NO MIGAS RADIOFONA:
L A T V I J A S K O K I P A D O M I J A I  M E  I N I E K I S T R A D A A R I P A T U M S U K O L L E K T I V I Z A C I J A P A B E I G T A , B E T J A S A K K ? P I N ? T
N O  ? U K U S I RA20SANA - ,3ATRIEC0Sl A T K L ? J U M I " L I E L A M S I E V ? M L I E L A T E I K  A N A - N E P I E R E D Z ? T A S L I E T A S Jaunpils merOpniedbas saimnie-dbai direktors Ulpe va?sird?gi pa-it?ita: m?s (?odam kokmateri?lus Donbasam^ Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas b?v?m, k? ari Kuibi-ievas Stalingradas un Kachovkas celtn?nu Mums str?d? 49 kolhozi: Tukuma. Kandavas un Dobeles ra-J<ml  kopskait? 1270 kolhoznieku ar 790 zhrgiem* Uzlabojam ce]u uz Bikstu staciju, nokl?jot to ar d?liem floti parodgl un prakti?i!).  Cik intens?vi un ar kVi darba sp?ku veic Latvijas meu izsaimniekoanu, past?sta kolhoza Komjaunietis komj. sekr. O??erts Vidi?I: sagarin?Sanu un zaru sadedzinfi?anu izdar?m tums?. Labi str?d? sievietes  Rudk?-vica, Ezere, Sam?rova.  Ar! N?kr?ces dema mea darbos str?d? sievietes. C?ravas mea skola par godu v?l?an?m izcirtusi 250 kub. m kokmateri?lu, bet Ventspils rajona kolhoza Novaja 2iz? kolhoznieki 2000 kub. m. Profc Peive apstiprina, ka koUek-tlvis?dja i^lnl^ pabeigta, pateico-tieift PSRS vald?bas un biedra Sta-?insi pers(mlgai pal?dz?bai. 97,7 proc. visu zemnieku saimniec?bu apvienotas kolhozos. 1950. g. beig?s 4115
$?ko" kdhozu viet? noorganiz?ti 1 ^ lieli kolhozi. Kam?r kolhozi aug lielum?, to raotsp?jas neapaub?mi kr?t, k? to liecina PSRS mi nistru padomes 1950. g. 4. nov. se-vi??aif l?mums Latvijas lauksaimniec?bai pacelanai: 1) strauji k?pin?ma kvieu riia, lai 45^ gados pan?ktu republikas nodroin?anu ar paS?U raoto lab?bu, 2) j?palielina piena lopu un sevi?i c?ku skaits, 9) Iev?rojami j?iiaplaina linu un cukurbieu s?jumi. Graudu kult?ru raai j?pieaug par 25, p?rtikas kvle-liem 50, ziemas kvieSlem 45, liniem 65, cukurbiet?m 20, lie&ojHem 85, d?k?m par 75 proc., kam?r govs vid?jais Izslaukums J?palielina l?dz 8000 litru. Tuv?kajos 85 gados katr? kolhoz? j?uzce? dem?ts, jo viens?tas trauc? kult?ras pas?kumus (ka tik nu neizn?k t?pat k? ar graudu uc.^ kult?r?m!) Tikko HIg? iebraukuais Bruno Kondruss,,?I?ta: Burulu., tatyijas laik? u z v l e i i a kiib^^ 6 j?rnieki, no tiem 8 t?lbrauc?ju st?rmani, kas brauca par matroiem. Tikai padomju vara deva man iesp?ju pabeigt j?rskolu... Se jSjaut?, k? gan tie 3 t?lbrauc?ju St?tma?i tikui pie savas izgl?t?bas, un otrk?rt  k?lab Kondruss nav jau ticis par kapteini? Raid?jum? par v?l?an?m dzirdam satriecou9 atkl?jumus**, ka buruju Latvij? v?l?anas norit?juas drausm?ga terrora apst?k?os. V?l?^ t?ju iespaidoanai kolpojusi... apgabaltiesa. 1981. g. pavald?bu v?l?an?s polidj? ieslodzijusi detumos str?dnieku kandid?tus un tos, kas a?it?ja par tiem. Par deput?tiem
Kamielis cauri adatu ac?m k?uvui valdc^s kli?es p?rst?vji R?gas pils?tas dom? bijui 44 lielr?pnieki, tirgot?ji, ba??ieri, lielkapit?listi, banku direktori, 25 advok?ti, lielkapit?listu aizst?vji. Daugavpili no 60 denut?tiem 19 bijui nanupa-nieki, 11 m?c?t?ji, 15 r?pnieki un tirgot?ji, 4 virsnieki, 3 advok?ti, 5 kalpot?ji, un tikai 3 p?rst?v?jui str?dniekus. (Se, adm redzot vain?gi t?ri bo?evistisks v?rt?jums: str?dnieks, kam pieder?ja ?imenes m?ji?a bija namlpaniekii l)et tM kam pasta kr?jkas? bija noguldi* jums  kapit?lists; t?pat amatnieks ar savu darbn?cu bija pieskait?ts r?pniekiem utt.). Un tM vai viens no o kapit?listu p?cte?iem nav komjaunietis Zigurds Zembtrgs kat Sta?ina rajon? ^^zvirtits** par kandid?tu. Pats vi? pie mikrofons' st?sti: esmu dzimis R?g?, 1929^ ?. 1941. g. ''^p? ar m?ti evaku?l&mes** ut Sib?riju, bet t?vs piest?j?s*' sarkanr armij?, kur krita par dzimteni,.. Madon? pie saviem v?l?t?jiem Ieradusies Leonija B?rzi?a un retori-jusi par padomju cilv?ka lielaj?m ties?b?m un sievietes lomu komunisma celtniec?b?. Biedre B?rzi?a st?v?jusi pie padomju valsts ?nula: partii? iest?jusies 1918. g. V?lik str?d?jusi par partijas organizatori, un 1948. g. iev?l?ta par deput?ti Madonas apri??a padom?. P?c ra-joniz?anas biedre B?rzh^a str?d? par partijas komitejas sievieu da?as vad?t?ju. Patkul? vi?a sastapusies ar slauc?ju Annu Gail?ti, un tagad t? jau ir kandid?te. (Liel?m siev?m liela teikana!) Limbau filca fabrik? str?d? agrpk? kalpone Berta Erenberga, kas ari tikusi deput?tes god?.
sl i&ttSJiiiai aiters etflss pttilot DP tictIoiUuus ?indiOIta Crki?alno ?p
elJNisB Bitatills?el?M In^dtttfasi. KUv??i U i i a l i i ticligsrftvtsimIbnI??tan- OSi kttv 1^ via vil laneas Maikollesdenanelants?rMvSm viitolim. ItceloOJa vil Mtai varbatila kaiiBttaa. Pa la lalkv iUvojanu devSJt otrpos d ? e m vel t?si galda uvm s t f i  a l ^ H. Berga mejums
Ti?s ?auiu wtum V?di?s kas sp?i kiestlis ar naudu
/ ,  V E I K A L A U N R E P R E Z E N T ? C I J A S I Z D E V U M I " , N O D O K ? I U N
N A K T S K L U B U R ? ? I N I Hamburga (sk).  V?cu pres? p?d?j? laik? daudz rakst?ts par pareiz rakstur?go par?d?bu, ka, Rletumv?-cij?, l?dztekus b?g?u postam un nabadz?bai, v?rojamas iedz?vot?ju ?iras, kam, k? saka, nav naudu kur likt, un t?d?? restor?nos un nakts izpriecu viet?s nov?rojama nemit?ga vienas iedz?vot?ju grupas skald?an?s ar naudu. Sis par?d?bas p?tla-
Dr. Betchers piemin, ka k?ds r?pniec?bas direktors, pavadot vienu dienu kop? ar diviem Udz trim veikala draugiem, par to no uz??muma kases izdevis 393 DM. Architekts, kas p?l?j?s ieg?t pr?v?ku vald?bas pas?tin?jui?u, uzaicin?ja nakts gait?s k?du augst?ku ier?dni un par to samaks?ja veikala blakus izdevumos*' 433 markas. Bez tam autors tta,iiir^- Ai* 8 f   ^ f^3i I, nodevies ari r^mburgas laik- redz?jis daudzus l?dz?gus ri^finus, In?? i 2 ? o ^ T tnf^^ ' raktta Die Welt l?dzstr?dnieks Dr. k?dus samaks?jui ari advok?ti, f i l -St?sta: 1939. g. Latgal? 1058 liel-saimniekiem pieder?jis 340.000 ha zemes, bet 98.000 slkzemnteku tikai 150 ha. R?zeknes anrin?l biJuSi 7000 kalpu un tikpat bezzlrgu un pat vair?k bezgoviu saimniec?bu. Tagad 420 bij. kalpi vada kolhozus, brig?des un farmas <bet ko tad n?r?ile?). Vesel?bas aizsardz?bai izlietoti 8 milj. rub?u. Invalidiem, daudzb?rnu up.Vl^J?lSm m?t?m. H? ari vecp pe?sij??i bUeiots 8.1,00.000 rub?u. <3olosujevam radies acs iekaisums, un vi? aizvests uz Rteas slimn?cu. Buruju Latvij? t?das lietas neesot pieredz?tas . A. Andr?levs cenas pier?d?t sen zin?mo paties?bu, ka katram darba cilv?kam ir ties?bas uz atnOtu. Pirms padomju varas Latvii? te?tru, klubu un k?rvietu durvis darba ?aud?m bijuas sl?gtas. Rff^ as l?rmala bi^ si pieelama tikai fabrikirtiem un tirgot?liem, bet tapad tur uzturoties 50.00060.000 str?dnieku... Protams, to, ka padomilas kurort-nleklem va<ad:^ Iga ne vien kom^n-d?luma apliec?ba, bet arT nartljas kart?te, to referents neatkl?ja.
V?rt?bu p?rv?rt?ana Atz?t savas k??das un no tam m?c?ties ir cilv?ka rakstura pozit?va ?pa?ba, un vai tam, kas iedom?jas sevi par visgudru. Tas pats sak?ms par politiskiem darbiniekiem un vesel?m taut?m. Ka saimniecisk? dz?v?, t? ari sav? politisk? mentalit?t? amerk??l par?da cien?jamu pakritiku, asas orient?an?s sp?jas un spraigumu savu atzi?u pie?eman? un realiz?ana. Tagad?j? pasaules politisk? ?sten?ba, kas Eiropas bu-fertaut?m" Baltijas valstis jau daudz agr?k bija skaidra nek? rletumnle-k i m , p?d?jiem tagad liek izdar?t 1945. g. draudz?bas un nedraudzibas attieksmju p?rv?rt?anu, nosl?gt b?d?go bilanci un norit vienu otru r?gtu pilienu. Visv?j?k?s sekmes uzr?da fran?i, ang?i r?gto ?smu gremo klus?b?, bet amerik??i dom? un run? skaidru, no aizspriedumiem br?vu valodu. Nesen United States News and World Report public?ja sekojous drastiskus politiskus nov?rt?jumus, sal?dzinot 1945. g. ar 19>^ 0. g Toreiz 1940. g. ASV risk?ja un Izc?n?ja karu. lai plabtu Kinu no Jap?nas. Tagad gl?bt? ??na apdraud ASV ar ka^ pu  Toreiz no 1941. l?dz 1945. g. Jap?na bija m?su n?v?gais ienaidnieks, kuru vajadz?la arisjl satriekt. Tagad sasist? Jftn?na ir ASV iespela-m?kais sabiedrotais T?lajos austruma. Toreiz ASV ?etros gados upur?ja 589.000 cilv?ku un miljardus dol?ru, lai Im?cin?tu V?ciju. Tagad, pleci gadi v?l?k, ASV grib anbnmot V-Cliu un ieg?t to par savu sabiedroto. Toreiz otr? pasaules kar? Pad, savien?ba bija m?su sabiedrot? un sa??ma miljardus dol?ru, gan aizdevumu tf^n nomas cel?. Tairad. pl*H g di v?l?k, Pad. savien?ba ir ASV ier.aldnleks Nrl 1 un rota??jas ar karu. Toreiz komunistu vad?t? Jugosla-
Betchers un sav? analiz? cenas par?d?t, kas ir tie ?audis, kuri sp?j at?auties visu iedom?jamo l?ku, brauk?t limuz?nos un maks?t b?ros un naktslok?los pasakainas l?ses. K?d? Rietumv?cijas lielpils?t? autors saskait?jis 12 b?ru, II kabar? un naktslok?lu, 17 restor?nu un 7 ekstravagantas viesn?cas, no kur?m divas p?r??musi okup?cijas vara dan?driz Visi i? uz??ftfi'uihi radui p?c val?tas reformas. So pas?kumu apgroz?jumiem j?b?t iev?rojamiem.
mu ?audis un maz?ki veikalnieki, kufu ie??mumi m?nesi n^rsniedz 1000-1500 DM. Sl ir pirm? grupa ?auiu, kas sast?da d?rgo restor?nu un naktslok?lu apmekl?t?ju kadrus. Da?a no iem 6ua QADX REGUL?RI Al^?t lRAS B A U  RAIDIIUMI , Laiks zino. ka Amerikas Balss, jo to skaits v?l tikai pieaug. Tur-? kas Ir ASV ?rlietu ministrijas p?r-pretlm, uz??m?ji pai nemit?gi s?-1 zi?? un pau Amerikas vald?bas vie-dzas par lieliem izdevumin, viesu ? dokli par zem?m aiz dzelzs priek-maziem t?ri?iem un savu darb?bu ? kara, ? gada s?kum? raid?s nost?da gandr?z par nacion?lu uz- v?st?jumus ari latvieu, igau?u un upur?anos, lai V?cij? rad?tu ap-? lietuvieu valod?, st?k?us, kas lesp?iami l?dz?gi ?stiem miera laika apst?k?iem.
vija apaud?ja amerik??u lidma?nas. Tagad Tito Jugoslavija sa?em ASV pal?dz?bu un var v?l vair?k sagaid?t. iem atzinumiem varam tikai pievienoties. 7 i vim Uekasi ka visu io laiku p?c 1948. g. ASV nebija ??musi nopietni Krem?a nost?ju un draudus un tikai tagad izpratusi komunistu ?stos m?r?us un d?ri. Tikai tagad vi?pus oke?na ienficlgi saprasts, ka ar pusl?dzek?iem Se nekas nav sasniedzams, ka pien?cis laiks r?koties un ka l?dz im laiks Ir str?d?jis Pad. savien?bas lab?. Tagad ASV mobiliz? visus savus sp?kus nenov?ramai dnai un modina nemier?gi snaudoo Eiropu. Eiropai v?l arvien gr?ti sa?emties, jo daudz?s valstis noteikana ir soci?listu aprind?m. S? c?lonisk? sakar?ba top pietiekami skaidra, ja ieskat?mies soci?ldemokr?tijas un internacion??u v?stur?. Neskatoties u to, ka 1872. g. izjuka pirms asto?iem gadiem Marksa organiz?t? internacion?le, turpat vai visos v?l?kos internacion?los soci?listu kongresos un konferenc?s arvien v?l maks?ti mesli Marksa 'topU?m un vardarb?g?m metod?m Bet tagad Eiropas tautu re?lpolltika prasa no saviem soci?listiskajiem vad?t?jiem ne tikai atrauanos no saviem agr?kiem sabiedrotiem, bet nost?l5ands pret tiem ar Iero?iem rok?s. So krizi, k? redzam, visviegl?!: p?rvar Anglija,! kur radik?laiam soci?lismam nebija vietas pat o ideju ziedu laik?. Bet sl?koni var gl?bt tikai tad. ja tas gl?b?jam nepretojas, Pad. savien?bas un ??nas kara potenci?lam pretim st?ties var vien?gi ASV saimnieciskais un milit?rais sp?ks un ar! tikai ar Eiropas paas efekt?vu oiedallanos. Ja SI p?d?j? izpaliktu, Eiropai boj? ela nodroin?ta p?c nesaudz?giem dabas likumiem. Mosties, celies, eiropieti, kam?r v?l nav par v?lu! T. P.
K?das lepnas luksa kafejniaas ?aud?m, kas agr?k savu naudu tau-panieks tom?r atzinies, ka taismba pija ^n cent?s to saimnieciski izde-ir glui cita. Galven?s r^?pes uz??- vigi ieguld?t, tagad augsto nodok?u m?j lem rada nevs niec?gie apgrozi- U?i to lab?k notriec uzdz?v?, nek? junU. bet gan p?les nodok?u Iest?u Utdod nodok?u iest?d?m. Pie 12.000 priekj? samain?t savus ien?m^ ien?kuma gad? ien?kumu Augsti nodoMii  n wW? izpriecu nodoklis sasniedz jau treo da?u. T?-vietu ?paniekiem Uel?k?s nepat?k- d?? cilv?ki p?las savu t?ro pe??u sa-anas. bet reiz? ari Ir vi?u Uelo ap- mazin?t ar m?ksl?gi uzp?stiem vei. groz?jumu un ien?kumu ?stais avots, ?i^aia izdevumiem" ,,Dien?, kad ?^^ tHJ!2.*!L^ lE^ ^ I Blakus r?pnieki^n un Ueltirgot?-m.flfv ?^^ l2!.J^ Sa^^^ uzdz?vot?ju" grup? n?k ?a, mans veikals t ^ u i i n ? ^ politi?iem. Art valstedziv? un vietu laikam teput?l.- farajtti?tam^rt^^^^ gg^ ot jau ar reprezentat?v?m l?S2i^ k^ J tr?c?gajai p?i- ?^ i!JSel?iS^ liS^ ^^ ^ konstateiama .v?l ^^^^ ^ P  ' 2^Sm? m?r? at-no Iepriek?j?m div?m, kuras S52MSSlSffi^ rerwtent?tIVAs. 8l tri? ^^ Sfe^ S^&^*S22j!ffil^ P?creformas laika speku-sHtf nMJHoa mU2t|di w v  W a i 8 ^ ? b ^ kas v?l arvien nrot aub?gos veikalos Ieg?t mi^ripu pelnu ar maz darba. Tie na liel?kai dalal n?k no RIBDANA PADOMIV A M B a ^ ? m sast?dila meintlrgot?^u ..TI^KIU"
Tredien, 1951. g. 3. janv?ri
B?G?I NO AUSTRUMIEM ASV PRESE ST?STA PAR MAO AGR?RREFORMU jpna ir agr?ra zeme. kur 85% ie dz?vot?ju ir zemnieki un savu zems gabalu ?panieki, lai cik niec?gi tie b?tu. Sos slkzemniekus tad nu ski? sarkan? agrfirreforma", kas ^aistita ar lielas iedz?vot?ju da?as izi?ilcinl. Sanu. . ;^ I Katram apri??im vai distriktam izrauga 37 direktorus, kas n?k to civilistu vidus, kas pavada 3arka no armiju k? politiskie organizatori (partorgi). Vismaz i)usei no iiem j?b?t no citas provinces nel:? tL kur? vi?i darbosies. Sie direktt! ierodas katr? ciemat? u? ibauga vienu vai divus jaun?kus hu?igl^ nlska tipa v?rieus par savieto pifJ st?vjiem. Siem tad nu tiek atkl?ti^ cik cilv?ku atkarib? no ciemata % dz?vot?ju skaita j?nolikvid? ( 200 vai ari vair?k). Terror gi ar saviem pazi??m tad sarakstus. Protams, tajos kam k?dreiz bijusi k?da vai ?ilda ar jauno ciema v kurus tas agr?k apskaudis, vi? nodod komunistu dire! apstiprin?anai. Sis tad sasa ma m?ti?u, parasti nakti. T ciema iem?tniekam uz to j? Neviens nezin, vai vi?a v|iids par?d?sies baigaj? loterij?. Hvada** pfirst?ivis. Direktors blakus un saka, ko darii P piece?as, nosauc upura v?rd direktors lasa apvainot? p?r! aprakstu. Apvainotais tikai dab? dzird?t, par ko vi?u mumsvaizvien ir noaut vai n?vei Ta?u noauanas ir sarkanajiem Ir pav?l?ts taup?t Sprieduma pie?emana no?ek Mi^ d? veid?. Sis vain?gais nosianu. Kas ir pret to?" neuzdroin?s iebilst Tad pazi?o: VienbalsI?i pie?em vainojumi parasti m?dz b?t fani stiskL Tipisks ir ?ds: , A tais, pirms 60 gadiem t?da \ ?imeni bija j?su vect?va no Uz jaungadu j?su vect?vs no nomnieka p?ri c??u. A slm tagad, cik b?s pieaugu ai dienai." Tas parasti apvainot? visu mantu, jo ap ?em augst?ko procentu, ??a mantu vi?ja ?imenei at? PaUesie ienie?i, k?d?? k?d dirn?dz b&iturib?; pH$me1[aiIt# rakst?t, v?stures zin?ana, paz?ana, popularit?te ciem vot?ju vid?. Sarkanie p i e ? ^ tdi ?di cilv?ki var?ta pr?tus ietekmi! pret vi?iem. I Daudzk?rt ir notikuas s a ^ U M l laukos. Tad veselas s?das! un Iii iedz?vot?ji noslauc?ti no aeenies vUf sus. Sarkanie vado?i publiski pi skaidro, ka nav svarigi, cik miljona ?iznlclna, kam?r katru pretestK?O zdeld?. i I ?oti smaga nasta zemniekiem |^
OU < |Savs melnais tlrffus past?v v?l 1o-nrol?m, kur v?l vienm?r i r runa nar 'igaret?m, kal lu . dervieiRm. n^i^o-na rek?m un dolni val?tu, bet tam fto lau^i len?kiimn vairo n^le-"?li veikali, galvenok?rt pRH aus-''^imu rob^af. Bonras finan^i m1-^*tri1a ne^??l? imnortt^ un eV^por-t apgroTflnmiit vrt? iev?rolami T>5H nii^iardu roval tr?s ffnim?i, Vn<( sn?l H9f n d^eklus ,.veikala l^H^irnoV' , ..di<i. n*Rta un reiwy#*r,tfiH4 Wriiviimr" vai ar i vlAnk?Hii rodrlvot iumm RPekul?HIfis \p.m-)io paiirtu. i r fa1vp-nfi ;^<etumv?AMq lenno krofl^i un inVa u a w k l ? t ? i n masa. bloku ? u  i parasta ..kiihra" veika?nle-k l m vai prosefion?llem. kas savai ^t i^ta i un izpriecai atlauiafi izdnt '^^'^^ 6*mr^h marVA no stHam vi-k? kad V?cil? ir 7.7 mlll. h^^hi mlllons bezdarbnieku un kad rTip. njedbas str?dnieks vid?ji non^lpa Ki4a ?adomja pombtro|a lock|a b?rti ? - ^ " markas m?neRl. Dr. BAtchr flds, jjrsteSstt pr to gteninio. apj?att .hva aPskata b e k ? s nl^TT^g ka 8r-Jas kldam partiju v?ram: CUt Ittt?asUomnlekam  Tc*n  i ! l * R T V .
81iBts Uiiatoil ecnroneal" vloamatbUd.!"?^^^- novproliiTni var raHTf na-01. ol oli Par pltd iimU Ccrvonca es [visam Ipatus 8l?dzinus Dar n?cknra jasps apiedita viia pofftbiremt<< i V?ciju un v?deSlem. ^ L S T A S
Daudif* ,^ lem ai lopSi
v?im
rekviz?cijas sarkanai armijai, k?rt zemnieki, zin?dami, ka ?ems visu, pai ap?d ga?as mtnus un pat nokauj j?ga Jaunie v?riei iest?jas armij^. . r pats liel?kais bads ??nas V?stuAl Kaut vald?ba p?las nosl?pt InfO?M m?dju, tom?r ir zin?ms, ka jau 10 miljonu nomirui bada n?v?. ?Dai dzos apgabalos badu vadlla Apzinii Daudz p?rtikas nos?tila uz Krievi?tt un Mand?riju, bet ASV palldzibtt nepie??ma. Visa zeme tagad pieder valsi?il. Mazais cilv?ks laukos nu zina viiii par kom?ntsmu? un saka: Vi88, ktt m?s v?lamies, ir, lai m?s atst?j mie-! r? bez m?ti?iem, sianas, rekvlzld-j?m.** I. R God. tautiei V?cij? un Srzeni?s! Ar IMI. g. janvSrl atvcfu savu P?TO (Rotaprint) SPIESTUVI VislMpIjliml l?tSkls cenas. KvaUtitlI pap?rs kr?jumL Adres?t lOdiu: P ? T E R I M B U C E N I E R A M , (24b> P i n n e b e r g ^ Dingstfltte 6 ( M KAS ZIN?TO manas krustmeitas, 7 g. vec?s B A I B A S K ? A V I ? ? S adresi, agrSk dziv. Eslingena, Iflgtl tS pazi?ot: Mr. Jfinls K r i e v 1 ? I, 195. Wil* l? Str., Ottawa, Ont, Canada. LOdzu arT atsaukties Arnolda l i d a M un citus draugus un pazi?as. M J 0 R N I E K I! ^ K t m zin?mi apst?k?i par Utvijsl tvaiko?a HERCOGS J?KABS (kaptei?a Mi?elsona un Arv?da K?rkll?t . komand?) ^ i b e ^ n u no Dienvidamerikas 1940. g., t l / nodoanu bolSevlklem pret?ji s?t?a Af Bllma?a r?kojumiem? Kam b?tu urn?la ATP?TA IMS.; %f numuri ar A. K?rkll?a rakstiem par tw kona nodofenu utt., l?dzu zi?ot v i l sttj dot attiec?gos urn. numurus l o t o k o ^ izgatevolanal. Event. Izdevumus atffdfft nfii. Inform?ciju s?t?t: E. Jacobson. (lW Westrhol2 (Post Langballlg), Krs. Figaf
i, !
i!
V! mttIMdrt
omitKit m
Gadg
5 ttii nodrebi
wXiliiinivii)i B?iz?pisut ?gUl W}Mcli nodrebei 5wtlt no ievis m mdci?is tikai ? t o ? i Nav Vali r un izdohi
' Mj vtiri lirdt
K.^ ' baigi rj "Vecais