?k J??goslavija nav paredzejJ miHt?rsavienibu ar Griete?u
gifeSi^ ^ pien?kumus ?5S karteri ievaros gad?jum?, ja onj ^?)ak?Qtu agresijas upuris. P?c
Grie?ija r?kotos t?patt ^ Jugoslavijai. ^ ^
ifT?lsekretars L i janvfea psies London?, lai ^
I n?koS?s pilnsapulces aal ietu. tJz to reflekt? Hkiln, ie un 2eneva. Lieliki, Par?zei un Lcmdonai, jo
?av pietiekoi daudz vieg. ^ del^ g?tu uz?emanai^
iradfuiies komanistu ci^ e* i i^^?fs^ sast?v? kompromisi
ar I Dalal Lamas p?rstivi. ^ p O ^ ^ karasp?ka vie, y [ i i ^ tuvojas Gartikas pils^
i aizsardz?bas ministri^ ca flotes pastiprin?anai
j?amiiesaacanio Di% rin?s sava ka?asp^ pazi?ojis aizsardz?ba Tsons. Kara dienesti
ifia?? technisku iemesh
liiMp nosvin i^ii? i l U i ^ O i ^ diplo*
_ ^ e v U i i Burms?s vald?bai ap*
[ $ ^ p K i l i i ) t ^ k? ''-^ ^^^ ^ fito^ind?s dom?, nosiitij
VldO. Pirmdien Dr. Aden' i i t Jaut?jum? apspried?s ai
?lglietrtk^^^;^^!^^ bet otr^^ tci p?rrun?ja kabineta
900^ )00 DP ar IHO pa. tt 1950. g. atst?jui V?cija.
.000 gaida izce?oanu, bet a8iOW # V?cij?.
brig?des tonn? [^(?ii?nisma upuru apvW^
atkl?ti v?stul? ?en. Eizenhaw id? ietUpt? bij. Pad ^
, lai dn?tos pret ko
ttifl: f^i^ i?fa ti| komunistiskiem elenoeo*
^^ L^ iatrij?a^ ^ piekt(^eh apbed?ts Vinl : i l ^ 8 vi?a z?rks 3 d?e^
a V?nes r?tsnam?, kur ib izidenta atvad?j?s vairft
latidljis liel?ku de^
**^iiljs Fords, k? to amerik??u tiesa.
m v?rt? uz 250300 _ stri Forda mazd?li sa??ef
^^il4i]}. dol?ru, 1936. g. Forda |tti i l i f i tal&;l^ un audzinfia.
" ' 36 milj., bet atlikuo! mantojuma, ?paumam
nodok?u segansiiv j?n no VSoiJas padomti gad? p?rn?kui robeu m ietumv?djas b?g?u caur^
l?s^ kur tiem pieifi?|irta^
praslju$i dinam?ta ekth \ upes sp?kstacijas b?vi
t t 'str?dnieks ievainots. nopcusi^ saspridzinot dzel^
kam k?da spridzin?m? deton?jis, ea Bvaa straumi
pl?st zem agr?ko izver* ifi masas, apdraudEtn^
{g?zes, apdz?vot?s vietai^ iuni?^ s ?trums ir 150 m izplOst no 2200 m augsta wlumu Kat?nijas vu^ instit?ta prof. K u n ^ smag?ko, k?ds l?dz
katastrofa koi* * ^ojusi Austrija. Rietuffl-
|teiiiitiji& Au^ loaooocii- Iffil no ?rpasaules. Sniep
l^i|aiap^ vilcienu sj- ^r t f t s^Sa^^ ar ItaHju p?rtrai*- P l i p i ^ Ielej?s snw* ?iilii p r i par 2 m, bet kalnos m f-^ i?fe'bteBa.? ' V Arl^^I^^ sattksmi p?rtraukaiM ii*^(a maB^ l^adi. Dienvidrieto^ iittii*ra$t? iznesti vair?ki tilti, i iO?otu i i n 0 i ^ Bir6nDittc izplati* pait ida^i?to m?sa, prasot W plBfe^ amu Slv?rtfg? ?rstniec?ba; i^i?ia 2*436.000 marku. VUtojun llstib?jis 66 s^^ jaukuma, un taj mcm k??rt? nav nekur ticis piel?p 1 ^ s?k^ var?tu b?t drausin?|
Vllte^^^i^ ier?d?i P * ^ 1 ^ 40.000 marku v?rt?b? k?d?j^ fbies met?lu raudzes iest?d?. r\w^ i6m bru?o?ie ier?d?i" apcietina^ filmas dirdctoru l?dz ar ?imeni, ^ I?arllnes i^pils?t? palaidui tos vag KcMegums atkl?jies muit?, ^ ynuiln^ bija pieteikui direk^
ierasties. ^ Ar 1604)io Ifirmas naudas u ^ aiMim, aizb?dzis k?das Minchen
*^6&de8 !fa^ direktors, ats #UDbfi pttsilniljona marku par?du"
bezalg?m.
vadMjt A J S ^ Aunz^lsi
Banaitt m , Austnua). st- dikdiai adr.; aia) 8chwlbiioli OmOnd Camp ' Kaisnii, tllr. M w . OmttBd
Artmult^ knttSTllII
na atkal
i^?U l)ij.ilwavl?u ieg?ja
itfbisiia^ p?rtmfttas im
^^a^lo^Me?tu^^
^ cft Iii*?, vl?t y a ^ 4
. ajneM8Ja Uil gotu tu-
m
p p l ^ ^ t t i ^ par
^lemesl^ pa^ g # ? ^ v i l i i t e i ^ tte- I i i , ka II jauttjunia tioikiidr^Banat u I^ Hmkfurtes DP koinii?lju ?i?9fx^
vaitt?ar amatpera^ ui? lesii?- II rttt^ nor?d?umi apgabala
S P I c ^ U l ie i^s jau tuv?k?s
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Kirtojot tfil?k ASV annljas t?b? Heidelb^rgfi ierosin?tos jaut?jumus DP nomet?u p?rvietpan?, augst? komis?ra galvffc? m?tn? Frankfurt? Sinis dien?s ierad?s LCK p?rst?vis Virtenlberg? un B?den? V. Skaist- teuks ar, a?chtblskapa T. Grlnberga uo IJSK p?rst?vi m?c^ A. Liepi?u.
no bo?sevis^ Prczictente Trumen$^ ^^ (^ ^
V a l i a g t a n t g f ) . A t V a i klaji ar v?ittfiiniii SS. koDif^iMi, MfvT'?^farttb i i i ' l ^ ^ ^ ^ i A i s M dalaa dienas tepriekfc Savi Pleoien gulstas vlasnagm itMUO^ lieli wm alkarisiai M tikai ASf^'m^m^m^ past?v?ana vai pakMaais IRMBI n?stu
pCara imperi?lismu Krievij? ai? st?jis v?l godk?r?g?ks, nesaudz?g?ks un draud?g?ks padomju imitei?* lisms/' teica prezidents un n(rtkil]a, ka t?d?? ASV J?sagatavojas uz k l ^ laika apm?ru mobiliediju k? saim nieciskaj?, t? miUtfiraj? zi??.
Br?zmainu aplausu p?rtraukts, prezidents Pad. sa\denlbal uzv?la at bild?bu ne tikai par itorejas bet par veselu virtaai notikumu kara gados, kur konidnisti gan
Vi?u^.pie?^ augst? komis?ra pa-1 tas, gan nesl?ptas ag^MiM. veidi l?gs Oi J. SVop^ kuram V. Skaist- lauks un m?c. A, Liepl?S iesniedza l&gumu Sv?bu Gmlndes artil?rijas kazarmu im Uknas Belkes kazarmu ta t^d^Su izvietoan?, nor?dot uz pa- F?diimo jauno novietojumu Iri- golSt?tes un Eze?bergas sliktajiem apstfil?i^m. P?c pla?m p?rrun?m, kas ilga gandr?z vee l^u stundu, aug- stti ?kpmis??a pal?gs apsol?ja uzdot uz vietas p?rbaud?t o novietojumu ap- iSft??^us. Attiec?b? uz Belkes kazar- m?ni. tika paskaidrots, ka par t?m v?l^ l^ Uga linuma nav. ^ lifo V. Skiaistlauks de v?s, liz AJSV armijas t?bu Heidel- ber?i( kitf paskaidrojumu, ?a^ aani^ as t?bs nevar groz?t no- tMirtdli tmitt?^ Omiindes arttie*
m??in?ja izplest saivu ietenni im no vedui pas?uU pie tai^d?j? st?vok?a ?ad padomju miera gribai grOtl vairs tic?t.
T?l?k? runas da?? prezidents pie^ sk?r?s amerikS^ mdun?jai 6ttAh bai, nor?dot/ka U piln?gi atkar?ga no p?r?jo br?vo tautu droSIbas un bifvibas. Eiropai dx!z v t o b(is bru ?otie sp?ki, kas bOs piriKi piur Uwu kas tagad ASV* un fcenhaueta piia- redze un popul?ritiite palld:^ tps stiprin?t. Ja Pad. savien?bai izdotos tan?r pak?aut savat i^kroifs sfairai jaunas paSlaik v?l br?vu tautas Rie tumeirop?, tad t?s ?g?tt ptodokdla dubultotos, t?rauda, reiieive tildd^ S?tos un d z l ^ sp?ka Year^^ iHUtt tik lielas; ka AV ai^ ^
m??s ihform?, ka ka?a- iice?oai^i Sav; valstis ^ iebildu-
?s'te? valsts departaments (?rlietu Jttfttlitrija) i ^ ^ jauno droSIbas li?Fm^ t^Jams, ka mtieSu le?io-
fwt?juinfi notiks jaunas apsprie da ?mi?istrijas un da?du organiz?- # 1 starp?, tom?r ir izteiktas Sau- bi|%ka^ Sai laik?, kad ?rpolitisk? ak- ttvitftte sasniegusi savu kulminS<!|lJu^ m iest?d?m bOs. piefiekoSi a^ud
_ { ) . - : T A 9 V v?las, ial komOnitiskfis ipnas vald?bu ofici?li atz?tu par agresoru un vi^ as Ulf val- stti nekav?joties, uzs?ktu pret to eitmnieclskas, diplom?tiskas un mi- litft?ras sankcijas. Dienvidamerikas valdtis pievienojas, ASV nost?jai, turpret? p?r?j?s valstis, ?pai Eirop?, baid?s, ka ?ds solis var?tu novest pie visp?r?ja kara T?lajos austru mos.
ViadoS?s amerik??u aprindas at k?rtoti uzsv?ruSas, ?a t?s neaizc?rt gal?gi visas durvis sarun?mi ta?u ne grib t?s tur?t va?? par katru cenu, piek^joties atkl?tas agresijas priek ?m Amerik??u UN deleg?cija ir p?r liecin?ta, ka aiz t?s st?v lielais ame rik??u tautas vair?kums un ka tas, p?r?j?m valst?m atsakoties pievie- nptles ASV viedoklim, var?tu prsisit pat ASV izst?anos no UN.
Sakar? ar to daudzas valstis prob- l?nm p?rbauda no Jauna, apsverot, vai pie ?da st?vok?a tom?r neizS?ir- ties Ifar pievienoanos amerik??u nost?jai. ?pai ak?ts is jaut?jums ir
Br?v?bas ideja neies boj? S A K A E I Z E N H A V E B S
(pa). Atlantijas bru?oto 5>&u virspav?lnieks ?en. Eizen- uauers radiorun?, grieoties pie* ei- '^Sifem, pasv?troja, ka Eiropa nav Sast?dama vien?gi ar sp?kiem no Jrienes, bet tai paai j?izveido savs ^ots kodols. Eiropai J?turpinot lab?s trad?cijas, kas tai mantojum?
JSatPodot griba un moiiliskie ^ 1 lai ar saviem l?dzek?iem uz- ^ t u aizsardz?bu* kuras aizseg? va- Wttt turpin?t mier?gu d^ dfvi. T?l?k ^rtlls br?din?ja visus, kuri uz- Jnkst?tos izm??in?t, vai Atlantijas
ie sp?ki ir pietiekami stipri, i un l?dz ar to neuzvarama jas valstu saime veiks katru
devumu, kura priek? t? b?s no- <ilta. Visi tie, kas o vareno sp?- ^ v?las p?rbaud?t, lai atceras v?s-jwes m?<3bu, ka br?v?bas ideja ne- u neies boj?, , J ? ^ * (gg). - P?c vair?ku dienu r?Sans Francijas galvaspils?t?, IJenhauers ieradies uz apspried?m
cis Bodu?ns parakst?ja dekr?tu, kas Eizenhaueru atz?st par Eiropas bru ?oto sp?ku virspav?lnieku un nodod zin?mu kontingentu be??u Eiropas armijas r?c?b?.
?ener?lim atst?jot Par?zi, turienes komunisti bija noorganiz?jui pro testa demonstr?ciju, kb izdev?s izkl? din?t tikai p?c policijas papildsp?ku izsaukanas. Ta?u tas bija tikai s? kums gaid?majam lielajam protesta demonstr?ciju un streiku vilnim Francij? n?kamaj?s ned???s.
L?dz Sim fran?u komunisti visus savus sabotfias streikus pret Rie tumeiropas aizsardz?bas stiprin?anu mask?ja ar k?du form?lu pras?bu p?c algu paaugstin?anas vai tml. Ta?u tagad tie dom?, ka V?djas re^ miUt?riz?cIja ir taut? pietiekami nepoiml?ra lieta, lai jaet to v?rstos ?r atid?tu streiku.
K?.zin?ms, Frandj? ir ap 6(K) komCu?istu partijas biedru, no ku riem daudzi ie?em augstu amatu
savukm ar ttllko agitsi}tt ^ ASy ^ vis^ m N t t ^ ieil;aitol uiimi, IIM Pad. savieDIbia I i i Isltt st^rl ki ? ^ i t atombundbtt^ ^ ' Br?dIoWvisiu? kas nikotni domi tu pir izol?doi^u, pireddoiti at k?rtoti uzsv?ra, ka Pad. savien?bai nmaz nav nepiedd?ams uzs?kt at- k?ltu tca?u ar A$V;'1ai apdrauditu ^ f k a l ^ sa- l^edrilaun d r ^ ^ ASV alvi^tfes no ildsdallbas br?vo tau tu Icoplb?, gali dotu ttdu paiu re- zultitu.
atzsaf#bas mobili] tika kti<9asM pril
d^Samis Uku?iilo^^ 1^ P* pRIt* ratt^ Jiur Itij^ ri st?rfp; hi Jaunu Udzak?u p t ^ l ^ i f ^ m vajaddbim, lai vamu gadi 90,000 h ? ? m i ^ ^
mpna ?rppaHiaf ssh f l i m ^ f ^
i e s i p i c l m i s i c i ^ ^ un lainmi^cis^^ pa* satiiet s i lpr i^^^ ptbi-
f???fti?gai nanii M f l V rata I M B M I tMhdl tia '^ Na?a^ i^ . . ^ J^)^ * s^ ^^ ?^ J^^ i* -^ i^ ^^ ^^
aifa nn Itffisalai ivR H?WI Vl^ M l Ir Uioiitttb t e kii II .Ip*
'^ in ii)iWiiit?|?in> Tlilil. ??ii
^mm-tMk, te MfMta ^ . i r
latvl4ri ^ iilvlabi Havlrtai
Ir fMuviki btaiaas
hMli Jtir naatUalrami m^&mA lil?UI - neaMkt H/?UM, M-m- IMilta IttTlik tm. u MhHMta^ M i tlNJThl Mm l i t ia tHiavviiNi neapslitlsiail ? l i i ? l M??Mlb 9ivis irMtii to aaglaiia
aspsBiS| neos m a tt Uaia, iis niilefaiM n M t M f to^ vilal PUS Ja iMMiaiii
dlvttai. far. nereti ?pasriria . m
O t f i m l i M i h d I I I H S ak MdijUM n numu^mm pt^ mn?nMt? wk lU? r I tiite
. ..?lInHil M i i ^ * m m M t a MiM lja?^ i^sS- ;^ ^^ spdd(?ja ua' aa^
mzz: mm
valst?m, kas, vaiitu ??dt plrirde bo? eviku i^gre?iijas itpui^, pi^;> ZvitA- rijai.
bs Sim svirstigo valstu idi?tria nos, liekas, liel? m?r? ietekm?tu britu tautas saimes vienots Bknums Sarkan?s ??nas intm^endjas lieti. Austr?lija, DienVidafdk? un Kan?da pievienoj?s ASV nost?jai, bet Liel brit?nija, Pakist?na, Indija un Cel- lona, kas atzinuSas komunistisko ?? nu, biJuSas pret to.
Visliel?ko v?r?bu Sai d?? pelna britu UN deleg?ta s?ra Gledvina D?ba nesen? deklarftdja XJN poli tiskaj? komisij?. Britu deli^ts pa skaidroja, ka Apvienoto n?dju lo cekl?m eventu?li var?tu k?at nepie cieams attiec?bas ar komOnistidm ??nu p?rtraukt. ^aCu piemetin?ja-~ ja ?ds solis tie?m l^atu nepiede- Sams, tas tikot sperts no visiem ko p?gi
Pfldzuiiifliiis kDBifliiista IfinfilKiiiBS
KOREJAS FROB?n CENiml VH RIEf?UMCM
25em komOnisiisk vien?bu spiediena UN sp?ki Korejas frontes vidus un rietumu da?? atvil kusies tfil?k l a dienvi<fiem. Komu nistu tanku smailes sasnieguSas Cungjfl 105 km Dienvidaustrumos no Seulas un atrbdas tagad uz galveni zieme?u satiksmes ce^, kas ved no Seulas uz Taigu.
Sabiedroto spfid aj?^iJuSi ari Oz nas pils?tu 35 km (mividos no Seu las un VonJO frontes vidusposmi. Vair?k dienas ilgstoS? Vong?u aiz st?v?ana at??vusi amerik??u 8. ar mijas galvenajiem sp^em rietumu da?? ar ?tru atvilkSanos uz dienvi diem izvaiiities no ielenkuma.
Ne rietumu sektori, arf aus trumu piekrast? nav nov?rota kaut dk noz?m?ga kaujas saskafe ar seko jo?m komfinlsttt vienlbim.
K? p?d?j?s Zi?as v?sta, pie Vong?u UN sp?ki nostiprin?jusies tin izdiui juSi pat vair?kus pretu^rukumus, dauviet atgtMit pat dnimu da?u
Brisele ar vadoaj?m be??u mIMt?ra- valsts dienest?. Komunistu ietekme m pol?ttsk?j?m aprindim. Ei- sevi?i j?tama pasta un telegr?fa, k? n w . ^ , ,^ t ^ jpinistrij?s
iepriekl?jis ritorijas.
atos frontes sektoros sakari ar laika pasliktin?anos notikusi vien?gi izlOkvienIbu darb?ba* Pie Suvonas nov?rota ap 50.000 Uda bis?u strau me, kas pHlst^diiKliMhia^
dzlvol^us JBs nevIloiL fi^ pricMi stivoio iz
, iif^ d^Ndk; i r t ^ ^ tikta iria** ?eihti vieribalKtiltf f Wttmi ASV nav, neprib btlt un n^tad* n i^?OS di?titoriska va?iU,** tal?a prezidents, bet es Itidzu kongresa Idoek?us vienpritibas atttedbl uz mOsu ?iir veno niib?i jaglibt anierfldi?u
ivo pasauU no iz raud no Krem?a
valdnieku mi t^^^^^^ ?DOui pu*!' ses. Ss nesaul?Mi, ka m?s bCisim
ifil^ DtMv dei^j^ un ar Oleva sv?t?bu npdioBnislm ?risai
liant kMiMbilMs ?iz ItfIvIlMis ut^ taisn?bas snrlndpfom.**
ASV kongma karaklaus?bas Imml- teji 18. Janvirf paredz?ts izlemt v i sai svaU?us groz?jumus ndzSln?Ji ki4Ua?lII^
I fon^as priiklsi(IU K. Vinsons deldirUis, ka Jatmo groz?jumu mft^ ?is bOs Isl^ laiki iev?rojami palieli- nit apmidtu amerdci?u karav?ru lezervea. Kamir Uds Um JaimidH staip la. un 18. g. V. bija pak?auti tikai n^stridjat, tagad He p?c 18 g. vecuma sasnieganas var?s tikt Jau ifsauktL T l l i k jesaukSiBi aikoliit varis skart ari neprec?tus vbieiu un berb?rnu ifanemit galvas Bdz g. v. Ofds Sfaai tai bUa pal^auU Udz M g. ve^e). Orods ar! iesaukanas atUk-
iggHHbas turpUiiSai dikas napien^?otlbas d ^ Pats svi- rlgikaii punkts tonir bOs kara die nests ilguma pa|ariniSa?a no 2 27 i M i ^ e m , pie kam alsevi^^ mite^M locek?i iestijas par 30 m Su toft tlieneita periodu. V e t i ^ u att?aliesaisttta?a akttvi dienesti to m?r nav paredz?ta ari j?He Jaunajiem grotdjumient
saiila te ak lo|; JU^
pto tiiteeil Ai 1M N M b M m kn ? nnMJhiN MUi anptei bdai. ifad tu
ioM M i i , an Mtm It k|
s tatitH M M I , ltTielB eaeikto*
glU l^i r tM. te Uta^ ^m iaiknB anlea te M h n pv I M N mUnUtpt?IM,
*? imuiil av ila i M l i
?OlUtu girti pir tevi tipiSk iHh TOteMi j?lt Mvuktk nm. p M e k ^ pu, tai MM?t nl Hea iei^ aidiem, iiwa *iiaifiWf VI par?tos iiaSMI spOni tilikal el?a^ ne tikai pr sevi vksi, bet arf par aan iavti.
Ko gao Ms?s vtes paaaito Ar- gunit mant OB bagiflba, Ja Mb md?la v i s t t ^ fa vakida, a tautai bfis jisidrst pu- t?lfot a pebiaa.
Karola Dita
Apspriedes Pefeisberga s?kuas IMuui W*-<-^>tMien PHersbertf
sfikis api^?iedes starp sabiedrota jiem ua i ^ Bbnnas vald?bas pir- stfi4iem Rietumvidiai rarrilittrii-
d^pia i , QB to boaHgumi niskids Immiiiik?lM^ Diplomitis- kis ^ d i b Val^ftoDi Limdaii u? Booni sarunim fiO?t? visai Ite- lu lioaimi Jo ti t p i i f i i l i e l U ap-
I qli%4R9i aabiedrolle dkm.m ^ klamb^ aaksuks Vieljai domas par
labikajim iesp?jam un apm?riem, k i Rietumvfidja var?tu iesl?gties Eiropas aizsardz?bas sist?mi.