I . Baltu ciltis, t?pat k? v?l?kos laikos
baltu tautas, mums visai parasts j? dziens, ari popul?rs, lai gan nevar?tu teikt, ka nodiftm?ts. Baltu p?tniec?ba v?l tikai paos s?kumos, kaut ar? zin? m?s daf?s var uzr?d?t iev?rojamus aiz- sniegumus, sevi?i arheolo?ij? un va lodniec?b?. Bet tr?kst gaa galven?  kopsakar?bas da?dos p?t?jumos un l?dz ar to pietiekoas v?sturiskas p?r skat?m?bas, lai k??tu saprotam? baltu politisk? un kultur?l? noz?me Austrum eirop?. Nevajadz?tu tom?r aub?ties, ka baltu cilt?m e bijusi iz??r?ja un kult?ras zin? domin?joa loma. Bet viss, kas mums zin?ms un kas atsevi ??s sakar?b?s atkl?jies, ir tikai uz frag mentiem dibin?ta p?rliec?ba, ka esam loti veca tauta, jeb dala no t?das. Otr k?rt, ka savu t?vu zemi rep. pirm- dzi?nteni esam galven?s robe?s, lai gan saaurin?ti un nepiln?gi, saglab? jui un, trek?rt, ka ir norisin?juies politiski un ar? cit?di notikumi, par kufu c?lo?iem un patieso sakaru diem ?l neko gandr?z nezin?m, bet kas bal tus tom?r visai liel?s dal?s izkaus?jui un pak??vui izn?cinoiem iespaidiem.
Latviei un lietuviei ir palikui k? tautas un t?s p?c pirm? pasaules kara, no jauna valstiski koncentr?dam?s, ?r k?rt?gi strauj? att?st?b? uzr?d?juas kultur?lu vitalit?ti uu ekonomisku sp?ku. Par senpr?iem zin?m, ka tie nav iztur?jui, p?rv?cojuies un maz?- kaiS| valodas un administrat?v? zin? zaud?jui ar latvieiem un lietuvieiem radniec?bas apzinu. M?meles un Kur u jomas rajons m?su pres? k?du lai ku tika padar?ts aktu?ls un raksturots k? atlaustais zars''. Ja in? rajon? v?l nesen var?ja lab? latvieu valod? sarun?ties, tad tom?r nepiln?ga bija jau sapraan?s, un ne tikai valodas zi- li?. Zin?m ar?, ka pat Latgales mino rit?tes ne visas bija l?das, bet liel?k? da?? p?rtautoti baltu pieder?gie, kam?r ce? atpaka? pat valsts robe?s bija klulvis gr?ts, maz?kais daudzos gad?ju mos pai to vairs nevar?ja atrast. Bet tas ar? ir apm?ram viss, ko k? tautas zin?m, vai tiei izj?tam no agr?k?m baltu sakar?b?m. M?s diezgan jau p?r steidz, ja dzirdam, ka v?l 19. g. s, Po- lock? mitui k?das baltu cilts piede r?gie. Bet pavisam k? mits izklaus?s
Bet met?sim skatu mazliet aur?kos un p?rzin?m?kos v?stures apjomos. Acumirkli nav pieejama, piln?g?ka lite rat?ra, izlietosim t?d?t glui vienk?ri m?su konvers?cijas v?rdn?cu. Tur zem titula Baltu tautas" atrodam da- tus par vesel?m tautu resp. cilu gru p?m Austrumeirop?, kas ie??muas stipri lielu izplat?bu, M?su dien?s ^pie baltu taut?m skaita vairs tikai latvie us un lietuvieus ar tan?s sakusu?m cilt?m, bet senatn? bija ar? aisti resp. senpr?i kop? ar embicm, tad senpr? iem tuvu radniec?gie jalvingi, sud?vi un galindi. Laikmet? no 6.12. g. s. baltu tautas apdz?vojuas nep?rtraukt? etnogr?fisk? vien?ba territoriju, ko dienvidrietumos ierobeo Mazuru eze ri, rietumos Visla, zieme?rietumos Bal tijas j?ra un R?gas j?ras l?cis, zieme ?os igau?u zemes, zieme?austrumos un austrumos  krievi. V?l 10. g. s. ro bea ar sl?vu cilt?m g?jusi p?ri Dau-' gavai tagad?j? Vilnas apgabal? un t? l?k no Vilnas p?rg?jusi l?dzin?jos baltkrievu apdz?votos apvidus. No e jienes uz rietumiem un dienvidrietu miem s?kusies ballu tautu robea ar baltkrievu sen?iem. Bez tam daas baltu tautu grupas dz?vojuas v?l aiz ?m visp?r?j?m robe?m.
Ja painteres?jamies piem?ram par diezgan maz paz?stamajiem galindiem, tad dabonam sekojoas zinas. V?l 12. g. s. galindu apdz?votie apgabali no Pr?sijas s?kot iesnieguies tagad?j?s Maskavas guber?as dienvidrietumos. Rietumu galindi bijui k?da senpr? iem radniec?ga cilts, kuru grie?u v? sturnieks Ptolom?js 2. g. s. ar nosau kumu Galindai piemin tagad?j?s Pr? sijas dienvidos, kaimi?os no sud?viem.
Lat??u v?sturnieki gadus nepiemin, bet ir zin?ms, ka Romas ?eizars Ge- zars Voluzians par godu savai uzvarai
no latviska gals, robeniekus, k?
p?r galindiem, 233. gad? licis u k?da izkalta naudas g^^bala sevi d?v?t par G?lindikos, kas liecina vien?gi p^r ga lindu lielo sp?ku un noz?mi tan? laik?. P?c 13. g.s. rietiinju galindi bija stipri noasi?ojui c?n?s ar mazovieu mas?m un n?kamos gados l?dz ar citiem pr? iem p?rtautoj?s un iet baltu taut?m zudum?.
Pats galindu nosaukums atvasin?ts apz?m?jot galieus,
tas v?l?kos laikos, iek?j?m cilt?m [?tsedzoties, var?ja b?t ar? ar zemga?iem un latga?iem.
Neaizmirs?sim tom?r, ka t?d? apz?-^ ni?jumi nor?da; uz cieo sakar?bas ap zinu, k?da vald?jusi pa?s baltu taut?s,, jo galieu apz?m?jums var rasties vie^^ n?gi tad, kad ir apzi?a par k?du ceii- tru, atkar?b? no i?ura var run?t par robeniekiem. Tadi robenieki, un se vi?i tie, bija austrumu galindi, kurus paz?stam no Hipatija kronikas, kas 1038. un 1147. g. v?ius piemin pie Prot- vas upes (Okas pietekas, auggal?, ap tagad?jo Varejas pils?tu Maskavas^ gub.). Galindu ni?tnes aptv?ruas to reiz?j? Smolenskas valst? Giatskas pil s?tas (Smolenskas gufc?.) un Moaiskas (Maskavas gub.) apri??us.
Tuv?ks nekas {^ ar o tautu nav vairs zin?ms, vien?gi varb?t tas, ka tie at st?jui tagadnei daudzu upju un citus vietu v?rdus, kas rusific?ta sagroz?ju m? joproj?m skaidri r?da savu bal- tisko izpelanos. v?rdi nav tie, kas
]^ et vai taisni vielii visgai?k liecina, ka
lauta, kas tos deviksi,^ nav bijusi nek? da nejaua p?ri g?j?ja savai zemei, bet gan t?s kop?jai u^n ar? savas zemes kungs. ie v?rdi l?d?t v?l l?dz m?su dienam paliek k? n?cin?mi liecinieki
baltu kiilt?ras neiz,- k? baltisko apga
balu liecinieki, l?dz?gi ka tas ir ar ?. E d g a r s S?na
Neatliekams pas?kums K? nodroin?t agros d?rze?us nomet?u uztur?
Nav nosl?pums^ ka pareiz?ja turs nometn?s, lai gan kalorij?s pietie kams, tom?r ir vienpus?gs. Svaigu ne- konzerv?tu produktu taj? tikpat^ ^^ ^^ ^^ f^e navv Ar? ruden? cer?tie vitam?nu pre par?ti b?rniem sa?emti niec?gos dau-
un, paties?bu sakot teiksma ar? ir, l? ' dzunios, vai ar? nemaz nav sa?emti. radniec?ba, k?da past?v starp baltu valpd?m un piem. sanskristu. K? zi n?ma, p?d?j? jau priek 4000 gadiem bija nedz?va k?uvusi kulta valoda. Ku r? sacer?ti zin?mi reli?iski teksti, baz n?cas lietoanai (Vedas),, l?dz?gi taga d?j?s bazn?cas lati?u tekstiem.
No' kurienes ?das sakar?bas milz? gaj? v?sturiskaj? dzilun\? un ar? t?ri ?eogr?fiskos att?lumos? Bet , iev?ro sim, k? ?s sakar?bas izpauas pat t? d? tieum?, ka jau plr?is vair?kiem gadut?kstoicm miru? valod? atkl?- i ^ m ne tikai lingvistisku radniec?bu, bet to, ka latviski varam daudz kp sa- 'prast .min?tos tekstos. Vai tas neap gaismo mazliet sav?d?k un nepiedod pavisam citu noskanu teicienam,' ka esam sena tauta ar kvalit?t?m, k?das cil?s n?cij?s neatrodam. Tas gan Ijek ^(om?t ar? par lielu sp?ku aizdevumiem un zudumiem baltu cilt?m Eirop?.
Viss tas dom?jot par vesel?bu, ?pai par b?rnu vesel?bu, liek apsv?rt veidus, k? jau agr? pavasar? uztura papildin? anai nometnes nodroin?t ar agrajiem d?rze?iem.
Bet k? pa laikam ar? aj? jaut?jum? var?tu izv?l?ties nevis gaid?anas, bet izdar?anas ce?u. Negaidot nevienu dienu, nomet?u amatperson?m vaja dz?tu noskaidrot, vai nav iesp?jams iegiit sak?u d?rzu ier?koanai zemi. Ja tas neb?tu iesp?jams, vajadz?tu ap sv?rt iesp?jas sak?u d?rziem izmantot tos br?vos laukumus, kas jau atrodas nomet?u r?c?b?. Katr? nometn? atra d?sies k?ds m?c?ts vai praktisks d?rz kopis, un ja neb?tu to, tad sak?u d?r zu ier?koanu var?tu uz?emties k?ds no piedz?voju?kiem lauksaimniekiem. Darba sp?ka nomet?u r?c?b? pietieka mi, ar? s?klas materi?ls dab?jams. Gr?t?ki b?s ar darba r?kiem un m?s
loanas l?dzek?iem, bet ar? ie gr?tumi neatlaid?gi un paierosm?gF r?kojoties ir atrisin?mi. '
Ier?kojot sak?u ?d?rzus, vispirms b? tu j?apsver iesp?jas ier?kot lecektis un silt?s dobes. Ja lecekt?m neb?tu iesp? jams dab?t stiklus, var?tu izl?dz?ties ar pau gatavotiem p?tenu p?regiein. Taisni leceku un silto dobju kult?ras  lapu sal?ti, red?si, rucini, agfie bur k?ni un kolr?bji dos pirmos da>zMus'- katr? zin? jau ?pn?a beig?s. J?iegau m?, ka pavasaris l^av?rij? ir. agr?ks nek? Latvij?." Bet taisni t?p?c ar priekdarbiem, silto dobju un leceku ier?koan? nedr?kst?tu kav?ties.  No met?u sak?u d?rzu apstr?d?anu bez tam paretu teicai?ii savienot ar? ar d?rzkop?bas kursiem,
:'---:-y:-:: ' V : : - : < ' i ^ < :^  ^ V