom? eit pat Eirop?; 3) ar tiesisko aizsardzn>u, kas p?c abu pirmo punktu realiz?cijas pasaprotama; 4) ar plaas apr?pes garant?anu visiem tiem ?aud?m, kas vecuma, slim?bas vai invalidit?tes d?? vairs nav darba sp?j?gi. Papildinot pirmo punktu, Gerstenmaiers saka: ,J??s negribam celt mazas lebtlvieu m?ji?as ar s?ku d?rzi?u m vienu kazu k?ti. Piln?gi skaidrs, ka mums J?ce? lielas un modernas kolonijas, kur katrs cilv?ks b?s nodarbin?ts un var?s justies k? m?j?s, pret?j? gad?jum? tas paliks par muTgu b?gli.*
r?majai Maino l?nijai un piev?l?s, t? var notikt ari ar atombumbu. T? gan ir sp?c?gs ierocis, Ja ir m?r?i, kur to nomest Bet krievi v?l nekaro, un visas Korejas vai Mand?-rijas b?das nav vienas atombumbas v?rtas. Sta?ins ar auksto karu" dab?jis tik daudz, ka paam J?baid?s no sagremoanas komplik?cij?m. Hie-tumu ?sredz?bas d?l tam atdota Ai?-sthimeiropa un ??na, un^paUabaii vi?a kontrol? 800 milj. leddvotiju. ^Bei ari tcrt^vf Xor}rpielaIda li4^ ^^ das. Vi?i dom?ja, ka iebrukums Dienvidkorej? izrais?s Jaunas konferences, bet piemirsa, ka prati st?v aados vecais, bet ener?iskais ?ener?lis Mekarturs. Otra k??da bija t?, ka komunisti, l?dz?gi Hitleram, dr?z?s uz pridUu. nenoiroSinot flangus. Mekarturs tos nogrieza. Krievu nol?ks nav Korejas karu izbeigt Tas var turpin?ties v?l ilgi, Jo Maskava grib saskald?t amerik??u sp?kus vair?k?s viet?s, t?p?c ari sekoja notikumi Indo??n? un Tlbet?. Tiem, varb?t, sekos t?l?ka ekspansija pie Azerbd-danas, Grie?ijai vai Dienvidsl?vijas robeas. Iesalstot d?? satel?tus, bet paiem tiei nekarojot, krievi cer a m ^ ? ? u s nogurdin?t Kar prasa upurus, naudu uo glui dab?gi rada neapmierin?t?bu, sevi?i, Ja tas ieilgst T?pat k? ?e?ins, ari Sta?ins sludina mieru bez aneksij?n^ bet piev?ks visu, ko vli var. Maskava sludina mieru, bet gatavojas karam, melno darbu uzdodot satel?tiem. J? cer, ka Amerika laikus saskatis briesmas un ne?aus saskald?t savus sp?kus. Ir v?l Kietumeirop? cilv?ki, kas dom?, ka Sta?inu g?zis revol?dja Tie aizmirst ka Pad. savien?b? t? nav iesp?jama. Katrs treais vai ceturtais ir (?kas zi?ot?js, un tur nevar san?kt ne pieci v?ri, lai par to nezin?tu ?eka. T?pat p?d?j? kontrol? presi, radio, telegr?fu, telefonu un pastu. Ja, piem., R?g? notiktu sacelan?s, tad par to nezin?s Odes?, bet zin?s gan ?eka, kas sacelanos ne?l?gi apspied?s. T?p?c b?tu nepr?ts tagad Latvij? organiz?t sacelanos un nemierus. J?r?p?jas par to, lai tie, kas tur v?l saglab?jui sevi, ari paliktu dz?vi. Tikai tad, kad virs Maskavas spr?gs atombumba sacelsies padomljas aspspiest?s tautas. P?rsvars v?l arvien ir rietumu pus?, bet tas pak?peniski mazin?s, un var pien?kt bridis, kad SI p?rsva ra vairs neb?s. Mums j?cer, ka Latvija b?s briva p?c 3. pasaules kara Ne ar sarun?m, bet tikai ar karu m?s tiksim m?j?s. Vienalga, kas ari notiktu, mums nav j?pak?aujas panikai, bet j?b?t mier?giem un j?skat?s notikumiem ac?s. T?pat m?su pien?kums nav mesties Korejas c???. UN m?s v?l nav atzinuas, t?d?? latvieu trimdinieki d? ies tikai tad, kac vajadz?s karot par m?su t?vzemi M?s iesim ci?? bet tikai virzien? uz Latviju, Bredfordi, novembri.
dus: I n?dljis sp?c?gu pagridas organiadju AUIstieties un parakstiet pro- Lno aizsargiem un polldjas darMni*-tokolul . . . Atz?stieties un parakstiet kiem, kas tagad terrorizijot padom-protokolu!. . . Iti Latvijas iedz?vot?jus. Kategoriski atteicos to darit un ^ K?d? veid? tie izpl?nojui'g?zt inkvizldjas ma?nu iedarbin?ja no tautas iev?l?to str?dnieku valdl-jauna. Manus s?pju br?cienus apel?- bu? ?ekists p?ti Ja. Vai t?pat k? p?ja k?da roka, p?c kam sajutu sp?- toreiz, kad J?s r?koj?t apv?rsumu cigu elektrisk?s str?vas sitienu un kop? ar Ulmani un dtiem lauplt?-zaud?ju sama?u . . . _ jiem? J?s b?sat viens no tiem, kam Pamodos sav? kamer? .uz .ciet?s un ar savu dz?v?bu b?s J?izp?rk faistu n?tir?? d??u Iftvas. W , d r ^ l Vien. n6zlegumi prt padomju taiTtur ia5?udd J ^ ^ iSaea. P?rtraucu ??se?a sastu, taru. Man blakus st?v?ja divi vfri - bllsdams. ka t?das pagr?des org?ni-Wens no tiem MJanianspratinM^^^^^ patie?m str?d?, sagfid?da-betotirs sves. Kreis? n>ka man blj^ "elas galvass?pes "'SS?!,^'* ^^^^ tik nejauki, ka vecais l??pl?sis gan dnlsku at-nedrikst?ju ?e pakustin?t, nedz pie- plauka, ta?u vi?a balss un v?rdi jo-k?rties - bija-lauzts stilba kauls, proj?m palika gurdi un smagi: To m?s v?l ati??rtosim, brf- M??ais dlv?k! Ss neticu, ka pau din?ja ?ekists. - Un darislm to tik- sp?kiem mums izdotos vairs ko m?r, l?dz atbild?sat visu, ko Jaut?- veikt Jo esam kall?m rok?m p?rsp?- 8im, un piln?gi atslsatiesf ka priek?. Ja m?su pagridnieki krt-Otrs izr?d?j?s detuma feldSers, kas tl ?ekas nagos, tad tas sag?d?s lat-eseja skalos manu salauzto roku..." vieiem v?l vair?k nelaim?gu upuru Se Iz?induais invalids uzrotija un d?anu. S?ds pas?kums b?tu no-piedurkni un par?d?ja nepareizi sa- >lmlgs tikai tad. Ja m?s var?tu r??l-auguSo stilbu, kas bija liks un iz- aties ar pal?dz?bu no ?rienes, un griezies uz ?ru... Tad vi? pal?koj?s m?su c??? iejauktos k?da Uelvalsts." uz durv?m un, no?vis kurpi, r?d?ja Vecais virs nolauza gabali?u mal* tumas r?tas k?jas p?d? . . . ?zes un, gausigi ?zdams, sac?ja: Tas notika t i s ned??as v?l?k." .,Cik gan garillga ir dzimtenes mai-?lseUs alzlnaugtu balsi paskaidroja, zes doni?a, kaut ari to pasniedz de-j,Manl pies?ja pie gultas un ar no- tum?! Turpat pus gada neesmu bau-?ait?tu dzelzi dedzin?ja k?ju apak- dijis t?das, jo t?, ko man deva Mas-as .. Cik atceros, ^ Ja vien vis- kav?, bija pret?ga pat izsalkuam. lAr v?l varu run?t par atmi?u ^ M?su uzturs tur bija 150--200 gramU valrtkasrdzes kritu nesama??. Ti- t?s paas nebaud?m?s maizes, krilzl-kal redz?dami, ka no manis nek? ne- te silta ?dens rit? un vakar?, bet izspiedis, beidzot man Uka mieru, pusdien? ?idra vira ar kartupe?u, T? k i nesp?ju staig?t ne l?ga pa- dmu vai k?postu garu. Biezumu kust?ties, man plebiedroja ?pdetin?- nekad tur neatrad?m tos laikam tu krievu karav?ru, kas par dezert?- ap?da sargi. . anu bija noties?ts us asto?i gadiem, Es sniedzu ??selim ari savu maizes no kuriem aj? detum? Jau pavadi- gabali?u. jls ?etiri. Vi? mani kopa un baroja L?dzu ?diet! Man paam negri-k? b?rnu, dk vien to ??va I baig? bas un nevaru ar? s?p zobi un nama velni??gais skc^ mms. Bet p?c mute, par koanu nav ko dom?t." pusotra m?nea, kad var?iu jau pa- S?kum? vi? manu pied?v?jumu iet un art lauztais kauls ?ita saau- negrib?ja pie?emt: dzis to pfiriauza no jauna un tan? .,J?8 ta?u esat ?oti Jauns, un j?su pa? nakti ari labo roku, pirms tam organismam bar?ba vair?k vajadz?ga v?l ne?l?gi sadauzot mani. Sis laiks nek? man?jam." man aizg?ja vair?k nesama?? un Bet kad es neatiaidos, vi? beidzot mokpilnos murgos. Jo neviens nem?- piek?p?s, un ads tam aizmigloja ?ln?ja t?s kaut dk remdin?t!..." asaras. Nosktipstljls d?v?to maizes Se m?su sarunu iztrauc?la soli aiz <?8t)aH?u, vi? nogl?st?ja man galvu durv?m un sl?dzenes krakS??ana. " Dievs, st?vi kl?t un sar^ ? o zemes ar?lu! Sv?t? vi?a sirdi un rokas, lai t?s nepagurst un nesal?zt sve?s varas spaidos un s?raj? darb?!" T? nemanot bija pien?cis pusdienas laiks, bet d?vain? veid? m?s nej?tam noguruma,,kaut gan iepriek?j? nakts bija aizg?jusi bez miega. Sargs atkal atv?ra durvis un ienesa katram b?odi?u viras. T? laikam bi^ -^ atlikusi no kungu galda, jo
Ien?ca sargs un pasniedza mums .^ Mirstot sveicam tevi,
Stalinr^ Mashmva (ns). Ar v?rdiem ..Briesm?ga nelaime ielauzusies Korej?" Maskavas raid?t?js ievad?ja k?da padomju kara korespondenta zi?ojumu no Korejas frontes. Pirmo, ^ . ^ ^ u . ^ ^ ^ . ^ r ^ ^ i . . a reizi bija dzirdama atz?an?s, ka j fi^^'^? *^^ ^^ ^m ne vien kartupe us^ amerlk??u p?rsp?kam past?v?gi pieaugot", komunistu vien?bas izc?na ,4zmisuma un n?ves ci?u", bet ne v?rda vairs par ziemelkorejieu paredzamu uzvaru. Padomju frontes urn?lista zi?ojums nobeidzas: ,,Ko-rejieSu tautas armijas drosird?gie karav?ri iet c??? dzi?? padev?b? Sta?inam un kr?t ar v?rdiem uz l?p?m: Mirstot svdclnam tevi, Sta?inl"
bet pat pa s?kam gabali?am ga?as. Cietumniekien ?das pusdienas ne-v?rila. un lik?s, ka t?s mums s?t?jis pats Dievs . , . N?koaj? turpin?jum?: E8 B ? D Z ? J U VI?U PEDEJO REIZI
Latvijas dlbin?SanM dic-
SSna atriiln?Sanu. , I* *iJ?,i!rM to, ka neetem jffStrSot'SElropaB p?oMJ->
ffi M? noteikt?ka un i^^^^f^ taiSufisles ne tikai v?rdos W SHdToMJw>oi, bet par?d?sies airi ^ B a l t t j M valstu jaut?jvt>8va r netiek oficiau lerosinits, un Irt turpm?k atrt?ti nov?rtt, tad W iS^katr. ceniM sav? trimdas dW il Jakartottei, ka var?tu sev^ nodW-' iiiJliUdc neziniroara turpmOiam. AT , tonema nedomlju tadlt palmtetia-taMrta?oJumu, kai var?tu ^ u Mtt novest Udz Izmisumam. P?vi lam otr?di, es vastos, lai katrs, re-azet So dzives re?Ut?tl, censtos nodroin?t sevi t?, ka varStu Iziarg?- ttes no vUlem p?rsteigumiem un l pio tam sveiks un vesels atgrleitM sav? br?vaj? dzimtene. ^ , ' . ngas pie pazaud?t?s dzimtenei ir ceiu unisl^l>:BMitSiei^J tos. ir J?nak-zte?mal pBrvIrtftat m*^ lu izptn* J6Wn8'ttw%a w valsts dzivl. It j?maina m?su uzskati par m?BU person?gas un sabiedrisk?s dz?ves st?ju. Es negribu nost?ties k?da pravieia lom?, bet esmu dzi?i p?rliecin?ts, ka mGs - t?dus, k?di mBs bij?m atst?jot savu zemi, m?su dzimtene valn sav? ?ieiil nk-uz?ems. T?d?? mums JSpiegridl Va* l?ka vCrlba tafh, kas nav tikai pb-ejois, bet ir past?v?gi ua m?ilgi. Mums skaidr?k Jfi^redz m?su galvenais dzlv6i m?r?is un lab?k J?iz-1 prot m?su dzives J?ga. Pie ?abail gribu un mazas p i ^ e s , neriugo-j ties uz vis?m .trimdas dzives gr?t? b?m, lo galveno m?su dz?ves pi?obl?-mu atrislnfilana ir viegli veicama^ jo dlvStam ir dQta8 pr?ta un pr??toAt-aas spSJas, ku?ras-m?s ?ott labi pro-tim tanantot m?su materi?lai dz?vei uveldoSanai un person?g?s labkl?jl- btt smiegknai Bet m?i atst?jam nov?rt? m??go dz?ves probl?mu P8- W8nu, no kur?m piln?gi atkar?ga ari vta m?su laic?g? labkl?j?ba, l a A m Kristus v?rdiem: - Mekl?STvT Jms I^ ebeiu Valst?bu un Dieva tais-viss p?r?jais Jums tiks dote
mi dzimtenes posts kalto Ue-Ina. ka materi?lu vSrtIbuSjliem (Turpinfijums 6. Ipp.)
Nez?dama vertiba nld. Breiks. gv?ts mantojum,.
3