L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 16. decembri as 50 Studentu ktnrporfidjat Tal?^Jat 90 gadu past?v?anas atcere i . 11 decembri ir svar?gs mom^ts nevien paSas korpor?cijas dziv?, bet visp?r latvieu tautas nacion?l?s kult?ras un Latvllas valsts tapSanas un izveidoanas ''?stur?. firms 90 gadiem HIgas polftechni kuma 29 nacion?la ide?lisma pilni studenti lika pamatu launai latt^ielu korpor?cijai, kuras m?r?is bija iz kopt savos biedros noteiktu nacion?lu st?tu* ieg?t blakus augstskolas profesion?l?m zin?an?m t?das arf par latvielu kult?ras v?rt?b?m, un izaudzin?t vi?os stingru rakstura c??ai par m?su tautas ties!b5m. D i bin?t?ji iec?n?ja sev l?dz?gas tiecas ?r cit?m pie Baltijas augst.<;kol?m past?vol?m korpor?cij?nu L?dztekus Studiju darbam un pien?kumiem korpor?cij?, t?s locekli ros?gi piedal?j?s ari visp?r?j? latvieiu kult?r?M-sabiedrisk? dz?v?, galven? k?rt? Ms dz?ves vadoial? centr? Hl?as tat-. vieSu biedr?b?. Jau pinnajos past?v?anas gados no Tal?vijas saimes izvirz?j?s urn?listi, kas darboj?s t? laika ^ 8 liet?ko latvieiu laikrakstu Dzimtenes V?stneSa, RIas Av?zes un Latvijas redakcij?s. T?pat vair?ki tal?viei piedalli?s pirm?s Lat-iHeu konverz?djas v?rdn?cas sast?d?an? un darboj?s speci?los lauksaimniec?bas urn?los. Uz Tal?vijas ierosmi tika iesniegts l?gums HIgas poUtechnikuma vad?bai nodibin?t pie ils augstskolas latvieSu valodas katedru. Sim l?gumam nebija pan?kumu. Tad korpor?cija pati noorganiz?ja saviem biedriem latvieiu valodas kursus: torei&p^t latvieiu studentiem tr?ka savaTtautas valodas pamat?gu zin?Sanu, Jo cara laik? Baltijas vidusskol?s neat??va m?-dt latvieiu valodu. Ietekm?ga loma tal?vlelan bija Latvieiu izgl?t?bas biedr?b?, kas nodibin?j?s daus gadus prieki pirm? pasaules kara un daudzi Tal?vijas biedri darbol?s ari Rl^as lauksaimniec?bas centr?lbied-r l b l Pirmais pasaules ka?l iecirta J?tamu robu Tal?vijas dz?v?, izkl?din?dams t?s biedrus kop? ar lielu datu latvju, tautas b?g?u gait?s pa plaSo Krieviju, un pras?ja ari dau t?la-vieiu dz?v?bas kara lauk?. Nodibi*' noties Latvieiu b?giu apg?d?ianas centi^komitejai P?terpill, par t?s lrlekSnleku iev?l?ja Vili Olavu, Tal?vijas filistri, kas sp?ja apvienot visas latvieiu grupas un politiskos novirzienus gr?taj? lielaimlgo latvju b?glu a^t)e!rdaih2. Olava vad?b? komiteja izv?rt?s ar! par politisku faktoru, kas veicin?ja centienus p?c past?v?gas Latvijas valsts. So m?r?u IstenoSan? nopelni ir vair?kiem Tal?vijas filistriem, vi?u vid? pirm? k?rt? Zigfr?dam Melerovicam. Kad dr?z p?c Latvijas valsts nodibin?anas taj? Iebruka komunisti, Selonijas un Tal?vijas konventi katrs pie??ma vienpr?t?gu l?mumu par Iesaist?anos Latvijas sargu rind?s. Kop? ar dtu m?su korpor?d-
Ju locek?iem vi?i izveidoja Studentu rotu, kas ietilpa Kalpaka bataljon?. Ap io bataljcmu v?l?k izveidoj?s nacion?l? armija. > Daudzi Tal?vijas biedri, kas i^edaUj?s Latvijas brivl-bas par varon?bu ai^alvotl ar L??pl?ia kara ordeni. Vair?ki atde* vuii savas dz?v?bas iais c???s. Latvijas valsts (Hrganiz^nas un celianas darb? tal?vieii atkal redzami pirmaj?s rind?s. Lai atz?m?jam Hugo Celmi?u, kas k? valstsv?rs ar savu politisko taktu, apdom?bu un noteikto st?ju daudz darijis Latvijas valsts nostiprin?an?. Ar i pirmaj? Tautas padom?. Satversmes sapulc? un vis?s Saeim?s ar izdliem ien?kumiem darboj?s vair?ki Tal?vijas biedri ?s? Latvijas valsts past?v?anas laik? tris ministru prezidenti ir biJuSie tal?vieii - H. Celmi?i, Z. Meierovics un A. Blodnieks, divi valsts kontrolieri, t?pat vair?ki ministri un s?t?i. Tal?vija devusi ari m?c?bas sp?kus Latvijas universit?tei un Lauksaimniec?bas akad?mijai. Universit?tes rektoram prof. M. Primanim v?cu okupfidjas laik? izdev?s pan?kt, ka m?su universit?te un lat-vidhi skcdas vartja turpin?t darb?bu k? nadon?las m?c?bas Iest?des. N**) Tal?vijas n?kuii ari vair?ki paz?stami rakstnieki un m?kslinieki. Otrais pasaules kari p?rirauca m?su tautas raeno darba ritmu, apklusa ari Tal?vijas saimes rosme. Komunistu okup?dja 1040. g. vispirms v?rs?s pret latvieiu nadon?-llem Iest?d?jumiem un person?m, naid?gi apkarojot korpor?dias. T?s tika sl?gtas, un io organiz?dju locek?us bargi vaj?ja. Jau 1940. g. vair?ki ka apcietin?ti, bet 1941. g. 14. J?nija tral?iskaj? nakti no Tal?vijas saimes izr?va ap asto?desmit locek?us, deport?jot tos uz vergu nometn?m. Tal?vieii s?r?s un godbij?b? noliec balvas io upuru prieki?. Ari v?cu okup?dias laik? bija noliegta Tal?vijas. t?nat k? dtu m?s i korpor?cilu darb?ba, jo vi?u nado-n?lais sp?ks bija ik?rslls okup?djas varas pl?notai kol(mlz?dJas politikai. . Kad vair?k nek? simtst?kstoiu latvieiu 1944. g. rudeni dev?s proj?m no Latvijas trimd?, vi?u vid? bija ari ap tris simts tal?vieiu, kas tagad izkl?din?ti pa.visiem pieciem kontinentiem. Liel?k? grupa emigr?jusi uz ASV. Ko vec?k?s tal?vieiu paaudzes daudzi jau aizv?ruSl acis uz m??bu. Nav vairs atllkv,si pat trei? da}a no dlbln?t?iim. Trimd? darbojas tris no vi?iem: dziedonis P. Sakss ASV,.ln. K. Timuika Kan?d? un In. A. Vlc-kopfs Zviedrij?. Par sp?ti trimdai, tal?vieii ari turpm?k b?s to c?n?t?ju rind?s, kas karo par latvju tautas br?v?bu. Lai t?vzemes m?lest?ba, kas apgaroja Tal?viju pag?juios pussimts gados, ir par ce?vedi zvaigzni uz dzimteni!
Mirusi Araia Riilnaiie-??^enlj^i R I ^ mirusi Anna R?mane-?enl-?a, rakstniece un sabiedriska darbiniece. Vi?a akt?vi ided|HJ?s latvieiu kust?b? un spilgt? a t m i ^ no nadon?las neatkar?bas d?u laika. R?-mane-?eni?a dzimusi 1887. g. Jelgav?, nodibin?ja Rig? savu meite?u skolu, kas 1912. g. apvienoj?s ar Ata ??ni?a tirdzniec?bas kblu, kas k?uva par latvieiu skolot?ju grupas Ipaiumu. Taj? darboj?s Saulietis, Mademieks uc Mirui? sabiedrisk? darbiniece baud?jusi labu izgl?t?bu, stud?jusi Frandj? un veic?, daudz rakst?jusi ?rzemju pres?, un bijusi Latvijas ?rlietu ministrijas dienest?. Ar vi?as l?dzdal?bu izveidota fran-?u-latvleiu tuvin?an?s biedr?ba. Nelai?es d?ls ir paz?stamais komponists 7. ??ni?i, kas uzturas Par?z?.
Severina D?mi Zieme?u gal? Ciemoe pie Koastaneea MI?elsonea
(6) Jijgl var?tu str?d?t, ir vajadrig* vientul?ba," saka klusa balss, ja esat n?cis no ielas dr?zmas un trok?a, j?s os v?rdus varat ari l?ga nesadzird?t. ,;ES str?d?ju l?ni, un tas noz?m?, ka man vajag daudz vientul?bas." Un daudz vientul?bas savuk?rt noz?m? laiku. Laiks tas ir distan-
Amerikani un... (Turplnijums no 9. Ipp.) stu, kas tam m??gi j?nes k? balt? cilv?ka vainas kompleksa objektam. Melnie Foknera skat?jum? ir reiz? dienvidu tatu sirds, to atpest?ana un l?sts. Pa laikam kritika Fokneram p?rmetui apzini^ sare??tu stilu, vienk?riem teikumiem dak?rt kl?jot lappuses ar daudziem Iespraudumiem iekav?s, Ta6u io Ipailbu un ne vienm?r vi?i tai pak?aujas l?dzsvaro rakstnieka ?rk?rt?g? iedzi?in?an?s sp?ja, spilgt? izt?le un j?tu Intensit?te. Vi?i Ir tiklab dzejnieks k? nrozlsts, un daudz?m v?na lappus?m stila skaistum? neb?s lldzl-nie?u nekur modem? literat?r?. Tagad, kad Vlljems Fokners Ieguvis augst?ko balvu literat?r? pasaules m?rog?, varb?t vair?k amertk?-?u pa?ems rok? v?na gr?matas. Kaut vai pau p?d?jo v?na jauno st?stu Izlasi, jo vi? ta?u nu Ir slavens. Bet tas gan maz Ietekm?s kalsno pusm?a viru Oksford?, kas alla attur?jies no publikas un rekl?mas un diez* vai anzln?s savu mila augumu amerik??u literat?r?. Fokners str?d? daudz un liel? klusum?, un neamerik?nlskl"; l?n?m rakst?dams ar roku, nokl?dams loksni p?c loksnes ar varaerebumam l?dz?gu, skaistu un noteiktu rokrakstu, k? viduslaiku m?kam. Par jauniem darbiem vi? nek? publiski nav Izteicies, jo godakotais Fokn^ r^s joproj?m ir tas pats vecais, atturigals Fokners. ?ujork?, decembri.
KULT?RAS CHRONIKA. Knnts Lesi?i on Valda Lesi?a Mlneso
tai'ValrtkSs pUtitSt n draudsis inlegiiil koncertus, atska?ojot art latvleSn kom ponlstn darbos.
Aktieri akaldtlto Pence nn JSnls Nel manis no PensUvSniJas Ieradusies Bosto ni, kur ros?gi piedal?s latvleU? teftt?a or- ganliHanS.
Celllsts Francis Vlaieks St. Lulsfl pa rakst?jis Ugumu ar simfonisko or?estri nn paireii sagatavo programmu koncert turnejai.
Jlats Jaunsudrabl?l turpina rakst?t t? lojumus otrai Za?ai frSmatal. Zviedrija Abu?a apgSdl driBuml iin&ks vi?a Es stistn savai sievai.
ce, kontempl?cija, iedzi?in?an?s. Ja J?s p?r?k strauji virpu?ojat k?d? cit? laik? taj?, kas aizskrien pa iel?m, ost?m un kontinentiem, tad jums ar Konstanci Mi?elsoni b?s gr?ti sarun?ties J?s daudz ko ne sadzird?siet vai p?rpratlslet T?da ir ari vi?as m?ksla taj? nav nek? nejaua, sp?ji impuls?va, nep?rdom?ta. Vi?as t?li ir J?atifr?, j?iepaz?st Un tam neder steiga. Respekt?jiet o k?rt?bu. Atst?jiet savus ce}a putek?us jau vagon?. Mekl?jiet Zoo nometnes baraci?u ilgi, bet nez?dieties par to. Klauv?jiet klusi un m??iniet saklaus?t atbalsi Un nenoskumstiet, ja t? nen?k t?li? satiksiet citu reizi: d?la nevesel?ba liek Bikts autorei palikt V?cij? ilg?k, nek? tas b?tu labi. Citi pieder?go Jau vi?? krast? dz?ves biedrs v?sturnieks R. Mi?elsons un 16. ,g. vec? meita. Bet atkal tas liekas sakr?tam ar autores dabu v i sam savs laiks; ari dz?vei, kam daudzi steidzas paka? pa ?rzemju v?z?m izkl?tu ce?u. M?jas m?te sa?em J?s ar biklu laipn?bu k? baj?riete, kam netik dzirdiSt, slav?jam vi?as kl?ts bag?-fibii. 'Ir durvis, kur?s viens vienli atsl?gan pagrie?dens ?autu Jums ieiet t?kstots iesp?ju zem?; un meistars, kas to var, ir pats Gronas konsuls vai Frankfurtes t?bs. Bet vi? to nedara ir l?dzams. Un Ir durvis, kas atdar?s paas, tikko pieskaratles rokturim. Aiz t?m ir vair?k nek? t?kstots iesp?ju vien tiei un bez k?das sagatavoan?s j?s nok??stat Flo-b?ra un eksp?ra sabiedr?b?, j?s varat iegriezties ant?kaj? pasaul? un atce?? apciemot Bachu, J?s varat ie
klaus?ties Strelertes pantos un sa-tapties ar tiem, kas m?kslai kalpo v?l tepat V?cij?. T? i r bag?t?ba, ko apjau tikai tad, kad t? zaud?ta. Un Konstance Mi?elsone negrib to l?ti zaud?t Reiz? t? i r vide un apk?rtne, kur? vi?a dz?vo, t? ir vi?as darbn?ca ?s gr?matas Hamburgas coka baraci??, is gleznas un sejas, is pietic?gais galds ar logu, pa kuru ziemas vakaros raug?s melnas debesis ar da?m spo?m zelta ac?m. Autores m?ksla savus impulsus sa?em no dz?ves. K? gan cit?di, j?s teiksiet. Un tom?r n?. M?su rakstniec?b? daa laba spalva p?rtiek vien?gi pati no savas tintes; dz?ve labi ja tai dod tikai vielu, faktus. Bet ari vislab?k? pild?mspalva ar laiku iz?st. Konstance Mi?elsone v?ro, p?ta, analiz?. Ari Ramzes kundze ir d7?vs, ne izdom?ts cilv?ks," vi?a saka par daudz p?rrun?-to t?lu kr?lum? Bikts. Un kad izprasta un atmin?ta p?d?j? dv?seles vibr?cija, t? p?rtop autores ?patn?j? skat?jum?. Dareiz tas ?iet p?r?k redz?gs un tik objekt?vi v?ss, tik zi-zin?tnlski ieinteres?ts, ka nevi?us liek dom?t par chirurgu, kam sve? skat?t?ju drebu?i oper?cijas galtl Bet t? ir laba skola. Un pareiz autore veido k?du darbu, kas sola atkl?t Mi?elsoni m?kslinieci cit? rad?anas koncepcij?. Autore velt?jusi pat vair?kas dienas t?s vietas studij?m, kur darb?ba noris. Kur tas ir? Zieme?j?ras piekrast? ar t?s sal?m, paisumu un b?gumu, v?tr?m, ?aud?m un tikumiem. Bet autore negrib neko s?k?k st?st?t. Un t? laikam pareizi ir autori, kas savus esoos un gaid?mos darbus,piemin bez k?da bet. Un ir citi, kas manu-skrintu fflab? k3 nosl?pumu l?dz p?- epjBA Bil 'raiepoDn *ure^ 2fund uiBfap nosaukts un piemin?ts tas zfiud?s to burv?bas sp?ku, kas tam liek tapt. Visu brivo laiku Konstance Mi?elsone velti m?kslas un literat?ras studij?m. Dien?s, kad vi?as laika biedrus saista nesen? pag?tne, likdama p?rv?rsties m?kslinieciskos t?los v?sturiskajiem notikumiem un ?auu likte?lemj Mi?elsone ar vi?ai piem?too ?patn?bu v?ras cit? virzien? vinu interes? lietu b?t?ba, m?kslas p?d?jie nosl?pumi, t?s l? dzek?i un veidi, Bet vi?as smalkais intelekts un iedzimt? inteli?ence t? d?? v?l Jo vair?k liek v?l?ties, kaut nepaliktu aizmirsts k?ds novads m?su literat?r?, kam tagad m?dz velt?t vi^mai?k-iiit^eses eseja un ap-bo rioiheth? Ir vientul?ba, ir dal latviei, turpat blakus ir miljonu pils?tas steiga k? v?laties. Konr tance Mi?elsone dz?vo zem saviem lielajiem nometnes kokiem, klaus?s laika gait?, p?ta, v?ro un raksta. Un varb?t Jau n?kam? vasar? manuskripts b?s' gal?. Un tas neb?s p?d?jais ai krast?: V?cijas latvieiem b?s sava rakstniece v?l daus gadus. Un tuk? un pamest? zem? tas gan ko noz?m?.
3
R l O M A N S (32. turpin?jumi) B?8 vien J?k?pj atpaka? ma?n?, un J?m??ina tur snaust, cerams, ka es nenosalu," v?rg? balsi teica Kundze. Un dk ?l, ka m?s nepa??m?m l?dz sviestmaizes.** Pulci?a kundze pa to laiku bija ietusnijuti atpaka? ma?n? un t?vs iec?la ari Ainu. Bridi vi?as tur k?rp?j?s un groz?j?s, stumd?ja sai?us un v?kst?ja segas, l?dz nos?d?s un apklusa. Cik tagad var?tu b?t pulkstens?" iejaut?j?s PulcJ?S un paraudz?j?s visapk?rt / Pus. devi?i,'* atsauc?s Fredis. J? kas to b?tu dom?jis, ka m$s te esam nosp?rdijuies gandr?z divi stundas. Un Kaln?ji ari gandr?z kl?t - b?s v?l k?di kilometri tris. R?t pa gaismu var?sim aiziet kij?m." Bet mantasr* iesauc?s Pulci?a kundze. ,JCas nevar?s aiznest, tam gr?v?," iedz?la Taiv?ns. Dagnija pac?la seju pret debes?m, k\u* pinkaini m?ko?i aizsedza sp?dek?us, un sajuta uz pieres un acu plakstieniem nosmidzin?m vieglu miglu. ?tra un smaga ve?u laika tumsa bliv?j?s p?r ce?u un kailajiem t?rumiem, un sarkanais k?rni?u jumts, kas Iegrieoties ai ce?? v?l sp?d?ja cauri d?rza kokiem, bija pazudis agraj? rudens nakt?. Lai nevajadz?gi nepievilin?tu k?du v?cu patru?u. Fredis izdz?sa ma?nas ugunis, jo brauc?ju apliec?bas bija diezgan apaub?mas, un v?ciei bez v?rda runas var?ja nog?d?t v i sus b?g?us \& tuv?ko apmetni k?d? skol? vai pagastnam? kur bija sapulcin?tt V?cijas ku?u gaid?t?ji. Ce? iegrima gaHg? tums?. J?tot uzm?c?go aukstumu, kas aizvien vair?k sprauc?s cauri vi?as biezajam, siltajam sl?pot?ju t?rpara, Dagnija ar raiz?m iedom?j?s abus mazos, ko Elga P?ava m??in?la sa-* segt un iemidzin?t, un vi?ai ien?ca pr?t? m?jas, ko vi?pus arumiem nesen bija aprijusi tumsa. Apspriedusies ar Fredi. Dagnija uzraus?s uz ma?nas un uzmekl?ja Elgu P?avu. Iesim un m??in?sim ielauzties tais m?j?s pa labi, es jums pal?dz?u aiznest mazo, b?s b?rniem silt?k." J?s dom?jat?" P?ava aub?j?s Un ja nu m?s nelai iek??" Gan laid?s! Kas tie var?tu b?t par ?aud?m, kas neatv?l?tu sav?s m?j?s nakts patv?rumu b?rniem?" nB?tu tie?m labi tikt siltum? mans mazais nav ari ?sti vesels*"
,J)s pajaut?u ari Pulci?a kundzei, vai t? grib?tu mums pievienoties," teica Dagnija tm piel?da tuv?k abiem lakatu bundu?iem, kur apak? vajadz?ja b?t m?tei ar meitu. Bet t?s bija iev?kst?ju?s tik slltt un pamat?gi, ka negrib?ja kust?t Toties Kundze pievienoj?s ar lielu prieku, un v?riei pal?dz?ja no melnas nocelt Andra lielo gu?amo grozu. Es pal?dz?u Jums aiznest z?|^" teica Fredis. Un var b?t, ka izdodas sarun?t t?, lai pmnai?us ari divi no mums var tikt m?j?s apsild?ties diviem alla J?paliek b?s sardz?." Iebraucam? ce?a nekur neredz?ja, aiz ce?a gr?vja s?k?s uzarts t?rums, kas t?l?k sapl?da ar tumsu, bet daudz nedom?dams, Fredis p?rl?ca gr?vi un pazibsn?ja visapk?rt savu elektrisko kabatas bateriju. Arumi un arumi, visur pac?l?s smagas, pikainas vel?nas, un l?k?jot t?m p?ri k? pa vi??u galotn?m, mazais pulci? taust?j?s uz prieku. Klupdamf un krizdami, smagi celdami m?liem aplipuos apavus, kas ar katru soli k?uva bezveid?g?ki un svarig?ki, naksn?gie klaido?i pal?ni tuvoj?s sveaj?m m?j?m. Non?kui l?dz d?rza st?rim, g?j?ji apst?j?s un v?roja, vai k?d? log? nepasp?d?s gaisma. Aiz st?ra ie?urdz?j?s suns, un spalgi ieriedamies skr?ja tiem pretim. Gai??damies no pinkaina, n?c?j p?rso?oja pagalmu un piedauz?ja pie durv?m, kas ?ita vedam uz saimnieka galu. P?c mirk?a noklaudz?ja aizb?dnis, un spraug? par?d?j?s pusm?a sievi<te augstu virs galvas tur?dama resnu tauku sveci. Piedodiet, l?dzu, ka ielauamies tik v?lu," Dagnija pavirz?j?s tuv?k durv?m, bet mums ce?? iegrima smag? ma?na, un nu netiekam vairs t?l?k. M?s b?tu ?oti pateic?gi par naktsm?j?m." Tikai ?su mirkli saimniece vilcin?j?s, ?audama sveces drebel?gajai gaismai ?tri p?rsl?d?t atn?c?ju sej?m un st?viem. Tad vi?a pavirz?j?s s??us un teica: ,4Cas nu par lielu trauc?anu, nav jau v?l tik v?ls. Ak, tad ma?na neiet vis vairs? Bet n?ciet iek?, gan jau kaut k? saspied?simies, vai nu t?ri b?s j?nosalst uz plik? ce?a." Priec?gs par saimnieces v?l?go valodu, b?glu bari? saspied?s prieknam?, un gaid?ja, kur tos ved?s t?l?k. ,,Mums jau pilni kakti pieb?zti v?cieiem, paiem tik vien vairs ir, k? t? viena istaba. Bet tie t?di l?ga puii gad?ju-^es bus lateic, lai saspieas cie?k un rauga palaist j?s tai "^"^ ^^ ^ ^^"^ aizg?ja t?l?k, palika orusku bnvaka m?ja,"
nZfu^^\ ^V'^' saimniece ieb?d?ja b?g?us neliel? pustum? tdp? ar padzisuu pavardu, kur uz gr?das salmos gul??ja kadi pieci v?cu karav?ri. Viens no tiem drebin?ja m u t ^ ermo?iku, divi sp?l?ja k?rtis, bet, ieraudz?jui durvis sve?s se as, tie piec?l?s s?dus un no visiem kaktiem atska-
1 neja ska?i un jautri izbr?nu saucieni. I
Kad Dagnija ttem l?dza, vai nevar?tu atbrivot k?du st?ri p?makfi?oSanai, v?ciei veikli un v?l?gi saleca k?j?s, un, pametui savas teltenes salmos, aizv?c?s uz blakus istabu. P?ris no tiem atgriez?s un m ? t ? j a uzs?kt sarunas ar atn?c?j?m, bet, paman?jui ??kst?gos b?rnus un Fredi, v?luies atvilk?s atpaka?. Re*, te nu J?s var?sit k?rt?gi izgul?ties un saskait?t v?cieu l?nos," Fredis pasp?ra ar k?ju salmus. Bet ar visu to b?s lab?k nek? uz klaja lauka. Gan jau driz k?ds no m?s?jiem n?ks J?s pasarg?t no inv?zijas briesm?m." Tikai nes?ti to sk?bo, tas lai drusku pasalst," piemetin?ja Dagnija. ^ ,JleS kur izlepuas, kad v?cu junkuri aiz sienas!" iesm?j?s Fredis un virz?j?s uz durv?m. Nu, tad ar labu nakti." Kam?r Dagnija ar Elgu P?avu k?rtoja gu?as vietas, ien?ca saimniece un ienesa pr?vu kr?zi piena. Varb?t b?rni grib padzerties," vi?a teica. Daudz jau te nav, vairs tikai ?etras govis palikuas, un v?ciei ari nodzer, bet k?da l?s?te jau izn?ks. U n p?ris riecieni maizes ari te b?s," un vi?a sniedza vie??m s?t?g?s vakari?as, kur ?tri vien iecirt?s atn?c?ju izsalkuie zobi. ,.Vai tad t?? ce? v?l priek??" saimniece jaut?ja. Ulkam neesot vairs necik t?lu uz Kaln?jiem. Varb?t zin?t tuvum? t?das m?jas?" Ak, uz Kaln?jiem," saimniece novilka gari un apklusa. Lik?s, ka vi?a grib?tu v?l ko teikt, bet tad apvald?j?s. Nav jau gan vairs necik t?lu no r?ta par?d?u taisn?ko ce?u. D?rzu un k?tsst?ri no m?su pagalma var saskat?t it labi." V?l bridi pam??ojusi, saimniece nov?l?ja labu* nakti un izg?ja ?r?, atst?dama b?g?iem sveci un s?rkoci?us. T?das siltas un laipn?gas m?jas," iemin?j?s Elga P?ava, Iztuntu?odama no liekaj?m dr?b?m Andri, kas izr?d?j?s ple-mfl?gs puielis, tik pat br?n?m ac?m k? m?tei, un skait?ja nepilnu otro m?a gadu. P?r??rbts un padz?ries, Andris mierigs s?d?ja salmos un rota??j?s ar liel?ko m?su. M?te ??va savai plaukstai p?rsl?d?t z?na pierei. T?r? nelaime ar z?nu," vi?a teica.' Vlsu ce?u m?s vaj? slim?bas. Tikko izbrauc?m no m?j?m, z?ns saslima, nesaprat?m, kas par vainu, bet tad k?ds ?rsts, ko sastap?m b?g?u karav?n?, ieteica steigties l?dz tuv?kai slimn?cai, jo baid?j?s par akl?s zarnas iekaisumu. Man laim?j?s no?ert k?du v?cu ma?nu, kas bija ar mieru m?s atraut l?dz R?gai ~ vezumu pamet?m m?sai ar veco m?ti. Tai pa? dien? Andri oper?ja. ?rsts teica, ka v?l p?c stundas b?tu bijis jau par v? lu. Un tom?r no slimn?cas z?ns bija j?izrauj vair?kas dienai par agru cit?di neb?tu tikui vairs no R?gas ?r?. Nu man katru dienu j?p?rsien Andrim br?ce, z?ns bail?s kliedz, lai gan dom?ju, ka s?pes nek?das vairs nej?t, bet nu ir lai kam ari v?l apsald?jies." (Turpin?jums sekos)
D?VANAS pif isanifim esaimr DXMV Z1?18
DR?NAS
(MM M kri iuma jiUdu apitrUitatuL \llvtnotwhal?i#m^U,^
m