L A T V I J A TrSmem ai^dina
Mlir valsta lilde^ V i M H t m i (11).  Fiedtiotiet tat* riki?a kmoluitu or^$iii??d|As {(Amcrtooi for DemcilEratlc Act?onI r?koti^ iait!sti prezidents Tru* mm X9i? rtts^, kis?? brfdis?ja imt* riki?uft AO komiliiitaia maldii p;op<- fifidis, ttip cilu telkdini: ^Mfi if?ba fttii labi, ko tas noz?m?ta, ja it}tiilmi ielittzloi ari pm mums. Mi imim, cik gritl paklatitlm taa> titt tbrlvoliti 60 MaskavM* M?s lam pltmlzijtili k i pak??va de* mokraiii^ot ?ecbui k? sagr?va vi?u vi^dibtt, k i noslepkavoja un ieslo- M?u dfltmioi tdkstoliem vadolu po* IU%tt IHf tsa ari pierediijiili k? Balli l i i taittas dzina proj?m no sa* vim m?jim k i dzfvnlekui. Ar ba?m mma$ n?cis konstm?t nekaun?go un pt?voc??oo kmQmsta akciju Kor??i,** I
mm G i ^ A lecii STOKHOLMAS OSTA Stokbotaa (Vi, - No kiie- vu ku?i Beloostrov Stokholm? atkal nob?dzis k?ds repatriants, polis, kas li?ndos? sse-noskaidrotos apftik}os non?cis uz ku?a un atrad^fe ce?? uz ?e?ingradu. Stokholmas ost? vi?i p?rl?cis p?r rel^ ?iem un meties b?9t. Divi krievu sargi v^Mim i^koiui) m pans reizes gandr?z ari notv?ruSL Po!!S tomir lirivies un lurpin??is b?gt ostas muitai rajon? kur to pagl?buli divi zviedru str?dnieki. Kam?r viens aiz-kruftoiis g?slit?jiem ce?u, otrs iegr?dis b?gli gar?mbrauco? mailn?. kas to novedusi uz policiju. Krievu m??ina ^ umi aptur?t mali?u palikuls bez pa- n?kumieaL
N?vi tirannicm^rivibu darba?aud?m!"
 Ka darbojas NTS - sarkananniesu pretest?bas organizac?la Orf^e {di).  Vien pres? Jau vair?ikar! rakst?ts par rietumu pasaules b?stamo ietekmi uz padomju okiip?c:]ds armiju karav?riem Eiro* p?. Si ietekme tikai veicin?jusi ?ecer?gu domu raanos un iek?jo pre- p?rst?vju, raksta We!twoc!ifT t! tsot atrodami ari augst?kaj?s padomju iest?d?s, tiem pieejamas daudzat ale penasNKVD akt?s, tie re?istr? dau-dzos vilcienu sast?vus ar repar?ciju prec?m uz austrumiem un k?rt?ji in-testibu. Padom?a okup?cijas armij? 1 form?ti par vis?m padomju ka?asp?-V?cii? pat past?v ipaSa pretbo?evi-? ka kastib?m. ?ds st?voklis rada st?ska pacrrid^ organiz?cija KTS. par ? lielu nedro?bu, jo nevien* padomju kuras darb?bu tuv?k raksta veices virsnieks nevar piln?gi uztic?ties pat
Amerik??u izl?koanas dienestam pamiet ,,paslepkavigu naivitati'' ASV V I I S N I E K U ASS UZitUKUMS ? A S U PEIEKSNIECIBAI HFiiOflM (mr),  Izplat?tais amtri* ki?ti lurniis l ^ k sniedz divu ame* rik??u iilOkolanai viranieku sausi* cioniltt rakstu, kas satur asu nzbm* kurnu ami^iki?tt armijai, i l ipaii sit* penu?am inform?cijas dienestam. Autori ir ^ ASV Izidkolanas dienesta 8k!lvs virsnieka AnderhiHs un rmr vat virsnieks S?Hers. Raksts sast?d?ts Isl pirms Anderhilla nesen?a iesauk-ianas akt?v? dienest?. Akt?va virsnieka nesaudz?go uzbrukumu aavat augst?kai priekinledhai dzivi diskut? amerik??u sabiedr?b?. Abi iztCikoanas virsnieki p?rmet rml|al ka t i k|uvusl par upuri Ipa-I i i psidiozfri un nek? neesot m?d* Jusics no krieviem un vi?u c??as metod?m. Visa amerik??u strat??ija esot tizbdv?ta ap atombumbu un t?* lajiem bumbveifem, kas ktuvuii par amerik??u ..Malino linlju". Izt?ko-lanas dienestam rakst? p?rmesta fpalslepkavlga naivit?te'\ Armija pat neesot bij*^t sagatavota ^domju tankti T*34 darb? laianai. Pirm? ofi*
THmdas ikola .t (T^tplnijums no l . Ipp.) fianfgafs lldzeklk m!era saglab?ta* fonda kai? pallaik skaidri ?audi DM S^ 0&3,t3. LIdz lim no LPP pa* balstos Izmaksits DM 14810.^. Ist* vititt ktiltOris fonda kas? pallaik 0M[ 3*693t5Ck K Batodia zi?oja par darb?bas p?rbaudi Dillngtiiaa nomatnH komUtji tin pieteica rev?zijas nozares laska* tus bl|* Dillnpnas nometnes komi* ttjsi m skolas starpl L C K nolemj atrldtis lletti Izbtift, sadsot tzstivo-io akolas Izdevumus. V, Skaistlauks it?oja, ka ar Svibu Gmindes nometnes likvid?anu. Izbeigui darb?bu Daugavas taukota un b?rnu dins, Micibas l?dzekli p?r* vesti uz fngoltati. Ulm?, B?ikes ka-armjo nometn? darbojas b?rnu d?rza. IHIr?jo nomet?u b?rni spiesti^ ap* mekl?t v?cu skolas. Virtemberg?-Pden?. )a atskaita ludvigsburgas transitcantri esoos, vairs tikai ap 600 latvieu. A. Vanags zi?oja, ka SlezvIgi.Holiein? v?l mo latv eli. no kurlm str?d??olo loti maz. Tau-tiflu dzivis apst?kli grOti, jo j?iztiek no v?cu iest?iu issniegti pa* balsta. B?rni pa liel?kai da?ai apmekl? v?cu skolas. R. Kukainis it?o. ka ari Le?assaksif? ap 3000 latvieu. Ari a m?su b?gti pa liel?kai da?ai p?rtiek no v?cu Iest?u pabalst?tam. Attiec?bas ar v?cu iem?d?m kor-r?ktas. Skolu ?aut??ums izk?rtots labv?l?gi, J. Niedra zi?o. ka Ziemel-riini^Veslfil? ap 1500 latviei Darba Iesp?jas Vestfll? lietikas nek? citis vien zem?s, t?p?c str?d?joo vair?k. B?g|u apg?den jaut?jums Vfstf?l? Izk?ftots teicami. Darbofas vair?kas latvttu tautskolas un ?^ m-nazlfa Angustdorfl l^n apsveicams pas?kums Ir ?ime?u m??t?u bOve irtemniekiem, kurla novietojas ati lat^ell. Stutgartes v?cu aaci?ldemokratu laikrakst? WSrtemberglscb Abend-ititttng Iespiests ?oti ass rakits pret LOC un laikrakstu Latvija. Cik var aprieat p?c apst?k?u att?lojuma, rak* stu v?cu laikrakstam pies?t?jis k?ds latvietis. Rakst? LOC un Latvi?ai p?rmestas Jaistlskas tendences un dtmokratitku b?g?u, savilkt soc^?!-demokratti raj?ani nometn?s'. Rakst? atk?rtoti Zviedrijas Latvju Zi??s hteiktia p?rmetumi bl}. Latvi* ?aa galv. red. V.^ Lambergam un v?cu Iest?des nz?lc^?tas kaut ko dar?t ,XCK patva??bu ierobeoanai". LCK p?rst?vim, kas Ieradies v?cu avizes rtdakd|?^ t? autorxi nav izdevusi, bet pateikt!, ka k?ds no r^#miem latvidiitm Zviednj? ir vi?u avizes sp#ct?lkorespondents. T? k? raksts viscaur napatiess. LCK noltoa v?cs av?zei ies?t?t pretrakstu. LOC ar patiesu noMlu sa?ein!u zi?u, ja o nepatieso un latvieu labo v?rda graujoo rakstu Hd^rn b?tu rakst?jis k?ds ^ ^ a m a latviatia.
ci?l? rokas gr?mata par padomju armiju izdota tikai pag. gad? un pie tam ..stingri srepeni". t? k? to nemaz nedab?ja IMII tie. kam tas visvair?k bijis vajadz?gs. Vad?t?jus izraugot gluli t?pat k? pasta dienest?  p?c Izdienas. Viduv?is pii^ ta direktors v?l nav nek?da katastrofa." teikU rakst?, ..bet viduv?js ?ener?lis var noz?m?t postu/' Raksta a?tori Ironiz?, ka amerik??u milit?ro vien?g? k??da esot t?. ka esot aizmirsti pavaic?t krieviem^ vai tie ari p?c liem pl?niem r?kooties. Beidzot abi virsnieki s?dzas par ..neticamu nezin?anu* attiec?b? uz ie* naidnieka taktiku un iero?iem.e Raksts ilustr?ts vair?kiem konkr?tiem piem?riem. Mcimitreli kMiiilsil
ftiMai - liaMiti pilcilaf pdispcMl Takto (II). - UN karasp?ks Korej? sp?cigoa tanku un k?jnieku vien?bu uzbrukumos Izsitis ?inieu armijas no nociiltiii?jumiem pakalnu Uni?? gar Hanas upi. Sabiedroto tanku vien?bas jau sasniegulas Seulas priekpils?tas, bet artil?rija nemit?gi kap? bIJ. galvaspils?tas centra rajonu. 8. amerik??u armija iesaist?jusi c???s savu smago materi?lo p?r?kumu sag?d?jot Ienaidniekam milz?gus saud?lumus. Komunisti no zieme?iem stsidzfff pitgidi pal?gsp?kus. Au* ?trumu plekraat? ledegu?i s?vas cl* ?as, kur?s iesaisti?u?s ari amerik??u j?ras ap?ki vien?bas.
I G A U ? U K ? P T A S O U N S T O M E R MIRIS P A S N A V I B A Stokbolma (II).  Stokholmas Igau ?u laikraksts V?Us-Eesti atsauc vai raku ?rzemju laikrakstu baumas par igau?u kaptei?a Dieva Duna nosl? pumaino n?vi. Laikraksts konstat?, ka li?a sekcijas protokoli Izsl?dzot var darb?bas paz?mes, un ari policija, kas n?ves gad?jumu slkl izmekl?jusi, kategoriski noliedz slepkav?bas iesp? jas. No Somijas zi?o. ka igau?u kapte! n!s Treials. kas izb?ganas m??m??u ma bija noties?ts uz 10 m?neiem cietumi, spriedumu p?rs?dr?jjf. un tiesa v?lreiz caurskatk vi?a lietu.
ned??as laikraksta We!twoche. Organiz?cijas inici??i ir sa?sin?jums no sauk?a: Nesam n?vi tiran-ntem! Neeam brivibu darba |aud!m! (?esjom tir?nam smer?! ?esjom tru-?a?:msja svobodu!). Taj? darbojas l?dzi gan kareivji un instruktori, gan augst?ki virsnieki, ieskaitot ?ener?lus. Organiz?cija uztur aakarus ar tiem karav?riem, kas aizb?gui uz rietumiem. Nav gandr?z nevienas liel?kas apdz?votas vietas V?cijas padomju josl?, kur NTS neb?tu savu Zviedrija 16J00
str?d?joo baltieu Stokholma (11). * Zviedru prese public?jusi statistiskos datus par ?rzemnieku skaitu Zviedrijas darba tirg? uz 1951. g. s?kumu. P?c iem datiem I. janv?ri Zviedrijas darba p?rvald? bija re?istr?ti 16.715 baltiei. Iepriek?j? gad? ta skaits bija 17.171. T?tad sarukums visai niec?gs. ?iet, ka aizbrauc?ju viet? no V?cijas un cituriene ieraduies jauni baltiei. Sl statkitika mums r?da ari. ka runas par baltielu masu emi* gr?ciju 1950. g. tom?r bijuas p?rsp?l?tas. T? k? 70 proc. baltieu pak?auti zviedru darba tirgus statistikai, visp?r?jais baltieu skaita patlaban Zviedrij? var?tu b?t 25.000. No Uam ap 20000 igau?u* Visp?r?jais ?rzemnieku kopskaits Zviedrij? 1950. ^ad? iev?rojami pieaudzis, ievilki uz norv??u un somu r??ina, kopskaits ^ada beig?s sasniedzis 213.000. No jauna darb? ia* saist?ti 13.905 ?rzemnieki
Parcizimi liKnels liHtdii i U r ? f A i i M
fllsa salas Latvijas s?tnis J. FfldmaRls inform?jis larjtrakstu Laiks, ka tiem latvieu b?g?iem, kas pag, g. no Zvmd-rl|*s ar ku?i M?sen Ieradis ASV nn v?l atrodas inlern?jumi Elisa saKI, atbr?voana sagaid?ma jau tuv?k? laiki , lesp??an^, ka uz Ip&U riko|u-ma pamata vt?us atbilvo jau pirms kongress b?s pie??mis likumu par patv?ruma ties?bu pte^^?trlanu. Par o 'iStvieu l-kteni imeres?jls ar! ASV tautas vjetn'eku nama deput?ts K. 0 . Armstrongs, kas paredz?jis ierasties pia intern?tajiem. MASKAVA DRAUD ASV AR NIRN* lERGAS TEIBUNAU LIKUMIEM Maskava in).  Pad savterahas ?rlietu vadit?|;em tuvu st?vos ned??as laikraksta Novo-e Vremja , g, 3. o*r? ie?pmU atkl?ti drauds ASV. ? Ievadraksta %in vair?ki %iki raksti ?VeUlu amertk?o'4 ,,kara no2;eg\5mam'' I T?lavos ati^ tMimos. P?c 5!arp?aut;s-I k:m l i k u m i ^ , kas nosoda kara a-gatavoianii ijn kara ?^Th?bm laiki izdar?tus mi^qvm^%, sm^rik??u rici-ba Kote:a esot .visbirxjt?iiki agresija nor.eguffis' pret ciUie-cib^': Agri \ vi v?ra amer.k??;em rJkl^!:e atbild?t surp*\;!:.k? tim?. kas \:?:em
Vad|M ndUralitete  (Turpin?jums no I. Ipp.) stipras rietumu aizsardz?bas sist?mas Izb?ve, Vaingtonas politisk?s aprindas apz?m? notas par Upiaki krievisk?m, nor?dot, ka nav Iesp?jams no t?m Iz* lobit k?du skaidru un noteiktu prieklikumu. Toties t?s satur veselu apvainojumu virkni, aevi?i agresijas sagatavoanas pl?ksn?. Maskava ;a-mato savus propagandas melus ar ?en, Eizenhauera Iecelanu par Atlanti sko pakta bru?oto ap?ku virspav?lnieku, V?cijas apbru?oanas priekdaitiem, preeidenta Tr?mana ua Plevena apspried?m u. t, t. ?rlietu ministrs E?esons nosauc notas par tiru propagandas l?dzekli, nor?dot, ka taj?s nav nek?da konkr?ta satura. Kremlia p?rmet not?s citiem to, ko pai dara. Ang?u vald?ba ar notu saturu Iepazin?s ceturtdien. Potsdamas b?ze ang?iem nav pie?emama, k?d?? Lon donas vald?bas aprindas v?las ?tr? ku sagatavot?ias konkrcnces san?k anu. kur roskaidrotos, vai Kremlis visp?r nopietni dom?jis savia prieklikumus. Londonas prese nor?da, ka Pad, saviecibi durvis uz sarun?m nav azv?rust, bet nav t?s ari pav?- nm\ pU^?k nek? bija. RIRDANA PAIX)MJU ANKiX)TI (21)
saviem tuv?kajiem biedriem. Org?ni z?cijas centr?le atrodoties Berl?n?. Vilmersdorf?. bet galven? centr?le Hamburg?. Min?t?s organiz?cijas nopelns ari esot, ka padomju iest?u aallgto apie-gu v?rdi, kaa zin?mi tikai nedaudziem krieviem, dr?z vien lop izzi?oti RIAS raid?t?j?, br?dinot padomju joslas iedz?vot?jus un paraliz?jot o a?entu darb?bu. Pagr?des organlz?d-jas darbs Iespiedies ari padomju milit?r?s p?rvaldei centri Karkhorsti. kur pag. gada februirl bija izplat?ti br?v?bas saukli krievu valodi. bet vain?gos neizdavis atrast. K i d i padomju kadetu skoli Potsdami skrejlapas nomestas ar ra?et?m, bet Ro-stoki pag. gada septembri k i d i nakti galvenaj?s l?lis bija Izl?m?ti pret-boiavistlski plakiti. Vain?gajiem izdev?s aizb^t automobili L?dz?gus propagandas materi?lus bieti vien atrod, kontrol?jot padomju karav?ru person?g?s mantas. ?oti akt?vi NTS r?koj?s pirms p?d?j?m v?l?an?m padomju josl? 15. oktobri. Laipcig? MVD velti p?l?j?s samekl?t neleg?lo plak?tu l?m?t?jus. Padomju lidlaukos un kazarm?s austrumu Josl? Udz im izplat?ti desmitiem t?kit<^u uzsaukumu, Vai gen. Kurts Mcijcrs vad?s v?cu armiju? OUva (k).  Kan?d? llala lev?rlbti rad?jis k?das armijai augst?ko virsnieku grupaa l?gums  ap?lot par kara noziegumiem noties?to v?cu trieciena armijas komandieri ?en. Kurtu Meijeru, kas Jau kopi 1945. g. s? ?ubransvikas detumi. Sabiedro to tiesa to s?kum? sod?ja ar n?ves sodu par to, ka 1944. g. j?nij?. Nor mandijas Inv?zijas aikiaiUI, vi? K?-nas kauji bija pielaidis 150 sag?sti to kan?dieu aplauanu. P?c tam n i ves sodu tam atvietoja ar m?a le slodzijumu. Kan?das milltiria aprin-dis ?en. Meijera min par kandidi tu n?ko?s Rietumv?djaa armijas komandiera amatam. Nesenie v?cu ?ener?la pretinieki  augst?kie sa biedroto virsnieki par ?en. Meijeru atsaucas k? par loti sp?j?gu kara viru* Parf?ms, kas
smaro 5000 gadu Kairo (11).  Elkvataa Izrakumu darbos, ko vada ??iptieu archalologs prof. Abdelhadi Hamada, 5000 gadu vecaj?s kapen?s Izrakti kv?pin?ti stien?i kas Jau Kleopatras laikos pieder?ja pia ?patn?kajiem orienta senatnes nosl?pumiem. Senajoa rakstos las?ms, ka ??ipt? bijui paz?stami pa??mieni smaru raoanai. Udz im par to tr?ka lieti?u pier?d?jumu. Tagad prof. Hamadam Izdevies atrast veselos 7 ?dus 12 cm gartia stien?us. Preses p?rst?vju kl?tien? profesors pier?d?ja, ka seno autoru apraksti par burv?gajiem parf?miem nav bijui p?fspll?li. ..Nif^clga da?i?a is substances." raksta urn?listi, .sadegot att?sta loti stipru rou un jasm?nu smaru. kuri piejaukta v?l k?da cita savdab?ga smaru nianse." Gaiss bijis parf?ma pies?tin?ts vair?kas stundas, kaut ari eksperimentam izlietota loti niec?ga da?i?a stien?a. Pats prof. Haroada atz?st smaru par ..neaprakst?mi intens?vu, bet loti pat?kamu."
Labi gaa
IZMI?INAS ..MECHANISIO* SIRDI I?folorka fmd). - K?d? Filadelfijas slimn?c? p?rbaud?ts ?pas apar?ts, t s. mechanisk? sirds, ko turpm?k paredz lietot ari. oper?jot cilv?kus. LIdz im apar?ts p?rbaud?ts, oper?jot su?us; tas sp?jjs aizst?t sirdi uz 7t min?ti, p?c kam izoper?t? si?a sirds atkal ats?ka norm?lu darb?bu. Mechanisko 5^rdi vispirms izm??inik. cenoties
? pfamirtslct N-nftlsiT^ai tritrsnila llk^-
I Kabom. atbrauku!, kolhotnieki ? S^SiSSl^ in^s^l'", is?d??-:, U nupat bads e.ot oS??. 1 ? p , ' r X  K-ah , .n .k . paliek priedg,: .Gll. ;bjNff i ? Jn' JtZ ' i? . t? ar-, m?, comajam. biedri Ka?j?in: ] sUgi , p^m piegid?iot UmiuSi* 4   i  3  Q . , arter:j?i.
totdian. 1951. g. 10. fahniin D A  O S V ? R D O S Jainaii VaiatftoBai DP kolii? ^M?s?^i I^ons Dibsons, kas Karus! viet? st?j?s pag. gada decam* bri. ieradies Eirop?, lai par b?g?u i ^ ce?oanas Jaut?jumiem apspriestos ar amerik??u augsto komis?ru un em^ gr?djas lietu k?rtot?jiem Frank furt?. No partliai Jao iz i t i tsto SS tta|i kostatiU, aekojot parlamenta dtpa t?tu Valdo Magnani un Aldo Koli piem?ram. Krize italu kom?niitii parUj? izv?rtusies tik asa, ka biji j?atliek pirmdien paredz?taia gana* r?lstreiks. k? ari ieprieal piataikt? partijas diena. Rdiarda laiki ao Paftsaa v V. ?orkn ~> 10 stund?s un 13 min. pag. sestdien aizlidoju^ Air Fran?a sa* t?ksmes lidma?na Constellation. Ll<^ mdUn? atrad?a 32 pasaieri, nn t?s vid?jais stundas ?Uums bija 5TO km. Naticiat aapirbaidltla bdmh sMa***. tHkts Vatik?na aidnijuaii kato?u garidzniekiam un tldgajlam v i a pasaul?, jo nepirbaudlU apgal, vojumi par| pirdabiskim paridlblm un br?numiem varot diskredit?t pa* tieos br?numus. Padonja apsiddbii par ASV agitt sivtem aolikia Forozi UN sr Ua. lu vairikmnu tredien noraidljuil^ 637 k i ^ atpraia ASV Pad, i a ^ BibaI, ko t i sa??musi kara laiki pie abu valstu nomaa Ilguma. 2S diviziias Bo paradz?tia 40 ap i^musies uzstidlt Francija Atlanta pakta bru?oto sp?ku kodolam, I?a holandieu laikrakats Barli?ska Tld* enda. LIdz ar to nepledelamlba p?c vicu vien?b?m J?tami samailnotlM, P?c 12 fUaaiai no ^balt?s atr skav?m atbr?vojies 26 g. v. b?vstHld nieks Gerhards Freiaegers, ko Aoitri* j? pia Hdligenbluta apraka lavllm. Apraktais cieto sniega kalnu, kas im p?rv?lies, s?kum? acis apstr?d?t kii* 1?m rok?m, v?l?k dab?jii kido koka un ar t i pal?dz?bu tik ilgi radaz, ka* m?r detmitaji dieni paridIJuiiai ato-dga gaismas sprauga. Dtvpadsaiiti diani vi?u atraka bassama?i. Ariti domi, ka Freisegara dzlvfbn ladoaiai glibt No 20  aagsti biv?i iiiUtiitt Bulo?i, Frandji, nogizii kida t t ^ nieki un palika naiavaiooti. Ta OE* tv?ra telefona itiepulai. ASV dzelica}aiak i^ralka apdiaa? Korejai dnitiju apg?di, padtaidtoja amariki?u mobiliiicijai p irraMi prieknieki Vilions. Dzahca)B(ika streiki piedalis 160.000 sUi&ilakpk
m RMarlki?i karav?ri* te^lm dai?ai AiK^U|i k i pirmo ASV ktjaia ku ap?ku vietraudi, sa?lomii ?itll nelielu grimati?u ar sikim panjicS bim par to. k i Angllji Jitavad?i. S M l a  iiilipdtai iUmit B O X^ nijaa m?a melam Aaitriu&aMi sikui viaitlai uz augl?go plakraitei rajonu, mekl?jot ?danL 11 lilo?i ao ?auti, Jo baldis, ka Ua var apdrattUt apdz?votos augl?gos apgabalus* Ar piekto a k ^ z i j s sokalgl li il?gaiiai atombusba izmi?inihimi Nevadi, ASV. Nov?rotiji koniU* jui, ka p?d?ji, otrdienaa akiplokiji, bijusi liel?ka un ieipaitUgika adci Biktoi iprUdzieni. Pat 500 km atti laji Holivudi tr?c?juas logu r?tis. Smaga dzaizca?a katastrofa ?|i^ k i otrdienas vakar? prasljuai 81 cO v?ka dz?v?bas. Vair?k naki 500 strii-nieki, kas ar o vilcienu davuliasao darba uz m?j?m, ievainoti un nagi diti alimnicis. Nodok|Q paangsHitiliBa ASV pm 10 mfllardlam M i n i plaprasljii pra zldants Tr?mens koi^raaam. P?a^ dents pazi?oja, ka turpmik paradii* ti v?l jauni nodok?u paaugstlniJuflU. Jaaau slepena iaro?a soUktavai Italiji atklij gandr?z vai katru <fif* nu. Sestdien k i d i Mil?nas fabrik? starp citu uzig?ja 6 lomet?jus, ra* kas gran?tu, mun?ciju un vienu bm* ?u cepuri, ko greznoja sarkans zvaigzne. Tai pa? dien? k?da garidt* nieka dz?vokli Redija Em?lijas provinc? uzieti Iero?i un munldja. Kust?bas brivfba aagini diplomi-tiem Ierobeota Par?z?, zi?o F r a i ^ jas ?rlietu ministrija. Br?va pieeja ttt* g?ru diplom?tiem atlanta tikai trfi fran?u departamentiem. Piln?gi tism noliegta apmekl?t Eiropas i^Jtf t?bu. Ari UalbriUDili aagira i^omt-ttem ierobeota kustibaa br?v?ba. Tli turpm?k var?s kust?ties v/anigl 30 km r?dius? ap galvaspils?tu! T i ir it* bilda neienajam ungira vald?bu ail* liegumam ?rzemju diplom?tiem pirtet 30 km r?diusa l?niju ap Budap^to* Par lanaai darba rotai lodlbteii?-ttu amerik??u flotea vien?ba vajsdsf* b?m zi?o ASV armijas galvenie t?bs Eirop?. Jaun?s darba vienibii b?s stacion?tas Bremerhafen? to Heidelberg? un to pien?kums a p k ^ un apsarg?t ku?us. 50 standaa Bapirtraakd nMiii Zlama|IUIi|i, kas no jauna Izra^^ lav?nu briesmas. Sniega kalni, k? kl?j kalnu ce?us Thentas apkaimi daudz?a viet?a sasniedz 10 m augstoo* Arf Aos^ifi Jaamas saiaga UttoH pras?juas atkal vair?ku dlv?ku vibas un nogriezu?aa no ?rpaaaaiii vair?kus kalnu m?tnes un ciemus. Dieavidiiorv??ili vair?ku d z ^ co?a Uttijas ieputin?tas sniegi  kluvuias uz vairikim d i m t o mUi^ tojamas.
OD
m
li**! "
p v n n mipiieiiUi fcktopu .
iktiil fio jatma ii ,ksdbbriil i?iikls (i?ttivji niljai ministra - ilte pBcI?i: i t l i t b i alidftiiS ii4irotsite notas, , \Mi kpM nsapmlt.. jOim utii piid? _ ^
mn VldjM, norSdot iPMAmu n drofiba:, Ico.egrulJ No m ijralvajiemi ? f   Mdittik* :|JW plekiitJJu w yWt|o]ot lava T?.*ltpflBl{- ?j? jptth dubiba, ki braidltajlr
i. .
liku