UMOn VSstDesli 1W6. g. 9. janviir
TficIgajS Bav?rijas malien? A u g 8- p f a l c ? un L e j a s b a v ? r i ? ap 5000 latvieu atradui patv?rumu d?idMs DP nometn?s. Neapzin?ts skaits latvieu bez tam dz?vo priv?ti. Latvieu apzin?anu un apr?pi k?rto Lejasbav^rijas un Augptalcas apga bala Latvieu komiteja, kuras s?deklis tagad atrodas AmbcrgS, ?eizara Vil helma kazarm?s. Komitejas pirmais darb?bas posrns risin?j?s Regensburg?, kur m darb?ba aps?ka. Jaunu sprie gumu darb? ienesa 11. oktobri ieve l?tie p?rst?vji^ Latvieu p?rst?vnie c?ba konstru?j?s ?di: pr-dis in.-kim. Ad. Langins, victn. zv?r. adv. O. ??rkliA. locekli mag. oec. A, Elter- manis un J. Stageris. Sekm?g?kai darba veikanai locek?u skaitu nol?ma palielin?t lidz 7, aicinot p?rst?vjus no Fllsekas un P ? a v a s nometn?m. Ka- iaviru lietas uz6?m?s k?rtot A. Straz di? no Ambergas un skolu lietas dir. Indr. ub?ns. P?rzin?m? apgabal? ktvieu skolas izveidos t?, lai skolas var?tu apmekl?t ar! paSlaik bez m? c?b?m paHkuic b?rni. R?kos; visp?r izgl?tojous kursus un lekcijas, g?d?s, l^i ue maz?m nometn?m izbrauktu lektori. Jau tuv?k? n?kotne apk?rt? j?s nometnes prof. Starcs lasis lek cijas par tematiem Latvieu vieta pasaul?; citu tautu vidu Briesmu brfiftautu dzfv? un Kult?ras cilv?ka prieki.un b?das, bet prof. agars sa gatavojis popul?rzin?tnisku lekciju ciklu par zvaigzn?m. Filologs Bi?o- Ifs lasis par latvieu literat?ru un in. Jundzc par atomu probl?mu.  Am bergas 6 kl. pamatskol? v?l v?r uz vemt ap 50 skol?nu, dodot vi?iem ar vec?kiem apmierinous nometin?a nas apst?k?us nometn?.
Tautieu apzin?anai apgabala ko miteja l?dz piesatlt latvieu b?g?u sa rakstus 2 eksempl?ros un inform?ciju par skolu dz?vi, gar?go un medic?nisko apilipi nometn?s. Lielu v?r?bu velt?s b?rniem un jaunieiem, kam nav ve c?ku, radot ?pau aizbildniec?bas in stit?tu. Veicin?s ar? latvieu m?kslu un etnogr?fiju, r?dot amerik??iem im cittautieiem mtisu prasmi tautisku rota?lietu un da?du mantu izgata voan?. Darba san?ksm?m Lejasbav?- rijat. un Augpfalcas apgabala komi teja pulc?jusies Vciden?, Regens burg? un Amberg?.
Osvalds AkmentiA
I Vilis Mfis?ns LauingtemS Latvieu Centr?l?s padomes un Ba
v?rijas Latvieu padomes loceklis  ?rlietu ministrijas bij* darbinieks Vi lis M ? s ? n 8 no Veidenas (AugS- pfalcE). kur vi/i bija ar? Latvieu komitejas prieks?dis, p?rn?cis uz dzfvi L a ui n g c ft I pie Donavas.
^Latvieu V?stnea" isplai?anai un abonentu pieteikumu pieiiiemanai ASV, Anglijas un Francijas okupaci- J$S| Josl? V?cij? interesenti var ar rdbtu pteteikttes izdevniec?bai (Ho- tel Convikt* DIUingen/DonauBayem), l^iiioj?ot vajadz?go eksempl?ru skaitu.
savas Vesels vakars ar kora dziesm?m un
deklam?cij?m sve? valod?, kuru j?s nesaproitat  vai vaiat iedom?ties o p?rdz?vojumu latvieu kofa dzies mu sv?tkos ..Stubbarugaard'! nometn?, ko latvieu: b?gfi sar?koja zaud?t?s dzimtenes ?it?oiim'i
Izbalsin?ts ??nis, svin?gi im gadi- jumam dekor?ta skfituve ar d?nu un latvieu karogiem un daudz?m ozolu v?tn?m. Z?le p?rpild?ta l?dz p?d?jai vietai ar latvieu begUem. Uz ska tuves novietojies koris ar apm?ram :\5 dzied?tajiem  v?rieiem un sie viet?m, no p?d?j?m daudzas t?rpu?s nacion?los t?rpos 8i!)ilgti raib?s kr?- ?s, daas greznoju?s ar sudraba sakt?m, kas visumil izskat?j?s br? ni??gi.
Esam biei dzird?jui, ka viena tauta nezina, k? dz?vo p?r?j?s tautas. To v?l, varb?t, var?tu attiecin?t uz n?ieriem ?frik?, bet kas notiek uz m?su valsts robe?m, n?, to ta?u m?s zin?m noteikti.
700 gadu Latvija atrad?s zem svea joga! 1918. gad? vit^ atguva savu br?v?bu, piedz?voja sp?dou uzplau kumu sav? 20-gad?g? Latvijas demo kr?t i j?s republikas past?v?anas laik?. S?k?s pasaules kaf, kas k? negaiss v?l?s zemei p?ri un izn?cin?ja skaistos sap?us par br?vo n?kotni lai m?gaj? zem?.
6e D?nij? p?d?j? kik? uzbflv?ja bunkurus par 50 miljoniem kronu, bet vai m?s ar! atcer?j?mies Latviju? Mana sievu ir latviete, un tom?r m?s neesam padom?jui un izjutui, ko noz?m? kaf. Vismaz viens miljons kafasp?ka ir v?lies p?ri neaizsarg? t?m Latvijas valsts robe?m, vispirms krievi no austrumiem, tad v?ciei, kas krievus padzina, un tad beidzot v?cu armijas l?na atk?pan?s, katru reizi pa ce?am nopostot un nodedzinot visu, vadoties p?c taktikas degoa zeme",  pavisam tr?s reizes. Vai
tad Ir j?br?n?s, ka iedz?vot?j! Jaus m?s b?g no ?s uguns, t?rauda un naida elles  vienalga tis kurieni  tikai ne ur vietas palikt.
V?cij? atrodas ap 200 - 300.000 latvieu b?g?u, D?nij? 1200  1500, Zviedrij? ap 5000,  lini pansante visur nev?lami un atstati no visiem. L?dz?s pateic?bai D?nijas vald?bai un Sarkanam krustam par katru mazu d?vanu, ir dzi?as bezcer?bu j?tas, kas vair?k nek? kaut kas cits os cilv?kus nom?c, os cilv?kus, kas pazaud?jui visu, ne tikai m?ju ar visu iedz?vi un pieder?gos, bet ar? savu visd?rg?ko  dzimteni, un bez pamatot?m cer? b?m v\tu atkal k?dreiz redz?t.
V?cija gul drup?s, bet katram v? cietim ir pamatota cer?ba uz atgrie anos dzimten?, no gala ies?kt, no drup?m rad?t jaunu dz?vi.
Bet maz? 2 miljonu latvju tauta 700 gadu bezcer?bu c in?kafoja , lai uzglab?tu savu nacion?lo ?patn?bu un mazu, bezgala mazu tic?bu uz br?v?bu. Vai j?br?n?s, ka vinu dziesmas ir tik s?r?gas un ka daam ac?s rodas asa ras, p?c tam kad koris, dzidr?m bal s?m nodziedot d?nu himna, dmed?ja latvieu nacion?lo himnu.
Es dom?ju par to, kas bCitu noticis ar D?niju, ja t? b?tu 700 gadu dz?vo jusi t?dos apst?k?os, k? dz?voja Lat vija. Vai m?s butu var?jui uzglab?t savu valodu t?ru, neskartu, savas tah tas kultur?lo att?st?bu un kaut ce r?bu uz br?v?bu? Es dom?ju, ka maz ir to cilv?ku in? zem?, kas ir skaidr? b? par to, ka bij?m tik tuvu izn?c?bai un t?dej?di b?tu bijui spiesti p?r dz?vot Latvijas likteni.
P?c lieluma un ied:avot?ju skaita Latvija un D?nija ir l?dz?gas. Ir pat? kami atz?m?tjika biei laikrakstos un urn?los raksita par dzimteni zaud? juiem b?riem no Baltijas valst?m.
Man? priek? atrodas liels latvieu sudraba naudas gabals  pieci lati,
j?s dziesmas UZ kufa a las uzraksts: Dievs, sv?tT Latviju." Redzam skaistu sievietes seju ar loti skaidru un apbarotu pro filu, kurai galv? tautiskais vainags. Otr? pus? Latviju simboliz? tr?s zvaigznes: Kurzeme, Vidzeme, Lat gale. Kop zemes rad?anas ir v?ri, kas vald?jui p?r pasauli ar karav? riem un lielgabaliem p?c paroles: Kam vara, tam taisn?ba." P?c p?d?j? 5 gadu kara gandr?z t? izskat?s, it k? i sist?ma neb?tu labi izdevusies. Naids ir triumf?jis k? v?l nekad. Dievu m?s esam aizmirsui, esam vi^ i nam muguru pagriezui. Esam aiz mirsui veco klasisko kristiea ide?lu: Es neesmu e pasaul? n?cis, lai ien? stu, bet lai m?l?tu." Citu tautu mo n?t?m ir lauvas un ?rgli un uz vii^ u naudas z?m?m i i cilv?k?d?ji zv?ri, bet skaties: uz latvieu mon?t?m skaistais sievietes profils.
Daudzas latvieu sievietes atmi?ai par zaud?to t?viju likuas izgatavot no ? sudraba naudas gabala skaistu kakla rotu,  skumja atmina.
Man par prieku redzu r?ta laik rakst?, ka ir nodibin?ta latvieu b?g?u apg?d?anas komiteja, komiteja cilv?kiem, kas ir tikpat maz v?ciei, k? tu un es, un tom?r nev?lami un no visiem atst?ti.  Miljoniem cilv?ku vajadz?ga pal?dz?ba, bet liel?k? dala no. viAiem nav zaud?jui dzimteni. 5 gadus d?ni ir bijui zem svea j?ga. 1945. gada 5. maij? uzl?ca br?v?bas saule, t? sp?d mums odien, katru dienu, ik dienas, varb?t aiz smagiem Hetus m?ko?iem, bet mums tom?r ir p?ffieciba, ka saule tur ir. Atkar?jas no mums paiem, vai jaunrad?anas vara n?kotn? mums atnkii^ ? kala tieksmi uz labu un c?lu.
T?d?^ neaizmirs?sim Latviju vm t?s skumj?s dziesmas.
Lolland-Falsiers Stifis Tidende, D?nij?
Arturs Idi^ars Svitvakara
B l^ts galdauts. Gaisma. Trauk? pnede;  z a r s . -  , f
IT m?su kakt? miers. Ir sv?tvakara Ufz? ce?a pmas s?di. Aizniiigusi Tev pirkstos adata. Tiklc^klusi Vien kaimi?ienes pulkstens kakt? -
pret?j?, Un? liekas, k?dreiz  sen  jau
bija t?. Es tev? paskatos. Tev viena acs top
valga. ^)^aiaira? J?, darba dienu alga Reiz bij mums sv?tvakars, kad laip
n?gs m?jas gars Bij pau istab?s un gald? priedes zars.
J. Mierkalns Tas c?lis Latviju und latvieus
?rzemnieku ac?s B?g?u gait?s man n?cies sastapties
ar da?du taut?bu un da?du nodar b?bu p?rst?v jiem. Par latvieiem, vi sum? maz zina, bet rakstur?gi, ka Latvijas daudzie izcilie sniegumi m?ksl?, sport? un saimniebisk? dz?v? vair?kiem iegulusies lab? atmii^?.
^ I n ? g s n ? j a m franc?zim -r Nicas tirgonim S. Latvijas v?rds nav svesT jo zirgu sac?kst?s v?l miera laik? t? laj? Vidusj?ras piekrast? Latvijas ekipa bijusi viena no lab?k?m. ^ ^
Akad?miski izgl?totais it?lieu taut^
Trimdas gaitas M?s varam sv?tku galdu klStv..*'
Ambergas m?c?tajam 1 . Kristber- gam un Latvieu komitejas loceklim A. Strazdi?am Ziemsv?tkos izdevies nodot Auerbachas ,.,SS" kata g?stek?u nometn? novietotiem latvieu kafavT- riem 250 d?vanu sfiin?u. Amerik??u komandants apsol?jis n?kam? reiz? latvieu p?rst?vjiem Izsniegt o lat vieu kfiifav?ru v?rdisku sarakstu. ViA st?st?jis, ka latvieu kafav?ri nometn? darinot rota?lietas, jo v?lo ties apd?vin?t savu tautieu b?rnus. Ar ? komandanta vidut?j?bu tagad sanimta v?stule, ku a^ mfisu ein?t?ji pateicas par 18. novembri savemtiem tautieu sain?iem: 18. novembris mums bija ?sta sv?tku diena, jo sa?emam tautieSu v?rt?gos d?vanu sain?us. Nu musu valoda skan?jti jautr?k. Zin?j?m, ka ai brid! do m?s un j?t?s esam vienoti ar citiem latvieiem. M?s redzam, ka latviei
mi?s neaizmirst Tas dod mums sp?ku un iztur?bu." Un karav?ri v?l pieme tina: Pateicoties jums, m??ie tautiei, ar? m?s varam sv?tku galdu kl?t. J?su sirsn?gais atbalsts pal?dz stipri n?t mi?su tic?bu un cer?bu."
Osvalds Akmentid
No Hofas uz Auerbachu No Hofas kafa g?stek?u nometnes
18. dec. uz v?cu ,^ SS" g?stek?u no metni Auerbach? (Augpfalc?) p?r vietoti 35 latvieu kafav?ri. Hof? g?- stekiSu nometne likvid?ta, bet Hofas slimnfe? v$l ?fitejas 6 latvieu kafa v?ri.. E. T.
Gastok^u Domatit? Nkab^rg? i,Z&)dapp" nometn? N!rabarg&
(Dieselgtr.) atrodas 12 latvieu kara v?ru r - J?nis ?dminis, J?nis Anaks, Valdem?rs Berkis, Alb. DzenaSs, Ed. Jaunzems, J?nis Klints, Fr. LembergJ, Bro?islavs Litvin?iks, Georgs Stepa- novi?s, Ern. Treilons, J?z. Vilmanis un AI. Vitolbergs. ViAu st?voklis cielama un apg?de pietiekaisa. kop?
jams tiei apmekl?t. Nlrnbergas LSK vi?iem pieg?d? laikrakstus, v?stules (var s?t?t ar Nlrnbergas LSK vidut?- jlbu) un cigaretCB. M?li gaid?ts katrs apmekl?t?js.
V skaist? skotea celtn? Miterteichas jaukt?s nometnes bal
tiem, pateicoties UNRRA*s vien?bas jaunam direktoram, beidzot ier?d?ja atsevi?u nometni  kaisto Luitpol- das Aolas celtfri TirenreH?. Tmr p?rc?l?mies 2. nn 3. decembr?, uz s?kot jaunu dz?vi un savu saimnie c?bu. Organiz?an?s un iek?rtoan?s prasa no tautieiem un kaimi?iem lielu un smagu darbu, bet par to pla a j?a, gaiaj?s un siltaj?s telpas dz?ve var?s rit?t daudzk?rt lab?k, k? l?dz im, dz?vojot svetautieu vid?. Ziemsv?tku vakar? r?koj?m kop?gu egiTti, apd?vinot gan mazos, gan lie los. Ierad?s ar! UNRRA's direktori. Vakars norit?ja skaisti ar vispus?giem prieknesumiem Dr. Ciemitia vad?b?. P?rv?l?jot p?rst?vjus, latviei n? jauna iev?l?ja l?dzin?jos  H.
saimnieks uzkr?toi labi zin?ja teikt par musu zemes st?vokli un ?r?jiem dar?jumiem. Ac?m redzot, Latvijas tirgus vii^ u pievilka.
?echic teZ. , p?c izgl?t?bas valod niece, va?as br?os nododas m?zikai D?rzirtia Melancholisko valsi loti ciena im zina; ka D?rziA  latvietis^ Par Latviju gan cit?di nek? nezina, bet v?las dzird?t.
V?ciete  operdzied?t?ja T., kaa dz?vojusi V?cij? un It?lij?, ar sa j?smu st?sta, ka vi^ as pirmais dzied? anas skolot?js bijis latvietisi\
M?su piensaimniec?bas sasniegumi? Protams, ^ Latvijas sviestu p^z!^ daudzi v?ciei, ar! t?di, kas savu zemi pat nav atst?jui.
P?d?ji, t?l?s ??nas d?lam  ehirur* gam Z. ne?emsim ?aun?, ka Latvijat v?rds viiiam ir sves. Tom?r z?m?ga vifia jaut?jums: vai latviei ir ko sniegui zin?tn?? Sapienti sat!
Stretpu un Dr. J. Cicmiliu. Geram, ka; p?c ilg?s ce?oanas no vienas vie^ tas uz otru, no ejienes brauksim tiei z dzimteni,  uz t?du, k?du m?s vtei viAu gaid?m. S.
Miaaraksttt ^Jersika" s?kusi izdot AUctingaa latvieu ko mit^jja inform?cijas dala. Izn?cis de cambfa numurs, kas gl?t? tecbniski apdar? ma?nrakst? pavairots ar r o t?toru. 2urn?l? darbojas Alt?tingaa rakstniec?bas kopas dal?bnieki, vai* rums Latgales rakstnieku, no kuriem J?&i Kl?dz?js sniedz past?stu ,^ Puika ar vijjoli". Redaktors Norberta T ? e p  a . V?ku z?m?jis Leo L i * b I g s, bet vifietes V?ra L ? b ? g a.
S
atviesu Karav?rs Viens no m?su s?p?g?kajiem un ta^
gad vair?k cil?tajiem jaut?jumiem ir m?su karav?ru jaut?jums. Savast neskaidr?bas d?? tas bijis diezgan smags ne tikai Rietumu Sabiedrotiem, bet ari mums paiem. P?rpratumi ra dusies ne tikai attiec?gaj?s milit?raj?ij iest?d?s bet ar? m?su pau organiz? cij?s un jo sevi?i atsevi?u latvieu vid?. Milit?r?m iest?d?m, kas k?rto g?stek?u lietas, s?kum? bija ne-^ skaidr?ba par m?su karav?ru st?ju un l?dzdal?bu 8aj? kar?. V?cieu uz spiestais nosaukums ..br?vpr?t?gas SS" ai neskaidr?bai bija galvenais pamata. Latvieu cli^a vien? n?tr i ju sabiedroti) front?m rad?ja neskaidr?bu ar? pai m^su cilpas nol?kiem. Bez tam sfli- reg?jumus izsauca latvie.^u i^?ietam? pieder?ba Padomju Savien?bai. Pfi- reiza jaut?juma izkarto.%na bija vai* r?k k? nepiecicj^ama. Atsevi?i lat viei un ar? organiz?cijas dar?ja visu iesp?jamo, lai pareizi apr?d?tu m?su karav?ru st?vokli, nost?ju un vifiu c?n?s j?gu lielaj? pasaules uguns gr?k?.
Atkar?b? no individu?l?s akt?vi- f?tes tam bija liel?ki vai maz?ki pa n?kumi. P?c m?su vad?t?ju personu iesniegumiem Sabiedroto virspav?l- ieclbai angltt okup?cijas josl?, lat vieu armijas karav?rus piel?dzin?ja V?tt a M i ^ karav&iem un M^meL
no v?cieu nometn?m vai vismaz no SS" nometn?m. T? latvieu karav?rs bija pasarg?ts no t?l?k?m v?cieu patvar?b?m, kas nemit?j?s ar? tad, kad, v?cic^^i k? uzvar?tie pai bija nok?u vui g?stek?u nometn?s. V?cieu pat var?gi inaldinovsais Iatvie.su karav?ru lomas apgaismojums biei vien lat vieu st?vokli atsevi??s g?stek?u no metn?s padar?ja jo smagu, jo seviki tur, kur g?stekiiu nometnes iek?j? administr?cija bija v?cu rok?<s. ,
Tagad is st?voklis visum? labojies. Uzturs, ar retiem iz??mumiem, uzla bots vis?s g?stek?u nometn?s. Re- ims m?kstin?ts. Daudz nometn?s ir lauta iejsp?ja sarakst?ties ar pieder?r giem. Bet ir v?l daudz t?du g?stek?u nometftu, kur latvieu karav?riem aiz vien v?l sam?r? gr?ti apst?kli, jo ?pa3i Dienvidv?cij?, Austrij?, Fran cij? un It?lij?. T?lu no dzimtenes un no tuviniekiem vi?i dauviet pa doti atsevi??m patvar?b?m-un nejau ?b?m. Telpas, uzturs, ap??rbi un apavi liek daudz ko v?l?ties. Latviei  g?steki^i biei ?irti ne tikai no saviem tuviniekiem, bet ar? no citiem tautieiem, kaut tie atrodas tikai p?ris kilometru atstatum?. Vidiem nav pieejama informi?c i ja par pasaules no tikumiem un par tautieu dz?vi emi gr?cij? vai dzimten?. Zinu tr?kuma
m?su kafav?ru aizbraukusi uz t?du dzimteni", pret k?du vini c?n?j?s.
Kas te vainojams? Dalu p?rme tumu, varb?t, pelna m?su vad?t?jas organiz?cijas, kas ne visur bijuas pietiekami akt?vas m?su kafav?ru g?stek?u probl?mu atrisin?an?. Vai nojama ar? visu m?su nev??ba un pat k?tr?ba. V?l odien atrodas pat t?di tautiei, kas, pai neizprazdami lat vieu c?i^as j?gu, vainu uzv?l m?su karav?riem (!). Kas tad ir m?su kara v?rs un ko vih grib?ja pan?kt?
Ja in? kat? latvieu karav?rs c? n?j?s blakus v?cu karav?ram, tad vinS to nedar?ja v?cu interes?s, bet gan tikai savas t?vzemes br?v?bas d?!. Un visp?r v?ciei blakus saviem kaiot?- jiem latvieus piedab?ja tikai pie spiedu k?rt?. ..Br?vpr?t?go SS" nosau kumu latvieiem piedSv?ja, lai sl?ptu va^cieu rupjo starptautisko ties?bu p?rk?pumu  piespiedu mobiliz?ciju okup?t? zem?. Latvieu cinas m?r ?is var?ja b?t un ir tikai viens: br?va Latvija. Sveu varu apst?k?os un vis nelabv?l?g?kaj? un visnelaim?g?kaj? starptautiskaj? konjunkt?r? latvietis dar?jis visu, ko prasa t?vzeme. Vi/i ziedojis visu, ari dz?v?bu netaupot, savas tautas un valsts lab?.
M?su pien?kums k dar?t visu, lai, vai nepareizas inform?eijaa d?i dak'pasaki apgai^iao^ m?m kafavm
apst?k?us un st?ju, atvieglotu viAu pareiz?jo st?vokli. R?pes par vi^u atbr?voanu pa sp?kam, j?cer, m?su centr?laj?m organiz?cij?m un p?rst? v?b?m. Vilmas apzin?s o pien?kumu un dara visu iesp?jamo. aj? darb? vajadz?ga ar? dz?va visu tautieu l?dzdal?ba. K o m?s varam dar?t ?s lietas lab?? Pirms Ziemsv?tkiem LCK public?ja aicin?jumu latvieu nomet- n?io) v?kt ziedojumus kafav?riem. Aicin?jum? min?ti v?l daudz citi pie n?kumi, kas j?veic kafav?ru lab?. Mums ar skubu j?apzina visas g?- stekiftu nometnes, kur atrastos lat vieu kafav?ri, un j?noskaidro, k?di tiei kafav?ri tan?s atrodas un k?dos apst?k?os. Vajadz?bas gad?jum? j? r?p?jas par p?rtikas sain?iem, nepie cieamo dr?bju vai apavu sav?kanu un nodoanu iem kafav?riem. A t  v?rsim savas eela somas, lai cik vieglas t?s k?uvuas, un p?rbaud?sim, vai tur v?l tagad neatrodas kaut kas, no k? varam ?irties bez liel?m sirds s?p?m. U n ja ce?a soma butu tik viegla, ka tan? neb?tu nek? piem? rota, tad atcer?simies, ka latvieu-iz doma un uz??m?ba biei dara br?nu mus. Kas vainas no novalk?ta m? te?a pagatavotajam sv?terim vai no vec? dempera izad?tam cimdu p? rim? Mums tas pras?s mazliet darba, bet karav?ram b?s v?rt?ga d?vana; Sevi?u v?r?bu velt?sim musu slima jiem kafav?riem. J?r?p?jas par ne- I^eaiaiaaais m^ciaiibia paUdsnbaa
m- 1':.
B -snieganu un medikamentu sag?di, lai gl?btu to, kas v?l gl?bjams. Viegli tflls nav, bet  viss tas ir m?su sv?t?m cais pien?kums. J?n?k pal?g? ar? ne piecieamo prot?u sag?d?. M?su kar tot?k?s j?samekl? kafav?ru pieder?gie pie kuriem atbr?voanas gad?jum? viAi var?tu apmesties. Laika la^ vekHm kafav?rs g?stekhu jiometn? vai sHpmlc? tik laj>pr?t saftemtu sp??u k?rtis, gr?matas, m?zikas i^^^^^ strumentu vai darbi r?kus. Ikviens latvieu kafavlrs b?s priec?gs par'itai^ tieu sveicieniem un v?l mll?k viM sagaid?tu, ja tas ur un t?r b?tu iesp^ J?nis, paus tautieus.
Ja rodas k?di sare??jumi, pa skaidrosim attiec?g?m person?m tm iest?d?m, kas ir latvieSu kafav?rs un k?p?c vi? c?n?jies, atg?din?sim, ka v?l l?dz im br?dim Rietumu Sabiedro tie nav atzinui m?su valsts ieWau- an^ Padomju Savien?b?. Latvieu kafav?rs, t?pat k? visi Latvijas pil- soiVi ?rpus savas zemes, nav Padomju Savien?bas pavalstnieks, ja vien viAlK^fi par t?du neuzskata sevi pats.' (
M?su karav?ru/apzin?anu, aprCh p?bii un st?vok?a ^ s p ? j a m i \labv?l? g?ku izk?rtojumu Wliek ne tikai pie n?kums pret pau i^rav?riem'l bet to prasa ar? visas m?isu tautas intereses Bez kav?an?s st?simies pie darba, kas jau sen bija veicams. To gaida m?su kacaviis, to gaida m?su tv^
U o B s R u f i M 
t
m
r.
P
m
i