crruH BaMl?
(55 k m no Zalcbiurgas) no Pr?ga?t l^?vietota neredz?go skola. Skol? at>
zatid?juSi acu gaismu, un viena ?l sird?g? m?sa. Skolas paredz?to kur su mOsu z?ni jau veikui, j Te vini m?c?jis maS^rakstlanu, stenografi- ju , misSu, suku gatavoanu u. c Latviei un igauAi kop 3 ned?t?n tagad atrodas atlaianas nonu^tn? kur uzturs labs un ar ! telpas pietie kamas. Nometn? atrodas: Va id Aron i lka , Donats Bernans, |J?z. Dar getics, B em . Lo?s, P?t. Lazdi6, J?z KtisiA, Vikt.^^^^^^^^^ viSkis, Edg. Reti^k Valdis Lama Konr. Rieksti?, J?z Stup?ns, JQI
?ulde, Donats Skaldrinieks, Ansis ichmanis un ROd. Zcidmanis. V? stutes aj? nelielaj?; pulci?? ir Hel, priec?gs notikums. T?s adres?jamai l?ls. m?sai Rita i Ositei, lilindentaia rett m G Kngletten, nadischl (Pos\ ?Mufen), Osterreich.
H. (hite
Zdd)urg? u n apk?rtn?
.Latviei eit s?kui organiz?ties jau maij?. S?kum? bija t ikai ap 40 tan tie?itt, bet to skaits dr iz pieauga un tagftd Zalcburg? un apk?rtn? dz?vo ap 500 latvieu. V?l?t? komitej? dar bojas: t irdzn. darbn. Gark?ns, pr-kii :bi|i||i?jft8^:iste m?Q. Reinfelds, loc. tirg. rOpn. Ore i i i t o i l i ie^ Re\?lztjffls ko miidj?t i i i l . Auzin. Stendes depO prks Goba un, stud; oec. Bankins.
L?di im komitejas darbs bija gfOts jo l a i v i e^ bija izklaid?ti vair?k?s ma l?s nometn?s un vispla?k? Zalcbur- gas 'bpk?rini. TrOka kopdarb?bai vajadilg? pamala. Komitejai nebija a r i sakaru ar p?r?jiem tautieiem Ba-
11
v?rijas un V?cijas novados. VicI ej?s v?cu iest?des cent?s no baltiem at br?voties, vai a r i kav?t v inu st?vok?a uzlaboanu. Uzturs bija nepietie kams. Tagad im gr?t?ib?m zalcbur- giei; i r jau p?ri, jo lie?i?k? dala ? lat vieu, kop? ar lietuvieiem un i?au- nienv novietojuies Glaenbachas ? zie mas ?mltn?s, 6 k m no Zalcburgas. I No metni apg?d? UNRRA's ; 161 kom?da un uzturs sasniedz p?ri 2000 k^ lor i - :J?nt;-d?en?. -vl:'.':^ :^^
Darbojas pirmskola, \ b?rmi d?rzs, te?tfa un lautas deju kopa, vi?ieu un j?icvieu dubultkvarlets, anglu? va lodas kurs i . Tuv?k?' laik? s?ksies o fe^ kursi un, cerams, izdosies iek?rtot ar i kino. Ir dr?bnieku, gald nieku un atsl?dznieku darbn?ca. Iz n?ks laikraksts. Izgl?t?bas un gar? g?s dz?ves veicin?an? pieniiii?ama tautiea Jakobsona un B?rzi?a ener ?ija. LatvieSu draudzi vada m?c. Heinfelds. Data tautieu str?d? p i l s?t? da?dos uz??nuimos, cit i pie amerik??iem un nometnes daifbos. Atalgojums p?c punktiem, pret k u - Hem nometnes veikal? ?var ieg?d?ties da?das preces.
Zalcburg? un apk?rtn? dz?vojoie latvieSi, kas nav nometn?, sa?em t i kai parasto austrieu p?rtikas kart?ti.
-Apk?rt?j?s^ g?stek?u n^unetn?s esoo latvieu kafaviru apr?pei darkojas ziedojumu v?c?jas. Pateicoties tau tieu atsauc?bai, ?d? veid? kafav i r i saii?mui vair?kus p?rtikas s?t?ju mus. H. KalniM
Bei?ij? nok?uvusi apm. 1(K) latvieu, kas izkais?ti pa visu valsti. Data vii^u nol??iusi atgrie'zties uz V?ciju, bet o nodon^u trauc? Irans- portj? gf?tibas. Brisel? p?ris reizeis ne d?t? ilotiek Itautieu p?rrunu vakar i i bet s?tifiai Valtera kundze ik vakarus m?ca: fran?u valodu. Ka t ru sv?tdienu mac. J . Rom?ns vada dievkalpojumus.
Nesen?s pag?tnes dokiiimenti
Ifd savas v?stures zin?m, ka pat vis smag?kajos nebr?v?bas laikposmos lat vieu taut? nekad nav apdzisuas i l - ps .p?c pllnetigas pau lemtas un vei doties ?tt\m. Zin?m ar i , ka ?s ilgas atkal vtfk atkal Izrais?juas akt?vu pre test?bu un 8 gadsimtefius Latvijas de besis la iku pa la ikam uzaujas tautas br?v?bas clAu ugunis. 1919./20. gada cIiAas mums beidzot deva uzvaras vai- nagojunlu - br?v?bu, neatkar?gu LatVijas vairtlv K a i micig? k?rfl mOsu patst?v?bu izn?cin? ja no jauna, tad no jauna atkal s?k?s a r i pretest?bas organiz?ana. Tas pats turpin?j?s a r i v?cu okup?cijas laik?. obr?d |V?l nav p?en?cis laiks att?lot o darbu vis? t? plaum? un sazarojum?, bet a r i sek6joai$ p?rskats par to po- M^o grupu apvien?bas darb?bu, kas patlstama ar apz?m?jumu Latvijas Centr?l? padome, sniegs ieskatu par pretest?bas akHvit?ti, ?o nesp?ja aptu r?t liedz Gestapo**, nedz cit i okupantu apspieanas un izspiegoanas iest?di- junt i . P?rskats atrodams Zviedrijas lat vieu laikrakst? latvja ZiAas, uti t? autors, d k sprieams, pats i r piemin?t? ^ t r Ii^bE#ifl>?tkks.
C^ilra.veidomi?s ies?kumi, k? i z riet no j^eimlaSt? p?rskata, mekl?jami
1945. g. 10. novembri
jau 1942. gad?, kad R?ga s?k neleg?li darboties divas-soci?ldemokr?tu un de- mokrat isku pilso?u grupas. T?s abas bij?i demokr?tiskas grupas, kas k? teikts rakst? - noteikti norobeoj?s no katras sadarb?bas ar hitlerisk?s V?ci jas iest?d?m. T?s c?n?j?s par neatkar? gas Latvijas atjaunoanu un v?l?j?s, lai jaun? Latvi ja b?tu noteikti demo kr?tiska, noteikti pie<)?ma sabiedroto orient?ciju un noraid?ja domu, ka V? cija var?tu uzvar?t, pal?dz?bu Latv i ja i gaid?damas vien?g? no l ie lo^demokrati- ju - Anglijas un ASV uzvaras.
1943. gfid? abas organiz?cijas safi?- ma inform?ciju, ka Lietuv? un Igauni j? darbojas nacion?l?s atbr?voanas un pretest?bas kust?bas kop?gi centri, kas apvieno p?rst?vjus no vis?m o emjij agr?k?m svar?g?k?m pol?iisk?m parti- j?m. I?dz?0 k? tas bija dar?ts daudz?s cit?s v?cieu okup?t?s valstis. K a i m M - valslu p?rst?vji v?l?j?s, la i ar? Latvij? nodibin?tos ?ds centrs, ar ku fu tad Lietuvas un Igaunijas pretest?bai kust? bas sol?j?s uztur?t cieu sadarb?bu. A r i latvieu pol i t iku vid? in? laik? bi ja nobriedusi v?l?an?s p?c kopdarb?bas c?A? par neatkar?gas,, demokr?tiskas- Lat\ijas br?vvalsts atjaunoanu. T?d? abu grupu p?rst?vji ievad?ja sarunas ar
Tautiei D?nij? V D?nij? pareiz ?ti^odas p?ri pat 1800Q
latvieu, kas novietoti 3 liel?k?s nomet n?s. Neliel? skait? latviei atrodas a r i ^ cit?s riiaz?k?s nometn?s un dz?vo sav rup. P a r latvieu b^glu apg?di r?p?jas D?nijas Sarkanais krusts, un t? i r la?a. B?rni i in sievietes jau diezgan ?labi ?ip- g?d?li ar dr?b?m ui? da??ji ar apaviem. Ar s?tia Zar iAa g?d?bu sanenitas dr? bes a r i no Londonas. D?nij? esoiem 87 kafa inval idieni doc. Rubenko i io Zviedrijas atvedis 70 komplektu ve?as, iztr?kums dab?ts D?nij?. Liel?kas gr? t?bas ar dr?b?m v?rieiem un b?j. kara v?riem. Vi?iem dom?ts pal?dz?t ar t?m dr?b?m, kufas sa?ems no Ainerikas. Cer, ka l?dz ziemas s?kumam vis i daudz maz bus apg?rbtii Nometn?s e$oi^sa- nem niid?l? 10-15 cigareu un 5 kronas^ No ?s neliel?s ^,kabalas naudas" >pav^ l?dz?bai tautieiem y?cij? ?s? laik? sa-J ziedots 1000 kronu, un ar D?nijas Sar kan? krusta atbalstu ieg?d?ti 195 p?r tikas sain?i, kuf iem D?nijas Sarkanais krusts no savas puses devis kl?t pa kg zivju etlas. Sain?i atvesti uz L i b e k u u m izdal?ti d iv i nometp?Si a r i tautieiem Slczv?g|. Paredzami v?l dai ? sainiSu s?t?jumi, ku^us dal?s tiem, k a m g?/&ia?
'kli jas, ?:^ .^::;^ -^ ^^ D?iiijas nometn?s esoie latviei,M?-
pat ka tautiei V?cij?, atl?sta| ros?gu padar n?os sp??u
tiibu. Invali(Ji p?ris p?d?jos m? ar l iel iem pan?kumiem gatavo ietinas, k a m p ie t i ekami : pirc?ju.
Paredz'?ts r?kot , Z i e m s v ^ k u t irdziAu, kur p?rdos rota?lietas un rokdarbus.
Bibek latuieSu valod? Un Jaun? der?ba izn?kusi Sto?bci?mfi. T u r p i t t)zintarzeipes apg?d? bcAtt- graf?ta izn?kusi a r i Rai?a Daugava(' un skal u karSu s?rija (10 gab.) ,,Izposl?- t? R?ga**. - Zviedrijas radiofon? l a i ku pa la ikam muzic? latvieu m?kslinieki. 0 . BiSt?viA diri??jis ?maAa simfoniju, Guna Kurme sp?l?jusi latvieu ?klavie^
divu citu agr?ko latvieu pol i t isko gru pu darbi i i iekiem. :Sai*unas nosl?dz?s, pah?kot vienoanos,! u n uz n|)tiku?s vienoanas pamatia 1943. gada! 13. au gust? R?g? nodibin?j?s o pol i t isko grupu centrs, ku fu dibin?anas san?ks m? nosauca pat Latv i jas Centr?lo pa domi (sa?sin?ti L C P ) . L C P konstat?ja, ka t? apvieno ?etras liel?k?s 'latvieu politisk?s partijas - soci?ldemokr?tus, demokr?tiskos pilso?us, latgalieus un zemnieku savien?bu, par kuf?m p?d? j?s Saeimas v?l?an?s balsoja JLalvijas v?l?t?ju absol?tais vair?kums. ;
Jau pirmaj? s?d? L C P piei i^ma pla ?ku memorandu sabiedroto n?cij?B. Tan? deklar?ja Latvi jas tautas pras?fu p?c Latvi jas faktisk?s suverenit?tes at jaunoanas un izteica savas simp?tijas sabiedroto c?iiai pret nacion?lsoci? l ist isko V?ciju. Bez tam memorand? bija plaa inform?dja par patiesiem arist?ktiem Latv i ja 1940. gad? un v? l?k okup?cijas laik?. L C P memorandu neleg?l? ce?? nos?t?ja uz ?rzem?m un 1943. gada ruden i to iesniedza Anglijas un A S V vald?b?m.