mM0:
^at l ika , un katrai taii. ? past?v sava komiS bes trauc^und^ JjJ ^^1^ bajsilcu organiziMr ^
pabalstus, uzrauga 2
Ito "tetvi^Su organiz?cij?m sevifti
?S M . Saimes ska?ie aplausi ^
t?lot?jiem, kas \m " ?oi?oetndarbiSiS
pai* un *a*w ^ .
" " ^ v vliDllMcil ' karia
:#*;:|MwafIgpi p
l?tilttainmteclbas mloliKli^ J l ^ J i g ? ^ iia l # ICiaiSidilim au
kspllin. tl
~ ]t mi
.'a?dctt. akautt m ? # ^ jMf daudsas
MsettfldBl
^unuzlO?koja Puaro. Taftu tas litespijams nei vai nav?"
a&ild?ja: ^ lAf. TTn neaizmirt^
aijla, ?id m i i to ttMg pOiai?nlt stobri?i viqt
HoauM." ^ J i , t M J l ; bet 1
U h itcerSloi, <* 1*2 /iWiuaMkstaM.I!W2 Hitetag tflca a t m t a ^ ^IpSjlttn vairaka
ittMblti^ttj
i l J ; W blakui I*:
. i i v t t t P lus inadliv^ Vi?a batai skan viiM f
ix vi?u**
Patie?m?... J5
^IVpf?lsmttos. Vi? jauta, vai
'm^P^ ......
, i ? i t i r r -1 i ' -i ii" ^ I r L A T V I J A
jauna VBj?TPLB LATVUAI NO LONDONAS
run?t
m s i ^ 0 mil f igt i i k u s f i ^ n i . iMrai p}*tedroties vajaii^
pavi?am l i u laiku. gfci^^iiifito^ bfis, nn visai maz ii^ii?an^ m?dz it S^?ttBet%p?fl^ Hem ce?ak-a^tefc Britu sal?s to dar?t ir , v$r-
nat vair?k iemeslu nek? citur.
i^^bi^ T?s jo iev?ro- p l i ? ^ ^ ^ f l ^ ?e gadsimti^ no ^ ? g ^ T l ^ daudz^ v f e n m ^ l ^ ^ f E ^ bija v?trainaj? j^?ent?. Bet nu vien? gad? le li(iitek agtik mj^i/^^^ bet desmitos vair?k liel? ?adi^n^
f l l i ^ iailgMtt^^^i^ ^Mi i s 4:iet melnHu n?k& Jebkad ^ kmt laika FOtunil^ ferobeCojum} OSI ne?rt?bas, no k? grib?ja atbr?vot ti^ ^m?k atpalta? * ar ?jSpielOdzamu a t^vair?A l^bu. Un taisni lai gadu O ?^ vecie, labie laiki J?fet a ^ t i
ti^dnes u? par^ ste?m?s nakot- % ttr bedibenfgu. plaisu, kcui ve^as a k ^ p l p t o ^
' JafflSVg& p l rn^ ?in^il; p i r l a i l i ^ l # l?doi^^ i k v i e n a
M i t o i a J i Vi?i pat tiein bftfe l|Mbfl|ieii drnn?t vaka^,
^iS^. fuds i k ^
v^iimba fsllektall Vi?a un ne^ efls JeiWe6Ja . labMSift^ ?^onetu, kad lairt^ ks?ia?valsts k?u va par imt)??rfitii; >|iid Ii^ ondonas y|rL ttjiindsiim l a i ^ pieauga no 95 uz Sl%|!\mvd^
V l ^ t i ^a ihs sniegi krita uz pa-
Idd^ V i f t d z ^ r m i ^ ^ ^ V^) pa^ Hi jau t d i B i var?jr J ^ ^ ^ ^ ? i s S ' i ^ e i ^ ^ isiiH^i Ica
V{kN}^ la l l^ds k? Icuis atdallr ?ii|M> kresta tin sli^^^^ ^ i ^ ? k p a M l bezgal?b?: t?r?ilba, miers i^teri?l?
||il^,^eiiiigunis, p i^ vis?s di^- vis noriff?s l?k, neat?emam?s IfOjlorlijal lai?^e^a aas^vda?as. Kad TO?oiija bi j i Jauna (vli^ ia s?ka vfil- dK IBS?: gad?) l?ni burinieki ta?fis p?ri 1Qu8fl^ am oke?nam' uz v?ji pa- tlttamSin, dien^dus puslodes ssdfin .^ Kad kawfene bijfli veca vareni ais i lUate^ivtonl J ^ ^ ^ 4 m f t o n ^ ^ Ican?-
ma h i ^ bat?a ndziedznle koloni ja]^ M?iadu vecum? tur bija Jau iz- ipili tik lielas pils?tas k? l i t o - iipSPa, bet Tamanijas ielej?s liuga Anglijas aug}u koki. Indij?, Kan?da ItiMIande tin beidzot ari Diehvid- i&ttE?i bija J4\ini d?iqgali$ie?i kara- lieaes ?ron!. EI?gpca?ts no britu sal?m xak a(3;f(ka$ kolonij?m un domi?lj?m j*iuga W17 milj. m?ra 184r ailOamilJ* mfirc. 1901. gad?.
(11^ tas bija progt^te! No aiz- jlbiMr n?ca vUna, kokvilna ?n lablb,
barotu un dotu darbu Mdlendas M??fiaddem. P i ^ m, lai vat?tu izvest kbkvilriai dr? nas tCalkatas baz?riem, kreldus' A u - ipttiafrikas mfelhaJiiBm barbariem, * t saldus biskv?tus ^ Fidl salas
X sttuijunm vairuma ?a gudr?ka, veikl?ka un sekm?g?
ka nek? pretsp?l?t?ju politika. Bet ikvienai meda?ai ir ari otra
puse. B?d?gi slavenie posta kvart?li slami ir 81 paSa spo? Viktorijas laita?eta negl?t? da?a. Sle varenie gadi atst?jui ne vien varenas Impe ri?las celtnes, kas cirstas marmor? un gran?t?, bet ari no?lojamas, bez?lIgas name?u virknes, auras, tonsas un net?ras Ielas. Taj?s Ieejot, grib?s cit?t slavenos Dantes v?rdus, ku?ua vi? licis pie elles v?rtiem: tiem, kas Selt Ieiet, cer?bas J?atst?j ?rpus?.
Un tom?r Sle paM slaml bija liel?kais rezervu?rs, tos uz vis?m debess pus?m meta imp?rijas c?l?jus. Ikviens, kas nevar?ja samierin?ties ar soci?lajiem ?augiem, dev?s uz ?etriem p?r?jiem kontinentiem kolo- nlz?t; st?d?t, celt, tirgoties, ra<^ un uzvar?t. V?j?kie palika Anglijas slamos, kur vi?i vai vi?u p?cn?c?ji dzivd joproj?m.
Viktorijas laikmeta beidzamajos gados' soci?l?s reformas stipri uzla boja str?dnieku ?iras st?vokli Tad ra?^s ari tredj?nljas un sp?c?ga stiSdnleku pdlltis?fi kustiba. Rezul- t?U^ r - : kam esam paSrelz liecinieki t? nu piln?gi p?r??musi valsts vani un uzs?kusi liel?ko soci?lo eks-^ perimehtii, k?ds rietumu pasaul? pleredai?ts. Un no tiem paSlem Vik torijas slamieni* n?kui politi?i, kas tagiad sbci?ll v?j?ko interes?s ce? ts. lal^UJIbas valsti. Lai min?m vi?u vid? kaut B?vln? un Bevenu. Bet ta jau. Ir pavisam dts st?sts... ; Hun?jot par Viktorijas imp?riju,
m?s tagad varam konstat?t nemit?gu lejupslld?$anu un izirumu. No grez n?, l^ktorijas kro?a izbirui vair?ki d?rgakme?i, bet dt ' k?uvui tik va ??gi, 1^ katru bridi var gaid?t to Iz krianu. Burmas b?t?l krita uz val ga pie zemes karalienes priek? un nesa tai d?vanu kastes ar' zeltu un rub?niem. Bet pirms daiem ga diem JBurma atst?ja britu kopvalsts ietvarus pavisam . . . Indijas pievie noana deva Viktorijai Imperatrises apz?m?jumu, bet vi?as d?la d?la d? lam Dordam VI bija Imperatora t i tuls j?zaud?, jo Indija k?uva patst? v?ga* (un ne p?rm?rigl uztidgs) kop valsts l?dzties?gs loceklis. Pe??a no ^jfiTjas ? o l ^ ^ ?z??muMemiiVJ?iJrs niav ne tuvu tik liela k? agr?k. To eksistencei aizvien; Ud?kas briesmas rada komunistu safanatiz?tie br?nie, melnie vai dzeltenie Iezemiei^ ibet b?tiski svarigle sati^mes ce?i ar
me jum?
U atrodat flanka apdravd?- no auatrmnu Ima?nlstiakfis
Helvalsts un tiUt satel?tiem. Pati pa? sevi saprotams arf tas, ka britu poB-
KSB?A tJSJASaiEUm^^^n AMERKAl?U
V K T U L B LATV0AI KO DULOTAS tika vairs ne tuvu nmies t?dkn wa^\ . . , L ?us, k? 19. g. s.. Jb tagad dlpl(nfitU8| No laikraksta lapas smaidi^ panikas var diivot ,3av? mala?n vair?k k? JeMad atlniriga no Uelga-|#9a paz?stama seJa^Vfitlfi?m t u vi?i k?uvis v?j?ks, tikai itdi balu kalibra un SauSanas ?trumai: Ibfitu draugs nb Vidjas nbmat?u|zib dztv?k un valgos it k? raduUel
Skaidrs ir tas, ka drofibas, nderailt^eni? Uz??muma pa?Ms ap-[ask?ta vaibsti. No pils?ta?i uz p ^ un komforta laiks ir gar?m un, dk-1 stiprin?ja K?rla LeJasmeilBra lera-ls?tu ved mans ce?i! Jau dl^l mi iMI t?l m?s ip?jam ta^d spriest, uil^^anos Ifinesotas d e m ^ j^Mt?. I esmu proj?m no m?j?m, un tikai neatgrieanos. Tas guld?ts Imp? II|Vl9A aldn?jud valgti universit?tes I Isl phrms Ziemsv?tkiem cer^ atgriet- dzfis Viktorijai Jau visai driz p?c v i - Dululas nod^a runlt par krlsttetibu ties Filadelfij?.'* Ari paSlatt vi?i ^ ?as n?ves. Uel?s kandlenes 50. n?-?un komunismu^ Piimaj? lappus? bl-1stddzigs p?c p?ris stund?m J?ftH* ves diena var likt daudziem dcumJl|Ja saruna ar Iditou un pad?ojumslrun? Intervija ska?u lent?,; ko t?tu padom?t, Jo t? patied iekritud dr?|par v?l dtiem iH?a pfiekilaslju*|us IJuJctfku un no turiene^ Kdhim matisk? bridL Imlein m?su pIMtA Ibljas ral<!^s to atska?oaUauilti-
BUa Jau p?riOc v?li, lai ahk?Otu u i Jtn no J??^ J ? ^ ? S ^ ! ! -mo priekilasUumu bazme?, kaa P?cpusdien? Jau atiet vUdei?ii u i M l *
likt^ ak-|?trad?s pils?tas otr? gal?, 20 km no neapoHiu. ^ kar?4a kron?anai nmnas dz?vei v l e t ^ bet, n ^ v ^ Sals p?rii stundto k? kalddoskopi
kr?sla Vestmlnsteras abtej?, k? sa- dons laiku, uzrtku viesa medlbai adm gar?m aizsl?d la lMkstu un ka, paa Skotiend Jarda deguna pa t?lruni Ta?u lir?dij?i, ka tai urn?lu izdev?ja gaitai ^ ? , pir- priek?, kas atrodas turpat ap st?ri nemaz nav tik viegli notverams: ^ i mle i ^ Sal knut?, itr?dni^ lm die* Skoti nu dab?jui atpaln? iavu v?i- m? albi^e bija, k i palaik run?jot,Inai, kaa nenov?riamai Vairumai? turisko akmeni, ko ang?u karalis otr? nupat vakari^Jot un beldiot I Iece?ot?ju, un dnlt?ja ce?i^ kaa pa Eduards 1 1296. gad? tiem at??n^ un atvainoj?s, ka eaot nupat k? a l i - i j ?^es manam viedm. Jau pirmie p?rveda uz Londonu. Leftenda st?s- braudi. Otr? ritfi biju a t t a p b ^ im priekUasIJuml sall^lil uznunlbi^ t^, ka is ir tas p^ats akmens, uz laipno Jaunkundzi unlverdt?tl pa- un LeJaimeiJers aicin?ts ru?i?t ?rroi kura bibeles J?kabi atipiedii M V U l?dzu nodot lektoram z?m?ti ar manu augstskolas, kur? vi?i bija sa l i lM galvu, kad vi? sapm redz?jii de- v?rdu un t?lru?a muntmi Kaut ar k? lektora. Tad kristigo studMitii besu k?pnes. Ja ari tas neb?tu tieia, biju notitul?ti par ^^e?pdgas redak- organlAdJa pled?v?jud Ilgunm tad kop 500. gada p?<c Kristus tom?r t(?u*V ta?u Lejasmetijeram nebija prieklas?jumu rindai koUedi?s im is smllakn^ns gabals vMur? no- aubu, kas p?c vi?a tauj?, un m?i unlverdt?t?i. Kopir pai^ui? gidi teikti par?d?s; uz t? l?dz pat aizve- var?j?m norun?t aatikian?i bridi vi?i run?jii 4? augltncd?s, k?dos 10 anai uz liondonu kron?ti Skotijai Amerik? Lejasmeljert nav k?uvia radio raldljumoi un p?rii dmta nieki. Kc^ 848. gada tat ati?dles laim?jies dab?t deamu darbu un l?dz n?koai vasarai, kad izbetdna
draudz?s. PrIe?ilasiJunU turpin?dei
Skonas plU, t?p?c ari t? nosaukums Skonas akmens.
Katr? zi?? zag?i rlkoJuHes ?oti veikli Otrk?rt Ikott visum? Izr?* da tiem savas simp?tijas un ganda- rijumu. V?sturiskais Skonas pils ?panieks lords Menaflldl Izteicies ka ja ga^j?m? akmens tiktu npg?f d?ts vi?a pili', b?tu ?oti grilti pateiks uz k?du ties?bu psonata ang?i dr?k st?tu pras?t to atpaka?. Sdiiards HI sol?jies to skotiem atdot (14. g. s.)i bet o sol?jumu nav pild?jis,
MSIS Ir Skotijas liel?kais triumfs p?r Angliju k^op vair?kiem gadu simte?iem," teica man k?ds Jauns skots.
No?lojamle mu??i," koment?ja notikumu k?ds sk?bs anglis, grib? dams zilo romantiku apkl?t ar pel? ka ?gnuma pl?vuri ' -
Bet ,0ij?mi n?im^ nbtlkufcu;:]cas/tl^^ mOi?go depfeivlbUr jpoIJ?isfc9'_. ?ljumu un Korejas kara meln? fona.
London? , 1. janv?ri. V. SknltSns
sirds sagaida jaungad V?STULE LATVUAI NO F A l l
iem. lidSk?ldme,britu sal?m bija tf,
tti bija pa?mrg?tas rio kariem. Ja wl t4d6s Londona k?dreiz piedal?j?s, t|d Hs nepat?kam?s lietas atiiidfis t t?lu, ka ni?jas dz?vi-t?s netrau-. cBJa Ari lekpd?tiskl Anglijai bija W ^ J t s viss tas, kas 8ma0 ple- JMklBja kontinenta valstis. Kam?r t pieddvoja soci?las revoltid?as, aSKhiju, despotismu, tikm?r eit
^ b a (lai t? b?tu dk reakcion?ra aizvien prata nov?rs?k neap*^
J l^fitlbu ar lapr?tfg?m refbrmdm i?ln. pirms 12.tf?m! Britu
Spka 19. gadu dmteni bija W par sevi; t? ?lja Izkopta m5k-
jaPitniits
^*;dien?s s?tnis J . fceldmanis.?r J^ptSru A, Dinbergu apiAekl?ja fllsa sal? Intem?tos latvleSui, kas m novietoti l?dz attiec?gas iest?des lems jaut?jumu par patv?ruma
^ u pie?iranu ASV. Sal? pa^ latvieu, kas p?c ieraan?s
2^ Zviedri^ ar 0 P trarisportku- n no V?djas iniem?tas sislima- gad?jumu d?? vai da?du apst?k- R n ^ Intern?tb starp?
?akstes atraitne ar ab?m in. Uduma, A. Krievl?a, V ^ S. Jaudzema un dtas ?l-
' ^ ^ i i ' e^^ "^fanl8 sal? novieto- latvie?enl uzrun? norSd?Ja, ka
. ^ *^ tern?ana nav uzsVat?ma par nelabv?l?bu, un p?c apst?k?u
^ u d e s vai vesel?bas uzlaboan?s ^ ^ n p ejienes atbrivo. ^^Joricas apmekl?juma laik? s?t- ^Jjrad?s ari pie Amerikai Balss ^. vad?^
natperson?m. Abas ?s l?st?- iwtiabiin organiz? latvieu resp. esu noda?as.
*
Nevien? m?kslas dari)? gan Pari- zes mazo ?auu dz?ve nav spilgt?k att?lota k? Anri Mlr? rom?n?, p?c k? Pu?lnl rad?jis savu operu Boh? ma. Parizes komisk?s operas ?etri balkoni ovakar ?auu pilni Se uz st?juies un v?l tagad uzst?jas pa saules liel?kie ddedo?l. Z?les Iek?r tojums l?dz?gs R?gas Balt? nama z? les Iek?rtojumam, t? k? latvietis Selt J?tas gandriz k? m?j?s. ?audis visapk?rt gan svei, bet tom?r ne vis i Vai tad Miml, R?dolfs; Mlzete, Marsels, Son?rs un Kollns ir svei l?dz ar pau Pu?lnl? Jau 1920. g. bija gods ar vi?iem Iepaz?ties... Cik t?kstoi .reiu Mlml uz skatuves nav mirusi b?t, ??k, vi?a vienm?r v?l dz?vo un valdzina vecos un jaunos vis? pasaul?. Bet mani sauc M i m l ! " . . . . *
Ar i odien Par?z? var sastapt tos paus jaunos gleznot?jus, dzejniekus, m?zi?us un studentus, kas salst sa v?s jumta istabi??s un, varb?t, tikai reiri ned??? pien?c?gi pa?d kop? ar savu M i m l v?na viet? piedzerot ?de- n l Un tom?r vi?i bezb?d?gi priec? jas, jautri ?alo un, visiem redzot, sk?pst?s, jo lalks Ir ?ss un ?tri bei dzas" . . . Tie, l?k, rada m??gas gara v?rt?bas, kas Parizel dod t?s ?patn?jo arom?tu. Bet vi?u meitenes un m?zas ce?as piecos no rita, lai dotos darb? fabrik?s, veikalos, darb n?c?s. T? vi?as str?d? un m?l? v?l iodlen, un blefi via klud ieklepojas
un aizmieg m??g? mieg? tilp?t k? M l m l . . .
Balta, sarkana .un za?a neona gais ma p?rpludina plp?s bulv?rus, at spogu?odam?s neskait?maj?s melni lakotaj?s automa?n?s. Monmartra rajon? dlv?ku upe pl?st ielu gult n?s, pl?st un ala^rostojas, sazaro jas un savienojas, te?u tir^t?jl kliedz un estikul?: kaklasaites, p? deri, smaras! To visu tirgo uz lep n?ko bulv?ru letn?m Tur grieas kd- mes rats: viens rota?u ladtis vai 6 kg cukura! Te n?sis kutina turpat uz vietas cepto mande?u smara: resnais grie?is maisa br?n?s mande les verdo? s?rupa sul?. Monsieurs, dames, P?rkat v?l par Izp?rdoanas cen?m! Lepnie restor?ni ?auu p?r^ pild?ti: Gudrais sev pas?ta galdi?u laikus." Telpas k? katedr?l?. Uz bal kona redzams rum??u or?estrii. dzied?t?ja pl?ta rokai. Pl? mUzu loga st?v tauta k? m?ris. T? nu vi?i viens otr? noskat?s, is abas ?irai. Bet kas tils ?sti ?fd?? Ne Jau tikai stikla siena!
L?k, ?audis dr?zm?jas k?da radio veikala priek? tas Jaun?kais technlkas sasnieguma televfeija. K i no m?j?s! Vai tas driz neaizvietos kino? Pagaid?m ie apar?ti gan pie ejami tikai tiem, kas s? lepnajos restor?nos un nezina, kur naudu likt. Lielajos pre?u namos Jau gata vojas uz balto ned??u". Logos skais tas lelles baltos t?rpos. ?rpus? 8 akli invalidi dded vecu kiq:avlru ddes^ mu, ar k?ju pledidaml. B?t aklam ai gaismas j?r?! Balt? milzu bulta uzliesmo, nodziest. Balts, za?i, balts, za?. Bet aklie dt takti: viens, divi Vi?iem ari dod, jo par?ziei Sai jaun gada nakti ir dev?gi J?a^ p&rkas!
Rue de Chaudiat stiiri. Sarkaniem milzu burtiem reklam? Caiiiju Ca linu vi?a vecaj? film? LIelpils?tes ugunis. T? brini?lga meitene, akl? ar savu v^ loI?Su pu??ti, ?iet ?emta tepat no dz?ves. Bet gan visa ddve ?iet filma. \
vlenoian?i ar itudentu organIzldJUi K?da Ir atiaudba? Lai liedna a, kaa vi?u ddrd?juil Jau p?c pirmi priekiladjuma Dulutil man? darbi viet? run?ja, ka l a t v i e t l i J?lat klauiltiei. Bet radio .komeiit?tofi bija lit? iaj?nn?. JS?l, ka Mr. L a - Jaimeljeri Ir Jau proj?m,** vi?i v t - karil d?dz?jai, tai m?k fun?tt**
..Ko amerik??iem d?itiet,** Jaut?ju Lejaimeljeram. 4Par kom?nlnnu vlip?r, par apit?k?ltm zemM dzelzi priekikara un aal?dzlmi toa gr <Mvl Amerik?.** Apjaut?jot ia l aa- karlb? par m?ii; Inform?djai izde* vumlem un to noder?bu. Neit?ittc?t veeai lietai,** vi?i moment?U atbil d?ja. ,JToderIgi Ir t?di materi?li, ko iarun?i vai priekilailjumoi var l ^ l t k? illuitir?dju. Piem?ram, Ja tiM l i fe urn?l?, ko Izdod, miljoiiu t l * lai??^r^iaam rindi i?^ liktua
k o m ^ ^ vadltie>lrai)ieil, pa?u ainu varam par?d?t no R?gai centr?lcietuma pagalma pirmi deimH pidiem, un varb?t ari no 1919. gadi* T? tad metodei palikuiaa ghiU t H pa?as!** ]?o var?tu Ieteikt tiem, kas vM
V?dj? un tikai poiai ce?am uz Sav. valdim?** - Ja iett grib tikt u i augu, ar vlau ener?iju m?c?ties an g?u valodu! Tiem, kaa nodom?JuMIk* ce?ot, nevajadz?tu vllcin?tiei, itvHMi ftlmen?m ar b?rniem. Tiem b?i lab?k. Jo ?tr?k ati}rauki lurp.**
Savoi braudenoi Lejaimeljen t l - Latii?u kvart?li. le^u mazi loka??,|dei ar Uehi ikaltu latvidhi. ^Ar ko
' * " paraitt puid' . -^ - - - -
Dr.#.I.KlBg
Rou(a. V?l divaa itundaa Udt Jaunajam ga dam, dodlen te i t k? kku?ki. Kurp aizg?juiai nuuB?i mldlUKtN ar sa viem draugiem dzelta?ajoi mittu mite?oi ar lielaj?m kapimin? La i kam uz; BAonmartru padejot Man pretim pie galda pi^f?ai p?ddii. Glaudu vi?am galvu, un vi?i akat?a mani iav?m bad?gaj?m a?un, it k? saddams: Es z&u, tevi visi atit?juii un pametui vai nev?llea mani par ce?a biedru?
Pie blakui galdi?a i?d divi frana Cik v?rojams viena tirgMJit Uz s?kam sarunu. Izr?d?s, vedOcaii Ao vi?iem pirms kafa braudi uz ku ?iem un, Itarp dtu, apdemojii ari R?gu. Vi?i itin labi atceraa m?iu
icvli?i oitu un R?tslaukumu.
Zin?t> mumi t? uz gadiem 8-4 vajadz?tu itiprfiku vald?bu," vi?i man ?ukat v?cu valod?. Es ?si?am st?stu par Utv l ju un skaidroju, k? d?? nevaru Jaungadu iagaidlt R?g?. Vi?i iaprot, ka muma vid?m vieni ienaidnieki.
V?i atlikuiiei puiitunda l?dz Jau n? gada i?kumam. Dodos m?jup ar met?t). Oala punkU Porte dei Liloi. A r i ielt neona gal?na, ?auu ?alai un gaidai. Ieeju k?d? lok?l?. P?c manii ien?k k?di.invalidi bez vie nas k?jas, uz kru?iem. JQot pa glu do klonu,.tam rild k?ja, un vm vis? augum? nog?aa tik k??m^, ka da- guiii adnl i . .
Vai i i i nelaimlgali invalidi nav m?su amput?tai, asi?ojo?s Eiropai simbols? Nabaga saplosIti? pazemot?^ nevienpr?tig? un vi^un?r apdrau- d?til Eiropa! Ko tev nedi 195L gadi? Vai tevi gal?gi aprla Ifelaii l? d i , kaa l?denam Jau lagatavojiei, vai ari tu atraiildei nori?a n ? k o i apkampiena un Udz ar tevi ari
tm?iu Latvija? Par ?z? , JanviriL Irve
n e i a t i e ? b u ! T? Ueku Izikaidro- Jama ar Individu?listu datm un dd^ vei apit?k?iem. Kriitletlbai m?dbaa tautieioi nav ieiak?ojui?i viiat dd?it p? kara gadiem un b?ghi nom?to^ pagrimuii mor?le, un daudd pirm? k?rt? leko m?dbd, ka katra iev tu - v?kaii. Ja grib no bedrei Izr?pdaii tad neikat?s, kam uzmin uz ptekst- galiem. Liel? neatialdlba un eenia- n?i tikt ?r? no zem?k? it?voK?a dauddem pal?dz?jud Latvleil v i lu - nUl tikuii uz prieMu un s?k ieddvo* tiea iejlenei apst?k?os. Dauddem ia pttktaa m?jas, ir automobi?i un da^ dd avans?juii dait>?. Latvieiu b?r nl amerik??u skol?s m?cas ar la b?m sekm?m un daudd ir pirmie ikol?iekl iav? klai?.**
^V?l Jauttjumi par Amerikai laV vieiii apvienot?ju organiz?ciju,** ..Or?ti par to Iztelktiei. Fonda ideja (p?c Zviedriju latvieiu parauga) nav bijud popul?ra. Uekai, ka deiu or ganiz?ciju vl iai valiti ap}<mi? b?i 0r?ti rad?t un vajadz?s samierin?tlei ar t i . Jumta organlz?dju. Deleglti| lan?kiRMr, cerams, nav vairs aiz kal niem, un t? b?s apvienotaj?s organi- zfidjai dibin?anas sapulce. Vad? t?ju personu Izv?le, to uzupur?anai griba vlsp?ribai lab? un tautieu it> iaudba noteiks organlz?djas gaitai un t?i pan?kumui. No i^vai puiei nov?l?iim, lai de pan?kumi b?tu raen?ki**
Dulut?, decembri. Arv. KL