4 Bav?rijas Latvieu V?stnesis 1945. g. 1. decembri amatniec?bas izst?di. M?kslas un lieti??s m?kslas skati 18. novembfk priekvakar? aur?kos apst?k?os a -kl?ja Lo?ngr?na ielas nometn?. Skates ? technisk? komisij? piedal?j?s H. Mercs. E. Mauri?, S. C?rule, V. Bernharda un Burtnieka. Visi izst?d?tie priekmeti bija ndmetnes tautieu ?paums, [darin?ti dzimten? un pa?emti l?dzi sveum?. To skait? bija daudz etniski reti darbi, pat p?ri par 100 g. veci. Sudrabkalumi im dzintara izstr?d?jumi saist?ja visp?r?ju uzman?bu. Ar? tie darin?ti dzimten? an ir Ana C?ru?a, H. M?rca, J. Zlbena un ' sudrabka?u Berca un B?tina sniegu-miJ Kokizstr?d?jumi, turpretim, bija pagatavoti tepat no niec?g? materi?lu kr?juma un bez pien?c?giem instrumentiem. ??vjus un papl?tes skatei bija devui H.i Mercs, E.i Rubenis un J. Brensons. Iev?r?bu izpeln?j?s me-tallu kalumi p?c archaiologiskiem mot?viem no Daugmales un p?c m?kslinieku metiem. Gr?matas un grezni gif?matu iesfjumi ?d? un audumos rot?ja daudz skates galdu. St?r?ti ar saviem daitauanas darbiem un m?k-Islas rokdarbiem bija iek?rtojusi 0. Bernharda.. Grezna rota bija Ana C?ru'a sienas sega (nelaika dz?ves ?iedre - Sofija C?rule uzturas Loen-?r?na ielas nometn?). Apbr?noanas pien?gs bija ar? p?c A. Dz?rv?a meta ^?kl^ darb? darin?tais p?rkl?js. i M?kslas nozar? - glezniec?b? un grafik? - visi darbi bija pagatavoti trimd?. Glezniec?bu p?rst?v?ja M. ?r?miA, A. Sildegs, A. Treibergs, E. Mauriii un P?rsla Gulbe, grafiku E. Z?ns, E. Mauri?, N. Rik^ un A. Vin-?lers. Liel? dala glezniec?bas un grafikas darbu p?rdota UNRRA's un no-i?etnes vad?ba?i un priv?tiem. No-n\etnes direktriise M. ?erta (Kurth), v?rodama skati, kas pauda latvisku garu, jbija pal?kami p?rsteigta. Ar? citi a|nerik?Au viesi apbr?noja m?isu ori?inalit?ti k? materi?la apdar?, t? ?ompbzicij? un ?technik?. A. C.
No barak?m - cilv?c?g?s m?tn?s Minchenes Gr?nvaldes barak?s l?dz augusta m?nesim mitin?j?s ap 300 latvieu, p?c kam apm?ram puse p?rg?ja uz jaunatv?rto Lo?ngr?na ielas nometni, bet dr?z? laik? baraku iem?tnieku skaits atkal pieauga l?dz 250 person?m. Visu o laiku par uzturu, ko sa??ma no ZoUnas nometnes, g?d?ja amerik??u 3. armija. Apg?dei p?rejot UNRRA's rok?s, n?ca r?kojums ar? jOr?nvaldes latvieiem p?rcelties uz Freimani. T? k? uz turienes kazar-m?m neviens nep?rg?ja, UNRRA savu apg?di gr?nvaldieiem, t?pat k? visiem citiemi Minchen? dz?vojoiem latvieiem, nepie??ra. Uztura zin? bija vien?gi v?cu kart?tes. Oktobra vid? lielais vairums c?nu uzdeva", p?rce?oties uz , Memmingenu, Eslingenu u. c. P?r?jie tom?r turpin?ja interes?ties par iesp?j?m dz?ves apst?k?u uzlaboan?. Pirmie rezult?ti rad?s novembra s?kum?: Gr?nvaldes latviei bija izc?n?jui sev ties?bas apmesties bijuo nacion?lsoci?listu partijas. vl?u dz?vo-. klo. Ta^ad ener?iskie tautiei iesniegui UNRRA'i l?gumu ar? uztura uzF laboani. Gr?nvaldes latvieus, p?rst?v mag. iur. K?rlis Pols. Nodarbin?ti gandr?z visi darba sp?j?gie. Dai str?d? pie amerik??u armijas dal?m (techniki, aniatnieki u. c ) , citi pau latvieu vajadz?b?m. Gr?nvaldes piem?rs p?rliecinoi r?da, cik daudz iesp?jams pan?kt, r?kojoties noteikti un ener?iski. Tas ir piem?rs ikvienam tautietim, bet ?pai m?su komitej?m, k? latvieu intereu p?rst?v?t?jiem un aizst?v?t?jiem, nebaid?ties neveiksmju un p?c pirm?m neizdev?b?m nenolaist rokas, bet neatlaid?gi p?l?ties t?l?k savu taisn?gi dibin?to ties?bu nodroin?anai.
J. Pamiljens
Latviei Freiman? Pa? Minchenes zieme^mal?, pel?c?g?s triju ?loku ?k?s (agr?k?s Freima-
nes kazarm?s) citu tautu vid? mitin?s 240 latvieu, nepilni 500 lietuvieu un gandr?z 100 igau?u. No nometnes , 7300 iem?tniekiem vair?kum? poli un dienvidsl?vi, bet sastopami ar? ukraini/ un kalmiki. Nometnes augst?k? vad?b? UNRRA's amerik?ni, bet administr?cij? visvair?k poli. Neraugc?ties uz lielo taut?bu mistrojumu, savstarp?ja sapraan?s visum? loti teicama. Sevi?i draudz?gas attiec?bas ar lietuvieiem un poliem. T? 18. novembfa latvieu jaunatnes par?d? piedal?juies ar? poli majora Oginska vad?b?. Nometn? iek?rtots UNRRA's Minchenes universit?tes kursu studentu > klubs, notiek k?rt?ji studentu : vakari^ ar da?diem prieknesumiem.: Nodibin?ta starptautiska skolu koihiteja; darbojas atsevi?as polu, dierivM?vu, lietuvieu un visas Minchenes ?atVieu ?imn?zija. Latvieu ?imn?zij?; m?c?s 60 skol?nu, dir. i v?sturnieka Vila Bil-kina vad?b?. Skolas inspektors un latvieu p?rst?vis Freimanes nonjetn? ir P?teris urkovskis. Fiziku m?ca a-cha meistars Leon?ds Preibefgs. Skolas un n o p e t n e S ? kpri vada Ben?ta Jaunzarina. Uzturs pareiz apmierina. Izdal?ti nepiecieamie ap??rbi, apavi un segas. Apkure pa da^ ai centr?l?, p?r?j?s telp??s kr?snis. (lem?t'j/ nieki dz?vo ne p?rjik saspiesti, tom?r^ jaunpien?c?jus vairs neiizAem. Novembfa s?kum? noti?kuai?s starptautiskajas'* sporta sacens?b?s latvietes, ieguva kopnov?rt?jum? pirmo vietii, bet v?rieu sacens?b?s latvieiem palika otra vieta. liatvieu sportiste ?ina Ko?ce, viena pati /izc?n?jusi gandr?z visas pirm?s vietas.? Priek da?m ined? ?m te iespaids bija nem?l?gs: izsisti logi, nek?rt?ba,'pat net?r?ba. Nupat, p?d?j? apcienloju-m?, daudz kas cit?d?ks: logi aizl?p?ti, gaiteni izmazg?ti. Silti, ? gaii un m?j?gi ^ ?imn?zijas intern?t?. Vienk?r?ba, gl?tums, pu?es uz galda meitefiu istab?s, - viss tas priec? aci un pr?tu. /. Pamiljens
^. Bilkins
V?sture paver savas lappuses V??sturniekam un politi?im, kam ass s?t^ls, ir zin?ms, ar k?du neatlaid?bu if? s?kstumu v?ciei un V?cija daudzus gadu simte?us centuies ieg?t Baltiju un to notur?t sav?s rok?s un ietekm?, lai var?tu izmantot to, ko sniedz Baltipas j?ra tirdzniec?bai un t?s austrumu piekraste kafa laik? strat??ijai. Min?u tik nedaudz faktus. Par m?su j?ras un m?su zeihes lielo noz?mi liecina jau tas, ka v?ciei pirmo milit?ro bazi - Ik?iles pili -e, ier?koja ?si priek 1186. gada, kam?r tik p?c gandr?z pussimts gadiem ?du bazi uzc?la Fogelzang? tagad?j?s Torunas tuvum?, lai var?tu, iebrukt un notur?ties Pr?sij? un izlauzt ce?u gar Vislu uz Baltijas j?ras dienvidaustrumu st?ri. Abi ie faktori bija v?cieu austrumu politikas svar?g?k?, kaut ar? laika zin? p?d?j? posma s?kumi. ?s politikas ies?c??'s bija Karalis Lielais un t?s realiz?anai v?ciei l?dz 13. g. ? s. s?kumam vair?k nek? 1^ 0 reizes bija ??ruies pie iero?iem. Lai akcija neapst?tos, p?c Zobenbr??u o?dena satriekanas ; 1236. gad? pie Saules, t? viet? st?j?s ar resursiem ba
g?t?kais V?cu ordenis. o pau nol?ku d?l ji?c Durbes katastrofas V?cu ordenis atkal plaos apm?ros atpl?di-n?ja urp savus neizs?kstoos milit?ros sp?kvs un l?dzek?us. V??cieu austrumu centienu sp?c?g?kais ierocis bija Livonijas ordenis - V?cu ordeiia austrumu zars; to citadele visos laikos bija R?ga. Baltijas iek?jo c?nu laik? 13, un 14. gadu simte?u mij?, lai netiktu v?'jin?tas orde?a poz?cijas pie R?gas, V?(?u ordenis Livonijas ordenim ats?t?ja pal?g? p?ri par pussimts bru?inieku. Ar to ?dau pils, kas bija tuv?k? orde?a pils pie ??gas, kad piiij uzbruka R?gas un virsb?skapa kafa-sp?ks, bija gl?bta no R?gas landmestra pils uii Bertolda nostiprin?juma likte?a. Lai paas ?s varas nenov?jin?-tos, L?beka, k? Hanzas vadpne un v?cieu sp?c?g?kais saimnieciskais un milit?rais faktors pie Baltijas j?ras, ?eizara varaii v?jai eSot, uzst?j?s par starpnieci ? starp kafot?j?m var?m. Censdamies gl?bt to, kas daudzajos gados, ar 1 1 2 . ?. s. p?d?jiem gadudes-mitiem s?kot un ar 16. g. s. otro pusi beidzot, Baltijas j?fas ?ustrutou