lai turpmfik
p ^ i t t i 112 jia^ ii?il i a zJDitt iiirtf?oa
?a iWO>g, piari? -^"^
mjMi p&rkfirtojttmt vii?
iJttgMiavijt, *P<*Hd
iwp|M;^devi redzam?lrosinaP m p i i u s # 1 7 . :g. bo?eviku-' '^ fll?iia staiJns jnarksls?au
?ttjti apmficitr!
l l i s k t o instttutamJ
mci?tfgM mmm
i i^:^l|U8l braukt W M S : ^ e a atrastos tuv "
Mjat pret vica vigif^ ^ i a c a jaut?juma ttjfi^ j
m m ka p  d  a ^ f ^
d)anlu uzskatot ptf"
^ m # J a 9 vald?ba. Paj^j
tij d4i^ielu par 7 n.
7'  I '
pfevsaM gaumes, e M e k i ^ a u t ar?  ? d i  l ^ l s sa\^ Ss p r i v U ? ? e t a s ^
l l d i i i e h ^ k v s i a r ? v ^ u | i m fcur?^ nonivde vm?L
i tetifelkr^?vu begemoii^^
i i l l ? l i e l ^ r e i z i a i ^ | | s o c i ^ i s m a noteic|su^jgj l i i i^knperlalisma un ^ ^ ^ ^ Mm^^ Sta?ins, uirVg^
^ ^ S e l l a p a r f skaidru knev|^ ^ ididgu k?du v a J J
" ' s a v ^ i ideju HdSko
,4V'
b. Detmold, Ldger, BL 9^, me Augustdorf 01 Printert
ickerei Stgg. BSrtel & Co, iwfibisch Gmttnd, Paradies-
11 Publiibed twice weekly. areulatloh 11.000.
)r--Ihtematloiial Refug6 Organization.
IMKKiMi. m L 1.17. Jativiri Imlk Mdta i i i un leatdlki?is. Mn^ii Latvieitt C?tr i l l Ko- altila. GiiraDi ndaktorj %l UM? Cuntis. Redaktora: P. K U M , y . Uil?i^ i - Ral^tan, L. dtarcs. A p ^ alnmk^Ibai
iBdakcDaa vadt3? A. ^ t t
BaUarat VIe*, AiiftraUa).]Bt- dakdjM adr.: OiU) 8aiwi1^ )aeh Ckntmd, n P Camp Kaaeni*. tilr. 8ehw. Gm^
Pateldba So i$aku vissirsn?g?ko patd-
Vvis?m sardu un dar?a vienl- un to komandieriem, organiz?- vadlt?jiem, izgl?t?bas un sabie- mi d a r b i n i e k i ^ un visiem iiem tuv?s un t?l?s zem?s, kas
juSi sv?tku un Jaungada apsvei*^ nus un laba v?l?jumus latvieu itr?laj?m iest?d?m. Laipni l?dzu
^edot, ka laika un iesp?ju tr?- 4?} nevaru visiem atbild?t per-
to apsveikumu pamatdoma b?tu savuk?rt mans vD?jums
i(^jiem un visiem latvieiem  H ? gad?;
Vlb?uz Dievu un tic?bu m?su tis taii?ajal lietai T - visiem c??? V25eiri^ Latviju k??t stipr?kiem, V?kicb, vienot?kiem; izveidot un Irin?t latvieu vadoo centr?ip
lu; jitbalstlt un ne^mest tr?- in?,, slim?b? un b?d?s savu tautas
neapkust ziedot savu artavu lai u n p a l l d s ^ i tai t^evs pal?dz ikvienam vi?a ^?miif^iM darb?, lai Dievs te nitiins visiem kop?j? c??? par tfvijas ?BrtbrivoSanu!
Jl ids Cebiu, Lk.o.k. ?NP r^ezidija un L C P prieks?dis, ^  C izgl?t?bas nozares vad?t?js.
Eirbpas armija idp Eizenhauers apmicrinote ar pirmajiem iespaidiem
NikiBiikss tisai
O a l o (gg). mm TOrptnol InspekciJaa nn teftjrmMrf?M^HMiftm Klrimaa ^vaapOa?t?a, Atlantu pakti^vHitu bni?oto ^  f a T v i ^ N ^ ^
^ ^ ^ tni?iai apriedto Loodon?i 9omi. Ulka, kas fteneri? r i d H , b lAUlk Isi, lat var?tn^ a^r dattdii H I I H pat vtista milit?raj?m im poHOikaJ?m aprind?m Mlaknt?l vis9 Javli- Jiimna. Ta?n Eigenhaiiera deklar?jis, ka par spitt vfaim pait?vlaiim grfitlbini vi?i cer? drfdi laUci noorganii?i ffpeolgoa bm?oloa sp?kos WJ? kontinenta alcst?v^nai pret Iesp?jamo paddmja lebmkuniL
H?g? ?ener?lis apspried?s ar Ho landes ministru prezidentu Dr?su un ?rlietu ministru Stlkeru, k? ar? ar mlUt?rajiem lietprat?jiem. P?d?jie ?ener?lim paskaidroja, ka holandiei paredz l?dz gada beig?m sakomplek t?t tr?s c??as sp?j?gas div?zijas.
D??u galvaspils?t? Eizenliauers apspried?s ar ?rlietu ministru OU Kraftu un aizsardz?bas efu admi r?li Kvistg?rdu. P?c tam vi? izUdo* ja t?l?k uz Oslo, kur apspried?s ar karali H?kohu un min. prez. Ger- hardsenu. No Oslo Eizenhauers de v?s uz Londonu. Sarunas Skandin? vijas valst?s, cik zin?ms skarts ar? jaut?jums par Atlantika valstu igaisa un llotes atbalstpunktu iek?rtoanu. T?pat'p?rrun?ts jaut?jums par even-
I Feldmanis informSts par karav?ra aizlure&nu
lOKOJtJlillJ DEVtSI ASV J I E U B T U MINISTEIJA plkv. V . Janums
^tettfis bija ieradied Ventor^ ^ i a i & i l t t N  ^ tnlonn?ties par lir?kdja prbcesa^ gaitu uz ASV.
i? ar ttdiu l?dzstr?dnieku vi?i
ll?laflc? atkal raduies
k?d?? par ra id?t mform?ji
J i I^itoa?t Jieta- itt izv?rt?jot, neesmu nedz op-
ists, neds pesimists, bet dom?ju, pareiz i r viet? mier?ga lietas
viih nogaid?ana. Ar? Ventor- ataidnfitie blj. karav?ri k?rto v i 
sas ar emigr?ciju saist?t?s formali t?tes ar? konsul?t?, tikai v?zas v i  ?iem patreiz neizsniedz. Tiem bij. karav?riem, kas v?zas sa??mui pirms min?t? r?kojuma, emigr?cija kav?ta netiek, tie dodas t?l?k.
DP komisij? noskaidroju, ka t?s ^5^.^^ JauiM rlkojum?i ?av
h i k i j f a ^ ^ ' a i d n f i l ^ pa^ ?trih?t? k?rt?.
Zin?mie kav?k?i bij. aizsargu orga niz?cijas locek?iem past?v vien?gi Ventorfas transitnometnes rajon?, i i . ang?u joslfi. Iesniedzot plau nr morandu par aizsargu .organiz?cijas patieso dabu, jaut?jumu m??in?s iz*' k?rtot DP komisijas gslvenaj? m?tn? Frankfurt?". Vdn.
tu?lu rietumvalstu ka]ra [^)?ka vien? bu stacion?anu d??u un norv??u territorij?.
Apciemojuma laik? It?lij?, k? to paskaidrojis it??u aimrdzibas nd-, nistrs Rondolfo Pakiardi. j?ener?lis inspic?s ari tr?s it??u div?zijas, ku^ pak?aus vi?a viniv?lnieclbai At-^ lantika pakta valstu bru?oto p p ? ^ ietvaros. It?lijas ministru pfiez(dent8 Al?ide Degasperi piep??aiUis parla mentam 300 miljardus Ibfu bru?oa n?s vajadz?b?m un nopietni br?(U- n?jis komunistus no jebk?diem ne mieriem, streikiem vai sabot?as. It?lija pagaid?m dom? par 12 div?zi ju uzst?d?anu.
Eizenhauers savu I|to inspekciju Eirop? grib iesp?jami dr?z nobdgt, lai var?tu kongresam zi?ot par niilt* t?ro st?vokli. L?dz tam ?ener?lis l? dzis kongresu nek?dus l?mumus ne pie?emt. Sav? zi?ojum? Eizenhauers, dom?jams, nesl?ps past?vo?s gr?t? bas. Piem., Holandi! pats ministru prezidents pret Jaunu div?ziju uz st?d?anu ce? principi?lus iebildumus. Ta?u ar? pozit?vas nost?jas #adljum? no Hol^des vald?bas pus?a ??rfl?i n?jas ar l i e l ? k i ^ sarei??jumiem. Jaundibin?jam?s div?zijas.p?rskait?t
jPBiiKi m?i aigiMalmlei M bitim gan vtaBBffiW Pr
rl?otiea tOod ar vi^pajlem k?jnieku ^^m^i etiaa iero?tem. t f i n alaiatL nuMtfslai
f l in? l savukiri tiobailjuiies pu^iitfMUM W a oevaiMtt Jaunu dlvizlju ui8W8iaQ|| fi^ IlMiiniai; U M P o ? j  ; J M t o d ^ Ueeel tt^ *^ paa i ^ d j a i materi?lfe upuri )a^Ji UtUMaa t?tfpal n t ^eaM aizsardim)ai J?ni pn^mi^?nfiU t i g | | ^ ^ ^ ^ apnlnuB llelumatn. Taiu nrti&dja 0 ^ i??kamo ? j ^ ? S n ^milvL piatilla MII 13 tt taiu toemi p?e kus paplain?t'tikt?l, ka piecas d i v i - t i n i^ueia ft^j?m, M"fttm zija b?tu Miujaa gatav?b? m(ff l ieO' ?wu kiedttl n paiaa t?U, bet otras piecas tr?s dienu d a b M t ^^"^ LkM pa?trinlnr bel MrtMia
Ei:^ enhaurs tc^?r uzskata, ka iz- pUkidJaa n Mm f S ?irigaig i r I t o ^ s br?vo tautu ap* ? i>pd%^i,^ grillbaa 1 ?enUten?s ziedot ho savas puses vi-|?|^|Qg||| | , | ^ patv?tvioa sus demokr?tisko ide?lu ? l i ^ m i i ^ i i ^ i l?nMmM un dz?ves veida aizst?anai un ^r?inratiie m Aatt?eil laMCi pan?kt ASV kongresa piekrianu ? im ii^kiubta Ideiltett tr?ksto? apbru?ojuma sag?dei, k ? l n ^ M i M i t e . ari jaunu ASV divitiju nos?t?anai * ^ " ^ ^ " ^ uz Eiropu. ?gta dom?ts n?kt pret? Francijai 20 Jsnmu div?ziju apbru?o- afh?, lai nov?rstu smagu politisku kr ir i .
no Holandes Indijas ?av?rus var?s tilcai rums to apm?c?ti
ezuos ka i , Jo vai-
Viens no patDcam?kaJlem p?rstei
Min b?s iire^Ulo,, kam pMaMta rHiitianas Dteniknnis ?liasttiatii' LftttilMi pirlaneiitl, pirf t ? M i maalitflkles ari ttdu, kia aigfiam* Hea var?a nest doUm Mtad i s
galdi? k l l ^ t I M u i r i M a l ?le- gurniem j^nertUm bi j i i kop?jais L ^ ? ^ t m r . ^ ^ MUkott ia . dk M t i t a britu, tranCu m Beneluksa v a l i t u i ^ amle lirdl?t lenlMt dtlab n
parcib pWtt. e|tfctrtw, loti Iroiti. J * ^ ^ SS*?!* gu kni? vien?ba apmlclianu, l w - SLoK?LS^ ?u, ienaidniekam IfbdUt lUetum-1 ^ ^  _ - ^ W  eirop?, tiktu n o m e ^  ^ ? S S Sto ..palnSvniefcu" vienttii, lnu fSTlZJr^S^- apmficlianfi pie^aUtos topiteiatol-l!2SLS^^ t valittt iadllkle mliiiri llrtp.jJ255!S ^ ^juSSSm^ prttigajiem. t o uzdevumi bflta. M - i r l f  L - S ^ - ' ^ ? - ! ^ yl8 turtt atMviilF?U i)lu PUBktoi.?'ggJ'^'^Jgt
^(i flsam w i a M t o l M i K pM?
aarValt ne
bet gan, iiritoitt b?stamus Uzbruku mus ienaidiilelM^ visai
Vai Mio torngr piekipsies? U N D E B A T B J A U N U M I E R A P L ? N U
? u j o r k ? (gg).  U N Rorejaa pamiera komisljaa loeeklli Kan?das sta ministrs PIrsens, iesniedza U N pilnsapulces poiltiskajja komisi Irtinu Eorejas konflikta Izbeiganai, kas visum? atbilst Anglijas ?r-
mlnist?a Bevina 6-punktu pl?nam, U N aprind?s, ieskaitot ASV deleg?oijn, is pl?ns uz?emts atsaueigi. Jo, neatkar?gi no remlt?-
tas sola konsplid?t nekom?nlstlsko valstu nost?ju attiec?b? uz til- so?iem sarkMI?s ??nas intervencijas Jaut?jum?, Ieskaitot t?s te-
fi^nu par agresoru.
ir visai maz dom?jlams, ka pie pa reiz?j?, komunistiem visai labv?l?g?, st?vok?a Korejas kauju laukos tie grib?s ar ?m sarun?m dot iesp?ju U N vien?b?m atvilkt elpu.
pMlm l l ^ a i i  v^?irui^ saist?ti p?rvald?s darb<,va]i M ni?k ^ <l|Sot n?v??oliia triecienus.
KO?PATEIKS I N T E R E S ? J A S M R A A U D S , ^ ^ ^ ^ ^
faunais pl?ns paredz pamieru, ko , lena no karot?j?m pus?m ne st?tu Izliet?t jaunas ofens?vas
gatavoanai un kam nekav?joties totu miera sarunas. T?da? b?tu
reido ar! ?paa U N komisija, sa- IvoSa no ASV, Anglijas, Pad. a
is un komunistisk?s ??nas ?rst?vjiem visu T?lo austrumu )bl?mu k?rtoanai, ieskaitot For-
is jaut?jumu. Pa tam notiktu Ipeniska visu nekorejieu kar? tu vien?bu atvilkana un sagata-
l?s br?v?m v?l?an?m vis? \?. L?dz pai korejiei sp?tu no- iin?t zem? k?rt?bu, par to rOp?- UN.
tGandriz visas nekom?nistisk?s Istis, iz?emot Indiju, pl?nam pie- ituSas. Indijas deleg?ts c?la iebil-
ms pret to, ka pl?n? nav pare- vienlaiciga sagatavoan?s ka
leram, t? ?etru vlistu sarun?m, ibi inform?t?s aprindas nor?da, ka
Ija sav? nost?j? vad?s nb gallga- sarkan?s Kfhas miera noteiku-
lem, un t?p?c dom?, ka ar? Mao- mgs pl?nu noraid?s.,
Pad. savien?ba un Polija iz- )?s pret jauno pl?nu, Padomju deleg?ts Ma?iks nor?d?ja, ka b?- pl?ns nesaturot nek? jauna, ta?u
ftur?ja ties?bas gal?gai nost?jas de- InBi v?l?kam laikam, p?c i n - tciju sa?em^as no Maskavas, lv zin?mas izredzes, ka Maskava
ar! Pekinga ieietu uz sarun?m, taj?s komunistisk? ??na pirmo * var?s ofici?li uzst?ties k? plln-
partners. Ta?u no otras puses
Bonna (gg). V?cu v?ld?bas apHn- das j?tas v?lu?s. Laik?, kad P?ters- berg? risin?j?s slepen?s sarunas un gandr?z visas valstis n?kuas pie at* zi?as, ka bez rietumv?cu arm||as E i  ropu neb?s iesp?jams aizst?litt, ?e ner?lis Eizenhauers sav? inspekcijas braucien? par V?ciju interes?j?s t i  kai gar?mejot un ar v?cu p?rst?v jiem nesatiksies neihaz.
Rezult?t? Bonna spiesta rezign?ti konstat?t, ka Rietumv??ijas armijas un visp?r v?cu nost?jas Jaut?junis atkal k?uvis ?ietami mazsvarigs. T?d?? visai skeptiski e uz?emta britu augst? komis?ra Kirpatrika Hamburg? teikt? runfu KibEpatriks asos v?rdos bija uzaicin?jis v?cieus apzin?ties situ?cijas nopietn?bu un, apz?m?jot neitralit?tes domas par tuk?m il?zij?m, aicin?jis iz?irties par rietumiem.
K? vald?bas aprindas Bonn? nor? da, nep?rprotama iz?iran?s pol?-
Smagas atvaires kaujas Koreja K O M U N I S T I D R A U D A T G R I E Z T U N S P E K U A T R ? P S A N S S C E ? U
Tokija (gg).  Kam?r ?ujork? val da drudaina diplom?tiska ros?ba un m??in?jumi v?l atrisin?t konfliktu miera ce??, U N sp?ki Korejas kauju laukos st?v smag?s atvaires d??s. A r straujiem tanku smai?u triecie niem, kam seko Uell k?jnieku sp?ki, komunistu vien?bas frontes vldus- sektor? draud ar laiku iesl?gt U N sp?kus telp? ap Vondu un Cungju. A r t?l?ku Iztrlekanos uz prieku, p?ri dabiskajam alzsargvalnlm  Sobeku kalnu gr?d?m, un savienojo ties pie Talg? ar austrumu sektor? oper?jo?m komunistu vien?b?m, do m?ts atgriezt U N sp?kiem atk?pa n?s ce?u uz veco P?anas tiltagala poz?ciju. Atsevi?as komunistu vie n?bas atrodas vairs tikai 1(H) km no P?anas.
K? ?en. Mekarturs paskaidrojis, U N sp?kiem, kas p?d?jo dienu laik? Izdar?jui ari vair?kus pretuzbruku mus un smagi bombard?jui komu nistu koncentr?jumus, joproj?m ir cer?bas fronti nostabiliz?t vai a i l , elast?gi atvelkotles, notur?t vismaz P?anas tiltagala poz?cijas K? jau to r?d?jusi nesen? pieredze, ^ tas b?tu visnota? Iesp?jams.
Draud?gas liekas vien?gi zi?as par lieliem pastiprin?jumiem komunistu gaisa sp?kiem, kas var?tu apdraud?t U N vien?b?m pareiz?jos apst?k?os tik ?oti noz?m?go gaisa virskundz?bu. T?pat komunisti visos ie?emtajos apgabalos drudaini Izdara jaimas mobiliz?cijas/sag?d?jot sev vienm?r svaigas rezerves.
tiskaj? lauk? Jau sen notiku^ M i U - t?ra i^i?ira?fi? savuk?rt atkar?ga no sabiedroto nc^ietnas gribas, stetnot V?ciju par p?fbiieru ar vien?dletn pien?kumiem Un pie?irot tai art H - ddgai ties?bas, I t to ar Uehi Intercdi gaid?taj? atf^ ild^ es run? sv?tdien Blle- feld? uzsv?ra Rfetumv?djas minis tru prezid?ts Adenauers.
Aiiaerik??u Joslas augstais komi s?rs Mekloji savuk?rt soUJis atbri- vot no valdKbaa budeta surmnas aiz- sar^ribas m ? i ? l ^ t?l?k sai?ainot okup?cijas izdevumus.
Ta?u liekas, ka p?k?ais klusums V?cijas remOit?riz?ciJas Jaut?jum? tiebn nav btez dzi??ka pamata. Britu un ?pai fran?u aprind?m neatlaid?gi iest?joties par 4-val8tu sarun?m, pinns ai Jaut?jum? tiktu pie?emts gal?gs l?mums, beidzot ari amerik??i liekas b?t main?jui savu n o M j u , un t?d?? palaik rietumvalstis eventu?li cenas izvairities no Jebk?das ridbas, kas var?tu nelabv?l?^ ietekm?t pa as sarunas.
A S V ns?AUKS 18-GADIG08 ' Vafingtona (gg). A S V prezidents
Trumens aizsardz?bas miidstn Marals p?c apspried?m ar vadoa j?m milit?raj?m un poUtlskaJ?m person?m pankkstIJuSi r?kojumu par 18 g. veco amerik??u pNid4auanu iesaukanai kara dienesti A r to A S V sp?s l?dz ? gada 30. J?nijam paredz?to 8,2 milj. v?ru viet? zem iero?iem r??in?ties ar 3.462.205 kara v?riem akt?v? dienest?.
Jaunas amerik??u vien?bas uz Eiropu Vaifaigtona (gg).  A S V prezidents
Tr?mens k?rt?j? preses konferenc? nesen paskaidroja, ka paredz?ta t? l?ku ASV k a ? a ^ k a vien?bu nos?t? ana uz Eiropu. Nos?tot pastiprin? jumus Atlantika pakta ietvaros, vi? dom?jot turpm?k iepriek sazin?ties ar kongresu, toties okup?cijas sp?kus V?cij? ari n?^tn? p ^ vajadz?bas palielin?t bez t? piekrianas.
ASV sen?ta ?rpoUtiskaj?s deba t?s liel? m?r? pier?d?ja, ka past?vo?s domstarp?bas starp demokr?tiem un republik??iem neskar principus, bet gan metodes, un ka t?l?&a.ASV m i -
ilit?ra pal?dz?ba Eiropa un brivajd
pasaulei nav apdraud?ta. Turpm?ko ?rpoUtikas kurau ai virzien? gal?gi noteiks tikai p?c Eizenhauera atgrie an?s no Einnims, ta?u jau tagad pa redz notur?t apspriedes starp vado ajiem demokr?tu un republik??u ?rpol?ti?iem. Senators Tafts, kura savrup?jais pl?ns ASV un briv?s pa saules dro?bai, balstoties m sp?d- giem 1 ^ un J?ras s p ^ e m , rad?jis Eirop? liehi nemieru, ?das sal'unas silti apsveicis.
Sav? saimnieciskaj? zi?ojum? kon gresam prezidents piepras?ja at?aut vald?bai tad??^Udz 1051 g. J?fijam Iz- Ifet?t lidz 140 mfljardut tolam
 mbiti?iim, liet toiMr kain bUosI Inlafeia un paaia*
lliN^ ^ k t l v l tiov?rai k l paiaiB aa- vUa, i i ari vira vlaaaa vai otiaa no- i?etaei Mfpii ^mma i t u p 6 m ?t gl^fem, varii atslirka Jaiinb lalviefc dtlselB aakroidoiaiial ir p a v ^ BoaMid^ Oaudi. Vatno^unag ne vieo ?imenea aavoa ieHIJoi tHUcim?MM? bet v?l valrik vfaa pleaugaio im H?nritlgo^ dlv?ko ipwa, kaa, aiiblldl* netlea ar apallidii O?kiniem ekato- ImiM iieteflmml[iflu Ir dev?ri ne-' akallinnia g??vnoiii pleaabiu? lab- pnngl vergo t^ema |iqa inalliikin no videa rad?t?m U a r i b i m im netlkii- miem* f .
U B Ja nu tornis llkie?a Iklaial atundai p l e n j j ^ n t i , ilmigafr^ ptenm?sim un p?r^dnialn kaui da|a no m?su samiem un idikctm cer?b?m atgriestleirtalvIA tikai taa kB b?a neaamaltlto l i t v l A sirds, bet kum?iiMM im tra?lMm v?rdu kauj?m sapratis, k?dOtvi?i ia nasta aavoa pleoof 19M ifai k i ? a aoim lldt llkie?a ^ U K I U vietai
VtA eaam pletiekofi daiida un no- plefal pirdondUttil un atalnuli d k Uein m??bas mantojumu latvisk?s dv?seles ncmlrallba? a Odii tam elk p?riledgu pien?kumu anuns no- devuH mira veda l?vi un n?tesf n a Ir vi?u aMIs kaa saglab?ja m i - ralatvtoUsdiliAaa un Dieva attl?a- mea grihnatu tautas Maamaiit To reiz?jie lemea UkumI un i^Eito vald nieku dati al??vi os dlv?km inalttlt V?^ V?czemes p?pju gtivtein vai Krimas lat?m austiem t e p ? ^ n lon?r vi?i nekad nek?uva vergi JUM drlkU M , run?t un smleHes Hkal ear aavu kni^n mut?m. Tte p M i l - flU? dilvoja un nomira k? ?ietami bmerigl ehlt?jl bet vi?u biuribaa  I el?ai ??m tobestlbu sa??m?m m?s, briv?a U l v U u pledsIvot?M un iMMsIvot?JL
Ari m?ra Jaunatne Ir io ail?n maa- llBieee, bet ial Dfeva sv?Hbiri dsl- vflNM slkal J?Uek Iee?t m?ra Hkle?a iMiauddgaJi gultn?. Taa b baifs un daudareii nHi?lga f^n?koms, bet kompranira iett nm nekffl: ariSa drikUirim alirfeites Mkal kopi ar aavn n?kotni Tas k vec?ku un mira ci?aa MganUcUn rasag?kals pien? kama vlaoi kontinentos.
P t l i e i f
1 -r