6 LATVIJA Sestdien, 1951. 3. mirti ?ri?'in'i''*T!rry-^-'i'" v'^^
ikian?s oie ?rezunda V A I D E M U S DABfflUGS lAKSTA^ SO.%lANU - OJAIS JEGifiS STUD? FRAN?U AUTOEUS Zvic?ru kitallitei ce?ojuma doka* mtiitf nn dl?u kostais puraktti zem
vifi]aiB fr plfttli^ aiDf i%me$h, lai nok?pana Kopenh?genai krast? nesa-gid?ltt nek?das ne?rt?ba. Pir i i dienfis sastopos ar daudziem. Un ?a man agrik bijis iespaids, ka ilgaj? idspiestlbas poimi te bOe iz* veidojiee k?ds sadlas cilv?ks, tad iis plei?limums ar prieku jSapmaina. A;z skrandas^ kae Ir eimbols llm potitis-ko migrantu nometn?m* ir dz?vs cilv?ks, kas pMtis drusk?s izveidot paiaali, kas ir vi?a pala. P?c Zviedrijas apzviedrojuiamles latvieliem ieit Ir kriiaina, nelieku?ota dz?v?ba* vair?k epraiguma. Vair?k sirsn?bas. Vair?k neiikalkul?ta dz?v?guma. T? atl?irai jau diva tik tuvu zemju lat* vielu iej?s. K? bfitu, ja salldzlnltu vi?os visos? .Skolas nuD?'' (no pipark?ku miklas, var?tu sacIU lai nabadz?bai pie- ilirta drusku teiksnainlbas) mit pa- mU m vidoiskolas direktors Vsld- i r s Dmtergs sr ?imeni. Daits, ku rs fstttltit? sp ceturtdalsis^a Satvie- io pabeiguM vid?jo izglitibo p ^ latvieu skolu programmas, nekad netiiks plen?cfgi nov?rt?ts. Bet blakus tam Valdem?rs Dambergs turpina veidot srl sava liter?r? darba celtni, kuir&s varenumo t?pat pareizi nenov?rt?s neviens, kam neb?s palaim??ies vai pietr?cis intereses kaut uz bridi taj? Ieiet piln?gi. Saj? barak?, kur? s?cas feki? tuvini Crezunda migla un sir?nu skaidas, visu dieiiu un novakari nerimst literir?s diskusijas. Vsldemirs Danbergs, starp citu, pie t?s palias reizes ari atzfstM, ka liel?ko pag?ju* l?s nakts posmu ar lietu aizraut?bu las?jis Anilava Egiffta Adiurdongu. Spriedums  tas nav nek?ds bulv? ra rom?ns, bet var?taj? darbs. Kad tuv?k iejaut?jos par Damber* fa pala nodomiem, ir j?apbr?no vi?a uzskatu nobeigtiba m?kslas jaut?ju- nos, vi?a atbildes katrai probl?mai, katrai neskaidr?bai. Pamaz?m gatavo-daiM savu Galtniecibas ce|u jauno Iespiedumu, Dambergs atd?ries uz gr?t?b?m pazuduSas dai loksnes no pirm?, un visas p?les atrast v?l k?du citu eksempl?ru kaut kur pasaul?, IT veltas. Ak, m?su laim?go dienu kult?rpontikal Bst ja nu klds io rindu las?t?js zin?tu iesp?ju, lai n?liedt savu talcinieku roku. Damber-ga m??a darba abi jau public?tie rom?ni Gaitniecibi celi un Visvalda T?ls jaun?ba, abi ir trilo?ijas mal?jie fonini, pirmais izv?rsts telpas pla-ioflai an ir noslidz?js darbs, otrs lai* ki, m ievads trilo?iju. Atsl?u kopo-JUM bdi ctntra romins, pis kura rakilnlsks palbrfd stridi. Nodomi te?tra Uvk%t par kuriem Dambergs pagaid?m neizsak?s plat?k, liecln^ ,^ ka ari Ieit vi?am savs v?rds sak?ms. Par vi?a te?tra teorij?m interes?jas ar! d??u sabiedr?ba, sav? laik? ievietodama aupU kvalific?t? m?nel-raksta Oit^ is literarum Damberga apceri par teatr?lo un re?listteko te?tri. Bei II sava nopietn? darba Valde m?rs Dambergs dz?vi seko v^ sam m? su emigrantu literat?ras pasaul?, kl?t b?dams ar savu sprledmnu katram jaunam notikumam. Tie ne katru reizi ietilpst m?su konvencion?lo spriedumu robeJ?s, bet te varb?t visvair?k j??em v?r? pa!ia Damberga uzskats:
Vaic?ts par jauniem mekl?|umlem. kas it k? ^gSz' veco nn iepaz?to, m kas n katru reizi atnes viegU sal protamo, bet gan krusta mikids ua lltefiiru probl?mu jau pda ddi?darb?. Dambergs atbild: ' .Kamd?? gR tik daudzi uztraucaa par tiem autoTiem, kas ^neraksta tautai*, bet mb}?$ pal i savu liter?ro v?rt?bu dzi?umos? Tik un ta jau o ..tautas autoru ir vair?k, bet kas nodarbojas ar komplic?t?k?m probl?m?m  maz?k.' M?su sabiedr?b? ir ari viens no ..trijotnes"  Oj?rs J?gens, Sav? neitr?li pel?k? uzvalk? vi?i te jutas k? salon?. Sonetu laikam paejot, J. mekl? jaunus izteiksmes l?dzek?us, tulko Fransu? Vijona lielo testamen
tu m k?da fran?u autora rom?nu. Blakus dzejai vi? interes?jas ari par grafiku un gaum?gu gr?matu Izskatu. Stokholmas Pamasa gr?matu iek?rto-jurnu. t?pat liel?ko da?u j?unako Daugavas apg?da izdevumu iet?rpa, titullapas un burtu izv?le bijusi uztic?ta Oi?rara J?genam, bet Trfs autori ir jau piimai pasu darbs  viena auto-r? salikum?, otra grafiska veidojum?. Par S3viem sonetiem pats autors nav sevi?i augst?s dom?s, run?dams par tiem k? par sl?cin?miem kuc?niem. Atgrieoties Zviedrij? redzu starp?bu  Kopenh?gen? sastapto tautieu sirsn?bai st?v pretim Zviedrijas sabiedr?ba, kas aizsedz sevi ar soli-dismu. fr?z?m un kcm?pUmentiem. Francis Rafka - v?cu tagadnes literat?ras zvaigzne Frfmds Kalka Ir viens no visvair?k daudzinIHiem v?rdiem V?cij?, viens, kas grasis k??t par iligeri, bet reiz? ari autors, kas p?d?j? laik? devis visvair?k Ierosin?jumu Uter?t?Fas p?-titijiem un v?rt?t?jiem. Rets ir tas iumils vai av?ze, km laiku pa laikam nedod k?du graudu no Kafkas rakstlimi vai par Kafkas rakstiem. Zie-me|vcu radio ik pirts vakarus sniedz raidljmnus par vt?u, bet studentu ap-rindis no rokas roki ce?o av?u iz-grleztmi un apcer?jumi par vi?u, jo Kafkam p?lam darbu nav daudz. Dzimis 1883. g. du ?imen? Pr?g?, vi?i aiziet nives ce?os kakla tuberkulozes dffl 1924. g. V?n?. Dz?ves laiki gandrls vai neki n^ublic? un testamenti norUa sadedzin?t visus atstitos ckirbui. Bet vi?a draugs Makis Brods nepUda mir?ja v?l?anos tm public? vispirms Pr?g? 1935*37. g. vi?a darbu izlasi un 1946. g. ?ujorki kopotos rakstus (tagad V?cij? izo?kuli ari atsevi?i darbu p?rspiedumi). Kafka atst?jis 3 rom?nus  Process, Pils un Amerika ^visi tie nepabeigti) un vair?kus st?stus un afo-rism?is. kas sakopoU kr?jum? um Bau der cftinesischen Mauer. Sos ne-pabeigtos darbus no jauna atkl?ja sir-reSlistiskaj? Eirop?, un plaSai publikai durvis uz tiem pav?ra fran?u aktieris un reisors Zans Luijs Bar-ro, kas kopi ar Andr? 2idu dramatiz?ja Procesu un uzveda to Par?z?. Ti-k<H p?c Ifellskajlem Par?zes pan?kumiem Grindgens un Barlogs p?rtulkoja Io fran?u versija v?ciski. No t i laika s?k?s daudz?j?die Kafkas darbu iztulkojumi ar psichoanalltiskfis, so-dolo?iekis, gan eksistenci?l?s filo-ofijas, gan krist?g?s teolo?ijas tet-mlniem. Katrs tulkojuma veids devis k?du ierosin?jumu las?t?jam, un katram ir ari sava taisn?ba, jo Kafkas darbu raksturo nenobeigts dialektisks risin?jums. Kafka, n?kdams no 19. 9. s. vicu ekspreslonlsto pulka, turpina toreiz?jo tradidiu, pace?ot nibilismu reli?ijas sfairi. Vi?i ir tikai dz?t?ks un savdab?g?ks par p?r?jiem, un to bija iev?rojull ?rzemju kriti?i, kad V?-cij? vi?a darbi bija aizliegUjos
plauktos. Ang?u literat?ras zlnitnieks Bi?els jau ^-tajos gados nodod par Kafku l?du spriedumu: ..Kafkas stils ir skaidrs, bet vi?a ill?zloniri vienk?r?ba un atkailin?ti lietil?lba var novest letslt?ju maldos, ja tas nav atkl?jis, ka Kafka galvenok?rt ir misti ?is \ Tas, ko vi?i mekl?, nav gar?gums aiz praktiskis re?lit?test t? ari nav mistisk? ekst?ze, kur? >^?l ieved las?t?ju, bet sav?ds saspriegts j?tu st?voklis. Vi?i nekur nemin Die va v?rdu, bet vi?i ir ?sts Dieva mekl?t?js, kas ari tikai r?da Dieva mek l?lanas bezcer?bu. Dai redz ai reli?iozit?t? j?du ti clbas p?das, bet var b?t, ka tagadnes las?t?ju visvairik vilina tas nenosak?mais ..humors'*, vai, labik sakot, ..gioteska". kas vismaz ?r?ji nosaka Kafkas darbu veidu. Visi Kafkas t?li ir k? dab?gas cilv?ces sakrop]ojumi. Par vi?a cilv?ku, ja tas st?v izol?ts, skan ^kai tiesnea bezj?t?gi balss. Bet tas ir autonomais, br?vais cilv?ks, kas neatz?st savu saist?jumu kosmis kajos sp?kos. T?lab Kafka skata So pasauli k? karnev?la laik?, kur Jau-dis mask?s dej un groz?s, un bie vi?u spoumu nosaka uv?jas m?ka un diegu iztur?ba. Bet atsl?gu llem pretstatiem starp cilv?ku b?t?bu un vi?a masku  to Kafka tur sav?s ro kfis, un vi?i prot atrast arvien jau nas vari?cijas, lai ar to atv?rtu k?du pasl?ptuvi. Sav? lab?kaj? darb? ProceM Kalka pravietigi atkl?jis totalit?ri re?ma eUi, bet, pirk?pjot t?s iauro laikme-tlgumu, vi?? noiet l?da cilv?ces nozieguma un 80<k domai, kur katrs ?patnis ir neapzin?gs gr?cinieks. Ar t? Kafka turpina 19. g. s. trad?ciju, kuru Dostojevskis bija visdzi??k pa v?ris. Atst?jot pie malas Kalkas darbu filozofisk?s j?gas mekl?jumu, kas, izaugdami no 19. g. 8., kaut k? atblls tagad?jai Vakareiropas mentalit?tei, nevar nejust, ka Kafka tom?r piede pie izredz?to pulka. Vi?am rakstlla-na bija .l?gsnas veids", un t? tavu uzdevumu redz tikai ?sts m?kslii^eks. Ja vi?a tauta to s?k atz?t tikai 25 gadus p?c vi?a n?ves, tad ari tas var liecin?t par vi?a pravietisko s?t?bu.
eaiTCMl iiScnMS - cipii Pirmais ar die|iiWwi un dnltaj?, Ce|a atolu c?l??o Andreja BgUH Zelta v?lodzes un Nldbas dzejnieka, strauj? boh?miela un m?figfi m?l?t? ia Andreja Eglia. k?du to atceras'draugi no sen?m R?gas dienam, vairs nav. Zviedrijas krast? ir non?cis c?n?t?js un sauc?js, nerimt?gs ie-migsil?s pilson?bas urdit?js, liekul?gu priesteru un pol?U?u rij?js un savas taut^ sirdsapzi?as modin?t?js. Ar p?d?jo laivu atst?jis ogunis un d?mos mirstoSo Liep?ju, Andrejs Eg-l?tis vada nu jau piekto trimdas gadu sveSum?, un lais gados, kad das labs tautietis pasp?jis sev uzbarot cien?jama direktora pakakli, dzejnieks ieguvis tikai daas r?gtas sv?tras v?jaj? vaig?, un daudz ienaidnieku to vid?, kam vi?i nemit?gi atg?din?jis  neaizmirst savu pien?kumu pret dzimten? pallkuSajiem un neap?st maiz? visu goda pr?tu! Trimdas dz?ves r?gtumus Andrejs Eglltia ir izbavKlIjis l?dz palfim miel?m  nemaz tik sen nav Us laiks, kad vi?i peln?ja sev iztiku, mazg?dams stacij? vagonus un t?rot atejas, bet kad dzejnieka seni plaulu vaina k?uva atkal pirik draud?ga, ar lielim p?l?m izdev?s tam sag?d?t archivira darbu, kur tas veic Zviedrijas latvieu Nacion?la Fonda ?ener?lwkret?ra pien?kumus. T? ari NF m?tn? Andreju Egl?ti var sastapt no agra rit* l?dz v?lam vakaram, kur vi?i k?rto, sai?o, izs?ta, sarakst?s, r??ina, raksta, piedal?s s?d?s, debat?s, u^lausa, ie-rosina un ducina savus dusmu p?rkonus, un var droi teikt, ka Andrejs Eglltis ir ier?dnis ar visgar?ko darba laiku Zviedrij?. Nacion?lais Fonds ir atf galvenok?rt Andreja Eglia rad?ts un izaukl?ts, tam vi? ir ziedojis visu savu ener?iju un sp?kus, un ar mier?gu
Aadrlti Es?Ui ir lavs krsttatits sirdsapzi?u var apgalvot, ka bez Eg lla neatlaid?bas, sp?ta, nesalauam?s tic?bas us bargajiem v?rdiem, ko vi?i nekautr?damies ir birdin?jis uz tau tieu biezajiem pakauliem, NP neb?tu izv?rties par to plao un c??as sp?ji go organiz?ciju, k?ds tas ir tagad. .,Viss cits ir nieki, visi str?di par iek?jo vai ?r?jo dzejas formu, par virzieniem un -ismiem," saka Eglllis, ?tri un nervozi ar auro plaukstu no Vajadz?tu pie?emt, ka, p?rskrienot atkl?anas saj?smas pl?diem, Kafkas darbu v?rt?ba neizs?ks, un, ja ari ? straume neb?s ne diez* cik dzi?a, ne plaa, tad t? b?s apaug?ojusi daudzus mekl?t?jus ais jukuma gados. V. Grotine
brauc?dams vaigu. .,Tas nav dttidt, kas ir padarits, es zinu, ka var?tu v^ nesal?dzin?mi vair?k, ja vien katn latvietis neb?tu ?pai pie rokas ?e. mams un l?dzams: N?c dod, neaiz mirsti! Bet biei ir tas nel?dz, un tad k?dreiz pietr?kst sp?ka, gribas atmHt ar roku visam, redzot o apgi?clgo stulbumu!** ^Labi, tas ir sabiedriskais darbi Bet dzeja? Kas padar?ts? K?d?? in^ neredzam periodik? vairs nevi^ dzejo?a?" Andrejs Eglltis noraidigl purina gil. vu: Prim?rais uzdevums ir ci?a tr dzeju vien m?s tagad neko nepan?k, sim. Viena pati bro?ra, ko lidod k?d^ fonds, lai iepaz?stin?tu rietmata ar m?su st?vokli, ir nesalIdzinlBi? nozln^g?ka. Un bes tam vai t?d tautas lielais vairums gaida m?su dir* bus? Prieki gr?mat?m ta?u pafatii tr?kst intereses un  natrfas. ?. p?rk m?jas un automobili. V?itn% Icur lasim pe^ dz?vi visos piecos kos* tlnentos, redzam gan sviesta, spi^ un z?baku cenas, bet neviens nskid nav piemin?jis, vai var dab?t un dk maks? la t^vieu gr?mata. M?s pafasu p?rdz?vojam smagu, dz4u krizi, un ^ ir daudz nonietn?ka nek? aj? brltS tas varb?t izliekas. Un kaut vai mtba s?tniec?bas ASV, Anglij? un citur,"  iekarsis pacel balsi dzejnieks. M t?s nevar?tu atlicin?t tik daudz k? abon?t vismaz pa vienam no vIstiB m?su trimdas izdevumiem, negaist, kad tos pies?ta t?m par velti? UQ tik daudz atmest, lai var?tu atjauit Brigaderes fondu, ar labu gribu ttf nen?ktos grilti. Bet m?s visi esaa k? aizmigui." Un tom?r  kaut Eglltis visu sava galveno ener?iju iz?ie sabiedriski darb?, ir tom?r daudz veikts ari UAi dzejas lauk?. Nesen liel?kais ita|Q liter?rais urn?ls velt?jis veselu l^u Eglia dzejai un j?sm?g?s atsaukpm pav?ruas ce]u ari citiem m?su dse-jas tulkojumiem. T? Rasupe pairsit min?tajam urn?lam tulko Raini, btt p?c tam iecer?jusi Eglia dzejo}u kri* juma Uz vairoga tulkojumu. ..Dlevi, Tava zeme degi" trimdas gados tol* kots un izdots 6 svevalod?s It??u, v?cu, zviedru, d??u, ang?u un por* tuga?u. bet pareiz to tulko francUkl Pavasari Eglltis cer p?rsteigt M -t?jus ari ar jaunu dzejo?u kr?jumi}, un t? k? periodik? nav sen redz?ts neviens pants, tad droi vien jamtaii kr?jums iez?m?s glui jaunus vaibstus dzejnieka garigaji seji. Mio izniks ari v?l neliete eseju krijums,'' st?sta Eglltis, tas b?s par pilso?taa. priesteriem un politi?iem, un es vara t?ri labi iedom?ties, k? to uz?em sabiedr?ba..." Visubeidzot nedr?kst aizmirst Andreja Eglia redaktora darbu. $m roku vi?i ir pielicis pie daudzleai trimdas izdevumiem, bet vi?a galv^ nais darbs tom?r ir urn?ls jaunaj?a audz?m Ce?a z?mes, kas patiesi ir sava v?rda cien?gs. Pirmo Ce?a z?mju numuru Egl?tis izdeva pats saviem l?dzek?iem, ai laik? pat badodamlei, lai var?tu segt pr?vos izdevumus, btt nu Ce?a z?mes jau divus gadus r?da un apgaismo m?su sveuma ce?us, ir ne?irami saist?tas ar Andreja Eglia darbu un p?rliec?bu. L V.
R O M ? N S ($3. turpin?jums) Hekid ifrik tik daudi cer?bu nebija pasl?pts vienS vie
n?ga v?rdi  Udva, OD UtaU ar t?d?m b?l?m v?rsU uz br?vajiem alij?ras krastim Zviedrija bija k?uvusi teiksmu zeme. tm tas bija pirmais v?rds p?c KurMnes. ko piemin?ja ilg?s katm blgl^ Bet glaU BMS bija to, kam bija k?da ceriba turp eltkl?t, kaut liep?jas un V?mbiplls tvejnleki vair?kk?rt m?roja b?stamo ce?u ar b?g?u kravu, t?pat pien?ca laivas no vi?as puses, uz kur?m daudzas naktis gaid?ja p?rsaluM ?audis pie-jOras k?p?s. Bet visu Io kilvu kop? bija par maz. lai p?rvestu kaut tikai sievas un b?rnus no Kunemes, un ar katru nSkolo diennakti kluvs gr?t?k un gr?t?k iTvalrlties no vldeiu sardz?m, lai p^- kinttt krastam. Dagnija diendien? veica savus b?stamos piena-k?mus, pal?dz?dama Kapteinim, un v?l vienm?r mitin?j?s Liep?jas Iela klusaj? nam?. dareiz izbraukdama ar ?paiem uzdevumiem pie Vija Oiklana vai uz krasttj. Bet nu jau vair?kas dienas vi?a nika bezdarb?ba, gaid?dama jaunus rikojumus :;0 Kaptei?a vai Freda. Bet tie no r?d?j?s, nedz ar? laida k^du zinu, un Dagnijai bija diezgan laika, lai p?rdom?tu pali savas p?d?jo m?neu gaitas. Tam visam p?ri pl?voja kads nmdii> ?sms spoums, ap?emdams ar B&VM lielumu visus zaud?jumus, skumjas un smagtraiu, un Dagnija vairs neaub?j?s par savu j?tu ?stumu. Negaid?ti un sp?ji Juris bija ielauzies v i ? ^ dz?ve, un vi?a saprata, ka t l vairs nebija ne rota?a, ne ari nejau?ba. Bija pag?jusi jau vair?k nek? ned?la, kopA sveais virs bija atnesis Jura v?stuli, bet nebija v?l atgrieiies k? sol?jis, Dagnijai priekl? uz galda gul?ja bieza aploksne ar Jurim rakst?t?m rind?m, bet vi?a nezin?ja neviena ce?a. k? to nog?d?t gaid?t?jam. Sveais nen?ca un nen?ca, un Dagnija nokl?ja papira lapas uz gaida, lai v?lreiz p?rlas?tu savu garo v?stuli. ,,Mans mllals sveiinteks," D a ^ j a lava ac?m slidot p ir paz?stamaj?m rind?m, ,.es ilgi dom?ju, ka Ui inn-.naju tevj  tik tuvu un tik t?lu, tik tinamu un t k sveiu im?, Ka? ^ dom?ju par tevi, es rediu tavu seju un tavas rokas, tavas ?ds un tavu augumu, un m??irsu no ?am ikajam dTr;mslax.. ko sinu par tevi, izveidot kadu priekistatu par tava pat;eso
gar?go seju, Izsl?dzot to, k?da t? veidojas man? izt?l?  jeb tu esi t?ds pats ?sten?b?, k?du es skatu tevi sav?s iedom?s? Tavas v?stules izr?va mani no dzi?as nezi?as un skumiguma, un es tev pateicos par tiem labajiem v?rdiem un uztic?bu, ko \\\? icr^ud7Tju. Es esmu glu?,i parasta un vSja mciteine, un n<ztnu, k<idf? tu tik p?k?i esi mani icraudz?jisi bet tai r?ta,, kad tu aizg?ji no manis, es jutos tik gaia un tik l?ksma, it ka viMs nelaimes un posts visapk?rt butu atk?pies, un es biju k^ apm?ta no tava tuvuma.. Mes abi reiz? esam nob?d?ti sapus no sava parast? ceja. lata s??us takas ^ a m satikusies, un es zinu, ka ar? turpm?k mums h??, lemt palikt kopa. Ja ar? tas neb?s ties tuvums, kas m?s vienos, es tomcr buiu ar tevi, un tik ilgi, kam?r es zin?iu, ka tu ar saviem v?riem neesi atk?pies pari jGral, ar? es paliku eit. Kop manai dz?vei ir no?rd?ti visi vecie pamati, kop man nav vairs ne m?ju ne vec?ku, nedz ari cer?bas tos vel atrast, nekas mani nevilina vaire prom no ejienes, k i gl?btu savu br?v?bu vai pat ddvibu. Es neesmu ne drui^ku lab?ka par t:em tOkstoicm. kas nevar un negrib aizbraukt, un kad mani pien?kums ~- pal?dz?t ?aud?m t:kt laivlis un p^ri -~ bus beiguios, es paliku ^eit un ga.d?^u, ko nesis vasara. Nekas man djivo v?ijrs n^pifH!er, nekas vairs nesaista, iz?emot IcHi. un tddf! gnbu pahkt tur. kur esi tu. Kas zina, varb?t mums tom?r bu<;'lemts v?l s<itikti(>s un pavad?t kop? daas dienas  pM ]a visu m?su Eem; sagr?btu sarkrin^e slepkavas, un d/ive vairs neb?tu smililu saujas v?rta. Bet es paliku. skaidri apdnos visas nej?dz?bas, mokas un riebumu, kas mam !^ agaia<a. Es ^mu ka pirmais gads zem sajkano varau' bija tikai ena pret to, notiktu, ja tie otrreiz sagr?btu m?su 2emK Dai?cii es i::trukslofi nakt? nejed^tlgos murgos,  ?tb-acaini un dscltcn^viri tvarsta mani sav?ra net?ram rok?m, es redzu sarkanas lupatas v?jojamies gais?, bet kad atjedzOfi.' ka atrodos v?l sav? Balou ielas m?tn?, dro?b? un mier?, mana p:ero tom?r it norasojuM un pulss dauz?s drudaini kakl?
Mi\m Jur.. es zinu, ka tic?ba spej dar?t br?numus, tic?ba n p?r??lusi klintis un nosusin?jusi j?ras, un ^?ds tic?bas brl-nums ir ar? t? c?na. ko Kurzemes front? izc?na latvielu v?ri, bet. lai c;k dro^i e> x')dien past?vu uz m?su taisn?bas uzvaru m?i man? ;cmer veras tum^a aubu plaisa un tur sl?pjas dniraa, aual?ga p^redi?sena.  Vieni Kurzemes v?ri lora?r nesp?s mmi neko. un agn vai v?lu pien?ks stunda, kad uem reize ar v?aeiiem b?s j?noliek iero?i.  ja vien neno-Uek ka.is hrinums un r.etuml neatmostas no sava stulb? miega. Bes masu la ks vairs nav br?numu un pasaku k i k s . t?d?? es ga!avo:cs uz ?aun?ko un e ^ u skaidii?a ar sevi es oa-i^eku stit, v ;  a ; g a , kas ari noUks. I
Kas zina, varb?t savu dz?vi es tom?r var?u izlietot lltt-der?g?k un lab?k eit, ai posta zem?, neJc? dro?b? p?ri JOni Varb?t es tom?r uzieu savu vec?ku p?das  vismaz k?du kapu zem drup?m, un es b?u visu laiku tav? tuvum?,' lil var?tu tev pal?dz?t, ja notiktu kas ?auns. Kad es dom?ju par im dr?maj?m n?kotnes dien?m, kas varb?t nekad nepien?ks, bet ir tikai manu aubu murgs, mini dabr?d p?r?em mu???gas ilgas un v?jums, no kura es piti kaunos un negribu sev atz?ties. M??ais Juri, es neesmu ne tik laba, ne drosm?ga, par k?du tu mani d?v?, es esmu ?kai vies-t??a un noskumusi, un mans v i e n ? g s d?rgums un bag?tibs ir tava m?lest?ba. Un kad es dom?ju par m?su p?d?jo tikanos,  par tevi un par dz?vi, k?da t? var?tu b?t, ja m?s nt-dz?votu abi ai nol?d?taj? laik?, kas zina tikai post?t un \P n?cin?t  mani dabr?d sagr?bj tik pl?s?gas dz?v?bas alkas, tik lielas sl?pes p?c prieka un smiekliem, ka es saj?tu gandrU fiziskas s?pes. Reiz man ien?ca pr?t?  kaut es var?tu tikai vienu vien?gu reizi v?l dejot ar tevi! Dejot skaist?, gai? tIrpS. neko nedom?jot, un tikai J?tot m?zikas ritma vienm?r?go, laim?go ?poanos! Griezties ar tevi viegl?, nebeidzn? valsli ttfl justie tik br?vai un gaiai k? pienenes p?kai! ^ Kad no ? sap?a mani atm<<dina andarmu soli uz Ielai, ^ apzmos, cik esmu s?ka un vieglpr?t?ga, bet dom?jot par to. kas mus visus sagaida, es m??inu piedot aev so laim?go sap?oanu. . . Citreiz es au?oju p?c bumbas un trencu to uz grozu, gula saule, sicpoju kalnu spoum? vai peldos, un vienm?r tu f$l man blakus. Kaf, t?s var?tu b?t par laim?g?m dien?m. M??ais, stiprais z?n. tu nemaz nezini, cik *oli tu turi mini sava var?. un cik briesm?gi es ilgojos tevis Es gandr?z kautr?-tev v{u to teikt, ko es j?tu. lai tu netur?tu mani pif p?rak viegli un l?ti ieg?stamu meiteni, bet cs zinu, ka ?sma ft^stapus? m?lest?bu, k?da lemta tikai nedaudziem izredz?tiem zemes virs?. M??ais Juri. sargi sevi. un neaizmirsti, ka mu?* vel jci?stopas. un ar? es ticu, ka tas notiks driz. Raksti man. ja varij tu zini, kur atrast Kapteini, ja es 8-esmu vairs eit Balou iela. Un nedodies vieglpr?t?gi nevajadz?gas briesm?s. Bet es zinu. ka manas domas un mriesllbi ,_?"' . u n m ? s nepazudl&im viens clra?-Dagnija. Aizlipin?ji^i aploksni, Dagnija nosl?pa v?stuli atvilkn? on bezcer?gi paraudz?j?s pulksteni ^ ar? odien )au bija p?ri ti stunda, kad sveais aizsargs soHj?s pien?kt pec s?t?juma, m^eri 9^ ^^ ^^ ^ cUnim ar MVO (Turpin?jums sekos)
i^Ho?^elrl
37.8 38,3 40.1 41.1 41,3 43.2 44,0 44,8 47,2 41.95
4,40
H l^' .bru?rl p?c gr?t?m cit
blj. k E D U A R D S 1915. g. 19. okt.. l iep?ja . A ?
|it)pol.
U?VIJA
U GMSA PASTU moiou?m mnlro; [ilMaiili^<)^ Vilftfa un Ka-? H . W 110 nWMi' loemot ivlzl
H dienu taikl no l?nlktnas iMneDI; tt AaitrUUo an Jioa-iM-DM 11.* (nSnesI ima Pi ] l i iik ^ la?lm?liem un pali-lIlMtittttiftoi titvt?tfut trimd?.- ' mm tboMminti pasOtinImi pls  i m plnanism viclli oa tleH
ICK APG?DS LATVIJA (13b) GrafenaichBu/Obb. Ugir US ZoM, Gennanv.
lai
iOIEDaUis U N SM???T?JS, ln tia' ter?tljs, ap eetrdetmit pls. Vlloi larakstlUes ar tautiet?m, it
ittjili?tim, kunenmiecftm. Varb?t Jstoitt kopi l?dz rakst?t: Boz 2069,
(50i TAUTIETE iliif ?d?o, iiglUotu dz?ves biedra. V?- J?itt In biogi, un foto adr. . av?zes
 Nr. 51.' (51)
MHiiiHniiiiiuiiunmiMiim Matoiektt, lurn?llstu un gr?mat
liiei % P ? r i ? a nove?u kr?jumu E? A u g M U G i l l i t a jauno romfinuPj
ItaGiui WPiMlet m?M te * Veto.
 .     V,U.y Av. ,
BMton, Mai, .