i I
I l
t A f V I J A Sestdien. 1951. g. 2< f^mirt
Poju n)u?a)e ar latvidfu i2sultta)iem Sverdlovskas melos Mkm CcUna kTita kiievti gOsti
t94t. a. t i ?dniji k&d? Poliias k!o* sieri* M kiki 39 mis?m irajaaztia Mainot rokii somas m vi?ss kdiva'' pre?ii ragoni. kur tsi (^|tt ioiltm Idtt s?d?ja 60 dto izsCItlmo. I>(irvlt aiuMii, atttuigloii, tm mo ku pilnais ct?olums iikis.
} frdtnm stlsts parasUlf a4iki^til f i t?a, <lsfrmi nemai, ga^ ssfmidi, slevittos, kts k|u?ulas ir?jpriagas* i^imnleki . kts velts sauc Iraiu. Nc i i g l k a bitudena pat ftiSkui slidlift diikiH ilfi vest* Us d im ^ (^u vilciens m M t a SfmbiHku, Ukraini, kur kstodi^ tis A o v i e i o i t veci klostera telpii. Sar0 ^tMiit ktosttra kaiM^ni. u lisd- Ht?pn m?l^m bi?a Jiklauas
nq^ |is diieemai. Naktis M tad BotO f i l ) n i k u m i siavielu tttpif, sti- dHaM taiindi m norf koiana ut d u l a s ftMsB? k u r sargd ti^hBa viataa pie fioau?dtajlm logttm un durvi.
Ne ddim eiKlilim cefojums tuipi nitil torais^ ui Aisurilu. Tri?u na* dl|u brandani, ku vis?di atfi(Kni|a pirmo, afavlaiaa tikai raiii dr?kst?ja atatit vagonu. Smaka, s l i p e s un gai aa tfdkuma k|uva necielami. Noni kol Svardlbviki un atkal rait jOtot svaigo gatau, visaa bija ki apreibu IM. Ti ItbadiJttMs* Imill?miis un ca loluma m^u nomodtis slaviatas la*
politbirojs pl?no tSlrediigi un pial? v?rieni Rietumeiropa tagad j?tas apdraud?ta un ros?s aizst?v?ties pret agresiju, bet ioU iesp?jama, ka Krem l i vair?k par loreiejae klinti interes? Tuvo austrumu naftas lauki un mii- tfg?s cilv?ku reierves lndi|? kas bOtu vienreiz?gs papildin?jums ??nas 400 miljoniem. Un ce?i uz Tuvo au strumu nafta* laukiem un Indiju iet caur Ir?nu. Ka tas t i jau bijis, to st?sta v?sture, vai tas t? b?s. par to n?kotne v?l klus?.
I M . g. pavasari maza auguma ?r?* nas s?tnis Huseins Ala ener?iski pie> pras?ja Drollbas padom?, lai Pad. sa vien?ba atvelk savu karasp?ku no Ir?aaa. Krievi to izdar?ja, un sabru ka vi?u nodibin?t? komunistisk? k\\n valiHb? Irj?ni Rietumniekiem t? ?i ta l i e k uzvara, bet ir nams jau aen. ka tas, kas smejas p?d?jais, sme?as visgard?k. Un t? ir tagad ar Ir?nu 1951. g. t? ir vair?k apdraud?ta nek? bija i m g. Ir?n? Ugad veida neuiHcfba un nesaska?as starp bri tiem un m??prik??iem, bet ir?nieli turpret? neutticaa fMivienam. Ir?nu var d?v?t par bai}u un neuztic?bas laml. Komunisti Ir?n? meistar?gi re?- lif?ju?i veco un p?rbau<fito principu ^ ^ a k H un valdi. Tikai rietumnieki nav pratuli sist gald? stipr?s t r m - pas. lai atg?tu saud?to uztic?bu. Ir?* na tagad gu|. lietojot Napoleona fr? zi, k? z m ? nomests ?eizara kronis un gaida, kad k?ds to pac?la. Ir?na
, , , pati nav sp?j?ga aizsarg?ties pret ifaldi AHna 40 km lldz koncantr?ci I krem?a inv?ziju. To var okup?t gan- )aa nomaina M\i me2? aiz ha* dr?z t?pat k? Tibetu ar ugu?olanu k ^ t t a p U m un atarmi^u ugu?iem. I un trok?a tais?anu.
}im$M bija j?gu? koka l?v?m ^^ ^^ ^ noz?m?g?ka par Ko- bat k i d k m pakl?jiem; p?rtika - pl?- 't^ - Cauji Ir?nai ved Krievijas pa na vira divi reizes dien? un 40(1 g ^^ ^ ? J^"^ auatrumu naitaa malsaa baz aizdara. Katru ritu T M^imt na l t^ kuJtiem t s i slavlates un vlrleH bez izl^i . n ^ * * * Arabij?. uz Bareinas-Stdo- Hbaa g?ja ciiat kokus un b?v?t ce-1 Kirku-Tripolea naftas vadiem, pa lus. Katra diena n?koia?os ?etri m? - P ^ ^ ^ ^ P^ *^t . ^ f ? ^ ^ rietumnieku i M ^ atnaaa Jaumia n?ves gad?jumus. ri<^*' Knevijal paai nepietiek )o smagais darbs, nepietiekamais uz- " f '^* ! ^ mtchanl^tam ka- tura un madidnisk?a pal?dz?bas It?Arm, tai Mspiecieiami v?l Tuvo au- kuma darila savu. T a d p a ? ? ziemas J^^ * ^^i. no k? pagaid?m ilsllum?, kad aukatms bi|a p?H 30 P*'i'5t Vakareiropa. T? k? ASV. sa- g r i d i m tm nikgs anle<his t?lu p?4j^ *^ f pastiprin?tu bru?oanos un t i e^gal lm. sievietes nor?koja P^f* ^"diem, s?k stnkti ierobeot *.viagltoa darbos*' ^ pie atcirsto P*?^^5*P?rt' Tuvo austrumu larti vH^ianas un dedzin?anas. Sfs f^^^i Vakar? topas. sevi?i Angl i uidavuma aagid?ja Jaunas laokasJ ^^^^f Omdu nM^?a, un. k i dab?tu ar sn ie . ? ^ f^?*??^'*^?..^ mmti% apsv? m apl^nioa tm apsalua aarus l ldt J " ? * ^^"^^^ ia#tiiai. l A a a aaplosija asinis. A p - n ? k g a i a n a s k?p?jas, otrai pusei aiUdiluml bija ikdtenaa par?d?ba. t?s ?iso?am pretiniekam.
SHiiifbi vairoj?s, kad izs?titla s?- J^^oa austrumos Turcija ir vieni ka daart s?ls?deni, cerot t? saglab?ta* P ^^u Krem a ord?m nav vair?k sp?ka. S?lsfldana rad?ja uz- P * ? f ^ ^^^^f* tOktmtia. augo?us un aal?ojolas v?.n,^WJ ^ ^^ ^H^^^
amagikoa gadijumoa pat mtewsp<>'^i*- ^^^^^ l^]?^ l^hmu tm Izkrianu pa gabalkm. \ ^ ntpiecieams. V i s t i siaviatea ?ita panesam gr?- | t i "^ f^^ i^ ^Pjfi^ o ^ caur tuoma viegl?k nek? izs?tllia v i r i a l i I ^ M l f t a t i tm t?l?k gar Turcijas kaa Ualiko Uaau bija vec?ki Intali
Kas pacels u Z c m c nomestu ?eizara kroni'? /
CAUR IR?NU PIE NAFTAS BAG?T?B?M U N INDIJAS C I I V E K U REZERV?M
Neviens nf^m noliegt, ka Kre??a dlnivldu robeiu ar Ir?nu. T ^ ir v?-
Vo Rif?s radiofona
st?r? jau zin?mais inv?zijas ce? uz Indiju, Kremlim tagad nav j?taust?s p?c jauna inv?zijas ce?a.
Revol?cijas parasti izeelas zem?s, kuf?s s?des progreas, bet lauu ap zi?? tdfi nav v?l pietiekami strauji Vai t? nebija ari m?su zem? 1005. g? Ir?ni^i da??ji iepazinuies ar rietu mu techniku un kult?ru. Vi?i m?ci- ?usies ?tri un s?kusi saprast, ka vi?u liktenis ir a m a ^ un posts liels. To visu var?tu un vajadz?tu nov?rst. Ir zemnieki sav?s b?di??s, ir achs sav? pili j?t, ka r?tdiena vaim neb?s t? da, k?da bija vakardiia. Vi?iem ne vienam nav droas tic?bas, ka l rit diena b?s kb?ka par vakardienu, bet ^ tikai nojau, ka t? nepalika.
Ir?nas zemi p?rvalda d?ai simti ag r?ko feod?lu ?hne?u. No zemniekiem ?a ?em nodevas 2/5 lldz 4;5 IK> ra as. Zemnieki dz?vo liel? nabadz?b?
un nesp?j uzlabot ne zemi, na t?s ap* str?d?ana* metodes. Pateicoties rie- timiu padomam un technikai. daas
?im^ profesiju cllvl&i no Utvijas, If^ mnljaa un Uatuvaa.
Sai^ napakida oa??m nevienu iz dev?bu aizk?rt m??enes i^ rdlam un ?srbiim. Vl?km tic?ba tikla liafisks Joka ki var b?t mi^ ^anea kur
SodaUiiiikaii gdma valsis
_ Ti ki ungiru tauta nav pia??mus i a t i a tliMirka tida'^Sai^Tls^^ <^ Jw P paraugu, raksta Sargu giupi bija ari viena alavlata. 2? *^^ **f l^^/l.^'^aaa Muvel atvi?i mottlga. T i s llalikais p i k k a n*?* ^l* U n g i H j i t?flkat nepie- bija atundim Ilgi ne)aut oalaimiga- r ^ Jim lat tti ateju, vai ar! likt tim ^ * ^ J w kikt k t gan sp?ka pkUka tikko a t n ^ o l t t i a i . .4?s tagad vairs -r'J^ *J^ l*: , , , asat H v i k i s k a j i konvantil" vi?a ? ? ^ k / ^ ^ kdala dejas sekojo?s midaa ttikt, |Paap?s: ?ardak. valsis un polka ir
Sp?t?jot gr?tumiem, miaaa ctoiiaP**^!?*?** ^ demokr?tiskas dejas patur?t kaut daiu konvank ibtlvasr** ieteicamas. Tango, fokstrots k?rt?bas. Vi?aa c?lis ap trim r i t i . lai il^ ^e i^^ ? kapit?lis- vismai dal?s min?tes pavad?tu kopl-?* fbtukumu. bet t ^ ir pic?auja 0 l?g?ttOL Visu dv?se?tt dieni vi?as f * V " ^ p?raudzina aaildia ap ugunakuru. k i dzied?tu r*^*^* Svjngs. samba. rumba, bugi Dlaa Iraa un citus i ^ dlimai pkmi-| J^Si hokl-poki ir agresijas iero?i roHia kor??us. Kad k i d a no miam ^^^?^*?^ kapit?listi pielieto d atskaUJ?s atpaka?, vi?a ieraudz?ja p i e p * \ P ^ * ^ progresu. Sis ag koka aupieduos maibnlgo pliatala-r?l*i" P**^ l tumson?ba, gara d . kaa - raild?ja. P?c brfla ari vi?a rf^"*' pornogr?fija, sadisms. gang- p l ^ c a ugunakuram un pateica ne-K^*^^^ ?lepkavu godin?ana. K?- gakKtua v?rdua: ..Cik J?s asat laimi- dejasskolas audz?k?i, demonstr?- gas. ka Jums ir Dievs, kaut kas pk *? Ju dejas laik? tu ki pie?ertie* m pasaul?! Cik bez - l ^ ^ ^ ^^^^ ^^P^- gala laim?gas J?s esat! * Bet nikola* Jl d k n l vi?a bija v?l maloolgttta i t ^ i agrik.
P i e laptl?lem m?neiem finl BO matfi? misaa sa??ma zi?u par viso w4u pontl^o afKrtetinito amntstiJtL tad alkis vi?u ctl uz br?v?bu, Vls p i i a a darbs kidi Ukrainas k?dras purvi , t i k d par ?dienu un Itbalstnltu koka baraka ar asto?desmit gultim. bat v i H k -~ kopi ar Andersa armi< jaa v?riem projte no ausmu zemes padomijaa. Daudzi bija tik novij?ju- ?i. ka tiem vairs neizdev?s atkbt No sakot Teberan?, vair?ki nekimfgie t>?c tik?panas no vilciena j ^ n ^ p u - {ojf datus aolus, tad nokrita, ^ p s t l * Ja br?vo zemi m izkida garu. Te- liata&l vien va^ik n i ^ i t?kstdl po}u gu) savUI^ Up?iL
T i d s i r misas Celints stis^ So^i dlaa vi?aa k^vants auta to us Ame rika f^^t par b?ri?ieet V i ? u uj? gan gr?ti las?t, ko ti p?nldvojusi. U?u vi?aa ac^ aizmirsuas Daidlt
I I
sidias r?da. k?da var?tu b?t Ir?na r?tdien?, t?d?? zemnieki v?l smag?k zj?t savu nabadz?bas krustu.
Ir?nas feod??i v?l maz?k nek? zem nieki ieinteres?ti par savas valsis n? kotni. Vi?iem ir noguld?jumi ?rzem
u bank?s. T?d?? tie dz?vo labi. ka m?r var. un p?c tam kaut vai ?dei pl?dit Parlaments komplekt? as no muilnie?cu un galminieku k l i
?es, kas favoriz? savus draugus un radus. To nodroin?anai ir apm. 250.000 dv l lo ier?d?u vietu valsts un pavald?bu iest?d?s, kas ir tr?s reiz vair?k nek? ?sten?b? vajadz?gs. Vai dlbas iecelt? komisija visua vakts ie r?d?us nupat iedal?jusi tr?s kat?gori ?s: I) god?gi un di^lgi ier?d?i, 2 ^dlgi , bet nevajadz?gi. 3) korupti un
necien?gi med?i. Virs visas is ko rupcija* kaudzes s? valdnieka ?ime ne. Tagad?jais Ir?nas acbs ir inte li?ents, r?p?jas par savas zemes lab kl?jibu un li<k pa to apk?rt Udma in?. ko pats vada. Nupat acbs pa zi?ojis, ka vi? grib sadal?t aavaa muitas 1000 s?d?s un nodot zem apm. 25.000 zemniekiira maz?s saim niec?b?s pau apstr?d?anai. Valdi bas locek?us biei izrauga acha skai at? m?d princese Asbiafa. Vi?a ap g?d? savus favoritus ar valsts ama- Uam. sevi?i finan?u resor?, jo vi ?as naudas k?re ir p?r?k izteikta. T? vald?bas n?kuas un gijuftas Ir? n?, intriga, neuztic?b? un neaaska- ??s. Premjers Razmara pat izteicies, ka 75 proc. no sava laika vi? i z l ^ o - Jis intrigu apkaroanai.
Ir?nas ai^arm?rij? ir 20.000 viru un ap 130.000 karav?ru, kas izkais?ti pa visu zemi. Apbru?ojums ir v?j un novecojis. Jo liel?ka un stipr?ka b?tu Ir?na* annija, jo gr?t?k krie viem tiekties p?c Ir?nas naftas. Zemes aizst?v?anai Ir kbv?llgi apvidus ap- st?k?i. Lai Ir?nas armija k??tu par iev?rojam?ku faktoru, vajadz?ga saimnieciska, milit?ra un person?k palld^ba no rietumiem. A S V grib?tu redz?t Ir?n? stipru un stabilu vald? bu, turpret? britiem kb?k pat?k *a- dallta Ir?na, t?pat k? krieviem. Briti dom?, jo ir?nieli nabadz?g?ki un vi ?u vald?ba v?j?ka. Jo lab?k tais?t veikalus ar naftu. No A S V raujas at paka? pati Ir?na, lai nekaitin?tu krie vus. Ir?na grib?ja dab?t 100 mii), d o l aizdevumu no Eksporta un importa bankas. Apsol?ja 25 mil?., bet nav v?l iedoti. Pag. ^ d a 3. novembri Ir?na p?rtrauca p?rraid?t Amerikas balsi tm t i viet? tagad p?rraida Tassa zi?oju mus. Desmit komunistu Hd&ru at br?voti no cietuma. Partija ir nelegfi k , bet t?s ietekme aug.
Ir?n? ir ar! apzin?gi un saprat?gi ?audis, k ^ gnb aadarboUes ar A S V un nodroin?t savu zemi pret kom?nisnaa inv?ziju, bel vieni vi?i to nav sp?jl0 tzdarit. Tur vajadz?ga efekt?va A S V palidziba. T? Tuvie austrumi tagad ir visv?j?k? vieta rietumu vil?la?? aiz- ^rdzibas l?nij?. Protams, to k b i zina Kremlis, hn pagaidim atombumba v?l dikt? piesardz?bu. A . Dr.
Lauksaimniekiem jffltiacas n o . . . komjaunieiem
UZ Vn^IEM LAIKIEM - M A S U IZIEANA.. . GR?VJU J^A^Sm^ TROKST FILMU U N DARBA PIEREDZES - PIRMIE S O U L O P K O P ? B A K A N U B?S A R Z?L?JIEM? ^ ^ O L H O Z l ^ I S L E P O L A U W T U V O J A S PILS?T?M - P??US U M E VS S T R ? D ? RITMISKI - B
ST?STU, BET S I E .
Komjaunatnes C K pl?num? par ? Celtniec?ba visur nesekm?ja* k? va. lauksaimniec?bas att?st?bu refer?ja jaga: R?gas viesn?cas J*f>^v? Jau Nikonovs: 98 proc. zemnieku aim- pusgadu m??ina iegremd?t paiia, bet niec?bu kollektiviz?taa uz visiem lai- velt?gi (t? ir bij. Romas ^*?Jf^ J^ o kiem (diez, k? tad to var izdar?ti), solija atjaunot l?dz 1947. g.) Dz?vok?u Tas bijis iesp?jam* ar vald?bas, pr- un civilas celtniec?bas mimsirijai J?^ Ujas un biedra Sta?ina person?gu pa- nodod 40 objekU t? ir l i ^ prog- l?dz?bu. Divi gados nodibin?tas 47 ramma. (No Krievijas ievestaJkmkol* jaunas maintraktoru stacija un 7 bozniekiem gan. bet tiem. kaa pali meliorficijas ma?nu stacija*; trakto- sav?m ac?m redz?ja celtniec?bu Lat ru skait?, sal?dzinot ar 1945. gadu, vija* patst?v?bas laikS, i l prograab septi?k?rsoji. Pieci gadu laik? ma liela gan ne l ik?s) Darb? st?des katr? kolhoz? b?s j?palielina s?jumu jauni kadri, k a s . . . v?l nav atr?di- plat?ba par caurm?r? 370 ha, bet Iz- jui ar Jaun?m darba metod?m. S ^ i . slaidums no gov* par 300 litriem, dalot ritmiki (vai gan m?zikas pa* No 1759 kolhoziem komjaunatnes or- vadlbll) . ganlz?cijas ir \SS2 ar 12.000 komjau- Broc?nu kombin?ta direktors K?rlis nieliem. Komjaunatne avarigs ^2- j jgers daudz laika pavad?jis pie smn devums: izskaidrot laukaaimnieclbas t?t?jiem, sniedzot savu pieredzi ne att?st?bas programmu un par?d?t dar- savien?bas. Kombinita galva- ba un politisk?s ktijdt?tes paceUa-l j ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ Graidanskija ar Jiu- nas milz?go noz?mi (Norm?li gan ir ^ . ^ ^^ ^^ ^ pa??mieniem kop? ar dl- t?. ka jaunie m?c?s no sirmaj?m gal-Uktoru ietaupIjuH 4 milj. rubju. (Ta v?m un nevis otr?dai) Katr? kolho- ^^^j ^^j^j^j, _ j^^^ z? j?organiz? jaunatn^ melior?cijas s?kusi atr?d?t ui brig?des i ^ ^ a gr?vju ^^^^j^^ ^ j ^ ^ ^ pier?d?jusi, rakan? kam?r pils?tu j a ^ ^ ^ P<: kam uz dau- rfto sv?tdienas meza darbi Svar?gs ^^ ^^ ^^ ^^ p?rg?juas ari dtas pien?kunji^-- laukw^!mniec?)?s zmal-? ^^^ .^^ ^ _ j^^?^ faidijum? dzirdam.
* k a 1932/1933. g, VEFFs gandr?z ap st?jies: 2/3 atr?dmeku izmesti ui la* laa. un fabrika dz?vojusi no gad?juma
nes stud?ana. Palaik Balvu un Baldones rajonos daudzi nemaz ne m?c?s, bet Kr?slava*, Prei?u un Sal dus rajons v?ji apmekl? agrotechnis aus rajons vaji ajmie^e agrmc^an^..- .^^^j^j^jern. (Mums gan Zinms. ka k?s^m?clbas. Debat?s f^ej^jraupes^j^g^^^^ maintraktoru stacijas polltdalas va
min?Uj? viet? str?d?ja Pasta un telegr?fa da-
dit?js Valh* kritiz?ja l^u^saimme- ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ pg^ ^ clbas ministrijas propagandas P^r- H ^ p j ^ g^j , j ^ ^ ^ ^ ^ valdi un ari kmo 'n?sinju kas ne- - j ^ j , , ^ ^ ^ ^ ^ apg?dj f i ^ a s ar kolhoznieku darba L ^ ? ^ ^^ ^^ ^^^^ pieredzi. Ko tur nu film?s, ka neka L g ^ ^ ^ ^^?^^ p.^^^jj^j, nav ko pieredz?t!) ? ^-^^^j^^ nometn?. Str?dnieku dzl^
Latvijas austrumu rajonos sperti ve* apst?k?u uzlaboanai IzdoU
Izce?otiii art ?rmi?ai pie i?dieaa mdsu p?r^vHem:
^ ^ P . Cbtit. HtimcJtttr. S, DP Ctmp Roch!tt.d- Aupfcurg Hothfeld.
?nm?i W a l ^ DtrtSao. Aismm?trttlMmr^ Erf istss^reha. . _ fCrSmata ?^m ?trmm b l a t a teantlnt!,)
laprt: J<^iim Onfeff. Sdai^mmr Wes a Emiirrantsisiiffr. B:^.m 11
plnnie so?i lopkop?ba* att?st?bai. (T? 2300.000 rub?u. (To rub?u jau Izklau- twl l?dz im tur lopkop?bas ncmar* nav bijis!) Ludzas rajons iepircis 5 .^j-f . augas bulli im 100 tel?tes. Pirm? r*''^^*i , ^ v : i^ *.. viet? Valkas rajons, kur no govs P^"^ kombin?ta ajlt?tors vid?ji feslaukt^ 2367 kg (pl?mi pa- t^iv. I n i Salni? apgalvo: B^gallga redz?ji* 20502200), labs ar? Baus- latvieu tautas m?la pret Sta?inu, ka* rajons ar 2 ^ kg. Kolhoznieki Saviem v?l?t?jiem es st?stu, ka no- sa??mui no inkubatoru stacij?m h^^uas milz?gas p?rv?rt?bas Sta^ma 450.000 C??u. 1955. g. sal?dzinot arh^J^n?. (Bet ie negrib tic?ti) Piac- I9K). g . b?ot 55 proc. vair?k liel- 9<i ?^Pi<^ c^ *^ produkcija pieau- lopu un 75 proc. ciiku. Sviestu 9 ^ searpu* reizes, bet str?dnieku valste p?rstr?d?ot divarpu* reizes ^^^^ ? vdr?k. BaSot ari 392 zooveterin?rie palielin?jusies divk?rt). Pa? m?- punku katr? rajon? &-7 . I^?v?- kombin?t? produkcija pavairo* ot 34 jaunas inkubatoru stacijas. divpadsmitk?rtlgi. kam?r str?d-
Ci?a ievad? mudina r?p?gi s^gata- ^^^^^ tikai pieck?rligl voties pavaara s?jai. P?rn ar trak- y ^ . ^ ^ torimn uzarts 90 proc papuves, un ?tZ C^rfilu i ^ d A Z A ' fuTA 50 proc. graudu kult?ra* nov?kts ar V C T O I U mlC?m jm? kombak^em. Rudeni daudzo* kol- 1943. g. 1. j?nija r?t? Li*8bon8S hozos nepasp?ja apart zemi. Sopava-? lidlauk? bija parast? ros?ba, jo pul sar j?paplaina nevien graudu, bel c?j?s pasaieri, kas ar k?rt?j?s sa- ari tedinkko kult?ru s?jumi. S?klas t?ksmes lidma?nu pl. 9.30. dev?a uz att>?r^a nesekm?joties visos ra jo- Londonu. Galvenok?rt tie bija tirgo ?os; l?dz 20. janv. tikai 18 rajoni iz- t?ji un da?du valstu diplom?ti. Starp pild?jui graudu kult?ra s?klu atber- pasaieriem apgroz?j?s ari divi v?cu anu. bet ilggad?go z?l?ju ne- lepen? dienesta a?enti. To parasti viens. Republik? nav v?l s?kusies dar?ja ari angli, jo bija svar?gi no* s?klu apmai?a. Kandav? izremont?ts v?rot, kas atlidoja un aizlidoja. Bet tikai 6 proc. arklu, 2 proc s?jma?nu v?cu a?enti todien bija sevi?i uz* ua 2 proc kultiv?toru, jo pa?aujas uz man?gi un nov?roja katru s?kumu, jo maintraktorstadju. kaa nav pareizi, vi?iem bija pieteikts, ka britu prem* Saldus malntraktorstadja Izremon- j?r* Vmstons Cer?.ls un ?rlietu mi* l?jusi 21 traktoru. Remont?joties ari nistrs Antonijs Idens. kaa k?du laika Liep? jaa. Zem?tes, Aa?nes un Kr?sla- uztur?j?s Ziemelafrikas kara lauk?, vas rajoni. (Vai tas i r pareizi, ka v i - diiz atgriez?sies Anglij?, sa* ma?nas ik gadus j?remont??! Kad visi pasaieri bija r?p?gi no-
Ci?a atz?st ka palaik visvair?k U?roU. un v?l atlik?s tikai pusstunda 1^* ; , "* ! !^ gl?t?kais l? darba lldz Udma?na* startam, ierad?s v?l
posms ir izveana. Prei?u rajons *avu divi ce?inieki. Vien? v?cu a?enti uz* nonnu C?^ ^* JJ> 5. dec un ari pir-Ulm?ja ang?u filmaktieri Lesliju Ho* mat* republik? beidzis izveanu. Tu. vardu, bet otrs bija neapaub?mi v?k?s dien?s beigs Kr?al^^^^ Cer?iU: druknais augumi,
?nes rajoni. Ventspils rajonam liels pa^i^tam? seja. tipiskais cig?rs, tumi* w fi'rr'.^^! no p ^ a j ? m ^l^\zUm m?tel.* un ?patn?j? Homburgas
t t e lanv?rL tas tagad nosUde?.s 36. platmale. No m?te?a kabatas v?l r?- bet sagatavoan? pat Me? ? ? -^o j f i s ari tumbr?n? ?das cig?ru at* s?ta 2 un 3 reize* vair?k str?dnieku vija un paj?gu. A r i biedrs Rosaikins ai- .* v 1. ^ t. , ^ cina visnota? pa?trin?t kokmateri?lu . f*''^**''" ^''i ^^V^^f' sagatavoanu. J?kabpik meos sir?- r?^ no Cer?ila ?patn?jiem p i - d? Daugavpils rajona kolhozi. Molo-P^^if"^^ - vienk?ram dar?anu tova kolhoza izvedis 330 kub. [^ ^^ 'f^ *"^ ^9rizties Anglij?. Tia ne* vir* pl?na. Malt? p?ri par 300 kol-P^ '^^ ^^ ^^ '^ * ' ^ i ^ ^ i * P "^^^ hoznieku ar 200 paj?giem devuies virspav?lniec?bai. Zi?ojums bijt meia 'darboa uz Gulbenes rajonuj Pirmajai lakojusi v?l otra grupa, uin*"^"*^'" ' '^^ virspav?lniec?ba t?li? meu darbos noguruajiem k o l h o z - r ^ \ ' mekiem sag?d?tu piem?rotu atp?tu. r^\* Atlantijas piekrast?. Pac?l?s sar?kotas plaas kolhoznieku sf?po^ a^s^ neskait?mi Henkela Iznldn?t?* anas sac?kste. C?s?s vien 80 km I ' - r ? p ? g i nov?roja visu apvidu no sl?pojuma piedal?juies 157 dal?bnie- H**-^** Anglija* piekraateL k i , bet 10 k m sl?pojum? sacent?s 46^ 1^ ^^ ^^ 9!^** satiksmes lidmsllnu Ua* kolhornieces , ? notv?ra, sa^va ua nog?za Jiir?^
Pils?tas un lauki maina savu iz-? Nog?zt?s lidma?nas atliekas nav skatu Socidl ist '^kie lauki a r v i e n M^^ **^ ^ v?l l?dz ai dienai. Ir zin?ma vair?k tuvojas labi iek?rtotam pils?-h^^^^ ta*. ka visi 13 pasaieri un lid
otam. ?Nov?roianas izspt.egoan^ uc. h^*^^^^^ apl^^lpa aizg?jusi boj?. I ?ekas uzdevvmu pl?ksn? - noteikti!) K? no ?s katastrofas izgl?bies, par i > ^ < s cetvniec^bas organtz?cijas la- to CerMls past?sta savos kara me* ^L*f^,t*''^^''''.'f^^^^^'^^' iev?. mu?ros Izr?d?s, ka toreiz lidmaltn? S^ftiT^'"'.!.^''^^' ^"'^''^ cit?m nav v * iek?pis Cer?i ls . bet vi?a U* r e p u b ^ ? m n?k tnodem?kas darba d z i n i e k s A l f r ? d s S?nbals. Tas bins
. ? T ? ; / ^ v^kIrSa |ms?'^ v^?nt^ uz g?mm?m D M im.
. , slepenu zi?ojumu ang?u i s v s. 1. ^ '^"^ vieakar- s?tnim un, paam to nezinot notu*
i s?k un ?tiak, bet va : t? ilgi tur?s?) r?ts par Cerllu. n
Pa Staburaga b?rnu t l i
Tlvmm nodarb?b?m ir nojuJn? raganu. Jitta flftjieni Svar?ga ne liks deguns, b jlSa, bet da?du ??r?u Aiz vi?as nojum m^m S?grH veicSiittl ar ka, laikam Ansit KlTbtra ime resp. kurl? pras?m raganai, lilffi lavai sp?jas. lai pasaka, kur. l i f i^a gfijiem notiek m?t- disim.b?mtis wi
n i a d yeisar? nom^t- kiem. Bet vec? |UI aetfojol Mazskautieni smejas. Tad. pi i
i?Siilu gfijie^ ^ istab? mes otrfr pusi P r t laijai stfivos. Ja vien Ansttis ir v?rtt itla4 pilekroka kt- ar i M s t u o t s ^ ^ l i i i g i j i e ^ rakst?jis smlitla,
i??S pavisam nep?ra- padziaui^i: i|Ws nevis pa wta?m <aai- 6) Gret-?-?u l i i i , l?t katrs patst?v?gi. \
# e n ? piedal?simies Tikm?r ragana b^ Uasa fls nodarb?bas, t?s l&icng?ka un s?U i h SAtu m Izi?dlles kiat- co? balsi. V i ^ ipi|ftus, jo kuram no mums pal?dz?t, mums | t*il fttdi?bas vai ap??r?bas. ga uz velna pili.
* r?d?ot, ja pataik f lwoja br?l?tis; ar mW?u, ?a* vi?a nezinot tai?iiittGrieti?i M?ta tiem z?ts pap?ra gaba! mn tvi apprec?jis pam?ti, duai, uz t? r a k i l f??^m nil8ja un vis?di 7) a) Lauid
tSvs aizg?ja Galotnitt m Paasie s?t?ja b?r- No k?da*
pusdienu jm past?st?ja esot? '^ ad ragana
?W M imnaBjties, ka nepa- div, n?Mi
* ? 1 i * tard pasi vietS i%,7dl ja i
*?l76 "9a koka ul '2JMMl8t im vasa Pfs.<iin5ta meitel Bm], ne- dusies. K f i g a n j
^ ? M . u l a d dzird?.^
Mii." - "3a Bet to n e k i
S SJf laika i spr?dis h i"*^ '* ""^ "oi^ Grteti?u mek u " ^ " ' P"i?i
'ietai, lidz t m i * ;] *tSr
pap?ra rfm^^tes ''1'^ ' '^ ltt5, pl?susi vZZ^i z?m?sim
sim an tel]
^ a k l i t o s Pa.,,