t i
4- r^ *
Pb4 lWg. 18, ?gPWt nevarot ^ttardzibas. b?t?bas ' fc ivirigo i^pcldM Mad* ^ ^ ^ ^ P norv??u
Mita
^ p p w ^ ^ ^ air kida^
libita ra^ Stull no aita un Ud-
j^MliM miMi la^ 'iJtH ?ener?ls** l^ r^of?iftla ar?bu A b d ^ B ^ * 'ftdertcU?s i i -
. i M ^ r l t a Holande, Jli un D?nija, OTesea taiti- iiiSK^iPi*-inii,-.ktt^ un , taiplnodl-: taBtels Old , ^ wMgar
UB.'pr|nci^lnffpiitu ?o-
?b?HJI^ t IS m xem ze- Jif i i ^ i f i i ^ patlaban "^^^dlibas komisija, . vai l i i i i tie?m sp?j I ilton^ un kaites, '^a^biar cirkul? vis-mm&t Z?ns ?rst?-iMe ar k?da stida ^ JJktiemtilcurdal-
\M tv?kstoiem iiv ip?ovincGna
LATVUA Latviao Newspaper Nr. 97 (441) Dec 16, 18 Publisher and Editor: a^i<S. ?52?*"ISL SchMf. Gmilnd SlM. HArtel Sc Co, Sdiwat>lfcli p"J"n<i. 18radltr. W. Pubttt-i?ii.twice week]y CUrculatton U.M0.8ponfo^lntentloiial He-rosee Organizatlon,
IJITVIAN NEWSPA|>EI^
llr.l?l cm) liik . li. iia.
SSS^^ottvti^fs lilikisfa! V LuabKgs (dam asattedsi): ftiv. 114. Yi(rta. H CiBtis. siai t> aaifSi I tvaiea aartimiMi rrtiktfittst vali 4
Ksasna, Br. ;? Oli) adavArtstk
UN ^psprie konflikta nok?rtoanas iesp?jas
Vii apgalvo, ka klnie i^ negrib karot, bet Kimilsungs aicina dz?t amerik??us j?ra 8XKTA m SPERU EVAKVACllA NO RUNGNAIIAS - lAPilNK ATKL?TA SAZVERES?lBA PBET MSKAKTCRU -ZIEME?KOKEJil PAR>UIJSXS MONGO?U KAVALESUA8 DIViZUAS ?^nJorka (a(). UN politiski komblja otrdien dka Mmrieat U ibUai nn arabn valstn itarpnieelba* priekilikamu Korajarkonflikla lzl>el|jiaL Indijaa deleg?ta lUna n m i r a . ka pSc io Tabtu plrUccIbai koinSni.ti.kS ??na ir satava nokSrtot konfllktu^era ceUL
ya T l ^ m apgalvo., ka ??nleiu taota. republika hegrib llapn. 5 Aov, ne an ar UN ?zijas un ar?bu valstis iesniedza apsprieanai divi rezol?cijas. Pirm? paredz, ka UN pilnsapulces prezidents uz?emas 3 viru komisijas vad?bu pamiera sarun?m starp UN un komunistisko ??nu. Otra rezol?cija paredz vidut?ju komisijas dibin?anu, kur? piedal?tos septi?i UN pilnsapulces deleg?ti, kas k?rtotu nevie:i Korejas jaut?jumu, bet ari citas T?lo austrumu probl?mas. Rezol?cijas uz??ma dienas k?rt?b? ar 48 pret 9 bals?m, 4 atturoties. Attur?j?s ari Filip?nu d^eg?ts, jo otro rezol?ciju Filip?nas nebija parakst?juas. Art ASV deleg?ts atk?rtoti uzsv?ra, ka nepiekrtt Korejas Jaut?juma saist?anai ar cit?m T?lo austrumu probl?m?m. Izra?las p?rst?vis tredien kopsapulc? ierosin?ja Jaunu pl?nu par Korejas konflikta nok?rtoanu. Tas paredz p?rtraukt kara darb?bu, nospraust demark?cijas l?niju un izv?kt ?rvalstu karasp?ku, nodroinot Korejai patst?v?bu. LTd ar to garant?jama ?rvalstu neiejaukanfis. k? ari dodamas sped?las garantijas ??nai par t?s robeu nodroin?anu. ViSInskis ?o, Jaunt J t l f t ^ gadi veco un ^aurotln - ndwiMw prieklikumu par atomiero?i! aia^ lieganu un atomkontroles notelkia<* nu, k?du v?las Pad. Savien?ba. UN kopsapulce nol?ma dibin?t starptautisku Hiesu genosida, masu slepkav?bu un citu starptautisku noziegumu ties?anai, kas izdar?ti po-(Turpinfijums S. Ipp.)
h?nril? Mmir? NimiimntiriMB Belgrade (md). k? zi?o New York Herald Trlbune korespondents, p?d?j?s ned???s vairojas inform?cija par padomju miUt?ru noliktavu iek?rtoanu Bulg?rij?. Jau kop laba laika tur uzkr?j lielus daudzumus vis?da veida munidjas un degvielu un Uelie vairumi Uek apaub?t, ka tie var?tu b?t s?tIU vien?gi bulg?ru armijai. T?d?? nov?rot?ji spriel ka ie kr?jumi var?tu b?t dom?ti padomju armiju vajadz?b?m n?kotn?. Pret?ji Ung?rijai un Rum?nijai kur, saska?? ar 1846. g. mierllgu-miem, novietoti padomju garnizoni, Bulg?rij? patlaban nav padonju karasp?ka dalu. Darbojas gan padomju miUt?rais t?bs ar aian?ram 2000 padomniekiem un Ue^t?jiem. P?c rietamu speeilliita i^rt?juma, itfi BiilgiiriJi la?oneenMta mu]^ vair?ku padomju dlvliiju ap?idlfi-nai ts?i milit?rai kampa?ai. Materil* lu noliktavas sadal?tas, pa visu Bulg?rijas territoriju, un t?s apsarg? bru?otas padomlu sardzes. Noliktavas atrodas MVD p?rzi??, un ple-^a t?m liegta pat augstiem bulg?ru armijas virsniekiem.
Pasilh i i i i u Kad ielnm?iia'
aawa u StaaiiM?fi krislt lavu HHpm alttlia M vkai itilM? has aadia lOn f i M , M ItasMi Is?pMMila aHi'^ iav9 <AlffAia
?w Wl faMlM li niiiiinlill
kMi Ni iliila*
M s m DP ziniiaa aapt ar kala kapttlai aa dkat rakstu t. tpp.) n. Klabift us?lmums Desmif stundas p?c ogresijos sfikuma Koreja Mekarturs par to vel nebija in|brm?is
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ NEWSWBE1 AIKUUnmi PAA ftOlilAi tOlifUKtA PIUIAIJIM DIENAM im ilMENTAil PAl MM^AfAJ M ? ? ^ ^ IM IMEIt
ft?lt plitlitrtnt l i i m ina iifMfl iii
iirUnMm laUtOl^ ll|MltepwBw ikriiaiiia vaisla ??lg?iiSn^ uSSteiSns vil ttal aa* ML Ja tuida ianJoMIn m imMa niBHdedbl r ^ feal|rii, M IM flHreaet flaiinMMMlI k* aMfdfaHidlIa iMilaM|ni aMM f i f li* Ttattaa par griU a M i M M pi?Min ma ka Ja tik maeMIfel laMa Matevaa a^baMhnirUrasia fitiii*
tafia* Saaiill fikonnmlika M Jam var M I I M A I ai^ ?MM aa reatrikeija n lOmaitfaium. !ia ?btk pte?dtaila t?li Triaim lavaa Btttaa litai vhplnni kandataim*
Aatfi?i pairala pla waa ka larfija. kifai Mii i i a ^ i i i labklilfta f M 4 Ir pMlIii liali. *Rs piMaa p#i aaaMI aB-
Konferencei kas galigi lems par Eiropas aiistavesanu VAI PADOMJU POLIIIKAS KURSA MAI?A VACUA ^ ADENAl AICINA RUNAt PADOMJU JOSLAS RADIOFONA
mm nialsia eHti? p^i^ileiirjifM^ MaML IM^lxiflia 1 ^ sp?tes k aaiMH fiOiiko fittlilaiii starp?bas par l a i ^ jMl i laa i i inmiaijia kana* Faktiskais limmns par teja^kfo-nos Korej? pie?mts 26. J?nija konferenc? VaMngton? prezidenta m?tn?, pie kam galvenia atbild?gie l?mum? bija Tr?mens un E?esons. Vi?i uzskat?ja, ka ASV gods un pra-stlis smagi ciesta un var?ta sikUes Jaunas agresijas, Ja Koreju pamestu t?s liktenim. No Tokijas lieta tom?r izskat?j?s dt?da. Amerik??u milit?ristiem doma par aratrlk??u
'^ i^'- 6B^^^ l^^ a^a^ - ,
B r i s e l e OD. - N?kami ned??i Brbd? notiks AUantlka pakto vaislu armiju iesaist?anu nebeidzami kar? irliettt un aissardslbas mtnlstm konference, koril gal?gi bdems RIetnm- ?zij? alla ?ita nel?gs murgs. To-elropas altsardzibaa d?ku bEVddalanu un Vieljas pledattianos AUantlka m?r pirmaj?s div?s kara dien?s U-pakto aizsardilbaa sistitol Be|?l)ss galvaspils?tas dlpKmtiUskis aiMrIn- pc^ s* ^a dienvidkorejlei tarfsies, un das norida, ka II b?s svarigiki AUanUka pakto valsta saniksne p?df t?p?c Tokij? aizstilv?ja d m u laik? visp?r nn ka tol konJor?ta rakstartt plel?lrosl presidcnto TrttoenaPaUdzmas snlegami , t , . un EttUa vienoan?s par Mdumelnmaa aizsardilbas sist?mai pai^nital .Konflikta izcelan?s pirmaj? brtdl un pastiprin?tu farveldoianii un Vieljas apbra?oiann. Sinis 18. un 19. decembra san?k-' sm?s sagaid?ma ari Atlantika aizsardz?bas sp?ku virspav?lnieka iecelana. Kaut gan ai sakar?b? min ?en. Eizenhauera v?rdu, labi {form?tais amerik??u Newsweek raksta, ka, par spitl Eizenhauera misijai Eirop?, Tr?mens vi?u varot izraudz?t ari citiem, varb?t v?l steidzam?kiem uzdevumiem. Ari pats Eizenhauers esot ar mieru atteikties no izdev?g?ka un lab?ka poste?a, ja to pras?ta vcflsts Intereses. Atlantika pakta valstu ?ener?lt?bu prieknieki pirmdien un otrdien apspried?s London? un sagatavoja programmu n?kam?s ned??as Briseles konferencei. Tredien Londonas apspried? pie??ma komunik?, ka visp?r?jos vilcienos l?dz?gs Spoforda pl?nam. Rietumeiropas ?nijas milit?ro sp?ku virspav?lhieks feldmarals Montgomerijs piepras?jis, lai visas Atlantika pakta valstis pagarin?tu milit?r? dienesta ilgumu uz divi gadiem. Nopietni j?s?k ptavpties ari Atlantika pakta milit?ro spe?u manevriem, kas notiks 1951. g. Tr?s lielo valstu ?rlietu ministri E?esons, Bevins un S?mans p?c At-
Toktj? bija uz?emto apbrtnojam? mier?. To ilustr?jot. Kems iHemIn gad?jumu, kad vi? 10 standas p?c ^ , .uzbrukinna s?kuma pusdlmojts ko-TIBETA OTRREIZ L?DZ U N ? pg ar New8weka T(^ljas biroja va-PAL?DZ?BU Idlt?ju Pekenhemu un pie vi?iem ?Kkmmh^ tn0\ TIKU**. tHitrf caurbmuc?js fumfi-L?ksalum (ag). ~ pbettojmld- ^ ^ p?d?jais tikko bija
l'^ S^^ An^^nt^ ^^^^^^^^ MekartTra t?ba, kur vi-zles pie Apvienotaj?m n?dj?m, ie- g^ .^ mter-snl^ egum? IW ften^^^^^ *ur^?llstom NewswWk lautu Trigvem U atk?rtoU l?dzot l ^ b u L j ^ ^ ^^^^^^^ ^o-pret komunistisk?s ??nas agresiju. ^ nedz?nl?to un pat ne-EfifL^T^frl f^ '^ 'L^ '^ ,^ ^^ ^^ ^ Pat MekaXrs tol bridi n^^^^lk^-^U^^^^^^^ zin?jis, un .vi?a It?ba ?2^ *J??^ ^ ^fvIuA^ virsnieki lietu neuzskat?ja par Uk ^bruc?jiem. Izteikdams izbr?nu, ka r ^^^^^^ j , , ^ j , p?rtraukta fte-Tibetes pirmais iesniegums UN Paj- Ler?la sirunu ar Newfweek mlak- els bez iev?r?bas, Da?ai Lama l?dz i '!f*'^ u"'LS'*^ *, Ari n?ko? dien? Mekartati t?bi siju konfllkte labv?l?gai nok?rtoa-L^i^jj^ optimisms par dlenvldkors-Ijlelu sp?j?m un topa pl?noto pall-
R I E T U M I N E D R K S T I Z S P E L K T
P ? D ? J A S T R U M P A S
dzibas sniegana. Bet kad v i l dienu v?l?k k|uva skaidrs Dienvidkorejas sabrukums, ?ener?la Mekartu-ra nost?ja kraid main?j?s, un vi?i Lisabona (fm). Notikumi Kore- i pievienoj?s amerik??u mtiit?ristu j? un citur Tfilaj< austrumos ne-jtodldon?lajam viedoklim T?lajos dr?kst vien?gie noteikt rietamvalstu? austrumos. Secin?jums Koreja orient?cilu un politisko ridbu, k?d??J?noraksto zaud?jumos.^ Mekartars run? izteic?s Portug?les ministru | pat deklar?ja: ,.Katram, kas grib i . ^ c . u x . . . ^ c v . u . U M o u , a o prezidents Salazars. Komunista no- iesaist?t ASV anniju koiifllkt? Azl-lantika pakta padomes sesijas ap- l?ks patlaban esot izvilin?t gald? jwcleteem^ rietamu trumpas. Rietamvalstim t?- ? sp?jas," d?l J?sarg?s savas lab?k?s trumpas Tas notika otrdien ^ pusdienu, par?d?t, bet j?patur t?s rok?. No p?c Tokijas laika. Vaington? ted launa pasaules kara iesp?iams I m i - bija pirmdienas nakts, uif driz p?c . . . . . . . . . . . rities viem g^i ar rietumu aizsanWbas tam Me^ ^^ ^ ""L^^fl^m^ U b i inform?tais BBC dom?, ka neatlaid?gu s U p Attantika pakta padomes l?mumus sagatevoSanos MauKto sp?ku _ u a z - i g a i M i ^ spried?sies ?pa? san?ksm?. Vi?u sa-rimu temats b?z?sies uz nesen notiku?m ang?u - fran?u apspried?m London? un Etlija-Tr?mena Vaingtonas konferences l?mumiem.
kad v H i l , sa?ima r?kojumu norttft uz JRaraJii ail saustemts spttus. Pali irltota nOnlstriJi gan toraU pastivlja iaubas, cUt tas gudri ia-saliUt aittariki?u, ikus siunames kari JlsUt. AvIMJas un Rotos ak-0]a pat naaiia)?4tt gad?jumi tom?r pakalta ASV poUUkal. Tto pai vtr^ Intenas desanto un lirnis 3i. pmUPei idirlaianaa bija domit, ka UH spftu uz pMdta vlrtllanis Jitorobal^ Jo dt?di ar to var?ta Iz saukt us i^ina kom?niitisko %\m un varb?t Pad. ttviMiIbu. 8o vie-diMi aizstivija DIordfa Kenans, k i (TiifptASittine s. Ipp.) ASV ipsver irkarieiu nac?OM as l e r ^ ^
liiMs slivokll VaitogtoMi (U). Prezidento Tr?mens trdhlien bija aicinijis ui apspriedi vad<^ kongresa locek?us ni abim pollUskim partijim lai pirru* n?ta nadonilas irkirt?jas irobtio* ianas stovol^ a lasludiniianu Sav valsUs. Ir6baioJumi pilveaokirt It-paustot pastiprin?ti algu un cenu kcmtrol?. ApepriedI i^ adaUJ?s ASV vlceprezidento Beridijs, toutas vietnieku nama pirsUvis Reibems, re-pubtiki?u^senitors Roberto Tafis. Reibems prsses pirstivjiem pa skaidroja, ka p r a z ^ t o varot ari ar lldziinijim pttnvarim patikt saim-nledbas kontroli, bet tomlh* daudz lab?k to varot Intorit, izsludinot i r -k?rt?ju nadonilis ierobeoan?s stivddi. Baltoji nami pret pirstivjiem paskakirots, ka t i Izsludin?ana Jau tavikajis dien?s tom?r v?l neesot gaid?ma. Miris Pavils Gn?ma Fareli I I decembri 7S. g. vecumi miris Ij?tvieiu vec?k?s paaudzei rakstnieics P?vils Gruma. Vi?i Jau ilg?ku laiku slimoja ar sirdi un ?rst?jis gan veco taulu m?tnes, gan pils?tas slimnfdis. Nelai?is atoUlj vair?kus nepabeigtus manuskriptus, to vid? ari rom?nu Mamona gaitnieki Apceri par miruo rakstnieka
f i a l M M U a i i kMviaa iraifiaaai
ka M a tNtaavaraiaapa velis aKpri atgidtaat kaliavflni iMtoiaa. MNms mjMk mm m?Jbm aoiiattIlssL val M -
ifc iirMBhiini i?fli mlariB* toMinjIba l i f i i iUiaia naiiairfM- s?to n o i M afiM k ? i ipiltaa lita rM ^aratottlUa kaakttNMR
RietmvidJi lai fltof aa|a m aa* eUH ekaMailika kiRiiliriUNnM iM*
(TurptDfijums S. Ipp.) svara a ^ Sm^r^Bea to un neprttoJU pat tod,numari.
k l i Maili aWkM|i. tototore?jal sIrUtoletai v?iniaflM ptoakiaai ar IMadi^pirt^i. OaaKavarlgiaa varb?t rWa vtiaa paaaaiaa kdikfera* m lakimledMl prakliMi f aUi? aealrlstoito atiapaa?i, Ja anillaiHi federieUi n i^rtti alni t^aHNi apHra par kaplUUa lltevirtiga partoan wm pagaliiai gatova raail par sMi* nieku RismiiiaMa, bal m IMa* Hfffilanas Uaalbias* VOaUaa ii pra* ael labika daivi ptelaMai iaiH i a m?sim, ki Adenaian, Ul ari li- nuMkera abi vilaa, lai naspra^ stols la* IlditoiJaaM ae|i sasalagto v ir
Ari Utvl dari divfta bkkS Jfba pasavtfi Manimii, aavl^ M Ul- aui?a lafld? kad aliHaaka vta m?m Mlmnlecfba. Ar isa aaettto U- kandabna m?s. Ja ari aMJtai sa- mlefiiM katagafii, toaiir varijta drett ridfUes storptaaUsM faraiai aa totttoa tobkUUBbaa nriMsIrlJaa pa- stovMami laa paU par aevi Mri^ Qt misQ ellv?dga aa sapraUga la- stUtt ia j i svaritf Jaalijanl Kal atkal paM bitfin kvagl mist dslm- tojtt temi, talvUa pratis aadilim tolsalimmi lariUllt ptonidgi vieto Rds galam.
aiv?ee pairelt pirMva asflUgag seelili ekoiiaailskas an rfM ar to ari soeUUI panilskaa rtrvCrttbaa, mm vtei Bs pirvirUbaa, aa kifi ato- pSeta plemto?to kaut Ukal katonl* m ponUkai sabr?kam, Ebapaa iaija, Amerikas patfMba atp^ks- iim toalim vti, visaadi Ittot aa to- pilaiM lUMsliiiJnaNi aatamtodsU plikm? starp aheviftifli toatoai aa vaMm ofl to Mileai^ Soditotokk atgana prabt?attl eUv?ks nav B- dteklis, bet a i l ^ va io probitea sekm?gi miMaO? aeirte Maitovu bolievliUskals kaplUUIsms, bet gaa gadl^ divat? gadigak prito
T. P.