.'V 1""-
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 16. decembri
nebOi gloil ?m?tfmi ) aprtiprtoa katrM pakta dalUmie-F?e ikaita lesto AOiuEitika pakta valitu irlietu minlitni konferenci piem?t Udi)im valst?m J^iiioiil T9 M i d ? iradli B 4 i ^ dq Kremli iiolliviis ditlt vi?V? iai no sifi^ fadibii J i t t f l ^ ^ to liiifa liiett 1 0 ^ ^ k}u-vutf partvarf^lko rietumvalstu p r ^ l?nu. padomjit IKOltfi?i l??inis, ka Vidja tttspmikoi 18 mlneSot bCls atguvusi tieilto un funkdjas, k?das
JUmnliiiinins laUis no PADOMJU GATAVOANAS BAKTERIOLO?ISKAM UN ATOBIKA?AM
m Ipji itedalliies ari visu 12 vililii alalardzibai ministri. Jtt V M M IMuv^^i^^ un pavi?nu puaeilsmfaEitotii V?cijas iedri-vollitt t i l lal no kar% bet no otras puaet tiem l e ^ ^ nesaisUgi ame-^ ioiifHI itai|i Fid. savioilbu un rie-rik??u ii^?stais komis?rs Mdtkloji.' tumu v i M m . Liel?kais l l i politikas f # l i n t mmM p?rst?vja pMalI** trumpfai ^ padomju po?tiku rok?s b?-I I ' 1 1 1 otv* I M Vtcijaa iMflbas ttij^^ f ! i i ^ 1 ?rlietu ministrs iOmans ^ ^ ^ ^ i ^ visil j?tam?m koncesi-lu?eloi^pulc? paikald?o^ Sl^iniitt ialvenii umanibai Im f t a m ^ nev?las patst?v?gi vfctt p i e ^ ^ Ptd. saviei^ militflnis q ) ? k u s . i J K o | ^ ^ i l i e ^ fr ib^daeiai^i^^ ifiopai aimrdril^ ss?nts m?s gri*. VieQa par i s. buf?rvalsti, kas bCItu batnimidot^^c^ ?tri vien Npamf.! iMtetenl m$ un stipra, bet t i ^ t m?s gritpm i r i paMrglt V?ciju no militibM(ia itdrimlanaa'' tiict fiOmins.^^ T ^ ?rlietu mlnistrt paskaidroja, ka vis** dril?kilaii notiks JSe^Udo^^koa- temm kur? ari p?mni?s jiut?ju-muii, k i i laisUti ar V?djas i^ Mni?d-Rietumi^jas kanderc Atamtuft p O i ^ mHndda tiklab Mn?u, k? m holanjdteu'^ l^ riekllikimius v?eu kau ?u griq;m lei^ftiiianai A t U ^ ^ dj?.' Ud?nauers atkihotl iMsvItrd-r^<mas fiiffT^f^f sp?kos tikai sir ISdigbnliS^^ L?dzties?ba ar p?-fijiem nei^fMama k? pama??irai^ -IM? lai nepaiOcttt lei^mii^ v?cu Mravirus izmantotu fiar ,4lelgabalu bar?bu ;^. V?l as?li nost?ju ie??mis SD prieks?dis Sdmachers: SPP iribot praMt nevienai tautai pir u l l to^ kojmti Vldja nd)t;HM^ ^^ i^^ eru darii T?d?} ari lai V?cijai nf-% ko citis^al?tis SCMsachm atg?din?ja amari^
iU polltllpt sol?jumus V?djai, kam krul run?jot p?eti tran?u un dieiu priekilikumit kas esot v ? e l e i ^ Std?diol^ poUtiik?s aprindas tu* n? |r jaunu lens?don?ltt padoma 4biK>Htil^ kursa mai?u V ? d ^ jaut?jum?* ditkttvola vistuki Adenau?*-tam t?pat ari |dcin?jums Rietuni* anelmm teikt usrunu pf* mioftm? tikai
Apallnams nav visai apmierin^ ^^
ar lezullafiem
U N ^ m Mtu f?apstOb u l viaitf alaiarglMnii Itol jai 9?0tad iftri Koitjaa p i m lauriftajal tietai ko vitir U M a par rtura l?niju; tkal it?pMla, k ^ nost?^i^l?jfs mald?gais pie??mums, ka ??nas komCh i s t i bl?to isn ka S^Aava K^jtt Ja^ norakst?jusi* K?di Istanibl visu lo laiku bijult omOntitu strat^isUe m?r?i par 10 faksta autors sprie l?di: Viur?tu M ? t ^ ka komOnistii m?r?is bija Iesp?jami ?tri sa|r?)^ t Koieju. pirms ASV pagotu traukties* No otras ftties daudzas paz?mes Uedna, ka omftoiiil tieli v?l?juei iesaist?t k??us neizdev?g? kar? ?rij?. ari>Qt fii otrais pl?ns komOniitittni ?s tikai p?c pirm? pl?na neveiks ihef. ?oti aizdom?ga bija neizskaid roj?m? komilnistu apst?an?s uz ve iblu ned?ju p?c Seulas kriSanas, l^ aut gan tie viegli botu var?jui n<mi t?l?k Udz Puzanai. KomOi-nistt tom^ nogaidlla, l?dz ierad?s amerik??u sp?ki. P?c InConas de-f p t a un 19. parall?ks p?rieanas litfm&niittt pi^taitlba ?ita piln?gi i^tatam, 1 ^ nu atkal Mzskatlja ka ?lnieH neskan?gi ble-f j^til un par apst?lsnos uz Mekar^ tilta l?nijas vaim nedom?ja. Ari p?c tun pirmais ?inieu trtecient bija %>belol8| un tim sekoja mistiska ?ttfipSan?s. Atkal UN sp?B palika i M ? t par ?inieu ?stajiem nodo-i?fem, bet tad dev?s uz priidcSu ar Mekartura saukli par ,,drlsttkara iz^ l?ganu un atgrieanos m?j?a aaemsv?tkos". -paksturifi, ka visu laiku Maskara rOpIgi izvair?jusies no savu sifka iejaukanas Korej?. Pat padomju milit?ros padomni^s izv?ca no Korejas dienu pirms komdnistu uzbrukuma. Krem?a m?r?is, adm redzot. WJa rad?t konfliktu starp ASV un ??nu resp, visp?r sak?d?t Azljtf pret SaviaotaJ8m valst?m un pBr?-Jo rietumu pasauli. S?kum? (?lta* ka Koreja sp?jusi apvienot visu pasauli pret komunismu, raksta Kems, bet tagad krievi ar ?inieu Inter-vftci?as pal?dz?bu pratui pan?kt glui pret?jo. T? Ir da?a no padomju PMa?to at?dt ASV no p?r?jiem rietumlon. Sal nol?k? Pad. savieilba v?las Izkombin?t t?, i^^ci?tiva vis?s Met?i, no Man-dz?rijaa bombard?anas l?dz Jaunam pasaules karam, var?tu pieiii?HK Sav. valstlii?. T?d? gad?jum? vai?tu tikt, ka p?c ASV izprovoc?anas m karu merikS?i b?tu spiesti izkal t o pret savu gribu un varb?t pat Oii savu galveno sabiedroto atbalsta
stes jueiuni ^ uj , j^iaidnii* otav? dn?ja, im UelMt??Uaa tautas un ASV Jbr pUnlgt vienMOs toi?s per savietn miermnfgaflon i h { ^ un pas?kumiem ^brii^bai nodrolHn?&-naL Abaa n?c^as pirlIMn?tas, ka c ^ uz mieru ved idM Apvienota* j?m ii?cij?m. Atlantika pa?ris nevie* nu l^pdraml, M't? 1 ( 9 ^ M^laMtena un vakaretifoplsk?s dzl-vis uztprai saglab??tena, Otrdien aUlrtfioti^ London?, ministru preriitonls sniedza zi?ojumus savai vaMlbil kanditti un apiUdtoa-mam. Paskakfacojumoa apaknam? EtUjs sava oa|ojiuna razultitus afd?-koja tr?s puiOnbs. Korej? J?pan?k konflikta lok?Uz?fina agresijas Izbeigana. Eflijs ei?t p?rliecin?ts, ka A^vlen<it?s n?djas savas porid-jas Km^Kl noturi Ari rietumu aizsardz?bas jaut?jum? ASV vald?bu dmnas pttni?l saskanot ar Lielbrit?nijas ifidcattem. Visi drizi^ n? uo?^i ?gat^^ milit?ro t^ttspaiHKnteka Iecelana. Tre* i?ji ^uUjuknl par atombumbu iz san?ja daudz neapmierin?mas, se 1 ^ depul?ta pil
i^^masm^mk gaidljnii^ia . dau(!(* n i f c ^ Viesihnoi A r i sariianfia ??nas: atrianas Jauajum?, ko uzskata par k(iflikta atrisin?juma atsl?gu, vald?ja dtibdas domas. Nesaska?as ai Jaut?jumi bija v?rojamas pat ie^ -sevl??s partij?s, i n s ^ p?d?j?s dienfts fevirojfeil vairojies, kritisko balsu skaita par Vaingtonas konto renoes izn?kumiem.
T
St^olma (mdKAtsaucoties uz infonnficiju no Tuvo austrumu avotiem, kas sa?anti ar k?da lietuvieu starpnieka palldribu un dtk?rt alla izr?d?juies ticami, New8letter from bdiind the Iron curtain sniedz in-torm?dju par Pad. savien?bas plau sagatavoanos bakteriolo?iskam un atomkaram. Zi?u sniedz?jiem esot Imtakts ar augst?m padomju amat- per8(m?m un da?diem izl?koanas dienestiem lidzin?jie o avotu zi-?ajtuni 1-4 m?neu laik? parasti pier?d?juies pareiziem. Ar baktmiolo?isk? kara eksperi-mentiam Intens?vi nodari)ojoties ap 40 dai^du padomju ncentru*' un la-bmt^ilu. K?da akad?mi?u grupa ^fict PlVlova vad?b? Olenas imssal? dc^Mbnent?jot ar toksiniem, kas izpAata masu epid?mijas. M??in?jumi notidc da?dos apgabalos ar at^itztpi klimatu. Ziem^u Kazak-sli i i i k?da TaiOcentas zin?t?u aka-d?inUas lietprat?ju grupa savuk?rt ^ttperimait?jot ar vimslm. Nodibin?tas ?piaas nSlimlbu tonandas". Biin?ti ari l^ ecu grupas zin?tnieku v?rdi Ari ?e?ingradas Marsutova instit?ts raojot baktoriolo?lsk? kara inrepaiiltts, l>et Maskavas Lmono-sova Ins t^?ta rin?tnidd, Izmantojot elektrdiiu mikroskoinis, dcsperim^-t?jot ar v?rusiem. V?l dtur prepar?tus rao un p?rbauda Kazakilas zin?t?u akad?mijas eksperiment?l?s biolo?ijas instit?ts, pie kam s?rgu nodalu vada prof. Ivanovs. Vidus-sibirij? un Tadikijas - Uzbekista-nas rajon? jau ievad?ta k?das radioakt?vas vielas masu produkcija. Zi?ojum? min?ts, ka padomju virspav?lniec?ba nesp?jot nodroin?t atombumbu masveida produkciju, k?d?? gad?jum?, Ja kar s?ktos pirms Maskavai v?lam? termi?a, par lab?ko atombumbu aizst?j?ju atz?ta min?t? radioakt?v? viela, izmantojot to vad?mos .t?l?vi?os. Padomlu strat??u pl?ni paredzot ?du ra?eSu izauanu no sauszemes b?z?m Kuri?u sal?s, Cuhotskas pussal?, Nikola-jevsk?, Habarovskfi, Voroilovskft, Turkmenij?, Erivan? un Murmansk?, k? ari no kust?g?m b?z?m zon-?den?m, kas aizsniegtu Amerikas
virsnieki Intens?vi stud?jot ASV J? ras ce?us, navi^clja apst?k?us jim r?jmlecibas centru sadaUjumu. Tai pa? laik? pau padomju r?jmieciDas centrus jau kopi 1948. g. pla? m?rog? izklfed? pa Vidusslbiriju, Kaza-kiju, Tadikiju un Uzbekiju un nomask?. Sl gada pavasari IzdariU atom^-perimentt Je?isejskas - KameMjas Tunguskas baz? un atomprodukdjas centr?, Tunguidtas upes kras^ Iek?rtotas plafes elektrisk?s sp?kstacijas, bet MinusinsidI atrodag^g^ve-n?s eksperim^t?l?s atomlaboratori-Jas. AtiHnieri?u da?as gatavo Twau-tuvas apgabali vair?kos kombin?tj, kas savienoti ar Transsibirijas dzelzce?u tik?u. R?p?gi apsarg?tas j w mask?tas noliktavas un laboratorijas idc?rtotas Adnsk. Abakan? un Ca-kask?. Cits svarfgs atomcentrs Izveidots pie UzbekIJas im tadikijas robeas. Izejmateri?lus no turienes nog?d? uz slepen?m bru?oan?s b?zto Emb? un pie Ahabadas, Tur-kestan?. Tur pa^U? gad? Mariti m??in?jumi ar ?etrda|lg?m ra?eHkn, kas l?d?tas,ar min?to radloaktlvj vielu LldzI^ eksperimenti izdarftl Azino izm??in?jumu territorij? Vi-dussiblrij?.
UN aps?Nlez... (Turpin?jums no I. Ipp.) litisku, rellflsku vai rasisku iemeslu d??. Pret ?das tiesas dlbin?ajtiu balsoja padomju bldcs. UN sod?li komisija nol?ma Iesniegt pilnsapulcei prieklikumu dibin?t sevi?u komisiju 3 viru sast?v?, kas p?t?tu to v?cu, jap??u un Itolu kara g?stek?u UktenI, kuri v?l nav atgriezuies no g?sta. Koinirijas locek?us izraudz?s vai nu Stoiiptautiskais sarkanais krusts vai ari UN ?ener?lsekret?rs U . P?c daii dienu Uga kauju atsli buma Korejas front?, kur atejo?s U? vien?bas tikai vietumis bija kaujas saskar? ar pretinieku, tredien atkal s?k?s c??as. Zieme?koreji^u vien?bas p?rg?ja 38. platuma gr?du un uzbruka amerik??u 8. armijai UN gaisa izl?ki konstat?ja Ziem^?-
uui^n, ^ liti ijnit:vu '^'ilti^ fcorej? Uolus sp?ku koncentr?Jumus, '!S!!^^J^^ 'J ^^ ^^ ^^ ^^ JaunJ ofen: niju.' P?c dau avotu inform?cijas, padomju atombumbas pareiz?j? at- slva. P?c ?mieii vien?bu bombar-SSf^ l. .^r^ a avi?djas uzlidojumu tistibas stadija Izmantojamas andrizl^j^^^^ ^?^^^^^^ atvilku?s. ?en v?rt? v?iem.
DAOS V?RDOS Ne pssaalet kar* var iivatrlUei v?l vl8
mas 9 gadus, paskaidroja Austr?lijas ?remj?rs Menzijs. Lab?k? dro?ba pret taru Ir ASV un Lielbrit?nijas imp?rijai radicion?lft draudz?ba ua kop?gie bru?o* ie sp?ki. Nopietni apdraud?ta eksistence britu
kcmiOniftu laikrakstam Daily Worker, k? d?? esot nepiecieams pusgada laik? ieg?t 10.000 Jaunu las?t?ju un palielin?t paju kapit?lu par 10.000 m?rc. Laikraksts ari sautis, ka sludin?t?ji tiekot i^ebied?ti** un atraujot sludin?jumus.
Kara BOiiedmieka sarakstu savfi ievad raksta atkal min Inrestija. Tur las?mi TrOmena, Mekartura. Herimena, lorda Vansltarta, Ver?na Ostlna, D, F. DaUesa, Pola Reno un daudz citu rietumu valsts v?ru un politi?u - kara k?d?t?ju" v?rdi. ,VlenI gal? aisdedzinSts lidojoSs cig?rs**, p?c UP Jd?im, nov?rots virs Londonas. LidpJoSals?ermenis tais?jis miliigu troksni.
Meem no amaU Udz izmekl?anas bei g?m k?das Montanas Stata iesaukanas komisijas locekli, kas bija atteikuies turpin?t amerik??u Jaunek?u Iesaukanu, ?ek?m Korej? nelieto atombumbu.
Krieva kat^c?du ifitijumu atteikuies izkraut no UdmaSnas arodbiedr?bas strfid
Kida Alb?niju pret Tito Belpidf ^ Selt f?nenOa to-torm?dja, ka Madcava noiitiiia uz kurt Alb?niju tadlt robeinciden*' tus ar Juffoti?viju. Pa4.. s?vlenlba eerei t?d? k?rt? izpr(m)c?t tito uz rl^ bu var?tu kvallticlt vai iz-tuUtot) p! a?iesiji! un t? gOt ie-jganitoi patiesam uzbruktunam ^u-8Dirtavijil PaiC amerik??u pal?dz?bu Jugosla-vijai ASV: jdproj?m past?v jfitamas diM&stori^ tbai. fiaudzi kongresa locek?i nevir samierin?tieii ar domu, ka ASV Iniegtu pla?u pal?dz?bu k?dai komflnistiskai valstij. Citi savuk?rt noballju?les per to, ka bez I^ etiekam?m garantij?m Tito var m??in?t rietomus piekr?pt, par sp?ti sa?emtojat paUdzIbai. Pal?dz?bas programmu Jugoslavijai noteikti aizst?v ?rlietministrija, kas tikpat noteikti nor?da uz p?rtikas tr?kuma piemekl?t?s zemes grilto st?vokli, k? uz Tito S2 pnH^inistisk?j?to div?zij?m* Jugoslavija nav Kot?ja un neb?s viegli pieveicama, ja kc^ aintorms m?j?n?tu tev?ziju,- i^ aS? preses intervij? izteic?s agr?kais Jugoslavijas llnanihi ministrs Zujovi?s virs, kuru Kremlis sav? laik? bija izrau-
APCnmNATS PR?GAS AKCHI- BIKAP8BERAN8 Vatik?na m P?c Vatik?na raid?t?ja infoitti?cijas, ?echu policija apcieti?i?juti un ievietojusi koncentr?cijas nometn? 62 g. v. Pr?gas ar-
?dos apst?jos ijdomju kumas-HungnamM tUta gala potf-pl?nolana esot piev?rsusies bakterl- '^I;""*-?"'^ ^ olo?iskiem un radioaktivifen kaujas h^ J";,.^ ^^ ^ l & l i e m , k? ari paralfz?joSiemHiffi'.f bumbu uzbrukumlem^kas, radot ^^ ^^ J^ ^ ^^ pialas infic?tas joslas p?ri ASV vai J^ ^^ ^^ i^ ^^ *^ ^ ^^^^ dtei ienaidnieka teMt^Jai, paraU- K^ Hj^ ^^ ^ z?tu t? r?miieclbas un sakaru cent- fli^2?^Jl!f^^^ rus. T?d?? padomju *ener?t?ba|^^^^^^^^ j?m v?l st?v ap mooo ?iniesii karav?ru. Aiz 38. pletuma gr?da iesl?gum? v?l palflmSas divi UN vien?bas. Ari ^venie sp?ki sagatovo-dzljls Tito g?anal Zujevi?u tikal?JuSJ^; t?kai attjhaV^^ nesen ap?loja un izlaida no detu- ?^P^Janij nptur?^ gar ma, jo vi?S p?c 5r detom? pavadi-l^-Para^?li. M?inas JW ar to, ka tiem gadin no?loja gr?kus un ap. Wnieukap var sa-liedn?ja. ka tagad k?uvis Maskavas n)lest UN vien?bas In?onas tilto gala pretinieks. Belgrades vald?ba Zuje- P<>clj? viCa konferend bija noorganiz?jusi 5i?"^J^?l?Sjl zi?o, ka p?d?jo ?oti plaSi. Taj? piedal?j?s arfTASS ned??u d?^^ karasp?ks zaud?jis korespondents. Tito iintfonn?eijas i^ OpOJcritoSo un ievainoto un W00 ministrijas p?rst?vis. ZujeviCu t?di- f^tol^u.^ Ieg?tas ar! 16 haubices, ja priek? ar v?rdiem: Kungi, te 200 lomet?ji, 65 tenkl un 2000 auto-es jums atvedu viru no kapa." Zu- m?SInu. United Press zi?o, ka britu jevt?s paskaidroja, ka vis?m maza- virsnieku vad?to amerik??u UdmaSI-j?m valsti??m vajadz?tu sekot Ju- na iznidn?jusi k?du ang?u Centurl-goslavijas piem?ram un pretoties ona tipa tenku, kas palids starpjosl? lielo valstu spiedienam. T?p?c ari P^ PJongJangas atet?Sanas. Tanks Jugoslavija neesot k?uvusi par Ko- saspridzin?ts ar termite bumbu, t? reju. sas^b?jot Sl vismodern?k? tanka Koment?jot plaM m?rog? noorga-h^^^^i*-.^ . . , . niz?to propagandistisko Zujovi?a In- . %S?aim S !!?. LI^ K^ IL' terviju pr^rei, V?nes komunistu laik- M f^ ^ ' ^ ^ ^ rakste Volksstimme apgalvoja, ka ? ^ ' ^ persona, kas uzst?jusies preses kon-Ml'J?^^ f ku?. P i -ferenc?, nemaz neesot Isteis ZJo- fi* l^ '^ i^" ^ J^J^^ vl?s, bet k?ds vi?a dubultnieks S?di Sl?*^ ? * ^^It f"^^ komunistu apgalvojumi viegU apro-H t^^ ^^ !^ "*!^ ^ P^^^ taml, ja iev?ro, ka Tito Zujovi?a at .p^^,?^^^^^ bnvdtenaibija izmekl?jies propa- .^*?^^?k<^^^ lif*?;. gandlstiski Izdev?g?ko momentu. Zu- J**^ ^^ ^^ ^ Jovi?a apdetln?Sanu sp?c?gai prepa-H^^ t^JfJSi"" gandai savuk?rt izmantoja komln- "J^ foma valstis. Zujovi?s p?c P?rdes- P^j?""^ ,.atrieblbu un n?vi visiem t?m sp?dzin?an?m un moc?b?m esot H?.^ .^ *"?: miris Volstrite a?ente Tito" detu- "li^* pubUc?te ari mos, izteic?s k?ds po?u komunistu P J ? ^ ^ ^ , . partijas div?rs, bet ZuJoviCa dekla- ^a ?L?M? r?ciju esot safabric?jusi Tito sl?pe- Zieme?korej? pastiprin?tos n? polidja. Isteis ZuJovlCs, kas sav? 5f mongo?u kavfiOerijas divlzi-laik? esot ^nor?vis marSalam Tito } ^ apg?dei i^ edaUte kamie?u vi?a J?dasa masku, visu m?u bijis ,*^ Y^ \ <iivWlai ped?li ap-
niekl ?ujork?, paskaidrojot, ka grib ar krieviem t?du palu sadarblbu'\ k?du Ue r?da ar ASV un UN Korej?.
Ar nenoskaidrota slim?bu saslimusi pu. io no PfnsUvSniJas pilsStl?as MerserbuN gas S300 Itdalvot?jiem, cieot no nelabu- ma, vemSanas un Uel?m sfip?m. Noskaid rots, k? slim?b? nav vainojams Od?na vai ?diens.
Dievm?to Marija eiot ptr?dljusies ka* dai 10 g. vecai meitenei Rietumirij?. Triju m?neu laik? meitene par?d?bu esot tedi?jusi Sl relKt. P?d?j? rett?, kl?tetot SOOO ?kst?tajiem, if daas sievietes pOU apgalvoja, ka redzot parfidibu.
Ar narkotisku t?ju apstrSdSts Jugoslavu profesori JovanovKs padomju slepenaj? poUclJ? Austrij?, lai piedab?tu vi?u do Ues spiegu gait?s uz Rietumeiropu. Jo* vanovifiam izdev?s aizb?gt caur Austri jai ang?u Joslu uz Jugoslavlju, kur vi?i savus piedz?vojumus att?lo laikrakst? Borbs.
ATI angla namamltes sajutis Jaunos ie robeojumus cinka, vara, alum?nija, ni ?e?a un t?rauda pat?ri?? civil?m vajadz? b?m, Jo safiaurln?jusles virtuves piederu mu un l?dz. pri<tkiUnetu raoSana.
SH sievietes apsol?jis prec?t un vii^lm Izv?lis naudu W g. v. Berl?nes tlrdzniecl- tai aftents MUlen. Rezult?ti 6 gadi detuma.
Pialai Ueelbai par padomju vergu no- metn?fli deva Ueclniekl franCu kreis? rakstnieka Rus? pr?v? Parfz? pret kom?- nlitliko ned??ai laikrakstu Les Lettrel Francalies, kas apvainoja Rus? * doku mentu vUtolan? par apst?k?iem Pad. sa vien?b?. veiciete Ellnora Llpere, kas pavad?jusi iali nometn?s U gadu, lieci n?ja, ka darba laiki blJls 12-14 stundu dien? un mlru?l 80 l?dz 40 proc. no iem?t niekiem. Telavlvai profesors Margolins izteic?s, ka vergu nometn?s esot miru?i puimiljoni ?du. L?dz?gus bija ari k?da v?cu ineniera un k?da pola liec?bas.
PranCn premjera Plevena apciemojumi ASV sagaid?mi v?l decembri vai Janv?ra l?kum?.
Svaigai ga?as deva britu pat?r?t?jiem v?l samazin?ta par proc.
1 ^erionai non?v?tai n Sl ievainotai lem?itrtc? Perfl.
Paritu poUolia izkUdinSJa vair?k tflk- stoSu komunistu demonstrantu pie pret?- denta pili, kai protest?ja pret V?cijas apbru?o?anu un UN lntervenciju" Ko- l?i?. _ _ _ _
# ?^^iMnalIIBM'^-Pr?ien* bij. Jaun^ valfR^i ministru
pssatdantl. jio .lSIO.^ ms. g. TrSzers ir skota un paSm?cIbas ce?? sasniedzis izcilu it?vokU; p?c str?dnieku partijai lak?vei beidzam? laik? vad?ja opoz?ciju.
Apiargn uzdevumus Berl?n? turpm?k velki v?cu darba vien?bas, atbr?vojot oft^k??u karaip?ku flri miUt?riem uz devumiem.
Pretldenti M m e n i aptMilvoJii polieti- tni, kam neien izdevfii aizkav?t atent?ta pret v?nu.
Cetfo valsta apspriedes par Austrijas mterllgumu atjaunoja piektdien London?. T? bija p?o k?rtas 2SB. s?de Slnl Jaut? jum?.
P?e lita vai t?lota nervu labrukuma ho tiesai z?les Augsburg? uz slimn?cu p?rveda Buchenvaides sarkanmataino raganu" Dzi Kochu. Pr?vas Izmekl?Sant turpin?sies, aps?dz?tai kl?t neesot
Par Krem?a interes?m Austrumafrikl liecina ?e?lngrad? izdott kri?vu-svahllu valodas ^?jcdnlca.
IW neveiksme Korej? pamudin?jusi daudzus v?deSus tuvin?ties komunistiem, lai t? ,,par0p?tos par n?kotni".
U stundu produkdju ASV kara rflp- niedb? piepras?jusi tautas vietnieku nama milit?r? komisija. Nacion?l?s ierobeoa n?s st?vok?a ietvaros kara r?pniec?b? b?tu J?nosaka S aito?u stundu darba mai?as.
ptoe amerik?mi par V?dJas apbra- n^Hnn izteikuBies ?aun?kaj? Oallupa ap tauj?. Pirms ? m?neSlem par to bija tikai S4 proc.
Pretgaisa aizsardz?bas speci?listi no sep ti??m Eiropas valst?m patlaban apsprie as London? par Iespaid?gas Rietumelro* pas pretgaisa aizsardz?bas sist?mas ia- veidolanu.
No attSlama vad?mas aketes, >?c ?e< ?lngradas radio zi??m, paredz?ts s?kt Jtatavot k?d? padomlu p?tniec?bas Insti t?t?. Ra?etes IzlietoSot ..mierm?l?giem zin?tniskiem nol?kiem".
Vismaz tn ?tros prePu ku?us paredz?- JuSas n?kamgad laist apgroz?b? A S V k u ^ b?v?tavas.
dliblskapu J?aefu Beranu, bex tam - i i - - . -apeMnfits dovfiku b?skapa J. Vdta- "ztidgs lielajai ?e?ina-Stallna par- ^a^*^ tofam un apbni?o-.rr^ vuiHi - . - V i * . 4 ^ ? ^ viegliem ierodem. No Hongkon-gas zi?o, ka Pad. savielnlba nodevusi komunistisk?s ??nas ridb? 23 i d n un vair?ki simti dtu kato|u ga-ridmkku v i a Cedioslovttdj?. Be-rana apd e^tin?anu gaid?ja jau itons divi nedil?m, kad P r ? ^ ^piegoia-naa.un.valsta nodevtbaf^ p r l ^ pret kati^ tt garidmiddem dai IM> tiem iiteidfo pret ardiiblsk?pu Beranu. Vi?a pinaais stioetiii Boukala ties? apgalvo|a, ka fieiana p?vesta nund-jam sniedzis slepenus d?ojumus par Cechoslov?ldjas aizsardz?bas un ieklietu ministrijas darb?bu
AUSfEIlA UZVAR?JUSI SKOTIJU karaku?us, kas dom?ti Dienvid?inas FUTBOLS ?de?u aizsardz?bai un sast?d?s ?I-. Inas flotes kodolu. Edinburga (U). TreSdien 100.000 Tokij? atkl?ta nacridea kust?ba skat?t?jiem kl?tesot Skotija zaud?- kuras n o staS cit^ ^ tas! I ??^^"^ vienreiz?gu ka pagridniekiem ir sakars ar ko- iS?, ^ 7 m?jas m?nistiem. Apdetin?ti 2 Jap?nu bite ^ ^ ^ ^ ^ "^^^^ ne polidsti, kas sadarboju?lea i bija uzvarfjuM. Izv?mlekiero
SACELANAS DZUNG?U MEITENES" D??' PRAS?JUSI TURPAT 200 UPURU Singapara (11). Ar asargSzes bumb?ja
malajieu policijai Slngapur? bija j?c?n?s pret fan?tisku muchamed?DU pQli, kas. savu priesteru uzkOdIts, grib?ja atbr?vot II g. V. Bertu Hertoku no klostera Labais gans Slngapuras cIropleSu kvart?l?. Pfic vald?bas r?kojuma Hertoka kop? ar savu m?ti bija jau klosteri atst?jusi un lid ma?n? devusies uz Holandi. Bertu Her- toku t?s malajieu audum?te bija at devusi par sievu k?dam malajietim, un maz? meitene, ko iezemieSi bija lesaukuSi par dun^u meiteni Nabru", vairs ne grib?ja braukt saviem eiropieSu vec?kiem Udz! us Holandi.
Ap 5000 demonstrantu, bru?ojusies spie ?iem, akme?iem un koka tupel?m, pirm dien iebruka ang?u apel?cijas ties?, kurai bija j?isSkir ^dung?u meitenes" liktenis. Otrdien tiesa izS?fr?s par holandieu ?e ner?lkonsula prieklikumu, nos?t?t Bertu us Holandi un tad ?aut paai izv?l?ties, vai palikt Holande, vai atgriezties M? l?j?. Otrdienas p?cpusdien? malajieu policljiis vien?bas vajadz?ja pastiprin?t ar ang?u milit?r?m sardz?m. Malajieu de- monstrantt apg?za un aizdedzin?ja uz iel?m automobi?us, uzbruka eiropieu sie viet?m un nolaup?ja baltos b?rnus. De monstr?cij?s nogalin?tas 16 personas, bet vair?k nek? 180 ievainotas. Cietuo vldfl ir arf vair?ki ang?u civilisti un armijas pieder?gie.
'ir
'^4
i
I
ik/;'
'it
i
u n IZSLUDINAI^ A?KAR' ^ PILNVARAS P: ^ ^ " ^ idUa ameilki?u ptgliilt im austHui
,^?8 ari turpm?k bOs m?su ridb?,;wl uepiev?rsisimies vfijal chene pasaulei pi^ raal centi." Sestdien stfijfis ?as prlricSnieku, Udtf^ pre^ d^entu Carlsu Vi vlidSav. valstfspfic. i e t v ^ ASV valiKba si?oja T r ? n ^ Svit^ e^n Baltais par vileiu virioU . Icas itfoti nadoiA&t tmd? ietvaros. Ai mfi mAe soji I?k?isastfivK palieli
?isV ?esaufeaino *fat ari febnifiil }u vietfi iesaukt aifi Jatma ^ _ 4 a MHSi? l?. SabdMMdl <pi stebUlailttitt. ^bi?u ceM rikSitfi?i mi, k&ds bijis i f . | to x|ud? * lais iay dom&iams, lalbviltgi it^kom att?st?bu ari pfir$i? pasaidiS; V8'ttalm?}ams rlke?umL I M i i l b M i ^ ^ ost?s ASV te?lt|!?tlem' pat Sw. valstb tfpi?niti un ziemetkereJleSu Ipai k?ds lakars ar l a r k i ^ Zieme?kcrelas vald?bas Abus p?d?jos rlkojunuis. komunistisk? ??na b?s a.
CPurptoajumss.iK)
01).--Par?z? ?n Ii pattaban p^ rbauda^ padomju ko abu rietumvalsti v ^ Maskav? sestdienas vakar? le sestdienas nakti paztooia notu Pad. S l b a ^ vS'\ ^ "Ibrit?nlj? PoS J^ma laufen? un savstarnsJ y?cas iek?auanu ALUX S a ^ J ' ^ ^ L W b r i t ? X ^ ??T.T^f'^' aprindas ^ a fts padomju solis niHoIl.
rtetumu VAISTTU*'. "O^M ie
Pared^ S .^ p Ati