^ ?ener?lis Ntak-^arnijs pazi?ojis, ka amerik??u armijas sp?kus Eirop? lidz 1. aprilim samazin?s no 616.000 v?riem uz 300.000. Fran?u vien?bu sp?kus, p?c frati?u apsardz?bas m-ini-strijas zin?m, samazin?s no 200.000 uz 120.000 v?riem, no kuriem 105.000 ii^atrad?sies fran?u josl? V?cij?, bet 15.000  Austrij?.  Dr?zum? amerik??u okup?cijas joslu apmekl?s pieci padomju laikraksta korespondenci. Padomju urn?listi apmekl?s Frankfurti, N?rnber-gu, Mincheni, Heidelbergu un Bad- Teicu. Deleg?cijas vad?t?ja ir kapteinis Lidija F. DeAnisova. Min?jumi par atombumbu rao
anu Padomju Savien?b? Prezidents Trumens k?d? preses konferenc? run?jis par atomu ener?ijas kontroli. Vi6 izteicis piln?gu apmierin?jumu ar Maskavas nok?rtojumu atomu bumbas jaut?jum? un apstiprin?jis ?rlietu ministra Birnesa paskaidrojumu, ka Maskavas vienoan?s atomu bumbas nosl?pumu neapdraud. Tiei aj?s dien?s atomu bumbas jaut?jums Amerik? |tiekot diskut?ts sevi?i dz?vi. Doktors Rafaels Armatto, Londonderijas zin?t?u akad?itiijas direktors Zieme??rij?, paskaidrojis, ka Krievija veikusi t?dus atkl?jumus par atomu bumbu, kas Amerikas atkl?jumus t?lu p?rsp?jot., Doktors Armatto pasv?tro, ka o inform?ciju sa??mis no saviem l?dzstr?dniekiem, kas atrodoties kontakt? ar krievu zin?tniekiem. Krievu atomu bumba esot tenisa bumbi?as lielum?. To krievu zin?tnieki jau izm??in?jui. T?s hori-cont?l? spr?gstiedarb?ba es6t 85 kilometri, bet vertik?l? p?ri 10 kilometriem. T?l?k doktors Armatto nor?da, ka ?s atomu bumbas probl?ma atrisin?ta ar v?cu zin?tnieku pal?dz?bu, kas atraduies krievu; g?st?. Prezidents Trumens piemin?taj? preses konferenc? attiec?b? tiz ?m nep?rbaud?t?m zin?m paskaidrojis, ka viAam, neesot nek?das inform?cijas, kas lautu secin?t, ka Padomju Savie-niM raotu atomu bumbas. , Ang?u prese atz?ni?, ka no Maskavas zi?ojot par krievu zin?tnieku sekm?gu darbu gar kosmisko staru probl?mu. Kosmiskie stari konkur?jot ar atomu ener?iju. Galven? p?tniec?bas vieta atrodoties Arm?nij? 11.000 p?du augstum? un Pamira kalnos. Vajadz?ja skriet no jauna, tad iet kopsol? un dzied?t. Dzied?j?m:  J a man b?tu t? naudiiia! . ." Dziesma skan?ja brai, jo n?ca no sirds. Sp?ss, laikam beidzot saprata, ka t? musu sp?tu nesalauz?si un atlaida mus ift?j?s, bet lika Urt?nam vienam pa-, ?m skriet ar smagu akmeni plecos. Kad vi6 noguris paki'ita, v?ciei vinu s?ka sp?rd?t k?j?m. Dom?j?m, ka vi-^ Au nobend?s... Bet vakar? st?voklis krasi main?j?s. p?ss lika izdal?t p?ri palikuos papirosus vair?k cietuajiem li paskaidroja, ka pusi saziedot?s naudas izt?r?jui dolmi?eri". Pav?l?ja apcietin?t daus tulkus. Es aizg?ju uz m?su b?gtu nometni , ttii izst?st?ju notikuo. Ieteicu neuzti-
mirua pils?t? Vines-Neitates c?na ar tr?kumu un sUm?b?m.  48.000
iedz?vot?ju viet? tikai 25.000 30 j?dzes no V?nes, kur ?etras okup?cijas varas ir sag?d?juas kr?jumus lai uztur?tu un r?p?tos par iedz?vot?jiem, bads un dzimuma slim?bas aizsniedz epid?mijas apm?rus un valda par o bumbu izpost?to puls?tu, kas k?dreiz bija past?v?gs amerik??u l i dot?ju m?r?is. Bumbu sagrautai ielai, kas iet p?ri galvenam ceiam uz Lejasaustriju uz krievu okup?cijas zonu, ab?s pus?s r?goj?s izpost?tas m?jas un celtnes. Viri , sievas un b?rni mekl? drup?s kurin?mo. Nopost?tas ?kas, apkv?pui pamati  tas ir viss, kas palicis no k?dreiz?j?s lidma?nu r?pniec?bas, kas reiz raoja lidma?nas Austrijas republikai, bet p?c Austrijas pievienoanas V?cijai pa?trin?ja Junkersa lid-hia^?nu raoanu v?cu gaisa sp?kiem Tur ir maz kust?bas. K?da gad?juma angiu ma?na brauc cauri uz ang?u zonu. Dai krievu eeloni virz?s uz prieku pa boj?t?m iel?m. Necieams klusums, kas nom?c ar savu intensit?ti, ietin pils?tu, kur? reiz mita 48.000 cilv?ku, bet kas ar b?gtu kust?bu un izce?oanu tagad sarucis uz 25.000. Ja neb?tu dau gad?jumu g?j?ju, tad V?nes-Neitati var?tu saukt par rietumu spoku pils?tu. Pa da?ai boj?t? r?tsnam? pils?tas vec?kais R?dolfs V??ls, kuru Sarkan? armija 3. apr?l?, pils?tas atbr?voanas dien?, k? r?d?tu soci?listu bija izraudz?jusi par pils?tas galvu, s?d?dams aukst? biroj?, vienk?ros v?rdos paskaidro, k? cilv?ki V?nes-Neitat? dz?vo un mirst. Vi?am blakus st?v pils?tas ?rsts Dr. Meierhofers, kas piemetina, ka pils?t? tr?kst jebk?du medikamentu un ka neviens Neitates iedz?vot?js praktiski nevar sagaid?t vair?k par paviru apg?di. Dr. Meierhofers spiests savus slimniekus apmekl?t braucot ar divriteni, ja viham izdodas to aiz?emties, bet liel?ko dalu vi?am j?iet k?j?m. Pils?tas vec?kais V?ris, viens no tiem nedaudziem austrieiem, kas savas tautas nelaim? lin likten? vaino paus austrieus, paskaidro, ka pils?ta nav sa??musi ne maz?ko pal?dz?bu no krieviem. Vina' bals? nav r?gtuma par is pal?dz?bas izpalikanu, jo p?c viiia dom?m krieviem, varb?t, nav iesp?ju un l?dzek?u, neitatieiem pal?
dz?t. Vi? saka, ka Neitate ir r?pniec?bas centrs krievu zon? un l?dz ar to neitatieiem nav t?s izdev?bas, kas ir cit?m pils?t?m Lejasaustrij?, kas sa?em p?rtikas l?dzek?us no lauksaimnieciski att?st?tas un bag?tas apk?rtnes. P?rtikas l?dzekli j?sahem no V?nes vald?bas noliktav?m, bet NeiSt?tes r?c?b? ir tikai vecmod?gas smag?s auto ma?nas, kuru celtsp?ja ir 24 tonnas. Neitate cie tr?kumu un vi?as iedz?vot?ji l?dz ar to, t?p?c, ka nav p?rtikas l?dzek?u, medikamentu, ziepju u. t. t. Gandr?z visi dz?vo pagra-i bos un praktiski neviens nestr?d?, jo nav izejvielu. Caurm?r? neitaliei sariem 600^800 kaloriju dien? uri ned??as r?cija tiek izdota ceturtdien?s. Ned?l? sanera 1500 g. maizes, 200 g ga?as, 120 g mann?, 100 g elias, 1 kg kartupe?u. B?rni sa?em vienu ajStot-dalu l piena ned?l?. Dr. Meierhofers izteicas, ka treSai datai n?ves gad?jumu ai pils?t? p'ar c?loni bija uztura tr?kums. ie n?ves gad?jumi pa liel?kai da?ai attiecas uz iedz?vot?jiem vecuma zem 10 gadiem vai p?ri 60 gadiem. ?audis p?r?j? vecum? mirst no infekcijas: slim?b?m un nav l?dzek?u, lai t?s apkarotu. Tifs plos?s piln? spar? un 30 J?du att?lum? no V?nes t? ir nopietna lieta. in? 25.000 iedz?vot?ju pil-* s?t? ir vismaz 2000 cilv?ku, kas slimo ar ven?risk?m slim?b?m. Dr. Meierhofers saka, ka nav nek?du medikamentu o slim?bu apkaroanai. ?irurgu r?c?b? ir tikai vihu, pau darba r?ki. Visi m?s esam nov?j?jui. Ja nek? nedar?s izpost?t?s kanaliz?cijas atjaunoanai, tad pl?du laik? febru?r? notiks neiedom?jamas lietas. V?nes Neitate ir mirusi un ar? vi?as iedz?vot?jiem draud tas pats. , New Y o r k H a r a l d Trihune"^
Atjaunota telefona satiksme i Kop 8. janv?ra ierobeotos apm?ros uzs?kta telefona un telegr?fa sa tiksme starp amerik??u, ang?u Un fran?u okup?cijas josl?m. To izmantot var tikai vald?biis iest?des. c?ties v?cieiem un neziedot mums neko, jo tik un t? ie ziedojumi nenon?k m?su rok?s! Nometnes vad?ba sol?j?s s?dz?ties. Vai to izdar?ja un k?di tam bija pan?kumi nezinu, jo mus jau n?ko? dien? aizs?t?ja proj?m uz rietumu fronti darbos.' ' Atkal m?s ciei k? silkes sabl?v?ja oreiz jau no gaisa uzbrukumiem krietni iedrag?tos vagonos. Pievienoja v?cu sardzi, pa tr?s  ?etriem apbru?otiem karav?riem katr? vagon? un veda t?l?k. Uz, kurieni  ar? oreiz neteica. No pav?do?iem tom?r dab?j?m zin?t, ka brauksim uz V?-Caur vagonu aizrestotiem logiem un bumbu ?embu izsistiem caurumiem