Sestdien, 1951. g, 13. jaavlil
kit eit clloi nofidoi |teiL Mdin? i M b i , pd i t ik l , mm?li u t i T i Ir i m l?pmiiine, los a M v i v i r la t pcet pepralt, pie?emot vai noralctot, ap galvojot vai iioliedsot, t? U d iz- vOotiM. TemlIdE art t i . m?kslas kiftiki tr vienrehElgas un neatk?f^ fei^vm panoolbis attieksme pret etni v?enreit?u un n^tk?rtojamu ptrsgnlhu m?kslinieku, un t?dfi ias atlleksmis Ir mas k? vis- p?ite?mi un obJmivteUama. i m i p i A r kitUm piMv, ]o t?s galve nais ooa Ir ikirt topoi? m?ksl? virtliino nev?rt?gi
Balnm Maria RUke v?stul? M - dam Ja^nam dzejniekam, kas aub?s par saviem darbiem, raksta: *,M?k- iSas dms i r labs. }a tas radies aiz aepIeeMamlbas. MIkslas darbam v l smi i ik var pieskarties ar kritikas vinUern, ar tiem viem?r izn?k tikai vair?k vai maz?k laim?gas nesapra* lan?s. lOkslas daibi i r tik bezgala vtentulfgi un nekam nav tik maz pieejami k? k r i ^ . Tikai mHestlba var tos izprast un patur?t un b?t taisn?ga ^ tiem*^
'.. _
vSensJos m?kslas stOu l a i k m ^ v?li?ian? lietoja noteiktu kanonu, ar kuiru noteica, vai m?kslas darbs Ir libs, vai n? Attiedgai stila m?r- aiiUil bija konkr?ta J?ga. Turpret? tagad m?kslinieki tradidjas dibina vai izv?las paJH, t?d?} jaun? m?ksla Ir tik dauAEveidIga. Sevi?i grOti t?rt?t darbus, kas piln?gi lau vecas tradidju.
R?di ir visp?r?jie v?rt?anas prln^ eipit Vai m?ksl? ir iesp?jamas arf l A i i g i 6bjekt!vas vMIbast
Kants dom?, ka visi aist?tiskie si^edumi i r subjekt?vi, bet Lessings un SiUers dei tidlja objekt?v?m v?rt?b?m, t. i . aist?tiskajfim likum? b?m un teorij?m. T?pat k? v?rt?bas visp?r, arf alst?tikas novad? nav ab- s6l(Stu v?rt?bu. Bffilttlas v?rt?bas vienm?r saist?tas ar zinfimu izv?li, t?d?) te vienm?r iesp?jamas disku- sUas. Bet Ja run?jam par objektl- v i m v?rt?b?m ^ tad i^ saprotam t?dai ^ v?lilbis,'tes nav atkar?gas no aeumirldlgat^tiii subjekt?vas patikas vien. ZK m?kilas darbi i r ari tirgo an?s 6bJekU, tad J?dom?, ka tom?r past?v zin?mi v?rt?anas prindpi, varbOt daik?rt neapzin?gi un ne skaidri, bet p?c kuriem cilv?ki tom?r vad?s. Jebu l^ prindpi ir svfirst?gi, ar tiem tom?r r??in?s.
K? pirmo un svaritf ko prindpu ilstttiik? vM?an? MiUers-Freiden- jMds uzskata t? saucamo ekstensi-
t?tiaj^MgM? kas o b j ^ m n paties?ba sidb?dcllf? t S ^ Jum?, Ja tt at?auts teflct Parastais uz ie ts ir t?ds: Jo m?kslas dari sp?j?gs izsaukt vair?k atzin?bas Jo vi?? v?rt?jams augst?k. Bet v?rt? jums st?v ?rpus laikmet?giem sprie dumiem: Skat?t?ju vairficumu i l telpisko dcstensit?tes prindpu dr?kst sajaukt ar i SL ilgstoo (laika zi??) ekstensit?tes prindpu, kas ir daudz svar?g?ks par pirm?,No d i v?m aist?tisk?m v?rtib?m augstm ir t?, kas o i^ga ilg?k noturiHies at sevi?os indiv?dos, U ari vesel?s pa audz?s. Ne velti Luvr? Ir l i k ^ ka dartms pMc tikal trfsdeshiit gadus p?c m?kslinieka n?ves. Jo viens str? d? klusi, otrs r?bina rad?mas bun gas. Laiks ne telpa Ir krit?rija.
Ekstensit?tes priiMips patksib? i r visu aist?ttsko spriedumu pamat?. P?r?jie prindpi ?sten?b? Ir ? prin- dpa p8rvei<h>^miL Vkns no ?diem p?rveidojumiem ir autorit?tes prin- dps. Par autorit?t?m alst?tliik? v?r t?an? k|Qst' cilv?ki ar labu gaumi un sped?hi IzglIUbu, kas ar saviem spriedumiem gOst visp?r?j? atzin?bu, kas ikaldri parj k?das v?ri?bai n?kotnes ekstensit?ti ^ ilgumu. Te ir sakars ar zin?mu suftestiju. kam mfikslas p?rdUvoJum? liela nor.?me. Piem^ k?ds skat?tais ar katalogu rok? kl?st pa mOzeJa telp?m, bet p?k?i paliek st?vot, Jo vm k?da portreta atrod Rafaela parakstu. Tad Jau glezi! vajaga b?t labais dom? skat?t?js. Vi? s?k par to JOsmot. Lai gan no ?sta m?kslas p?rdz?vojuma v?l t?lu, teCu tas Jau^ ir pirmais solis uz m?kslas izpratni
M?kslas vMure r?da. ka autori* t?te i r sv?rip faktors v f ^ r f gu v?rt?bu nostiprin?an?. Autorit?te bieti ee| gaism? Jaunus talantus, bet diemin. dak?rt ari kav? to attls- tltm. Protams, autorit?te nevar viena ilgstoi uztur?t sutestiiu. ari pa?? publik? J?bOt pretimn?koai d t s i M - djai. Bet vispfiribas doma savuk?rt visum? ir sv?rst?ga, un nesp?j no teikt mfikslas darba v?rt?immu.
V?l ir t. s. Intellektut?tes prtn- dps. T? k? rad?ana i r lOtu unprfita apvienota norise, bet l?tas ir subjek t?vs un irradonHs faktors, tad mfik slas parfidlban grOti salldript ar kaut ko objekt?vu. TumretI m^Vgias par?d?bu apl?kojumfi JOtas piln?gi
,^ ?S^^Mk ijjtop??p.. Al??j^ l?''^ ari v isv ienUrUnis m?kslas
?UDilori Sirmajam latvieu teologam, sa
biedriskam darbiniekam un valodas p?tniekam /prof. Dr. J . Sanderam 0. Janv?ri piepildijfis mOa gads.
Prof. Fr. Gulbis, kas no Vfidjas migr?ja uz Kan?du, l?. Janv. klOst 60 g. V. Prof. E. Bleses rakstu par vi?u sniegsim k?d? no m?su laik raksta nekoiem numuriem.
darbs ir par datute sare??ts, lai t? iespaidu pa?dii un predzi nov?rt?tu. Sadto apUedna tjtii, Ica nav iesp? jams rad?t dz?vu m?kslas darbu p?c visp?ratrit?m alst?tikas norinim. Ar ??misk?s anaHzes | i a l l d ^ var gan izp?m sOdas grmida vielas sast?vu, bet no fis vielas rad?t un izaiHMt dz?vu substand nav iesp?jams. Panti var bOt kam p?c visiem po?tikas likumiem, un tom?r t? bteH v?l ne- bOs dzeja. Ir dcaklra, ka ar t?ri totd- lektu?hi atzi?u vien neviens nekad ndegOs noteikta m?kslas v?rt?bu ni?niuklu. Ub tom?r lieki da?u m?k slas iespaidu varam aptvert tikai ar priitu; Intellektu?lai atzi?ai un iztirz?jumam Ir pieejamas g^veidi k?ri? m?kslas darba t?ri ?r?j?s, tedmisk?s Ipalbtt ?r?j? forma.
V?rt?ton? lieto ari i s. ori?iiUDi- t?tes prindpu. Proti, m?kllu v?s ture, sekodama m?llas gait?m, se Vi?i augstt v?rt? tfidus dsrbus. kuru izteiksmes l?dzek?os par?d?s kas Jauns. A r i visp?r?^ uzskats Jaunu formu par?d?anos v f ^ aug st?k, nek? rad?anu Jau esoo tonnu ietvaros. Ta?u i?nfikslinlecisk? i??rt?- Jumfi galu gal? sverigs ir p a ^ darbs, ^ tii attieksmes ar d^lem sava IH> vada dariyf m aist?tik? i r blakus l i * - ta, kas m?kslas'p?rdzlf?jttmu t? t? du neieiq;mldo. T?d?? ari <^ttin?lit?tl par patiesu objekt?vu mticsliniedsku v?rt?anas |rbidpu nevar pie?emt, Jo Iss ir v?sturiski zin?tnislm prin cips.
Latvieu nadbn?lals kleologs Er* nests Brasti? v?ri?ani stingri lie toja ari nadon?lidtes prindpu par dk darbs paut un izsaka tautas nadonfilo garu un ?patn?bas. Sto prindps neizsl?dz ari visp?rdl^^dgo, un ir joti svar?gs t?ktm. Jo kultflots v?rt?bas im ?pstnibas rada ataevi?a^ tauta. resp. tautas sp?j?g?kie p&> stfivji. nevis intemadon?la sabied r?ba. Tautas ir dz?vi organismi, un ?s ir nevis atsevi?o indiv?du vien- k?rs sab?rums kaudz?, bet saau- gums. Katrs m?kslinieks sp?kus smel sav? taut?, un ari latvieu mfiksitnieks cel gaism? m?su tautas ?patn?j?s v?rt?bas*
Oper?jot ar ?du lenibeiotu prind*
TiicdiSiu insiute Germo^OT^
?patnlbfi. Bet t?d?? v?l m?Mas dar bam nevajadz?tu tuvoties gr gata v?m normfim. Vispirms J?m??ina ie justies darba ?paaj? fbrmu vriod? un tikai tad dot spriedumu. Lab? mfikslas dari)? i r apsl?pts kas t?di, ko vfirdos grOti pateikt, tas i r Jlap* Jaul T^s ir katra m?kslinieka per m?bas nosl?pums u? da|a no die vi??, ko pats m?kslinieks t?pat ne- apfina k? dtL
M M s llddl vin?l latvieie uzmani- ssiMMi? Aota V?dj?, kas
varobteir^ ^^ ^^ ^ t i n par e e| t i q ) ^ trim- dinidm gait?s.
V?dj? Ir vair?ki Tulkot?ju insti- tati, b e t ^ ir vair?k vai maz?k pr i- v?U iest?d?jumi, tuit>ret? is institdts ir Bfaittcas univmiates sast?vda?a resp; 7. edkisHItt. ITbivmit?te Meiti et dibin?ta ?kai p?c kara un ari institOts ir ui Jauns. Vec?s v?cu universiUtia tradkdijas ir t? pamat?, toties metod?s t i s m ? ^ i^m?ro- ties tagadnes prasib?nt IbstitUts no vietots t?lu no Ifalncas, maz? pro vinces pils?ti?? Germmhelm?, kur studentiem gribot n^ribot visa enerMa VMm studij?m. Jo llelpU- s?tas trok?i un ugu?i tos te nevili na. Institat? i r bftem?ts un kop- gaM, un studenti dz?vo des? kon takt? ne tflmi viens ar otru, bet ari arm?elbas ^Odem. T?s Ir priek?ro- dbas, Im reti var dot k?da V?djas aufsfc^da. Seit ap 300 studentu un 90 m?c?bas sp?ku ieiMudst viens otru flrdl)as darb?, draudz?g?s vsilmra nodarb?b?s im sv?tkos. T? k? stt?* denti te si^K?st no visas \ ^ a s , pat no austrumu Josks, un to vidQ tr ari toemju studenti tm b?gU tad de^ Hs savstarp?jeto.kontticts Ir re?ls ieguvums ^^l^t?f Eiropas i d f l ^
Bildbas ilgst 4 vai ? jem^tri, un ai l a M ?ar m?dliei andu. finm?u, krievu, it??u, .^ p??u, sviedru, somu valod?s stenortfiju un ma?nrak st?anu uc biroja zin?anas. Viena
tailst pai aa arialsl dtlMa Hugo K a l n i ? a
K S E L S N i razniBs Hof^tt krijuma cena bro. tm S ^
isa DM Oriaiata aptver SIS toa, w? tit pliBali paiM atvlii^ pirsSi-
Vitrtafiattif JaavSra ariaulsl Augusta OaiUta
P A R l BANOAINIBM ? D O ^ to ap SM ?pp. Mtzaii romlas Isaiks
akiri ar aatora Sl g. Jabl- teju. OrimatM cena mc SJl lamalcsSJot RSttirtt lltfs . ^nvirim, abomnnt ro* minu ?a?cmi par H proe. litik, lesp. par
MaMl i t t aaika fiifaira ariaMlsl Elv?ras Kod?as
EIROPAS V?RTOS
vakida J?iivas par gdveaa meta, bet obra cbUj blA?ii prHMmeta. j dabiba i r i s. vi^>?r?jie kas ievirza studentus J a u i ^ i l?m?s v?sbir?, iUoaofij?, tautsdipniedb? un liter?tOr?. Idndjas veido v i s i ^ f i s IzgL borieonitu, tiecoties bUkus praktiskam m?r?im neaizmirit visu d l v gar?go attistibu. T? stitCtts konkr?ti seko tagadnes b?m dodot R M S amatu, not inteli^ etu?l?s rin?anaa disdiOln?s un neabofniratot v M o l dv?selisk?s un sabiedrisk?s I ces tagadnes ideoloMaa gart
n k? latviei i r apd?vi?dttl valod?s, <kiudziem bez ang?u, un fran?u valodas b?s pu?stiuai krievu valoda, tad das labs m??in?t divi gados ieg tulkot?ja apliec?bas, kas l?gs darim sag?iHl J?: kopgalds un intern?ts dod nand?hi atvietfojumu, beg kot ar 1 semestru Mi lV m kion iesp?jamas ari SUL J?piemetina, ka tie, kas k?d? humanit?ril ftirult?t? t i^d p?rvalda Idldu eksamin?ties ari p?c 1
b ^
Mi
?sSi sagrtajPj- i ??ijir ?Subi
mfii> mTlam m IpD. blasls ^ k a i l a i cena m sm^teialSi jet aaa- de ]|4s is. Mr.. i^ onaiittgriUBata sa?ems par Sl proe. littlK. mp. par fiil a m
?Sfersliet ai?sa I a a a aiissl. L I T E R A rskstaMra, tumiUitu aa grSmat rfl^ Mleeniis garbial^ sMi?i Psiadiss4ar. is.
IOILTORAS CHRONI PSlsia Aigara m^J^^fgjm ftnm irCnmi P i i ^ saiagrisbi
Jaaa?aiMaak M a i reM?aa ar tlBMMl aslimis iifsaMi AaMi*
M M i Utsra aatsli Oaitii tenSaa H r l ' kas Isaiks Jsavifa ^
an?ls Sl. Biiia Bsii. CRssMtSli I. Ssalaks ku mm
PaiiifflSil,^'^ iseSff M^S^M'^^saM
ti knika SHJM kstiaiillias, snMi MSttMMi vsifaai VMUIM alikl, k m fMi Mrnilsai ~ SoMr paSds virtakik.
Vi A0V Iteb sals itflss^ . aeaas latrisa tsitfa akltsili Igdps^arki^
SSE^LlK^ariS^^ pi?slss. . vHn ii^'
( aa 11 kaat iKSilSifl^ ^ '^ ?^ jiMssilts ail pi aMUs aMkas pimkMI aa aMkasMaiiM.
keSitas^ thMiM k^^ aag|a^ ~^ ' fftHitS?g tag?i IsmMls eSa aa iiiaalaf a?tfrittaS.
f?isate iriau?tfik? kapa A a i m l N & a
n, jaaviil
?WrW> TOM*
R 0 M A N 8
(89. turpin?jums) Tu br dt?di - pavisam dadi,^ Dagnija pretoj?s. Varbat ir dt?di. Un nav Jau ari dtas izejas. Bet ?aun?kais
i r tasi ka es pats nevaru piln?gi tic?t un pak?auties ai lietai. Es viiriOms dienas biju tfib?, run?ju ar t?ba v f r sn id t o , un nu e m u k?uvis dom?gs.**
MK?d?ir** JMums front? nekad nav bijs daudz laika dom?t par aiz-
mugum lietiim, klaus?ties politisk?s tenkas un av?u p??pas. Bet tas, kas l?dz mOsu aus?m bija atkl?dis par kurelieim UJa tom?r kaut kas glui dts. nek? tas, ar ko es iepazinos ?sten?b?.**
JS?d? zi??T** Dagnija brinij?s. T? i r masu kustiba, ko vada vairfik J?sma un sap?i, bet
ne auksta pr?ts un piere<to. Bet tas ir par maz! Tagad t? ir vbiglpr?tiga sp?le ar drivib?m. Viss t?bs ir JOsmIgs r?d? dams ang|us iid>rienot mal? pie Kolkas raga, un man atlika tikai klus?t t?ba virsnieki mata t? iztauj?ja par ncmtes st?vokli, par v?cu vad?bas no^ca?ojumu, pat par le?ion?ru st?ju d??, ka man dabrid uzm?c?s aubas, par ko p n IstI vi?i inftttm?ti un uz ko balsta savas teorijas un apsv?ru mus? V l ^ aizmirst, ka visa kurelleiu kust?ba var past?v?t tikai t?d?t, ka esam m ^ nicin?tie v?cu kalpi un Jielpbalu bar?ba, n?, na m?s, ko es murgoju!** Juris fibri pfir- brauca plaukstu pfir ac?m, es Jau tur vairs neesmu, vi?i. tur front?, es grib?ju teikt - Jfi, t8d?|, ka vi?i ir tur, negaid?- d m l izdev?g?ku d?as vai n?ves sbmdu n?kotn?.. .**
Deksnis apklusa un satraukts uz??la s?rko^u. Tad vi?
Beo?l?s un no Jauna sfika stai^t pa istabu. Bet ko man Ja darit? Ar i visi mani puii, visi kfi viens, rete? ar mani nor?va vSdeu zlmotnes. Un nu m?s esam rMinieki.**
tevi nevar notv?ri?** Dagnijas bals? bija apsl?ptas bailes. Un kas par to draud?**
,Jiauku kara tiesa,'* Jura balM skan?ja asi. Jba un fitra tiesa. Bet par to es nebaidos. Man ir Jauni d ( ^ m e n ^ un aiz kurelielu v?rda pagaidftm v?l tom?r var sl?psities. Bet es neticu gan, ka ilgi. Gaiss Jau tagad ir biezs.**
j ? an grOti tevi ied<8n?ties par b?rdainu mea viru,** Dag nija fdntij?s Juri un viegli pasmaid?ja.
Varbat es bOSu meinieks bez b?rdas,** Juris atiok<^, no- brauddams savu zodu, bet tad k|mm attcal nopietns.
JBs n^nfiu darit visu. kas manos sp^os, lai ari ais ap- at?k|os vtf?tu bOt cik nedk noder?gs un dariM ir neiedo- m?jni daudz. Ja grib ais mea puios kdsit a M Isbi adiu un stingriliu. K? liekas, no U?is n?kanas tkan kauli k kittvuii piffilML**
,JCad es klausos tev?, mm ?^et, ka pati esmu vH liel?ka atkrit?ja,** Dagnija teica dom?gi. ^J>areiz es bribos. MU?} gan kav?jos vf i ai p?rbl?v?ti aizmugures pils?t?, Ima mana ?st? vieta ir gluli dtur. l i s n sen Jau vajadz?s uzmekl?t k?du slimn?cu vai lauku lazareti, kur alla^ t r t t r t darba roku. Bet es v?l vienm?r esmu dt, nezi* ko ?mU?m^
,3iani, DaiUJa,** Juris teica r?mi un nopietni HibnL Visu ce?u urp es baid?jos, In tu var?tu bQt pazudusi n? Vents pils. K?das man bija bailes, atrast o namu tuku,^ un vi? saudz?gi aptv?ra Dagnijas plecus. .,Val tu tieim v i l nejdtl, d k vien?di ir mOsu ce|i? Tikai tagad n?ks ilga |drian?s, un Dievs vien rina, kad m?s atkal tiksimtes. Es nevar?u r?d? ties tik biei Ventspili, bet es ticu dsi|i un drott, ka m?s nepazudisim viens otram.**
Mani tu var?si atrast dt vismaz d?as par mani Bet kur es tevi?**
.,T& r?d?s laiks. V?l es skaidri nezinu, kur ?sti pats apme t?os.**
Vai bi bOsi tuvu krastam?** Dom?Ju, ka n?.. .**, Juris ?su m M l i klus?ja. Tad v l i ^ dei
paraudzijfis Dagnij?: V?l viena lieta tev ir Jfizina lai tu saprastu pareiri o
manu soli. Man ir gr?ti tev to pasadt Tu saprat?si pati, k?d??**
,J^ebl8ties,- E8 nekad neatst?u Kurzemi Nekad es neatkfii^os t?l?k vismaz brivprftt?gi n?. Es enu sol?jis to sev, un turfu o sol?jumu. Citfidi es neredzu nek?das J?gas ai aizieanai uz meiem ta?u n?, lai atk?ptos v?l UO?k! Tad bOtu godigfid bijis doties ar iniiliem uz Vficiju. ^ d ^ ea paliMu l e M un turpinfiu ci?u Ja ari Kurzemes detoksnis nenobor?sies. Kaut ari mani desmit laivas vflin?bj ^ r i uz Evtedriju.**
Dagnija aizgriezfis, aU>a]sttJusi pieri savis auraj?s plauk st?s, un tikai p?c ilga klusuma pac?la ads pret J?tfl
Tie ir lieU v?rdi bet - t? ir panfiv?ba... Bi tfk |oti grib?tu tevi patur?t dz?vu.*^
Mums pieder v?l Ilgas, garas di^ias. M?s pat nezki?m, vai tfis k?dreiz maz bei^tes. Bet lai k? ari es v?l?tos vienm?r b?t ar tevi, ir lietas, ko m?s nesp?jam groz?t, kas st?v p?ri mOsu s?kajim dzivfbim. Tiei t?d?} es tev to Jau odien grib?ju pasadt lai tavi nep?rsteigtu nekas, un lai tu vt r?bi ^?irties. ' 1 ^ neesmu tik brfVs, lai var?tu pieder?t tikai tev.**
J?BTi nav ko iid?^es,*' Dagnija skum?gi papurin?ja galvu. ,,Man nav nek? dta - tikai b t Ub tik bMI p?dfj? laik? man Ir lom?kusies doma ndmnikt i^cur un d ^ l e s fik- ten? ar visiem tiem, kas nav ne slikt?ki, ne lab?ki par mani bet tm&r paliks uz vietas uztidgi l?dz galam, m laikam es glui v t ^ i atad?u o o^**
,J?!** Juris teica dobji Tu nedriksH palikt eit! Tev Ir Jigl?bjas, Ja bOs tft taku un J?diodas p?ri Tti piederi dz? v?bai, \m dz?v?ba tev mans c ^ i Ir dta."
J i i , ml?iii** Dagnija p?k??i zaud?ja savu kluso mieru un i imt f l p M p i v i s M i ? a
d?ji^ iala mbiaos, ka lebpritttgl vabra negribu n? p?d?j?. Ja tu paliec, es nekust?u na aoll J O U ^ p?r tevi sabrukbi ? sarican? eUe?**
nl?ii?, dumj?, drtHnmg? meitene!'* Deksnis gUMIdan Dagnijas ptecus. ^Ne Jau p?r mani v i ie ^ v?rti Ja p i^ed Uem b?s nolemts sag?stle^ apraks visu mOsu tauM, un Ja ari tu pallkbi dt, m?s nab?bi vaira kop?. Me? tu,man nevari aekot un dtas man vairs nebils kur patverties.**
Cik m?s d?vaini run?jam!** Dagnija p?k?i bevairUli Jtutt r t M n t T?, it k? d?a Jau bOtu zaud?ta,.un ai vairs tikai sasietas rokas vai b?gana! Bet v?l latu i nav Iz?iries, fronte st?v uz vietas, un vai tad patied mOs b?tu aizmirsui? MH drivosim Juri, mums br viorl**
tJl?s dz?vojam odien, DagnlJ, un Dievs vien zina, kal mums var notikt rii Bet l diena pieder v mums. Kaut varbtlt m?s t? k? todien raug?mies pbmo un p?d?jo viais oM.**
Gar drenas kaud^s p?r4|:a gaisu, un Juris paraudrij?s Dagnij?: - Vai ir k?da patvertne eit Tu v?lies tet?**
, W Dagnija papurin?ja ^ Ivu. ,3?t? ir gan stiprin?ts sak?u pagrabs, bet naaii nav nek?da pi kap?, kur m a n i ^ aprakt ?triUc nek? eit Un nek?du bai]u. A r tevi kop? ^ tA**
Deksnis pieg?ja pie loga im paraudz?j?s ?r?. Net?hi. pils?tas uz ostas pusi krievi bija nometui egUtes**, un pimale spulip^a gaia k? dien& ?siem, dobjiem l?da gaia d?ca motori, un ur bur aUkan?Ja pa retam mdi krijas ?vienam. Trisreiz nodun?ja zeme, un tad atkal J?s Jauns rilko?as vilnis.
,Tu neblsttes,** Juris satv?ra Dagnijas loku un vi?u prom no tega. Jlest?vi vismaz eit**
JN l , es nej?bi baUes, nek?das. Tikai katru reid, kad s i ta i l uaidojumi, man Ji<tom? par m?jfim un par ugunlmvlri i J * l gavas^m tad esdardz v?los, lai man pien?kbi tfids M i g s ^ m a n a i m?tei un t?vam. K?d?} gan man b?tu n<^&|
JOirt !** Deksnis aizkl?ja Dagnijas muti un pievilka M s e v d e f t k U t . ^ ^ ka m?s e s a n T r a d I t t i M otram. Ja tu nezini lab?ka iemesla. M?s esam ra<Hti d z l ^ un viens otram.**
balUem a??mt?
Uff teUJajMM atoma ialts, un krievu nomettit e?OM WpJta Jau tieil vte irilietai. PavUam tuvu skan^a dobU rWoil , nn top rOto triiJ?eja un dzied?ja. a e ; ^ " k l i t * * * " ^ P " " -^"^ t ^ J DM*
4? Ju v?U..." J O T U klusu atkfirtoja un, pac?li, DaJnljB. M," vbt? pamaJdIla. Ji, MS, var&im dr?z dottSpfc
niera Ir Jau v?la." iBieaa to prejfaa no tofk